Navigate / search

Mans lidojums uz Gambiju by Herberts Cukurs

Mans lidojums uz Gambiju

Tā kā esmu dzimis un audzis Gambijā (Latvijas), tad ieraugot šo grāmatu grāmatveikala plauktā, man uzreiz bija tā jānopērk. Galu galā no mūsu Gambijas īstajā ir pabijis tikai mans brālis. Te ir viņa ceļojuma apraksts uz Gambiju. Gan jau arī es tur reiz aizdošos.

Herberts Cukurs savulaik kļuva slavens visā pasaulē ar savu lidojumu no Rīgas uz Gambiju. Tas bija laiks, kad aviācija vēl bija bērna šūpulī, un šāds ceļojums pat ar vairākkārtējām nosēšanās reizēm bija risku pilns, un dabūt galu nebija nekādu problēmu. Pirms viņa šādu pat lidojumu bija uzsācis Pūliņš, bet tas avarēja jau ceļa sākumā. Tas radīja Cukuram papildus problēmas, jo neviens nevēlējās finansēt šādu jau reiz izgāzušos pasākumu, tādēļ nācās lidojumu uzsākt pa kluso, lai nekļūtu par nievu un apsmieklu objektu.

Jāatzīst, ka viņa C3, lai ar’ izcili konstruētai lidmašīnai, bija viens nopietns trūkums – nebija kārtīga motora. Lidojumu uzsākot lidmašīnai ir vecs Renault motors, kuram bieži trūkst jaudas, un gandrīz ikkatrā aerodromā viņam ir nepieciešams kapitālais remonts. Bet visu cieņu lidotājam un lidmašīnas konstruktoram, šī lieta viņu nemaz neatturēja no sava projekta realizācijas.

Par pašu ceļojuma aprakstu, jāatzīst, tas ir uzrakstīts saistoši pat mūsdienu lasītājam. Autors nenoliedzami dod priekšroku frančiem, tie viņam arī ir īsti palīgi šajā pasākumā. Angļi savukārt viņā rada vilšanos, sevišķi tie, kas administrēja Gambijas aerodromu. Galvenais risks, izņemot avarēšanu, bija nonākšana arābu (mauru) gūstā. Tie tajos laikos specializējušies lidmašīnu notriekšanā un pilotu gūstīšanā.

Interesanti, ka arī visas melno afrikāņu ciltis tika uzskatītas par slēptajiem kanibāliem. Par dažiem Gambijas un Senegālas apgabaliem stāstīja briesmu lietas. Cik tur bija patiesības, nezinu, bet autors bija pārliecināts, ka šie dabas bērni spēs viņu arī apēst. Lai gan no otras puses pret iezemiešiem šis izturējās demokrātiski un bez nekāda augstprātīguma.

No otras puses, autoram nebija nekādas informācijas par vietu, uz kuru viņš dodas. Ko gan citu varētu teikt par cilvēku, kurš malārijas apsēstos džungļos dodas šortos, bez moskītu tīkla un riktīgiem zābakiem! Skaidra lieta, ka malāriju viņš dabūja un, lai ar hinīns ir laba lieta, bet pat mūsdienās to pilnīgi izārstēt, šķiet, nav iespējams.

Vispār jau šķiet, ka ja ne lidmašīnas motora tehniskās problēmas, tad lidotājam viss tas pasākums būtu bijis viens vienīgs plezīrs. Bet nu šajā jomā viņam bija melnā strīpa Renault nobira pēc Gambijas sasniegšana,s un vietā nopirktais Džipsijs ar bija rūpnīcas brāķis, kas rija eļļu uz nebēdu.

Kopumā grāmatai 9 no 10 ballēm, lasīt visiem, kuriem patīk ceļojumi, šis būs interesants divdesmitā gadsimta sākuma skatījums par aviāciju, Āfrikas tautām un zudušo Kurzemes koloniju Gambiju.

7 lietas

Stafeti saņēmu no Ulda, tā ka iespējams uzzināsiet 7 jaunas lietas par mani, radi, iespējams, neko jaunu neuzzinās.

1. Visu savu bērnību esmu pavadījis vietā, kuru sauc Gambija. Man par laimi šī Gambija ir ciems Latvijā nevis demokrātiska Āfrikas valsts. Starp citu, aizbraucot tur mana valoda automātiski pārslēdzas uz kurzemnieku dialektu un „tad es runa bez galotnem, tā ka īst vīr, ar visiem viš i, tā jau es teic”.

2. Līdz 25 gadu vecumam nebiju izbraucis ārpus Latvijas robežām. Mana pirmā ārvalsts bija Lietuva. Pēc tam panesās, iepatikās man citu zemju apmeklēšana. Joprojām neesmu bijis Igaunijā.

3. Man ir ļoti maza nojēga par komatu likšanas īpatnībām. Ar gramatiku draugos neesmu bijis nekad. Komati tiek likti pēc artilērijas metodes. Tādēļ tagad komatus man labo sieva. Par to viņai paldies.

4. Peldēt es iemācījos tikai 15 gadu vecumā, līdz tam es pat dīķim vai jūrai tuvumā negāju, jo nemācēju. Toties vasarā, kad iemācījos peldēt, uzstādīju personīgo rekordu, nopeldot dīķī 3 kilometrus, nosalu kā suns. Otrreiz neko tādu vairs nedarītu.

5. Lielākais nedarbs ir kaimiņmājas kūts visu logu izdauzīšana, tā pa īstam ar visiem spraišļiem. Pēc tam gan nācās atzīties izdarītajā un kompensēt radušos zaudējumus – tas ir atdot stiklu rūtīm. Stiklu kompensācijai es nospēru no blakus esošā kolhoza teļu kūts logiem. Tur mani nepieķēra.

6. Angļu valodu man izdevās apgūt viena mēneša laikā, lasot grāmatas un vārdnīcu. Iemesls, videnē – vācu valodā man visu laiku sanāca konstants 4 vai 5, neredzēju perspektīvu.

7. Kādreiz bija populāri tādi Erudītu konkursi, kas norisinājās starp vidusskolām. Tā nu vienu gadu man esot komandā Talsu vakara un neklātienes vidusskola ieguva pirmo vietu rajonā un otro Kurzemes reģionā. Tas laikam man labākais rezultāts šādos pasākumos.

Tas arī viss, kas man tā, īsumā, nāk galvā stafeti nododu:

Brokam

MsMarii

Zaļajam Nestabilajam

McEnroy

Das Krokodil XVIII jeb no Gambijas uz Gambiju

12. janvāris.

Vakardien iekļūšana Gambijā nekādas problēmas nav sagādājusi. Tikai Senegālas robežu pārbraukuši bez pārbaudes un nācies doties atpakaļ, lai godīgi to šķērsotu vēlreiz. Cilvēki esot ļoti laipni un tai pašā laikā gatavi tirgoties par pilnīgi visu, ar cerību klientu apkāst. Neviens nediedelē, bet piedāvā biznesu. Ak jā Mauritānijas naudu sauc ugija apzīmē (MRO).

Šodien tiek meklēta jauna viesnīca, vakar vakarā atrastā esot diezgan pašvaka. Istabas neuzkoptas, kad šī lieta aizrādīta, tad viesnīcnieks visai saskumis divos naktī sācis istabiņu tīrīt. Istabiņas tīrīšanu viesnīcnieks mēģinājis apvienot ar „zālītes” pīpēšanu, arī tas viņam aizliegts.

Biļetes atpakaļceļam nolemts mainīt uz 15. datumu. Lai palīdzētu rallija dalībniekiem kavēt laiku, organizatori sola dažādas izklaides, kādas īsti nezinu. Tā ka var teikt, ka rallijs no Gambijas uz Gambiju gandrīz jau ir beidzies.

To ka Dukes of Kurland ir atgriezušies relatīvā civilizācijā var redzēt pēc viņu mājaslapas , tur publicēts vesels lērums ar bildēm. Iesaku apskatīties.

Das Krokodil XVII jeb no Gambijas uz Gambiju

11. janvāris.

Vakar Senegālas robeža šķērsota visai veiksmīgi, procedūras prasījušas „tikai” četras stundas. Arī izmaksas esot bijušas mazākas nekā plānots. Nakts pārlaista Zebrabar. Dukes nolēmuši nekādus konvojus negaidīt un doties uz Gambiju uzreiz pašu spēkiem.

Zebrabar alus maksājot ~1.5 eiro par kausu, daba esot daudz zaļāka nekā Mauritānijā, bet smirdoņa un atkritumi esot tādā pašā apjomā kā citur. Cilvēki laipnu un smaidīgi, tikai laiku pa laikam kāds prasa cadeau (franciski – dāvana). Šad tad izdodas tikt vaļā, citreiz nē.

14:00 Patlaban līdz Gambijai atlikuši vēl kādi 500 kilometri, kur notiks nakšņošana vēl nav īsti skaidrs. Gambijā jau viss būšot normāli –cilvēki saprot angliski un pirkties varot eiro. Arī Krokodil vēl turoties un nekādas raizes nesagādā. Iespējams, ka vēl šovakar nāksies celties pāri Gambijas upei.

Nupat Edijs arī kartējo reizi pārliecinājies par draudzīgo senegāļu tirgoņu matemātikas spējām. Nolemts iegādāties banānus, kas maksā 100 Senegāla frankus (XOF) gabalā. Iedoti 2000 franki, pretī saņemti 14 banāni. Tirgotājam aizrādīts, tas neko 14 banāni ir 2000 franki, viss okei. Bet nu nekas, lai jau tiek. Galu galā kurss ir 1 EUR pret 640 XOF.

22:00 Edijs ieradies Gambijā. Beidzot kāds no Latvijas Gambijas tur būs bijis. Viss esot kārtībā, Das Krokodil gan esot sācis zaudēt eļļas spiedienu, bet tagad tas vairs nav aktuāli, jo līdz galam faktiski jau tikts. Rīt mēģinās apmainīt lidmašīnas biļetes, citādi var nākties dzīvoties pa gambiju veselu nedēļu.

Das Krokodil XVI jeb no Gambijas uz Gambiju

10. janvāris.

15:30 Sazinājos ar Ediju, patlaban notiek Mauritānijas Senegālas robežas šķērsošana. Vieta saucas Diama. Dukes of Kurland Senegālas vīzu ir dabūjuši jau Latvijā, bet domājams, ka arī uz šīs robežas bez mazas dāvaniņas tā uzreiz pāri netiks. Kā dāvana var kalpot jebkas. Viņiem (Dukes) populārākā ir atdot labajam kārtības sargam iepriekšējā dienā valkātu un nedaudz sasvīdušu maiku. Varētu domāt, kam tad tāda vajadzīga, bet ņem.

Krokodils pēc tuksneša ir nedaudz nobraucies. Kā jau vakar minēju, pēc Edija neveiksmīgā tramplīna uz kāpas, mašīnas priekša ir šķīrusies no plastmasu lielākās daļas. Arī jumta bagāžnieks ir nedaudz ticis traumēts no benzīna kannu pārvadāšanas. Uz jumta zem bagāžnieka radusies bukte. Vakar atteicies darboties spidometrs. Arī ģenerators īslaicīgi izgājis no ierindas, ne jau gultņa dēļ, bet oglīšu. Oglītes rezervē bijušas līdz un kaut kādā ciematā ar dīvaini izrunājamu nosaukumu tās nomainījuši. Pludmalē zīmējot smiltīs apļus ir izdevies nomontēt vienu riepu.

Vakar vakariņās Edijs esot mielojies ar vistu. Viņš gan atzina, ka vispār tas pasākums esot izskatījies pēc baloža. Bet nekas garšīgi. Ideja ēst tikai līdz paņemto paiku, laika gaitā zaudējusi savu pievilcību. Rolton zupas gan joprojām esot cieņā.

Benijs grupu cauri tuksnesim vedis trīs dienas un divas naktis. Esot stāstījis par to cik grūti ir šajās vietās orientēties un, ka tā ir vesela māksla. Edijam gan radusies aizdoma, ka pie Benija mākslas savas artava ir arī kāpu galos uzliktajām riepām ar virzienu norādošām bultām.

Tuksnesi šķērsojušas visas 3 latviešu grupas bez nekādiem īpašiem starpgadījumiem, Arī līdzbraucošais britu Golfiņš pārlatviskots un tas tagad brauc ar Latvijas karogu. Tuksnesī esot iebraukusi vēl viena grupa ar Ford Fiesta, mazo Peugeot un Multivan, bet par tiem nekas vēl neesot dzirdēts.

Šovakar plānots ierasties Zebrabar. Patlaban jau veikti aptuveni 8000 kilometri.

Das Krokodil XV jeb no Gambijas uz Gambiju

9. janvāris.

Tieciet vai nē, bet Edijs ir sveiks un vesels tāpat kā visa pārējā Dukes of Kurland komanda. Šodien sasniegta Mauritānijas galvaspilsēta Nuakčota.

Nedaudz par iepriekšējām dienām.

6. janvārī vakars pavadīts Mauritānijas otrajā lielākajā pilsētā Nuadibu. Edijaprāt, tas esot riktīgs ūķis. Mašīnas pa ielu braukājot bez numuriem, arī policijas nekādas neesot. Vakariņošana notikusi ķīniešu ēstūzī, Edijam palicis slikti un nācies nedaudz pavemt, laikam būs šim vecu suņa gaļu iebarojuši.

7. janvārī braukuši pa tuksnesi un arī nakšņojuši turpat tuksnesī – teltī. Braukšana esot bijusi „pa skaisto” .

8. janvārī, ja pareizi saprotu, Edijs braukalējot pa kāpām ir aizmirsis, ka Das Krokodil neprot lidot un pēc laba lēciena, tautas valodā sakot „nošķīlis priekšu”. Mašīna gan ripojot, buferis apskādēts, panna gan vēl apakšā turoties. Lanžeroni uzlocīti uz augšu, arī durvis veroties knapāk. Bet tuksnesis ir pievārēts. Nakts visticamāk arī aizvadīta tuksnesī, bet tas ir mans pieņēmums.

Rītdienas plāns ir tikt līdz Senegālai un tur jau sakari atkal darbosies, tad arī uz pēcpusdienu šeit būs vairāk infas. Arī pārējām latviešu komandām viss esot kārtībā.

Un, protams, neaizmirstiet lasīt arī pašu Dukes of Kurland komanda mājas lapu, viņiem tur jauns plašāks stāsts par ceļu no Spānijas līdz Mauritānijai.

Das Krokodil XIV jeb no Gambijas uz Gambiju

6. janvāris

Kā jau plānots Das Krokodil šorīt ap 8:00 pēc mūsu laika dodas Mauritānijas virzienā uz Nouadhibou. Vakar viss vakars pavadīts runājot par tēmu, kur un kā brauks. Kā pareizi izvēlēties gidu? Kā atšķirt gidu no bandīta? Vakars pavadīts raženi, klausoties stāstus par ļaunajiem gidiem.

Latviešu grupas par gidu izvēlējušies Beniju, jo Benijs esot uzrādījis rekomendāciju latviešu valodā, cik sapratu arī ar pašiem rekomendētājiem mūsējie sazinājušies. Tur penijs apstiprināts un ir cerības, ka problēmas nebūs. Benija takse 250 eiro, par to gan mūžīga dzīvība netiek solīta, bet uz robežām šis palīdzēšot kā varēs.

Turpmāko dienu plāns ir 2 dienas pārbraucieni pa tuksnesi ~400 km un tad uz Mauritānijas galvaspilsētu Nouakchott. 10. janvārī vajadzētu būt jau Senegālā, nelielā oāzē ar nosaukumu Zebrabar, netālu no St.Luiss.

11:36 saņēmu no Edija sekojošu ziņu: „Tad nu tas ir pienācis. Sākas brauciena baisākā un tai pat laikā interesantākā daļa. Esam mīnu laukā pie robežas”.

Iespējams, ka līdz 10. janvārim nekādu jaunu ziņu sakaru trūkuma dēļ nebūs. Ja būs ziņas, tad šeit viņas parādīsies uzreiz.

16:00 Das Krokodil tagad atrodoties uz Rietumsahāras Mauritānijas robežas. Ceļu apkārtnē nav, patlaban tiek šķērsots mīnu lauks. Visapkārt auto vraki, nogrimušas automašīnas, pat fūres.

Benijs esot uzdevuma augstumos, vedot šos cauri mīnu laukiem (cerēsim, ka Benijam ar atmiņu viss ir ok).

16:26 Mīnu lauks daļēji šķērsots, atrašanās vieta joprojām pie Mauritānijas robežas. Kopā brauc visas trīs latviešu komandas un viens britu Golfiņš. Pārējie rallija dalībnieki vēl atrodas Rietumsahārā.

17:26 Mīnu lauks beidzies, robeža šķērsota bez problēmām, Benijs visu nokārtojis, tagad jau brauciens turpinās pa tuksnesi.

Das Krokodil XIII jeb no Gambijas uz Gambiju

5. janvāris

Nakts pavadīta Dahlas kempingā, esot bijusi vējaina, bet silta. Šodiena veltīta mašīnas apskatei, jo rīt jau ap 6:00 jādodas 500 kilometru ceļā uz Nouadhibou (latvju jaunajā atlantā Nuadibu). Tas nozīmē ka būs jāšķērso robeža uz Mauritāniju.

Krokodils esot nočekots, it kā viss esot kārtībā. Citām grupām arī nekā „baigi traka” neesot noticis. Zinot Edija „baigi traks” klasifikāciju domājams, ka visām mašīnām vēl ir vismaz trīs riteņi. Laiciņš silts ap +25 grādiem.

Domājams, ka ar Das Krokodil ekipāžu tai iebraucot Mauritānijā pazudīs sakari. Jo LMT mājas lapā neuzrādās, ka LMT būtu iespējama viesabonēšana Mauritānijā. Ja sakari pazudīs, tad vismaz uz 5 dienām līdz Senegālai.

Das Krokodil XII jeb no Gambijas uz Gambiju

4. janvāris

Vakar ap 24:00 pēc mūsu laika tika sasniegts kempings Laayoun pilsētā (latvju atlantos Ajūna). Nedaudz esot iedzerts un visi devušies gulēt.

Šodienas brauciens joprojām ved Das Krokodil pa Rietumsahāru. Vakara galamērķis Dakhla (latvju atlantos Dahla). Plānotais ceļa gabals 560 kilometri. Laayoun kempings esot atradies pie sālsezera, netālu neliels ūdenskritumiņš, skats pa pirmo. Naktīs esot skaistas zvaigznes un dzestrs vējiņš. No rīta un naktī temperatūra +15.

Veikti arī nelieli remonta darbiņi – nomainīta ģeneratora siksna un uzlieta eļļa.

17:00 pēc mūsu laika, braukt atlicis vēl ~300 kilometri. Visa diena pavadīta braucot gar okeāna krastu, Edijs to sauc par stāvkrastu. Visapkārt esot tikai akmeņains tuksnesis. Šodien esot redzētas visas komandas, pat britu ambulance. Vienam no britu Land Rover esot nobirusi ātrumkārba.

Tagad Rietumsahārā ik pa gabaliņam esot policistu posteņi, kuros tiekot pārbaudīti dokumenti. Policistiem jādod iepriekš sagatavotas lapas ar informāciju, par to kas esi, ko dari un kāpēc te atrodies un mašīnas dati. Vienā postenī kā suvenīrs esot paprasīta pildspalva un vienā smēķus. Fotografējot kamieļus, gans arī pieprasījis cigaretes, iedevuši veselu paku.

Rīt gaidāma brīvdiena, kad tiek sagaidīti visi un pārrunāst pa kurieni kurš brauks. Un tad tālākais ceļš uz Mauritāniju pa tuksnesi. Daudzas komandas Mauritānijā brauks pa šoseju, latviešu komandas nolēmušas braukt pa tuksnesi.

Papildināts 21:00

Krokodils iebrauc Dahlas kempingā, to no abām pusēm apskalo okeāns, nedaudz vējains, bet pa smuko. Rīt te tikšot pavadīta visa diena. Degviela Reitumsahārā maksā 6 MAD (Marokas Dirhami).