Navigate / search

Алексей Справедливый by Юрий Иванович

Ivanovich_Aleksei_spravedlivyi

Kārtējais Ivanoviča šedevrs. Grāmata ir tieša Дочь – повелительница Зари sižeta līnijas ekstrapolācija. Tātad tēti Semjonu, kurš jau sakārtojis meitas dzīvi, sāk pārņemt bažas par sava dēla Aleksandra labklājību. Šis puisis tā vietā, lai lēni ar gudrību un naudu izvirzītos karalistes sauktas Mrak galvgalī, nolemj iesaistīties revolucionārā kustībā. Skaidra lieta, ka pie laba gala tas nenoved un nākas vien sēdēt cietumā. Kā jau karalistē, kurā varu sagrābuši uzurpatori, cietumā mūsu varonis sastop īstu grāfu vecā torņa mantinieku. Pa to laiku uz karalisti ir atkūlies arī Aleksandra tēvs Semjons, un pat muļķim ir skaidrs, ka revolūcija var sākties.

Ja runājam Diablo II analoģijās, grāmatas galvenajam varonim ir level up pēc level up. Autors saviem varoņiem superspējas nežēlo. Protama lieta, netiek aizmirstas arī laimīgas sakritības. Pati sižeta līnija ir viena vienīga laimīga sakritība. Tālāk spoileris. Tātad grāmatas varonim Aleksandram jākļūst par karali. Kā to panākt? Iesēdinām cietumā vienā kamerā ar īsto troņa mantinieku. Sadraudzējam viņus. Tālāk atvelkam uz karalisti Semjona tēvu, liekam viņam iegādāties īpašumu, kurā nejauši uzradīsies viņa dēls, bēgot no cietuma. Īpašumu naktīs kontrolē dīvaini akmens radījumi (skatāmies uz grāmatas vāka), tas nekas, laimīgas sagadīšanās dēļ atrodam artefaktu, ar kuru palīdzību tos var kontrolēt. Tad noskaidrojam, kas patiesībā pārvalda karalisti (ir tur tāds sindikāts) un traucē tikšanai pie troņa. Tālāk seko virkne ar laimīgām nejaušībām, un dēls Aleksandrs apprec tiešo troņa mantinieci aiz mīlestības. Domāju, ka reti kurš meksikāņu seriāls no šādas sižeta līnijas atteiktos. Pa starpam, lai interesantāk, karalis ir nēģeris – ķīlnieks, kuru kā marioneti vada sindikāts.

Grāmatas pluss, ja abstrahējamies no sižeta, ir visai labas dekorācijas. Par pašu saturu sajūsmā neesmu, tāda vilcienā lasāmā lubene nekas vairāk. Latvijā es šo grāmatu nekad nepirktu – žēl naudas, nopirku Krievijā tur viņas ir lētas. Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm. Ja nelasi ar ātrumu vismaz 100 lpp stundā, tad labāk laiku netērē.

Дочь – повелительница Зари by Юрий Иванович

Ivanovich_Doch_povelitelnica_zari

Šis man sanāk tāds kā Ivanoviča pavasaris. Būšu izlasījis veselu kaudzi ar viņa grāmatām. Šo grāmatiņu iepirku Maskavā, tur, starp citu, grāmatām krievu valodā cenas ir vismaz divas reizes draudzīgākas par latviešu grāmatu bodē piedāvātajām.

Grāmata tipiska šim autoram, ja tā var teikt. Galvenā sižeta līnija shematiska, varoņi pārcilvēki un darbība norisinās pasaku pasaulē. Ja salīdzina ar nopietniem fantasy žanra pārstāvjiem, tad šim vairāk kā trešo šķiru dot nevar, bet tagad jau grūti ko cienīgi atrast. Grāmatas galvenais varonis, vārdā Semjons kopā ar visiem saviem bērniem neveiksmīga eksperimenta rezultātā nonāk uz planētas (iespējams paralēlas pasaules), kurā darbojas maģija, burvestības un tā pati atrodas viduslaiku attīstības līmenī. Protams, ka galvenais varonis ar šādu situāciju nav īsti mierā un nolemj attīstīt jaunās pasaules tehnoloģijas līdz līmenim, kas ļaus viņa ģimenei atgriezties atpakaļ uz Zemes. Lai vis noritētu pēc plāna, ir vajadzīga visu zemju apvienošana vienā lielā impērijā. Tad nu Semjons mērķa realizācijai nolemj katru no saviem bērniem padarīt par karali. Pirmā grāmata veltīta Semjona meitas ceļam uz karalienes torni.

Skaidra lieta – tipiska fantasy lubene. Sāksim ar mīnusiem, sižets nodrāzts līdz ārprātam, galvenie varoņi ir pārcilvēki burtiskā nozīmē, advancēti magi, prot komunicēt ar paralēlās pasaules dēmoniem, redzēt viņus un pat būt varenākā dēmona aizbildniecībā. Skaidra lieta, ka šādai blickomandai nekādas reālas problēmas plānu īstenošanu apturēt nevarēs. Galvenie varoņi iet auri pasaku valstībai kā čīteri ieslēguši godmode. Tādēļ viss ir viens vienīgs spraigs sižets, kur notiek mētāšanās no vienas problēmas risināšanas uz nākamo. Pretinieki smieklīgi naivi un diezgan aprobežoti. Ir arī daži stipri pretinieki, bet priekš tiem tīri „nejauši” jau atrodas ieroči. Tēlu raksturi klišejiski, visi gudri, smuki un runā par šaujampulvera priekšrocībām.

Pluss, lai arī nodrāzti, bet smadzenēm sniedz labu labo atpūtu un nedaudz pat rosina fantāziju. Ko nu nevar noliegt, autors prot izveidot interesantas pasaules, kuras it kā ir klišejiskas, bet tai pat laikā nedaudz oriģinālas. Arī pasaules flora un fauna tiek izstrādāta visai daudzveidīga, tas nolīdzina divdimensiju dekorāciju iespaidu. Un jā, sākot lasīt grāmatiņu, nolikt malā nav iespējams.

Grāmatu izlasot nožēlas par patērēto laiku neradās, bet objektīvi skatoties 6 no 10 ballēm. Pārāk jau nu viss raiti gāja. Lasīt ieteiktu tikai autora faniem, cilvēkiem, kas grāmatas lasa minimāli, netērējiet laiku, ir labākas grāmatas ko izlasīt.

%d bloggers like this: