Navigate / search

Kampējs by L.Lapsa un K.Jančevska

Pērkot šo grāmatu vēlējos sagaidīt kaut ko līdzīgu grāmatai „Mūsu vēsture”. Tā nu sanāca, ka šī grāmata bija pavisam citāda.

Ja Jūs ikdienā nenodarbojaties ar finanšu lietām, nerevidējat uzņēmumus, nepārvērtējat uzņēmuma pamatlīdzekļus un nestudējat likumus, tad lielākā daļa no šīs grāmatas Jums liksies nelasāma un garlaicīga. Protams otra daļa, kur publicēti dažādu interviju gabaliņu ir saprotama arī parastiem cilvēkiem. Finanšu, juridisko un dažādu komisiju atzinumu daļa sevī ietver bagātīgi faktoloģisku materiālu, bet tomēr nedaudz pietrūkst interpretācijas. Tam kurš domā, ka iegādājoties šo grāmatu viņu sagaidīs sensacionāli atklājumi viens pēc otra, domājams nāksies vilties.

Tā kā pašam ir nācies un nākas darboties ar finansēm un auditu saistītā jomā, tad grāmatiņu nedaudz piedomājot, spēju saprast. Daļa no uzskaitītā diez vai ir uzskatāma par pierādījumiem, bet autors jau arī uz to nepretendē. Lasot privatizācijas shēmiņa jau, protams, iezīmējas un tā ir līdz banalitātei vienkārša (ja tā ir patiesība) un ir absolūti taisnvirziena (informācijas ierobežošana, uzņēmumu novērtēšana, pamatkapitāla palielināšana utt.). Protams, ka bez galiem arī tajos laikos nekas neietu cauri, bet ja viss „shavčeno”, tad kāpēc ne.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, otrreiz nelasītu, tēma ir zaudējusi savu aktualitāti gadu laikā. Vispār, nopērkot šo grāmatu, jutos izmetis naudu. Taču uz L.Lapsas apgalvojumu, ka grāmata atbild uz jautājumu „kādā veidā gan vienam cilvēkam izdevās to visu pakampt?” atbilde izskatās pavisam triviāla – ar mērķtiecīgu darbu. Nevienam no gaisa nekas nekrīt.

Bilde no http://www.skele.lv/

The Science of Discworld II: The Globe by T.Pratchett, I.Stewart

Kas mēs esam un kā mēs kļuvām par tādiem? Šis ir jautājums uz kuru mēģina atbildēt šī grāmata.

Grāmatiņa ir sadalīta divās daļās – viena stāsta par Diskzemes burvju radīto Zemi ar Hex palīdzību. Otra daļa sniedz zinātnisku skaidrojumu burvju manipulācijām. Paralēlā stāstu attīstība ļauj lasītājam paskatīties uz savu dzīvi un uzskatiem no malas.

Burvji veicot „team building” aktivitātes uz Zemes pēkšņi atklāj, ka tā tiek pakļauta elfu ietekmei. Elfu visums ir paralēlais visums, un šamie mīl parazitēt uz visumiem, kuru iemītniekiem piemīt izdoma un kreativitāte. Burvji to tā nevar atstāt, jo Zeme pieder viņiem. Iesākuma viņi izdara visvienkāršāko – apslaktē visus elfus. Rezultāts ir, taču cilvēce paliek neandertāliešu līmenī. Tad nu viņi soli pa solim atklāj, kas jādara, lai rezultātā iegūtu cilvēku, kas domā par nākotni, prot melot, iejusties citu ādā un ir izdomas bagāts un, protams, manipulēt tā, lai Zemi atbrīvotu no elfiem.

Zinātniskā daļa, kas seko aiz katras fantasy nodaļas, ietērpj burvju rīcību zinātnē. Tiek izskaidroti dažādi cilvēka attīstības aspekti – kā mācāmies runāt, valodas nozīme kultūrā, mākslas uztvere, abstrakcijas, pašapziņa. Tiek aprakstītas daudzas zinātniskas idejas, piemēram problēma, kas prātus nomocīja jau no seniem laikiem, vai rikšojošam zirgam ir brīdis, kad visas kājas atrodas gaisā, kas ir Šrēdingera kaķis un ar ko entropija termodinamikā atšķiras no informācijas teorijas entropijas.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, ir gan labs stāsts, gan saistošs zinātnisks apraksts. Ir jau nedaudz primitīvi, bet autori norāda, kur viņi stāsta „melus bērniem”, lai tie vieglāk spētu uztvert. Paralēlā stāstu attīstība ļauj lasītājam paskatīties uz savu dzīvi un uzskatiem no malas.
Bilde ņemta no amazon.com.

ЕГО СИЯТЕЛЬСТВО КАСПАР ФРАЙ by Алекс Орлов

A.Orlova grāmatu cikla Kaspars Fraijs ceturtā un cerams arī pēdējā grāmata. Jau agrkās A.Orlova grāmatas lasot, emu pēdējos darbus novērtējis kā pašvakus. Arī šī grāmata man lika saprast, ka viss autors ir izšāvis pulveri.

Pašas sērijas galvenais varonis ir Kaspars Fraijs. Pirmajās grāmatās viņš tika attēlots kā veiksmīgs algotnis, kas vienmēr atgriežas mājās. Galvenie viņa uzdevumi tika saņemti no vietējā hercoga, kas bija aizrautīgs artefaktu kolekcionārs.

Protams ar laiku uzdevumi kļuva sarežģītāki un problēmas globālākas un risinājumi klišejiskāki. Protams veiksminiekam ir arī ienaidnieki, pats galvenais ir kāds melnais mags, kurš grib Kaspara veiksmi iegūt. Iepriekšējā grāmatā galvenais varonis uzspēja pārgulēt ar karalieni un iedzima puika, tagadējais karalis.

Tad nu šīs grāmatas sižets sākas ar to, ka karalis iekaro Kaspara Fraija dzimto hercogisti. Labākajās galma tradīcijās jaunais karalis grib tikt no papa vaļā, taču viņa māte pārliecina, ka labāk šo sūtīt karagājienā, lai iekaro sev grāfisti. Viss iet kā pa sviestu, visi galvenie varoņi īsti stratēģiskie kalkulatori, superizturīgi, veikli utt. Tas ar laiku tomēr sāk kaitināt. Pašas grāmatas beigas radīja iespaidu, ka Orlova kungam apnicies vienkārši rakstīt. Sižets vienkārši tika aprauts, viena sižeta līnija, kas vijās cauri visai grāmatai un bija interesanta (parādījās jauns spēks), vienkārši tika brutāli novākts no skatuves. Man radās jautājums, kāpēc tad to reklamēt 50 lappuses.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, pats otrreiz nelasītu un iesaku lasīt tiem, kas izlasījuši arī iepriekšējās trīs.

Vāka bilde no armada.ru

Jingo by Terry Pratchett

Ilgu laiku biju lasījis nopietnas, zinātniskas un populārzinātniskas grāmatas. No visa tā smadzenes nedaudz sāka nogurt un izlēmu nedaudz izklaidēt savu prātu ar labu fantasy grāmatu.

Grāmatiņa ir no Diskzemes cikla, sardzes cikla. Grāmata ir parodija par nacionālisma tēmu. Dzīvoja mierīgi divas valstis Ankh Morpork un Klatch, līdz apaļās jūras vidū parādās jauna sala. Sākas diplomātiska cīņa kam sala pieder un sākas karš. Patiesībā tiek it kā konfrontēta kristiešu un musulmaņu pasaule, katra ar saviem aizspriedumiem. Grāmata ir aizraujoša un ja vēl esi lasījis iepriekšējās tad arī personāži pazīstami.

Patikās arī Kenedija slepkavības apspēlēšana, tikai ar lokiem un bultām, kara vešana balstoties uz grāmatām un Leonarda da Vinči analogs un konspirāciju teorijas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm. Ja cilvēkam patīk pasmieties par hipertrofētām īsto nacionālistu izpausmēm, tad šī grāmata ir priekš viņa.

Citāts:
“Give a man a fire and he’s warm for a day, but set fire to him and he’s warm for the rest of his life.”

Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by M.Kaku

Pilnais nosaukums “Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by Michio Kaku”

Šīs grāmatas autoru visi, kas kaut nemaz skatās BBC raidījumus par zinātni, ir redzējuši. Liels String theory popularizētājs un aizstāvis.

Grāmatu izvēlējos balstoties uz bērnības atmiņām. Manās rokās reiz nonāca krievu autora darbs par iespējamo zinātnes attīstību nākotnē. Es lasīju grāmatu 80-ajos gados, sarakstīta tā bija 70-tajos. Man tā likās visnotaļ interesanta, lai ar dažas lietas nebija piepildījušās (komunisma celšana, PSRS Mēness bāzes, Marsa apguve), tomēr patikās. Tagad cik atceros tuvojas 2020. gads, kad jāceļo uz zvaigznēm, bet nekā nenotiek.

Arī šī grāmata ir sarakstīta 10 gadus atpakaļ 1998. gadā un jau var spiest par autora prognožu trenda pareizību. Jāatzīst Michio Kaku ir veicies daudz labāk.

Grāmatiņa sastāv no trīs lielām daļām, kurās aprakstīti iespējamie, mikroprocesoru (datoru), DNS izpēte (gēnu terapija) un kvantu revolūcija.

Mikroprocesori, lielos vilcienos prognozes piepildās, jo Moora likums ir spēkā, AI attīstība kā ekspertu sistēma arī turās līmenī, interneta attīstība notiek ātrāk nekā prognozēts, nekas nav par daudzkodolu procesoriem.

DNS – viss ietu kā plānots, ja vien šodien mēs nezinātu nedaudz vairāk kā tad. Patlaban situācija ir, jo dziļāk mežā, jo vairāk koku (vismaz man kā nespeciālistam tā liekas). Gēnu terapija vēl nav sasniegusi autora prognozēto līmeni, taču ģenētiski modificētie produkti jau sāk savu uzvaras maršu. Vispār nodaļa sniedz jauku, saprotamu ieskatu, mūžīgās jaunības un nemirstības jautājumos.

Kvantu revolūcija – manuprāt visinteresantākā sadaļa. Kosmosa dzinēju attīstības prognozes (atpaliekam no prognozēm, lai gan jonu dzinēji notestēti un arī uz lāzera bāzēti dzinēji tiek testēti). Neskatoties uz autora skepsi, tomēr esam uzbūvējuši Starptautisko orbitālo staciju. Nanotehnoloģijas arī attīstās kā plānots, vienīgais neiet mums ar supravadītspējas nodrošināšanu istabas temperatūrā. Arī kodolsintēzes reaktors ITERA tiek celts pēc plāna.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, diez vai kādreiz pārlasīšu, ja nu nodaļu, kas skar kvantu fizikas attīstību. Vai citiem ieteiktu lasīt? Tikai tiem, kurus interesē futuroloģija un kuri ir lietas kursā, kas notiek šajās nozarēs tagad.

The Great Influenza by John M. Barry

Pilanais nosaukums “The Great Influenza: The story of the deadliest pandemic in history by John M. Barry”

Grāmatiņa nomarinējās manā grāmatu plauktā vairāk kā gadu. Domāju, ka būs pārāk sausa un garlaicīga, tādēļ lasīšanu laiku pa laikam atliku.

Grāmata dod visnotaļ fundamentālu ieskatu ASV medicīnas sistēmā un virusoloģijā 1918. gada gripas pandēmijas kontekstā. Lai arī tas izklausās dīvaini, cilvēki, mani ieskaitot, visnotaļ maz zina par lielāko epidēmiju cilvēces vēsturē. 1918. gada gripa izpļāva 50-100 miljonus cilvēku, vairāk nekā mēris un vairāk nekā kari. Laika gaitā šie fakti un notikumi ir kaut kā piemirsušies. Varbūt tos aizēnojis I Pasaules karš un tā notikumi nezinu.

Viss sākās mazā Kanzasas pilsētiņā, kad uz slimības gultas nolikās fermeri un to ģimenes, letālu iznākumu nebija daudz un mira tikai daži. Pēc tam dažus fermerus iesauca armijā un viss sākās pa īstam, gripas vīruss bija attīstījis jaunu formu, tik labi pielāgotu cilvēkam, ka tas inficēja visus. Izrādījās, ka ne ASV sabiedrība, ne medicīnas organizācijas nav gatavas kaut kam tādam. Arī tā laika virusologi neko nespēja palīdzēt, izņemot karantīnas ieviešanu. Tad nu grāmata arī attēlo sociālpolitiskos apstākļus gripas epidēmijas laikā, ārstu trūkums, birokrātijas neelastīgums, karš kā prioritāte utt.

Papildus tiek dots arī ieskats, kā gripa strādā. Izrādās, ka no pašas gripas mirst reti, vairāk mirst no izraisītajām komplikācijām. Galvenais nāves iemesls ir pneimonija. Tagad arī zinu kāpēc gripu klasificē H5N1, H7N7 kāda ir gripas darbības shēma un daudzas citas interesantas lietas. Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, daži zinātnieku dzīvesstāsti likās ne pa tēmu.

PS. Pasaule jaunai gripas pandēmijai absolūti nav gatava.

Mūsu Vēsture 1985-2005 I by Lato Lapsa, S.Metuzāls un K.Jančevska

Šī laikam pēdējā gada laikā ir pirmā latviešu autoru grāmata, kuru esmu izlasījis. Droši vien tā arī nebūtu pievērsis šim darbam uzmanību, ja vien garlaicības mākts Delfos neizlasītu dižā eiroskeptiķa Normunda Grostiņa apcerējumu par tēmu “Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?”, kur grāmata nolīdzināta līdz ar zemi un bija redzams, ka raksta autors ir dziļi aizvainots par viņa pagātnes pieminēšanu. Tad papētījis grāmatas mājas lapu nolēmu, ka jānopērk un jāizlasa.

Grāmatu tiešām par standarta vēstures grāmatu saukt nevar, bet tas jau rakstīts arī pašas grāmatas ievadā:

“Brīdinām: tā nav garlaicīgā oficiozā, “mācību grāmatu” vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir — uzrakstīt tā, lai, pasargi Dies, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture — lai arī daudziem tā būs kā asaka rīklē.”.

Tomēr man pēc izlasīšanas vairāk liekas ka tā ir vēsture grāmatas autoru subjektīvā izpratnē. Pati grāmata jāatzīst ir sarakstīta saistošā valodā un lasīju to ar interesi. Patika, ka notika nevis notikumu diena pa dienai atstāstīšana, bet īss atstāstījums, kas šajā laika posmā noticis attiecīgajā vēstures aspektā vai fenomenā (kooperatīvi, partijas, vēlēšanas, naudas maiņa utt.). Katra aspekta aprakstam, tiek izmantoti citāti no tā laika avotiem, politiķu izteikumiem, kas stāstījumam piešķir dzīvīgumu.

Man kā cilvēkam, kas tajos laikos vēl gāja pamatenē 90-to gadu sākums, sevišķi interesanti likās to laiku apraksti, jo 12 gadu vecumā politika un vēsture mani īpaši neaizrāva. Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, par saistošo stāstījumu, tomēr ieteiktu pārāk jau nu visiem apgalvojumiem neticēt, jo vietām stiliņš izskatās nedaudz pēc dzeltenās preses.

PS Grāmatas vāka attēls ņemts no http://www.musuvesture.lv/?ievads.

The Explorers by Tim Flannery

Pilnais nosaukums “The Explorers: Stories of Discovery and Adventure from the Australian Frontier by Tim Flannery”

Grāmata tika pasūtīta pirms Austrālijas ceļojuma. Tagad, kad pats esmu bijis daudzās no vietām, kuras apmeklējusi Stjuarta ekspedīcija, domāju, ka lasīšana būs divtik interesanta.

Gribi zināt:
Ko cilvēki domā trīs, divas un vienu dienu pirms bada nāves?
Cik liels ir bads, kad esi ar mieru apēst dzīvu valabiju?
Kā tas ir, kad kamielis iešauj tev kājā, tuksneša vidū?
Kas notiek gadījumā, ja ekspedīcijas dalībnieki ir totāli dulburi?
Kas notiek tad, kad vietējie aborigēnu draugi nolemj tikt pie tavas tabakas nošaujot tavu kompanjonu un aizlaižas atstājot tevi vienu nekurienes vidū?

Tad tev šī grāmata ir obligāti jāizlasa. Read more

Barcelona by Robert Hughes

Pirmā izlasītā grāmata no izlasāmo saraksta.

Februārī esmu nolēmis aizšaut uz Barselonu un protams būtu vēlams, šo to par pilsētas vēsturi zināt. Šī grāmata ir jāizlasa pēc iespējas ātrāk, jo atlicis tikai mēnesis.

Tad nu arī saņēmos un izlasīju ar. Grāmata tiešām stāsta par Barselonas vēsturi, kura starp citu nemaz nav tik sena. Sākās ka mazs ciematiņš ceļa malā, līdz beidzot izveidojās par to kādu mēs to pazīstam tagad. Godīgi sakot, par Spānijas vēstures peripētijām zināju tikai lielos vilcienos, šī grāmata man palīdzēja iepazīt arī mazos vagoniņus, lai gan tikai par Kataloniju.

Kopumā tagad man ir radies priekšstats arī par Barselonas vēsturiskā centra apbūvi, kas kad taisīts, kurš projektējis, cik ilgi cēlis un, kas izrādās Barselonā nav mazsvarīgi, cik reizes dedzināts. Dedzināšana nemieru laikos ir gājusi uz urrā. 100% katoļu populācija pat nav kautrējusies nosvilināt katoļu baznīcas, dažas pat pāris reizes. Zinu arī, kādas kultūrvēsturiskas vērtības nošķūrējuši pilsētas plānotāji, žēl, ka Citadeli noplēsa. Grāmatā ir bagāts faktoloģisks materiāls un protams, ka visu atcerēties nebūs iespējams, tomēr labāk kaut kas, nekā nekas.

Pati grāmata ir sarakstīta 1993. gadā vēsturi tas nemaina, bet skaidrs, ka jaunākās atrakcijas tur apskatītas nebūs. Autors savācis bagātīgu materiālu ar faktiem un arī stāstījums ir visai saistošs, tomēr vietas, kurās tiek rakstīts par dzeju izlaidu.

Kopumā grāmatai dodu 9 no 10 ballēm. Ir vērts lasīt, ja braucot uz Barselonu gatavojies staigāt pa muzejiem, bet ja tāpat ietusēt tad nav jēgas.

ПРИШЕСТВИЕ ХИСПА by Павел Миротворцев

Šī cik var saprast ir Pāvela Mirotvorceva pirmā grāmata, neko lāgā par viņu internetā atrast nevarēju. Grāmata pēc savas būtības ir tipiska fantasy žanra pārstāve. Galvenais varonis Hisp (ja kādu izbrīna viņa vārds, izlasiet to no labās uz kreiso pusi) nonāk pasaku pasaulē. Protams tur nonākot, šamais iegūst mega turbo superspējas, lai lasītājam interesantāk. Tālāk seko standarta sižeta pavērsiens pēc mēneša treniņiem, puika dodas no punkta A uz punktu B, iegūstot draugus un galējot nost ienaidniekus. Grāmata uzrakstīta bez nobeiguma, kas liek secināt, ka viss nav beidzies un būs vēl vismaz kādas 2 grāmatas, kur sastapsimies ar Hisp.

Neskatoties uz visai banālo un vienvirziena sižetu, grāmata uzrakstīta tā ka lasi neatrāvies un līdz beigām. Kaut kas tomēr viņā piesaista, taču uz beigām dažas lietas sāka kaitināt. Ne jau galvenā varoņa nemirstība, bet gan viņa tendence uz jokiem, pietam jociņi, ko autors viņam liek izteikt ir tā sakot no “ploskije šutki” tipa, un izraisa nedaudz žēlumu, jo kā zinām “ploskije šutki tem horoši čto ih možno mnogo v golove pomesķit”. Kopumā grāmatai doduno 10 ballēm, lai ar interesana tomēr pārāk pārsātināta ar klišejām.

%d bloggers like this: