Navigate / search

ХИТНИКИ by Михаил Бабкин

Grāmatiņa ieved mūs maģijas un brīnumu pasaulē, kura izrādās eksistē tepat blakus mūsējai. Nokļūt tajā arī nav nekādas problēmas iekāp tārpejā (wormhole) un viss klāt esi. Tā nu arī grāmatas galvenie varoņi parastais zemes iedzīvotājs Gļebs, elfs Feduls, kurš izskatās kā rūķis un babajs (vadātājs latviski) Modests. Protams arī viņu uzdevums magu valstībā nav no vieglajiem, jāglābj visa mūsu realitāte no viena aptrakuša maga.

M.Babkins pieskaitāms pie krievu fantasy rakstnieku elites. Raksta stils humoristisks un jāatzīst, ka atkārtošanos un klišejas viņam piesiet nevar. Darbi ir jautri un lasās viegli, protams, ja neesi šī žanra cienītājs nekādu pievienoto vērtību neiegūsi. Kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, otrreiz nelasītu.

Citāts:

— Упырь повернул лицо к ангелу.
— Их,— кивнул Нифонт.— Ты что, спал? Еле к тебе достучался.
— В нашем деле поспешность вредна,— уклончиво ответил Авдей.— В вашем, впрочем, тоже.
— Это в каком смысле? — озаботился ангел.
— А в таком,— захихикал упырь.— Один точно так же спьяну в двери склепа все стучался, стучался…
— И что? — Нифонт пошарил в кармане пиджака, видимо, хотел достать папиросу и закурить, но передумал — обстановка не та. Не располагающая.
— И достучался: открыли, впустили. Съели.— Упырь облизнул тонкие губы серым языком. Добавил, помолчав: — Шутка.

Petrodollar Warfare by William R. Clark

Pilnais nosaukums: “Petrodollar Warfare: Oil, Iraq And The Future Of The Dollar by William R. Clark”

Kā jau var noprast pēc nosaukuma grāmata stāsta mums par naftu, ASV jauno neo-konservatīvo ģeopolitiku un dolāra cīņu ar eiro. Grāmatu gan par populārzinātnisku nenosauksi, jo to varētu būt grūti uztvert cilvēkam, kuram nav zināšanas naftas tirgu un starptautisko valūtas tirgu niansēs. Bet ja šīs priekšzināšanas ir tad grāmata būs gana interesanta, bagāts faktu klāsts ar norādītiem pirmavotiem, secinājumu loģiskā gaita ir viegli izsekojama.

Galvenā tēma, kas vijas cauri grāmatai ir dolāra hegemonija un eiro, kas būs iespējamais dolāra varenības slepkava. Tā jau arī pamazām notiek, Venecuēla un dažas citas valstis jau savu naftu kotē eiro un lēnām dolāra cikls (nafta no arābiem -> samaksātie dolāri atgriežas ASV caur valsts parādzīmēm -> nauda naftas iegādei) sāk irt, mūsdienās piemēram varam redzēt ikdienas valūtas kursos.

Nākamā tēma ir ASV Buša administrācijas stratēģija, nodrošināt amerikāņiem, amerikāņu dzīvesveidu, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Nepieciešamības gadījumā pielietojot militāru spēku visā pasaulē, ziedojot savu pozitīvo ārpolitikas tēlu.

Un pēdējā lielā tēma ir pasaules naftas rezerves to novērtējums un iespējamās ieguves tendences. Patēriņš palielināsies, taču esošās rezerves palielinās tikai uz papīra, kā galvenais iemesls tam kalpo OPEC valstu kvotu pārdale, kur eksporta kvotas ir atkarīgas no esošā naftas rezervju apjoma.

Interesanti, grāmata sarakstīta 2005. gadā un autors ir sniedzis dažas savas prognozes nākotnei līdz 2010. gadam. Un jāatzīst, ka viņa prognozes par situāciju Irānā ir piepildījušās, ASV būs spiesta atteikties no iebrukuma tajā. Grāmata ir ļoti interesanta un dodu tai 10 no 10 ballēm, ir vērts tērēt savu laiku un šo darbu lasīt.

КОЛДУН ИЗ КЛАНА СМЕРТИ by А.Пехов, Е.Бычкова, Н.Турчанинова

Grāmatiņu, kā jau to var redzēt, ir rakstījis autoru kolektīvs un tas arī neizbēgami ir atsaucies uz stāsta kvalitāti.

Pats stāsts ir par vampīriem (kindret) un viņu klanu cīņām, ar vietu zem mēness (laikam tā būtu pareizāk). Pērkot grāmatu domāju, ka pastāsts būs aizraujošs un interesants. Patiesība izrādījās daudz skaudrāka, grāmata izskatās tiek stiepta garumā. Katram autoram gribās, kaut ko pateikt, bet laikam nav īsti ko. Un interesanta stāsta vietā ieguvu, vampīru ikdienas dzīves aprakstus (bitovuha), par kuriem nevarētu teikt, ka tie izceltos ar lielu orģinalitāti.

Tad nu pirmo 300 lapušu laikā es kādas 3 reizes jau biju nolēmis likt grāmatu pie malas, bet tomēr saņēmos un izlasīju līdz galam. Pēdējās 50 lappuses bija vislabākās, taču arī nekas īpašs. Grāmatai dodu 4 no 10 ballēm, ja ir iespējams nelasiet.

ТЕНЬ НАДЕЖДЫ by Николай Степанов

Grāmata sākas tur, kur beidzās iepriekšējā, cikls par ēnām turpinās. Jau grāmatas sākumā uzzinam, ka sirmais večuks nav vis dievelis, bet gan margs un pie tam margs izsūtījumā. Šis nu noslēdz ar Miķeli līgumu par sekojošu lietu, Miķelis palīdz viņam atgriezties no izsūtījuma (uzvarēt gladiatoru turnīrā), šamais viņu palaidīs vaļā. Protama lieta, ka neviens jau neies ķēpāties rakstīdams grāmatu, ja viss būtu tik vienkārši. Iesākumā turnīrā uzvaru gan dabū, taču tūdaļ abi kompanjoni tiek uzmesti, atņem burvju spējas un aizsviež uz pasaules otru malu. Šamiem jātiek atpakaļ turnīra vietā 10 dienu laikā, ja nē tad gals klāt.

Grāmatu par izcilu diez vai būtu vēts saukt tāda izklaidējoša un viduvēja. Protams varoņu risinātās problēmas kļūst arvien globālākas un nu jau personīgo problēmu līmeni nomāc pasaku valstu starptautiskās atiecības. Kā jau tas parasts, šiem varoņiem viss notiek tieši laikā un ar tādu veiksmi viņiem labāk spēlēt Montekarlo kazino. Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm, sižetiņš kļūst arvien nodrāztāks.

Feet of Clay by Terry Pratchett

Šī ir trešā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Grāmatu varētu uzskatīt par jauku variāciju tēmai Azimova roboti un to likumi. Šeit gan robotu vietā doti golemi, no māla izveidoti cilvēkiem līdzīgi kolosi, kurus apdedzina krāsnī mutē ieliek instrukcijas un gatavs, strādnieks pa velti. Tikai ir neliela problēma golemi sāk masveidā izdarīt pašnāvības. Kāds mēģina arī noindēt patrīciju. Šnobijs Šnobss (sardzes kapteinis kaprālis, kuram izsniegta speciāla izziņa, ka viņš tomēr ir cilvēks) uzzina, ka patiesībā viņš ir Ankhas grāfs. Vispār pilsētā notiek kārtējais apvērsuma mēģinājums.

Grāmatiņā sevišķi patikās rūķu un viņu pārtikas problēmu izklāsts. Visiem ir labi zināms, ka rūķi ēd žurkas, žurka mīklā, žurka uz kociņa. Protams ar ketčupu var apēst jebko. Uzzināju, ka pēc žurkas pagatavošanas obligāti jāievēro higiēnas normas, tas ir jāmazgā rokas, jo nevar taču zināt kādas slimības tai žurkai bijušas. Un protams labākais tēls šajā grāmatā bija mazais ķertais žurku mednieks Wee Mad Arthur.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, izcils lasāmais.

Citāts:
“...’Was there anything else on the dinner menu?’
‘Vole-au-vents and Cream of Rat,’ said Gimlet. ‘All hygienically prepared.’
‘How do you mean, “hygienically prepared”?’ said Carrot.
‘The chef is under strict orders to wash his hands afterwards.’
The assembled dwarfs nodded. This was certainly pretty hygienic. You didn’t want people going
around with ratty hands…

Сборник «Никого над нами»

Grāmatiņa ir krievu autoru fantasy un fantastikas antoloģija. Iekļauti visi labākie patlaban rakstošie rakstnieki: Golovačovs, Pehovs, Zlotņikovs, Perumovs. Kā jau pēdējos laikos ierasts stāstiņi lielākoties ir orientēti uz krievisko vērtību izcelšanu, bet ja godīgi tad tas lielākajai daļai stāstu nemaz netraucē.

Vienīgo vilšanos man personīgi sagādāja Golovačova kārtējais stāsts, kas manuprāt jau ir kļuvis klišejisks, ne tikai žanrā kopumā, bet arī paša Golovačova daiļradē. Kārtējie specnaza notrenētie vīri atklāj, ka zemes ļaudis kontrolē citplanētieši un viss ļaunums nāk tikai no tiem, labi, ka stāsts bija īss. Beigās jau paspēja parādīties arī trešā rase, kas izrādās kūrēja visus. Nezinu man Golovačovs vairs nepatīk.

Pehova stāsts par vampīriem, gan bija ļoti labi nostrādāts un patikās, laikam būs jāizlasa arī viņa citi gara darbi par šo tēmu.

Zlotņikovs savu stāstu izlietojis, lai aprakstītu izdomāto viduslaiku eiropu un kāda cilvēka ceļojumu uz Krievzemi. Protams, ka Krievzemē dzīvošana izrādās tai laikā bijusi daudz daudz reizes labāka. Bet vismaz netiek slēpts, ka visas lietas ir izdomātas.

Grāmatiņu kopā novērtēt nav iespējams, bet stāsti katrs individuāli variē no 3 no 10 Golovačovam līdz 9 no 10 Pehovam. Vienīgais žēl, ka žanrs zinātniskā fantastika ir miris jau gadus desmit.

Men At Arms by Terry Pratchett

Šī ir otrā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas nakts sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Pilsētā sāk notikt aizdomīgas slepkavības, sākumā Slepkavu ģildē tiek uzspridzināts purva drakons, tad sāk ciest citu ģilžu locekļi. Tie tiek noslepkavoti izmantojot dīvainu uzparikti, zizli, kurš ož pēc salūtiem. Tad nu Pilsētas Nakts sardze ķeras pie izmeklēšanas. Sardze ir papildināta ar jauniesauktajiem, trolli Detrītu, rūķi un vilkaci.

Kopumā grāmata dod labu ieskatu pilsētas ģildēs un pilsētnieku paražās. Klaunu ģilde par kuru neviens nesmejas viņu joku dēļ, bet tikai tādēļ, ka redz, ka citiem iet vēl grūtāk. Alķīmiķu ģilde, kura gandrīz katru dienu uzspridzina māju, kurā atrodas. Gaļas tirgotāju ģilde, kura ceļ noliktavas nākotnes gaļai. Joki kā vienmēr šajā ciklā ir līmenī un tiešām smieklīgs.

Grāmatiņu vērtēju uz 8 no 10 ballēm.

Citāts:
- “It could be a torture chamber or a dungeon or a hideous pit or anything!”
– “It’s just a student’s bedroom, sergeant.”
– “You see?”

Guards! Guards! by Terry Pratchett

Kārtējā grāmata veltīta Diskzemei un tās iedzīvotājiem. Šī ir pirmā grāmata City Watch ciklā. City Watch ir struktūra, kura teorētiski nodrošina kārtību pilsētā Ankh-Morpork, taču patiesībā cenšas neuzrauties uz nepatikšanām. Taču viss izmainās, kad sardzē iestājas rūķu pieņemts cilvēkbērns Carrot, kurš par visu varu grib ieviest taisnību. Parādās arī slepenā brālība, kas vēlas nosviest no amata patrīciju un atjaunot karaļa institūtu. To darot, šamie iemācās izsaukt drakonu, nozogot grāmatu no burvju bibliotēkas, lai potenciālajam karalim būtu ko nogalēt un iegūt tautas uzticību. Taču drakons nemaz negrib nogalināties un kļūst par karali pats. Ar no tā izrietošām sekām visas dārglietas un zeltu viņam, reizi mēnesī jaunavu apēšanai.

Kopumā šī ir viena no pirmajām Pračeta grāmatām un redzams, ka tēli nav pietiekami izstrādāti un arī pats sižets ir tāds lineārs un vienkāršs un ja šī būtu pirmā Diskzemes grāmata, ko lasītu, nezinu vai maz citas sāktu lasīt. Taču kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, par L-space ieviešanu, kas paredz, ka noteiktā vietā visas bibliotēkas ir apvienotas L-space (library space) un patiesība, katra atsevišķa bibliotēka ir vispārīgās universālās bibliotēkas speciālgadījums.

Citāts:
The three rules of the Librarians of Time and Space are: 1) Silence; 2)
Books must be returned no later than the date last shown; and 3) Do not
interfere with the nature of causality.

For God, Country, and Coca-Cola by Mark Pendergrast

Pilnais nosaukums: “For God, Country, and Coca-Cola: The Definitive History of the Great American Soft Drink and the Company That Makes It by Mark Pendergrast”

Grāmatiņu biju iesācis lasīt kādu gadu atpakaļ, taču ticis līdz Pembrtona Coca-Colas izgudrošanai un Asa Candler viltīgajam darījumam, lai dabūtu formulu sev, man kaut kā apnikās un noliku atpakaļ grāmatu plauktā. Tagad varu pateikt, ka velti. Šī ir viena no labākajām grāmatām par biznesa vēsturi kādu jebkad esmu laši’jis.

Grāmata sarakstīta hronoloģiskā secībā, sākas aizpērnā gadsimta beigās, patentēto medicīnas līdzekļu laikā un beidzas mūsdienās. Grāmatas saturs aptver, gan Coca-Colas kompānijas tieslietu izklāstu, gan cīņu ar konkurentu Pepsi, gan mārketinga stratēģijas visa gadsimta garumā un protams globalizāciju. Te varam uzzināt, ka Coca-Cola II pasaules kara laikā ir ražota Vācijā, to ka kokaīns tik tiešām ir bijis sākotnējās Coca-Colas sastāvdaļa, lielo Coca-Cola un protams citas interesantas lietas. Pašās grāmatas beigās tiek parādīta arī Coca-colas slepenā formula, kāda tā bija pašos pirmsākumos.

Kopumā grāmatiņu vērtēju 10 no 10 ballēm.

Двойной эскорт by Алекс Орлов

Grāmatiņa jau ir kāda ceturtā pēc kārtas, pēc satura daudzveidības varētu būt pielīdzināma (Medical romances sērijai). Pati sērija ir par diviem mazpilsētas puikām Timu un Džimu, kas iestājušies armijā pārpratuma pēc. Tā nu grāmata pa grāmatai un nu jau uzkalpojušies līdz ļoti slepenas organizācijas killeru statusam, arī šajā grāmatā viņus vajā citplanētiešu iekarotāji, vietējie specdienesti utt. Tagad, lai šamie varētu izdzīvot autors ir sācis piedēvēt dažādas superspējas (ložu atklepošana, roku reģenerācija) un protams arī pretinieki ir apgreidojušies.

Grāmata kā jau augstāk minēju ir totāli banāla, bet tas arī saprotams, šī jau ir kāda 30 autora grāmata un acīmredzams, ka Volless nav palicis vienīgais Copy paste mehānisma atzinējs. Tomēr vakarā, lai uzdzītu miegu tieši tas, kas vajadzīgs. Atšķirībā no dažām 1990 tos gados izdotajām viņa grāmatām, šo diez vai kādreiz pārlasīšu. Lieku 5 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: