Navigate / search

Lords and Ladies by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla ceturtā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Lankras karalis Verence ir nolēmis apprecēt jauno raganu Magrat. Viss rit savu gaitu līdz Lankrā iebrūk šīs grāmatas jaunie tēli, ko vēl nebiju sastapis citās šī cikla grāmatās ir – Elfi. Taču šie elfi nemaz nav jaukie miermīlīgie Tolkina elfi, šeit elfi ir pat ļoti, ļoti ļauni. Elfiem patīk jokot, bet par jokiem smejas viņi paši.

Elfi ir atgriezušies lai valdītu pasaulē, viņiem nepatīk dzelzs, bet patīk mocīt cilvēkus, jo tas ir jautri. Viņi ir spējīgi iedvest cilvēkiem, ka viņi ir visjaukākie pasaulē un izmanto to uz pilnu klapi. Protams, ļaudis, jau sen ir aizmirsuši elfu viltus dabu, bet raganas to atceras labi. Un sākas raganu cīņa par esošās kārtības saglabāšanu Lankrā.

Šoreiz autors ir ielicis papildus pūles, klusās peles Magrat rakstura attīstīšanā. Viņa grib kļūt par karalieni, taču nespēj pavēlēt, pieņemt lēmumus un pastāvēt par sevi. Iebrūkot elfiem un sastopoties ar konkurenci no elfu karalienes puses viņa izmainās un, iedvesmojusies no sen mirušas karalienes karotājas tēla, uzsāk cīņu ar to.

Tas viss tiek pasniegts ar Pratchett raksturīgo humoru, un beigās lasītājs ir pilnīgi pārliecināts, ka elfi nav nekas vairāk kā bars sadistisku mežoņu ar telepātu spējām. Raganas tiek parādītas labā gaismā, galvenais ir nevis paļauties uz burvestībām, bet gan uz cilvēka, elfa dabas izpratni un tad var atrisināt visas lietas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, it kā jau nekā netrūka, bet nebija arī nekas tāds, sižets aizrauj, personāžu raksturs tiek izvērsts, iepazīstamies ar Lankras ģeogrāfiju, taču šķita, ka kaut kas nedaudz nedaudz pietrūkst. Arī beigu atrisinājums likās tāds “pārāk vienkāršs”.

Citāts:
“The shortest unit of time in the multiverse is the New York Second, defined
as the period of time between the traffic lights turning green and the cab
behind you honking.”

A Devil’s Chaplain by Richard Dawkins

Pilnais nosaukums: “A Devil’s Chaplain: Reflections on Hope, Lies, Science, and Love by Richard Dawkins”

Pēc bilžu grāmatas izlasīšanas nolēmu, ka pienācis laiks kaut kam nopietnākām. Izvēlējos mūsdienu ateista eseju krājumu. Esejas sevī ietver reliģisko uzskatu kritiku. Piemēram, patikās atbilde “Filosofiem”, kas apgalvo, ka neeksistē jēdziens patiesība (truth), un, ka visi zinātnes sasniegumi ir tikai hipotēzes, kuras vienkārši nav pietiekami daudz reižu pārbaudītas, lai tajās atklātu nepatiesību. Viņš uzdod pretjautājumu: “Kā no 100 inženieru nepatiesībām izveidota lidmašīna lido?”. Vispār grāmata ir ok, lai ar lasās ļoti lēni, daļai rakstītā piekrītu, daļai ne, reizēm liekas, ka autors pārspīlē, bet varbūt Amerikā tiešām ir tik traki. Dodu 9 no 10 ballēm.

An Inconvenient Truth by Al Gore

Pilnais nosaukums: “An Inconvenient Truth: The Planetary Emergency of Global Warming and What We Can Do About It by Al Gore”

Izlasījis nopietnu grāmatu par kriminālistiku, nolēmu izlasīt vienu no pērnā gada amerikāņu bestselleriem par globālās sasilšanas tēmu. Kādēļ grāmata kļuvusi par bestselleru sapratu uzreiz, sarakstījis bijušais prezidenta kandidāts Gors un grāmatā ir daudz bilžu, ļoti daudz bilžu. Vispār sen nebiju lasījis bilžu grāmatas, biju gaidījis kaut ko vairāk, nevis tikai fakts un bilde pa visu atvērumu. Garākās teksta sadaļas tiek veltītas Gora biogrāfijai un mani nesaistīja. Kopumā grāmata īstam amerikānim, fakti nedaudz, atlasīti tā, lai liecinātu, ka eksistē Globālā sasilšana, alternatīvi izskaidrojumi netiek pieminēti. Tas mani kaitināja visvairāk, bet citādi lasās ātri un bildes interesantas. Dodu 6 no 10 ballēm.

Corpse: Nature, Forensics by Jessica Snyder Sachs

Pilnais nosaukums: “Corpse: Nature, Forensics, and the Struggle to Pinpoint Time of Death by Jessica Snyder Sachs”

Tā kā man nav ne laika, ne vēlmes skatīties CSI, nolēmu labāk palasīt kaut ko par šo tēmu. Grāmata, kā jau var saprast no nosaukuma, ir par kriminoloģiju. Vai precīzāk par vienu tās nozares vēsturi. Nozare ir saistīta ar nāves brīža iestāšanās noteikšanu pēc līķa. Ja 1800 to gadu beigās likās, ka nekā pētāma tur vairs nav palicis, jo pietiek vien izmērīt līķa temperatūru, lai pēc formulas aprēķinātu nāves brīdi. Ar laiku gan izrādījās, ka nāves brīdi noteikt precīzi nav iespējams, protams ja vien pats to cilvēku neesi nozūmējis. Grāmatiņā ir daudz gadījumu no kriminoloģijas vēstures, kur katrs devis kādu attīstības impulsu kriminoloģijā. Vispār jau jauki uzrakstīta un saprotama. Patlaban vērtēju 9 no 10 ballēm. Lasās gan lēni, bet nav jau nekāda daiļliteratūra.

Wyrd Sisters by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla otrā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Vecais Lankras karalis Verence ir miris, protams no dabīga cēloņa – naža mugurā. Tā mainās dinastijas, taču viņa jaundzimušo dēlu izglābj raganas, nu jau veselas trīs Granny Weatherwax, Nanny Ogg un Magrat. Karaļa dēls tiek atdots ceļojošā teātra trupai un iegūst vārdu Tom Jhon.

Jaunajam karaļa vietas izpildītājam Hercogam Felmet un viņa sievai ar karalistes pārvaldīšanu nesokas. Karaļa kronis ir pazudis, ļaudis māju dedzināšanu neuztver nopietni (pārāk bezpersoniska pieeja) un galu galā saceļas pati „Karaliste” kā tāda. Viņai vienkārši vajag saimnieku!

Raganas nolemj paātrināt procesu un apstādina Lankrā laiku uz 15 gadiem, lai troņmantnieks jau pieaudzis spētu atgriezties pēc savas karaļvalsts.

Read more

To Infinity and Beyond by Eli Maor

Šoreiz nedaudz nopietnāka grāmatiņa. Stāsts tajā ir par bezgalības konceptu. Bezgalība tiek apskatīta no trīs dažādiem skatu punktiem – algebriskā, ģeometriskā un kosmoloģiskā. Sarakstīta vienkāršā valodā un cilvēkam, kuram bijis augstākās matemātikas kurss, nekādas problēmas nesagādās. Arī visi matemātiskie pierādījumi ir ar komentāriem, lai var saprast. Kopumā dodu 8 no 10 balsīm. Viegli nelasās, bet ir interesanta

Kā es pavadīju savu atvaļinājumu XXIII

2007. gada 15. jūlijs (Batchelor -> Darvina)

Rīts sākas ar brokastīm un vispārēju revīziju. Tā kā pēc aprēķiniem sanāk, ka parīt jālido prom, nolemjam pārbaudīt, pasu un biļešu esamību. Pārbaudes rezultātā atklājas fakts, ka patiesībā mūsu lidmašīna uz Singapūru izlido šonakt ap trijiem. Tas visus nedaudz pārsteidz un sanāk, ka šī ir pēdējā diena Austrālijā.

Tad sākas mantu revīzija esam pamatīgi apauguši ar tām. Viss liekais tiek nolemts palikšanai Austrālijā. Gāzes plīts, Guļammaisi, piepūšamie matrači, sausās zupas (no tām varētu veselu spaini ar nūdelēm izvārīt) un citas lietas. Kaudze ir iespaidīga. Administratorei pasakām, ka mantas ir jaunas, lietotas pāris reizes un ja vajag var savākt, ja nē lai met ārā. Ir jau cerība, ka lietas savu dzīvi nav beigušas izgāztuvē. Atsvieduši lieko un paturējuši vajadzīgo, ar pustukšu mašīnu dodamies uz Darvinu.

Pirmā pieturvieta ir atkārtots Crocodile Park, kur iepērkam krokodilādas izstrādājumus. Ja gribi tikt tikai suvenīru bodē ieejas maksa nav jāmaksā. Katram izstrādājumam dod līdzi izcelsmes sertifikātu, lai varēt dabūt to pāri robežai.

Nākošais pieturas punkts lidmašīnu muzejs. Tas atrodas Darvinas lidostas teritorijā. Muzejs piebāzts pilns ar dažādiem lidaparātiem, no pašskrūvēta žiroplāna līdz lielajam B-52. B-52 ir muzeja lepnums un kvalitātes zīme. Agregātam uztaisīts speciāls angārs un pati lidmašīna šad tad vēl lido vietējos aviācijas svētkos vairs nelido, jo citādi muzejs tai pat brīdī paliktu bez sava galvenā eksponāta. Ir arī dažādi iznīcinātāji, japāņu Zero detaļas, tas notriekts pie Darvinas. Izrādās japāņi II pasaules karā Darvinu vairākkārt bombardējuši un šiem ir bijis grūti, jo savu gaisa spēku lāga nav bijis, kā arī flote nekāda. Bet ar amīšu un angļu atspaidu izkūlušies sveikā cauri.

Muzejam veltam, kādas divas stundas, gaiss vēss un patīkami tur uzturēties. Ja vēlas var skatīties filmas par Darvinas bombardēšanu un protams par B-52. Suvenīru bode veltīta lidmašīnām. Grāmatas ir seckond hand par lidmašīnām Austrālijā. Pāris Discovery diski ar uzskrūvētām cenām.

Braucam uz Darvinas centru bīdīt lietas par mašīnas atdošanu. Mums īre ir līdz nākošās dienas 10:00, ejam prasīt vai varam šonakt, mašīnu atstāt Darvinas lidostas Eurocar punktā nevis Darvinas centrā. Menedžeri pretimnākoši un atļauj. Nākamais plāna punkts ir Darvinas pazemes naftas tuneļi.

Pie naftas tuneļiem tantuks kasieris apjautājas no kurienes esam, uzzinājis, ka no Latvijas, saka, ka no tādas valsts ekskursantus viņa nav manījusi, bet vismaz zina kur tā atrodas. Paši naftas tuneļi būvēti otrā pasaules kara laikā. Kad sākusies bumbošana, visiem pielecis, ka virszemes rezervuāri ir viegls mērķis un jāmeklē alternatīvas. Tad nu celtnieki sākuši grandiozu būvi, kas tolaik izmaksājusi valdībai dažus miljonus, kas tajos laikos bijusi reāla nauda. Galu galā, kad tuneļi uzbūvēti, karš beidzies un degviela tajos nekad tā arī nav glabāta, bet nauda iztērēta. Tagad vietējie vēsturnieki atvēruši tuneļus publikai.

Pats tunelis pa kuru ļauj pastaigāties ir ap simts metriem garš. Parasts betona un metāla veidojums. Nedaudz mitrs no kondensāta, gar tuneļa malām izliktas bildes, kas stāsta par Darvinu un tās apkārtni II pasaules kara laikā. Interesanti, bet biju gaidījis daudz ko vairāk.

Izpētījuši vietējo naftas industrijas palieku, dodamies uz pludmali. Nolemjam izmēģināt laimi peldēties pludmalē Fannie Bay rajonā pretī Alexander lake. Aizbraukuši atklājam, ka sācies bēgums un peldēties vienkārši nav kur. Nolemjam pastaigāties tāpat a jūras dibenu. Pludmale pilna ar sīkiem krabīšiem un putniem, ka viņus ēd. Lielākie krabīši ierakušies interesantās alā, ja alu aizber, viņš ieeju tūlīt attīra. Pacietības krabītim ir vairāk nekā cilvēkam, man pēc piecu minūšu ņemšanās bija apnicis bērt ciet alu, bet viņam attīrīt ne. Tā nu staigājām un vienā vietā iekūlāmies, plūstošas smilts rajonā. Kamēr apjēdzām, kas notiek kājas jau smiltīs grima iekšā jau līdz puscelim. Bet nekas ārā tikām veiksmīgi. Palasījām gliemežvākus un krāsainus akmentiņus nolemjam doties pusdienās.

Pa ceļam aizbraucam uz East point military museum, bet tur tikai nobraucam garām, iekšā neejam. Parasts krasta aizsardzības baterijas forts. Paēst nolemjam jau zināmajā lielveikalā. Taču izrādās, ka tas svētdienās strādā tikai līdz trijiem, mums vēl ir pusstunda laika. Ēdam McDonalds restorānā. Paika tāda pati kā Latvijā. Pēc tam dodamies atpakaļ uz pludmali.

Pludmalē ir sācies paisums un ejam peldēt. Peldamies īpaši nestresojot kādu pusstundu, kamēr mums klāt nepienāk vietējais un nebrīdina, ka tik dziļi labāk nelīst. Vajag peldēties vietā, kur ir līdz vidum, tur tevi neapdraudēs indīgas medūzas un arī krokodilam būs grūtāk nepamanītam tikt klāt. Šādi padomi sabojā visu peldēšanās prieku un lienam ārā krastā.

Netālu no mums pludmalē iekārtojas vēl ļautiņi un neticu savām ausīm, samie runā tīrā latviešu valodā. Tā jau ir, ja pludmalē būs normāls pleķis, tad tur tūlīt salasīsies latvieši. Šie ceļotāji esot no Kuldīgas. Viņu ceļošanas stratēģija ir lidot starp Austrālijas pilsētām ar iekšzemes reisiem tā cenšoties aptvert visu kontinentu.

Mēs ar Maiju nolemjam aiziet uz pludmales tirdziņu kas esot netālu pēc mūsu priekšstatiem. Atstājam ceļabiedrus un paši ejam. Gar ceļa malu redzamas villas, varbūt vienkārši smukas mājas ar skatu uz Fannie bay. Līdz tirdziņam sanāk pāris kilometri iešanas. Pats tirdziņš vairāk spiež uz pārtiku un suvenīriem. No ātrās paikas dominē ķīniešu, vjetnamiešu un citu “šu” virtuves, kas pēc piedāvājuma klāsta neatšķiras. Pārdod arī sulu un kokteiļus. Arī mēs nedaudz pastaigājuši nopērkam ēdienu un ejam jūras krastā pasēdēt un paēst. Saulīte riet, ēdamais ar garšīgs smuki. Pasēžam un dodamies atpakaļ pie kolēģiem.

Pa ceļam netālu no Jahtkluba pavērojam saulrietu, izskatās jau smuks, kā nekā Austrālijā ir ļoti tīrs gaiss. Atgriezušies pie kolēģiem visi vienkārši sēžam pludmalē, pētām jūru un zvaigznes un dalāmies ceļojuma iespaidos. Tad nolemjam, ka ir laiks doties uz lidostu. Pa ceļam vēlreiz iebraucam pludmales tirdziņā, pablandāmies. Ievērtēju vietējo aborigēnu priekšnesumu. Izskatās ka puikas ir slinki, klapē divas koka nūjiņas, priekšā ziedojumu trauks un paši runā savā starpā. Izskatās, ka izpeļņa atbilst kvalitātei. Turpat arī, koncertē vietējās nozīmes rokgrupa nu tā gaudulīgi un garlaicīgi. Toties ilgi, kad es biju pirmo reizi tirdziņā viņi jau dziedāja un dzied arī tagad. Kad kolēģi iepazinušies ar tirdziņu dodamies uz benzīna tanku pieliet pilnu bāku un braucam uz lidostu nodot mašīnu.

Pie lidostas, sekojot ceļazīmēm, neatrodam stāvlaukumu īrētām mašīnām, pareizāk sakot pabraucam garām. Ar otro piegājienu viss izdodas, atrodam Eurocar stāvvietu, savācam bagāžu un dodamies uz lidostas pusi. Atslēgas nododam lidostā viņu birojā, nekādas problēmas.

Lidmašīna izlidos trijos iečekošanās varētu sākties ap divpadsmitiem mums veselas divas stundas brīvā laika. Darvinas lidostā uzgaidāmajā zālē ir reāli mīnusi. Nav kur sēdēt, cilvēku daudz, nav ko īsti darīt, jo strādā tikai viens kafūzis, kurā visi galdiņi aizņemti un cilvēki cītīgi tēlo, ka dzer kafiju, jo citur nav kur sēdēt.

Mēs iekārtojamies uz grīdas un izklaidējamies kā mākam, lasām grāmatas, štukojam ko darīt papildus dienā Singapūrā. Tad mums parādās jauna izklaide divi tantuki ap 70 gadiem, kas uzskata, ka viņiem netiek nodrošināts pienācīgs serviss. Piesienas visam apkalpojošajam personālam. Lamā iečekotājus, ka viņām neļauj iečekoties savā reisā pie citas aviokompānijas iečekošanās punkta. Tad tantuki bija panākuši, ka viņām izsniedz ratiņkrēslus, kuros gan nesēdēja, bet skraidīja riņķī kačājot pravas. Mums pa to laiku izdodas ieņemt vietu un tikt pie krēsliem. Sēžam un gaidām sava reisa iečekošanās sākumu.

Un tapa vakars un tapa rīts – divdesmitā diena.

Turpinājums sekos …

Reaper Man by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes grāmata, kas veltīta Nāves sērijai. Visuma revidenti nospriež, ka Nāve ir ieguvis sev pārāk daudz personības un atlaiž to no darba. Spriedums nav pārsūdzams, bet par labu darbu Nāve var paturēt zirgu. Pasaule paliek bez Nāves, cilvēks nomirst un izrādās, ka viņam nav kur iet, atliek vien atgriezties atpakaļ savā ķermenī. Dzīves spēkam savukārt nav kur likties, jo Nāves vairs nav. Aizraujoši lasīt, humors lielās devās, diskusija par zombijiem, vampīriem utt. Lieku 8 no 10 balles.
Citāts:
“What is this thing, anyway?” said the Dean, inspecting the implement in
his hands.
“It’s called a shovel,” said the Senior Wrangler. “I’ve seen the gardeners
use them. You stick the sharp end in the ground. Then it gets a bit
technical.”

Mort by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes grāmata. Šis ir pirmais stāsts sērijā, kas veltītas Nāvei.

Nāve ir tikpat reāls Diskzemes personāžs kā bruņurupucis A’Tuin (uz kura muguras turas Diskzeme) vai Core Celesti iedzīvotāji Dievi. Nāvei ir neliels hobijs, viņš cenšas dzīvot kā cilvēks. Viņam ir neliela māja ar dārzu ārpus telplaika, kabinets un dzīves mērītāju novietne. Viņam ir arī pameita Izabella.

Morts, jeb pirlnajā vārdā Mortimers, pēc tēva un visu radu domām ir nekur nederīgs jauneklis, kurš neko neprot un uzdod pārāk daudz jautājumu. Mortu nolemj iekārtot par mācekli, vienalga kādā arodā. Tā nu sanāk, ka Mortu par savu mācekli izvēlas pats Nāve.

Iesākumā mācekli Nāve ņem līdzi darbā, lai puika redz arodu darbībā. Izrādās, ka Nāve pati cilvēkus nenogalina, viņas uzdevums ir izvadīt dvēseli uz citu pasauli. Kāda ir šī pasaule? To nezina arī pati Nāve.

Un tad pēkšņi Nāve visus darbus uzgrūž Mortam un pats aiziet beztermiņa atvaļinājumā. Morts jau pirmajā darba naktī salaiž lietas grīstē un Diskzemē izveidojas divas konfliktējošas realitātes. To iemesls ir meklējams Sto Lat princeses Keli nenomiršanā.

Šajā grāmatā Nāve tiek parādīta pavisam citā gaismā. Ja “The Colour of Magic”, Nāve bija atainota kā ļaunatminīgs radījums ar emocijām, tad šeit nāve ir pati racionalitāte, būtne bez emocijām, kas cenšas saprast cilvēkus.

Interesanti ir arī Nāves ikdienas aspekti, mājkalpotājs Alberts, kurš uztur kārtībā māju un prot cept olas ar bekonu, Zirgs Binky nāves darba transporta līdzeklis, parasts dzīvs zirgs. Un Nāves tendence visu veidot Melnos toņos. Grāmatā Nāve vienmēr runā ar CAPS LOCK burtiem. Kopā vērtēju grāmatu ar 9 no 10 ballēm.

“- “Pardon me for living, I’m sure.”
– NO-ONE GETS PARDONED FOR LIVING.”

Harry Potter and the Deathly Hallows by J. K. Rowling

Jā ir pienākuši laiki, es tiešām lasu šo grāmatu, kuru kā apgalvo daži fundamentālāki kristieši, esot inspirējis pats Sātans. Jāatzīst, ka visas iepriekšējās sērijas grāmatas esmu izlasījis, pat divas reizes. Sižets tagad, kad esmu ticis līdz 100-ajai lappusei, liekas visnotaļ banāls un klišejām bagāts. Prognozēju, ka Haris grāmatas pirmajos 66% dabūs pamatīgi ierīt bēdu. Taču nobeigums noteikti būs cienīgāks par Terminatora izdarībām. Joprojām nedaudz apbēdina burvju niecīgais spellu arsenāls, kā tādiem Warcraft II burvjiem, knapi desmit. Taču lasās labi un ātri, tieši tas, kas vilcienā vajadzīgs. Lieku 8 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: