Navigate / search

Eric by Terry Pratchett

Tā nu sanācies, ka arī mana nākamā lasāmā grāmata ir par Diskzemi. Šis stāsts pēc būtības ir parodija par Faustu, Illiādu, pasaules radīšanu un Elli.

Trīspadsmit gadīgs demonologs izsauc dēmonu, taču dēmona vietā viņam aplī parādās burvis Rincewind. Protams, ka ar trīs vēlēšanos izpildi nekas prātīgs nesanāk, taču izceļošanās pa pasauli sanāk pamatīga.

Visam pie vainas izrādās elles dēmonu neapmierinātība ar savu jauno vadītāju, kas nolēmis, ka ir jāatsakās no sentēvu metodēm, tas ir liesmām. Un jāpievēršas progresīvām mocīšanas metodēm, taču pirms tās uzsākt visiem jāiepazīstas ar drošības noteikumiem. Tā nu ellē lielākā mūžības daļa tiek tērēta noteikumu lasīšanā, kas dzen izmisumā gan dvēseles, gan dēmonus.

Grāmatele tīri normāla lieku 8 no 10 ballēm.

Citāts:
The book Eric uses to summon his demon has the title Mallificarum Sumpta Diabolicite Occularis Singularum, or the Book of Ultimate Control. But note the initials.

Maskerade by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla „pasaku grāmata” no cikla, kas veltīta raganu piedzīvojumiem. Jau sākot lasīt grāmatu kļūst skaidrs, ka autoram nu nepavisam nepatīk opera un viss kas ar to saistīts. Stāsts ir ironija par Operas spoku. Operas spoks ir klasisks mīl un rūpējas par Operu, taču šad tad nogalina arī pa Operas darbiniekam. Raganām savukārt ir nākusi atklāsme, ka ar divām raganām kārtīgam raganu sabatam ir par maz un vajag trešo, kura ceptu desiņas un grieztu maizi. Tā nu ir sanākusi ka potenciālā ragana ir aizmukusi, lai kļūtu par operas solisti, vai vismaz solistes balsi.

Tā nu arī grāmatā arī viss risinās kā operā. Neviens nesaprot, kas tiek dziedāts, galvenais, lai smuka mūzika. Arī mirušiem pēc nāves pietiek laiks garām atvadu scēnām un runām. Pats Nāve gan parādās reti tikai tad, kad kāds nomirst. Žurku ķērājs tapa pagodināts pēc viņa atnāca Žurku nāve.

Par grāmatu dodu 9 no 10 ballēm, man jau ar opera diez ko daudz nepatīk un autora ironija likās saprotama.

Citāts:
“Well, basically there are two sorts of opera,’ said Nanny, who also had the true witch’s ability to be confidently expert on the basis of no experience whatsoever. ‘There’s your heavy opera, where basically people sing foreign and it goes like “Oh oh oh, I am dyin’, oh, I am dyin’, oh, oh, oh, that’s what I’m doin'”, and there’s your light opera, where they sing in foreign and it basically goes “Beer! Beer! Beer! Beer! I like to drink lots of beer!”, although sometimes they drink champagne instead. That’s basically all of opera, reely.”

Ask the Pilot by Patrick Smith

Grāmatiņa tika iepirkta Singapūrā un lidojumā uz Londonu arī nedaudz palasīta. Pa īstam izlasīt gan izdevās tikai tagad.

Grāmata mums stāsta visu par un ap pasažieru lidmašīnām, kas un kāpēc notiek un kā tas viss izskatās no pilota redzes punkta.

Grāmata ir domāta cilvēkiem, kurus interesē jautājumi: kādēļ gaisā lidmašīna kratās?, kas notiek, ja lidmašīnā iesper zibens?, vai autopilots spēj automātiski nosēdināt lidmašīnu?, cik lielas ir degvielas rezerves?, kuras lidmašīnas lido vistālāk?, vai lidmašīnas durvis nevar nejauši atvērt? Un protams pats galvenais, kur paliek tualetes saturs noraujot ūdeni?. Grāmata tad arī sniedz atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Grāmatas autora Patrick Smith nodarbošanās ir pilots. Šo grāmatu viņš izdevis apkopojot salon.com mājas lapas rubrikas „Ask the pilot” atbildes. Tā kā grāmata izdota 2004 gadā man bija prieks atklāt, ka pasākums turpinās un salon.com ir pieejams rakstu arhīvs, ar plašām atbildēm uz jautājumiem, kas radušies pēc grāmatas izdošanas, izdevās atrast arī autora bilžu galeriju flickr.com lapā. Tā kā, ja kādam ir interese uzzināt kaut ko vairāk par lidmašīnām uz priekšu!

Grāmatu novērtēju 10 no 10 ballēm. Lasāmais ir interesants, saprotams un tajā pašā laikā neieslīgst pārāk tehniskās detaļās. Patika stāstiņi iz dzīves, labākais par sausā ledus iemešanu tualetes podā.

Ripley’s Believe It or Not!

Pilnais nosaukums: “Ripley’s Believe It or Not! Encyclopedia of the Bizarre: Amazing, Strange, Inexplicable, Weird and All True!”

Domāju, ka reti kurš nezina par Guiness rekordu grāmatu, taču par Ripley’s interesanto, jocīgo un utt. faktu grāmata Latvijā nav diez ko populāra. Grāmata sevī tiešām ietver daudzus faktus, kas sagrupēti kategorijās: Sasniegumi un spējas, Lauksaimniecība, Nelaimes gadījumi, Māksla un utt.

Šī nav grāmata, kura jālasa no vāka līdz vākam, viņa labāk lasās šķirstot, apskatot bildes un izlasot pa kādam faktam. Piemēram, ja skaties kādu filmu tad grāmatu mierīgi var lasīt reklāmas paužu laikā.

Tā arī es grāmatu izlasījis neesmu, esmu visu izšķirstījis un dažas lietas izlasījis. No tā ko izlasīju patikās stāsts par žāvēto gaļu, ko kāda ASV ģimene glabā no 19 tā gadsimta beigām. Saka ka gaļa vēl lietojama pārtikā. Man gan šķiet, ka šīs gaļas degustācija varētu būt galvenais nāves iemesls ģimenē. Kā interesanti atzīti arī bērneļi, kas mēneša vecumā jau staigājuši. Arī tradicionālā smagumu cilāšana šajā grāmatā nav aizmirsta, taču izskatās, ka amīši ir krituši uz dažāda lieluma un svara laktu cilāšanu. Par nelaimes gadījumiem runājot, grāmatā pieminēts cilvēks, kas 3 reizes cietis kuģa katastrofā un abas visas reizes bijis vienīgais izdzīvojušais.

Kopumā grāmatai dodu 9 no 10 ballēm. Labs laika kavēklis cilvēkam, kuram patīk palasīt ne tikai nopietnus traktātus.

The Best Travel Writing 2007: True Stories from Around the World

Grāmatiņa, kā jau to mums izsaka nosaukums, ir ceļojumu stāstu apkopojums. Redaktors mums apgalvo, ka šie nu ir labākie ceļojumu stāsti 2007. gadā. Stāstiņi atlasīti tā, lai aptvertu dažādus kontinentus un valstis.

Pērkot šo grāmatu biju domājis, ka ceļojumu stāsti ir patiesi notikumi ar cilvēkiem vai par cilvēkiem ārvalstīs, kas parāda mums šo ārvalstu kultūru. Jāatzīst, ka daži stāsti arī bija jauki un manai gaumei atbilstoši par Argentīnu, Franciju un Pakistānu. Bet stāstiņš par Kubu piemēram likās galīgi garām, amerikāņu pāris Havannas lidostā apliek kanādiešus, par Kubu nekas. Beigās vēl uzrakstīts, ka stāsts ņemts no autora jaunās noveles, skaidrs ka viss izdomāts. Stāsts par Spāniju vairāk bija stāsts par darbu Āfrikā. Vai stāsts par Ēģipti, kur sākumā pieminēts, ka Ēģiptē baigi labā ūdenspīpju tabaka, tad seko sūkstīšanās ka Kanādā tādu nevar dabūt visa stāsta garumā.

Kopumā ja skatāmies grāmatu kopumā jāliek 5 no 10 ballēm, taču atsevišķiem stāstiem liktu 10 no 10, citiem 2 no 10. Protams saprotu, ka antoloģijā stāsti ir dažādi un, ja tev patīk 5 stāsti no 20, tad grāmata atzīstama par labu esam.

Confessions of an Economic Hit Man by John Perkins

Grāmata ir domāta kā kādas konsultāciju firmas ekonomista atzīšanās. Atzīšanos par to kā konsultāciju firmas māna jaunattīstītās valstis prognozējot to attīstību. Nolūks, lai viņu klienti Amerikas uzņēmumi varētu iegūt pēc iespējas lielākus projektus un arī lielāku peļņu. Tad nu autors ņemas stāstīt savus nedarbus Indonēzijā, Saūda Arābijā, Irānā, Panamā, Kolumbijā un Ekvadorā.

Ko es biju sagaidījis no šīs grāmatas:
Shēmas kā Starptautiskais valūtas Fonds, Pasaules Banka “māna” attīstības valstis;
Reālus faktus kā tas vis darbojās, kā prognozes izpildās nākotnē;

Ko es saņēmu:
Radās priekšstats, ka Perkinsa kungs vispār no ekonomikas neko nejēdz;
Aizdomas radīja viņa sarunu atstāsti, kur šamais citēja piemēram sarunu ar Panamas prezidentu, kas notikusi 70 ajos gados, jeb 30 gadus pēc sarunas (diez vai kāds to spēj atcerēties);
Nekādu reālu faktu, tikai ikdienas apraksts, sūkstās par savu enerģētikas prognozi Indonēzijai un par to kā ar nodomu iedzinis valstis parādos. Viņu palasot sanāk, ka valstelēm labāk naudu gaidīt no debesīm.Protams ka lielās starptautiskās korporācijas aplaupa mazattīstītās valstis, bet viņām jau citas opcijas arī nav, tikai populistiski solījumi;
Reāli patika, ka dižā konsultāciju firma MAIN (kā autors to sauca) visi informāciju ņēma no Bostonas publiskās bibliotēkas (vismaz priekšstats tāds radās).

Grāmatai dodu 3 no 10 ballēm (nav vērts tērēt laiku). Nosaukums pretendē uz patiesības stāstīšanu, taču sarakstīta kā novele par vispasaules sazvērestības teoriju, bez faktiem uz tukšām emocijām un apgalvojumiem, no kuriem daži pārbaudot neiztur kritiku.

ААРГХ by Андрей Белянин

Aarghs patiesībā ir autora izdomātas rases nosaukums. Ko viņš tur īsti izdomājis nezinu, rezultātā sanācis paliela auguma cilvēks, dikti stiprs, dzīvelīgs un no cilvēka atšķir uz āru izvirzīti ilkņi. Tā sakot fantāzijas nekādas. Aarghs vārdā Mazulis sapinas ar vienu grāfu, kas savukārt izmeklē raganu leļļu kontrobandas lietu. Protams grāfu visi grib nomušīt, bet Aerghs neļauj, jo ir nolīgts par miesassargu. Lai pasākums būtu vēl klišejiskāks, Mazulis atšķirībā no saviem ciltsbrāļiem ir ļoti gudrs un māk lasīt, tāpēc šo sauc par nepareizu aarghu.

Grāmata laikam iecerēta rakstīt kā jautrs pastāsts, lai gan pēc 50 lappuses joki sāk atkārtoties un, ja nedod dievs esi lasījis kādu no autora iepriekšējiem gara darbiem, tad jaunu joku nav vispār. Arī pats Mazulis grāmatā iet un klopē visus, lai kas tie arī nebūtu. Vispār sižeta sapiņķerētības un „negaidītu pavērsienu” ziņā pielīdzināms vidējam meksikāņu seriālam.

Tomēr, ja pirms tam visu nedēļu esi lasījis par patēriņa ietekmi uz inflāciju augoša akciju tirgus apstākļus un starpbanku likmes palielināšanas efektu uz akciju tirgu, tad lasāmais liekas tīri normāls. Kopumā dodu 6 no 10 ballēm, jo reāli vīlos rakstniekā, biju gaidījis ko vairāk.

The Age of Turbulence: Adventures in a New World by A.Greenspan

Sagaidījis kārtējo amazon.com sūtījumu, nolēmu kā pirmo izlasīt šo grāmatu. Interesēju, kāda tad ir bijusi dzīve vienam no lielākās finanšu sistēmas pārraugam A.Greenspan. Kā jau tagad pienākas visās amerikāņu grāmatās A.Greenspan sāk ar to, ka izstāsta kur atradies 2001. gada 11. septembrī un kā viņš sapratis, ka šo varētu saukt par jauna perioda sākumu.

Grāmatas sākumā nedaudz tiek aprakstīta bērnība, kas pavadīta Manhetenas rajonā, aizraušanās ar mūziku un prasmi apieties ar skaitļiem.

Interesantākais sākas, kad Greenspan sāka sisties uz augšu, tad sākas prezidentu novērtējums no Niksona līdz Bušam II.

Lai lasītu šo grāmatu un tā liktos interesenta ir jāorientējas ASV politikā no 1930 – mūsdienām un protams diezgan lielā mērā jāpārzina makroekonomikas likumsakarības un finanšu tirgus darbības principi. Pagaidām lieku 9 no 10 ballēm.

Neliela atziņa no grāmatas, ko izteicis kāds ekonomists: “Inflāciju rada valdības nepārdomāti tēriņi”(Vēlāk precizēšu, kas un kad).

Hogfather by Terry Pratchett

Diskzemē pie bērniem nebrauc Ziemassvētku vecītis ar ziemeļbriežiem, bet gan Hogfather (Vepratēvs), kuram kamanās iejūgti seši kuilēni. Izrādās, ka šī lieta neiet pie sirds Visuma Auditoriem, kuri noalgo slepkavu, kas nogalinās Hogfather. Hogfather noejot no skatuves, kādam ir jāpilda viņa pienākumi, un šos pienākumus uzņemas Nāve.

Grāmata man šķiet ir labākā no sērijas, ko esmu lasījis. Tik ironiski jautru apcerējumu par Ziemassvētku tēmu un visu ar to saistīto nekad nebiju lasījis. Mans top varonis šajā grāmatā ir Žurku nāve, mazs žurkas skeletiņš ar savu izkaptīti, māk pateikt tikai SQUEAK, taču ir ļoti apķērīgs. Protams figurē Zobu fejas, kuras rūpējas, lai zobu skaits sakristu ar izdoto naudu, kājas sēnīšu rūķītis un zeķu iznīcinātājs. Lieku grāmatai 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“You may think of us as … the Auditors.
‘Really? What is it you audit?’
Everything.”

How to Cut a Cake: And Other Mathematical Conundrums by I.Stewart

Grāmata pēc būtības rakstīta cilvēkiem, kurus interesē matemātika. Lai gan arī lielam ciemos gājējam atradīsies pa vērtīgam padomam. Tam veltīta pirmā nodaļa un grāmatas nosaukums, kā sagriezt kūku tā , lai neviens nepaliktu apdalīts. Tad seko nodaļas saistītas ar varbūtību teoriju, grafiem, topoloģiskām problēmām. Problēmas tiek pasniegtas interesantā veidā un nekādas īpašās matemātiskās priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Interesantākie fakti ko uzzināju:
Lauciņu Cietums Monopolā apmeklē divas reizes biežāk, kā jebkuru citu;
Metot gaisā kapeiku varbūtība, ka tiks uzmesti pēc kārtas 1 000 000 cipari ir 1.

%d bloggers like this: