Navigate / search

Par atsauksmēm uz grāmatu aizmugurējā vāka

Iepērkot kārtējo grāmatu porciju, šad tad mēģinu izmantot grāmatu aizmugurējo vāku atsauces, lai saprastu vai par grāmatu ir vērts maksāt vai nav. Protama lieta ir skaidrs, ka neviens izdevējs un autors, kas kaut vai nedaudz draudzējas ar prātu, neko citu kā sevis cildinājumus tur nerakstīs. Tomēr paliek jautājums cik daudz no tur uzrakstītā ir taisnība?

It kā jau atsauces raksta lielas avīzes un žurnāli, acīmredzot, kāds cilvēks ar to pelna naudu, taču izlasot grāmatu un pēc tam salīdzinot to ar atsauci bieži vien saprotu, ka atsauce ar patiesību diez ko vis nedraudzējas.

Es protams nerunāju par sekojošiem izteikumiem, kā piemēram Paul Theroux “The Happy Isles of Oceania” aizmugures vākā rakstīto: “Often almost unbearably funny” Sunday Times, vietām tiešām ir smieklīgas epizodes.

Vairāk mani fascinē nopietnāku grāmatu vāku atsauces, patlaban viena no grāmatām, kuru lasu Douglas R. Hofstadter “Godel, Escher, Bach: An Eternal Golden Braid”, kas pēc savas būtības ir autora pārdomas par to, kā no nedzīvām lietām rodas dzīvas radības, kā var cilvēka pats nākt ārā no lietas, kuras pati ne ar ko īpaši neatšķiras no akmens. Tad nu šeit no vāka atsaucēm īsti nevar saprast par ko tad grāmata īsti ir, “A wonderous book that unites and explines, in very entertaining way, many of the important ideas of recent intellectual history” par intelektuālās domas vēsturi (kas tā tāda), grāmata tiešām ir brīnišķīga, un ja kādam patīk daudzi loģikas simboli un pāris formulas vienuviet tad jau laikam arī ir very entertaining. Patiesībā, grāmata lasās ļoti lēni un nemaz vienā elpas vilcienā izlasīt nevar un vietām var pastrīdēties arī par explines.

Tad piemēram grāmata, kurā tiek aprakstīts, kas notiek ar to cilvēku līķiem, kuri novēlējuši sevi zinātnei Mary Roach “Stiff: The Curious Lives of Human Cadavers”, visnotaļ nopietns darbs pilns ar dažādiem interesantiem faktiem un nedaudz medicīnas vēsturi. Apskatnieki toties ir spieduši uz Fun factor. Izlasot “A laugh-out loud funny book …” – Washington City Paper, ir skaidrs, ka lasot grāmatu, izklaide garantēta.

Piemēri šādām lietām, manā grāmatu skapi ir daudz un dažādi. Galvenais secinājums, lielākoties atsauces uz grāmatu vākiem ir vispārīgas frāzes, kas rada šaubas vai to rakstītājs vispār grāmatu pats ir izlaījis, jeb vienkārši izmantojis dežūrfrāžu datu bāzi. Taisnība ir reti un vairāk tieks spiests nevis uz saturu, bet uz lasītāja emocijām. Tomēr jo zinātniskāks laikraksts to slavējis, jo lielāku ticību tomēr vieš, Nature žurnāla atsauces mani vēl nav pievīlušas. Tomēr daudz labāk ir palasīt piemēram amazon.com pircēju komentārus, par attiecīgo grāmatu, jo bieži vien gadās, ka komentētājs ir speciālists grāmatas aprakstītajā sfērā, un ticamība ir daudz augstāka. Taču vislabāk man personīgi patīk PSRS laikā iedibinātā tradīcija, ka grāmatas sākumā vai beigās tiek ievietota neliela anotācija, par ko tad īsti grāmatā būs rakstīts.

Сборник «Никого над нами»

Grāmatiņa ir krievu autoru fantasy un fantastikas antoloģija. Iekļauti visi labākie patlaban rakstošie rakstnieki: Golovačovs, Pehovs, Zlotņikovs, Perumovs. Kā jau pēdējos laikos ierasts stāstiņi lielākoties ir orientēti uz krievisko vērtību izcelšanu, bet ja godīgi tad tas lielākajai daļai stāstu nemaz netraucē.

Vienīgo vilšanos man personīgi sagādāja Golovačova kārtējais stāsts, kas manuprāt jau ir kļuvis klišejisks, ne tikai žanrā kopumā, bet arī paša Golovačova daiļradē. Kārtējie specnaza notrenētie vīri atklāj, ka zemes ļaudis kontrolē citplanētieši un viss ļaunums nāk tikai no tiem, labi, ka stāsts bija īss. Beigās jau paspēja parādīties arī trešā rase, kas izrādās kūrēja visus. Nezinu man Golovačovs vairs nepatīk.

Pehova stāsts par vampīriem, gan bija ļoti labi nostrādāts un patikās, laikam būs jāizlasa arī viņa citi gara darbi par šo tēmu.

Zlotņikovs savu stāstu izlietojis, lai aprakstītu izdomāto viduslaiku eiropu un kāda cilvēka ceļojumu uz Krievzemi. Protams, ka Krievzemē dzīvošana izrādās tai laikā bijusi daudz daudz reizes labāka. Bet vismaz netiek slēpts, ka visas lietas ir izdomātas.

Grāmatiņu kopā novērtēt nav iespējams, bet stāsti katrs individuāli variē no 3 no 10 Golovačovam līdz 9 no 10 Pehovam. Vienīgais žēl, ka žanrs zinātniskā fantastika ir miris jau gadus desmit.

Men At Arms by Terry Pratchett

Šī ir otrā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas nakts sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Pilsētā sāk notikt aizdomīgas slepkavības, sākumā Slepkavu ģildē tiek uzspridzināts purva drakons, tad sāk ciest citu ģilžu locekļi. Tie tiek noslepkavoti izmantojot dīvainu uzparikti, zizli, kurš ož pēc salūtiem. Tad nu Pilsētas Nakts sardze ķeras pie izmeklēšanas. Sardze ir papildināta ar jauniesauktajiem, trolli Detrītu, rūķi un vilkaci.

Kopumā grāmata dod labu ieskatu pilsētas ģildēs un pilsētnieku paražās. Klaunu ģilde par kuru neviens nesmejas viņu joku dēļ, bet tikai tādēļ, ka redz, ka citiem iet vēl grūtāk. Alķīmiķu ģilde, kura gandrīz katru dienu uzspridzina māju, kurā atrodas. Gaļas tirgotāju ģilde, kura ceļ noliktavas nākotnes gaļai. Joki kā vienmēr šajā ciklā ir līmenī un tiešām smieklīgs.

Grāmatiņu vērtēju uz 8 no 10 ballēm.

Citāts:
- “It could be a torture chamber or a dungeon or a hideous pit or anything!”
– “It’s just a student’s bedroom, sergeant.”
– “You see?”

Guards! Guards! by Terry Pratchett

Kārtējā grāmata veltīta Diskzemei un tās iedzīvotājiem. Šī ir pirmā grāmata City Watch ciklā. City Watch ir struktūra, kura teorētiski nodrošina kārtību pilsētā Ankh-Morpork, taču patiesībā cenšas neuzrauties uz nepatikšanām. Taču viss izmainās, kad sardzē iestājas rūķu pieņemts cilvēkbērns Carrot, kurš par visu varu grib ieviest taisnību. Parādās arī slepenā brālība, kas vēlas nosviest no amata patrīciju un atjaunot karaļa institūtu. To darot, šamie iemācās izsaukt drakonu, nozogot grāmatu no burvju bibliotēkas, lai potenciālajam karalim būtu ko nogalēt un iegūt tautas uzticību. Taču drakons nemaz negrib nogalināties un kļūst par karali pats. Ar no tā izrietošām sekām visas dārglietas un zeltu viņam, reizi mēnesī jaunavu apēšanai.

Kopumā šī ir viena no pirmajām Pračeta grāmatām un redzams, ka tēli nav pietiekami izstrādāti un arī pats sižets ir tāds lineārs un vienkāršs un ja šī būtu pirmā Diskzemes grāmata, ko lasītu, nezinu vai maz citas sāktu lasīt. Taču kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, par L-space ieviešanu, kas paredz, ka noteiktā vietā visas bibliotēkas ir apvienotas L-space (library space) un patiesība, katra atsevišķa bibliotēka ir vispārīgās universālās bibliotēkas speciālgadījums.

Citāts:
The three rules of the Librarians of Time and Space are: 1) Silence; 2)
Books must be returned no later than the date last shown; and 3) Do not
interfere with the nature of causality.

For God, Country, and Coca-Cola by Mark Pendergrast

Pilnais nosaukums: “For God, Country, and Coca-Cola: The Definitive History of the Great American Soft Drink and the Company That Makes It by Mark Pendergrast”

Grāmatiņu biju iesācis lasīt kādu gadu atpakaļ, taču ticis līdz Pembrtona Coca-Colas izgudrošanai un Asa Candler viltīgajam darījumam, lai dabūtu formulu sev, man kaut kā apnikās un noliku atpakaļ grāmatu plauktā. Tagad varu pateikt, ka velti. Šī ir viena no labākajām grāmatām par biznesa vēsturi kādu jebkad esmu laši’jis.

Grāmata sarakstīta hronoloģiskā secībā, sākas aizpērnā gadsimta beigās, patentēto medicīnas līdzekļu laikā un beidzas mūsdienās. Grāmatas saturs aptver, gan Coca-Colas kompānijas tieslietu izklāstu, gan cīņu ar konkurentu Pepsi, gan mārketinga stratēģijas visa gadsimta garumā un protams globalizāciju. Te varam uzzināt, ka Coca-Cola II pasaules kara laikā ir ražota Vācijā, to ka kokaīns tik tiešām ir bijis sākotnējās Coca-Colas sastāvdaļa, lielo Coca-Cola un protams citas interesantas lietas. Pašās grāmatas beigās tiek parādīta arī Coca-colas slepenā formula, kāda tā bija pašos pirmsākumos.

Kopumā grāmatiņu vērtēju 10 no 10 ballēm.

The Life and Times of the Thunderbolt Kid: A Memoir by Bill Bryson

Grāmatiņā Bils Braisons, jā tas pats, kas sarakstījis “Short history of nearly evrthing”, stāsta par savu bērnību ASV piecdesmitajos gados. Kā jau visas viņa grāmatas, šī ir sarakstīta ar labu humora devu un ir ļoti interesanta.

Apskatīti tiek visi dzīves aspekti no bērna redzespunkta, kino apmeklēšana, skola, mašīnas, televīzija, bērneļu savstarpējās attiecības. Viss protams tiek nedaudz pārspīlēts, lietojot izteicienus 1000 bērni utml. Savu bērnību autors vadījis Des Moins Aiovas štata galvaspilsētā, ar abiem vecākiem, kas strādājuši par reportieriem. Patīkami, ka katra nodaļa sākas ar citātu no avīžu izgriezuma, kas ļauj lasītājam noprast tā laika tendences. Piemēram nēģeru puikam piespriests nāvessods par 1.95$ nolaupīšanu, bērni aizdedzina savus vecākus, jo pēc viņu ieskatiem mājas arestu garums nav samērojams ar nodarījumu, komunistu vajāšana utt.

Domājams, ka šī grāmata ir tā vērta, lai katrs, kam ir interese, to izlasītu. Es jau zināju, ka Bila ceļojumu grāmatas “Walk in the Woods”, “Notes from small island”, “Sunburned country” ir labākās savā žanrā, bet izrādījās, ka arī šādā žanrā viņš raksta ļoti labi. Vērtēju 10 no 10 ballēm.

ИМПЕРСКИЙ ГАМБИТ by Сергей Мусаниф

Kosmiskās odisejas turpinājums, trešā grāmata. Par iepriekšējo jau rakstīju te. Ši arī nav ne ar ko atšķiŗīga ieturēta žanra labākajās tradīcijās. Targi grib iznīcināt cilvēku impēriju, imperators iznīcinātāja pilots astiepis pekas no dzeršanas un sirdslēkmes. Taču viņa cīņu biedrs un padomnieks atrasdamies frontē, nospriež ņemt kloķus savās rokās, un kā jau tas šādās grāmatās notiek iet „do pobednova konca”. Targi Tiek saklopēti un visi dzīvo laimīgi.

Grāmata jāatzīst ir švakāka par iepriekšējo. Arī tās satura uzbūve ir dīvaina pirmā nodaļa atspoguļo notikumus pusgadu pēc imperatora nāves, ar biežiem flashback par to kas un kā ir bijis. Pēc tam seko otrā nodaļa, kurā viss, kas noticis aprakstīts vēlreiz. Noslēgumā seko lielum lielā kauja par cilvēces vietu visumā.

Kopumā sižets lineārs un tādēļ lasās viegli, dodu 6 no 10 ballēm, jo biju reāli vīlies iznākumā.

Coming of Age in the Milky Way by Timothy Ferris

Labu laiku nebiju neko lasījis par kosmosa izpētes vēsturi, tad nu nolēmu palasīt šo grāmatiņu. Jāatzīst, ka šī ir labākā grāmata par kosmosa izpētes vēsturi, ko esmu lasījis. Grāmatā netiek uzskaitīti sausi fakti ko kurš atklājis, standarta leģendu līmenī. Grāmatas autors ir centies arī atspoguļot pašus atklājējus, sniedzot ieskatu viņu biogrāfijā. Interesanti bija lasīt, par Kolumbu, kurš uzskatīja, ka zeme ir mazāka nekā patiesībā un mūža beigās bija izstrādājis bumbierveida zemes modeli, pa Kuka ekspedīciju uz Taiti, kur jūrnieki, kuģim nospēra gandrīz visas naglas, tās kalpoja kā apmaiņas objekts sieviete uz vakaru -> nagla, par to, ka Galilejs neizdomāja teledkopu, bet nospēra ideju no Holandiešiem, par Ņūtonu, kurš vairāk bija alķīmiķis nekā fiziķis. Sarakstu varētu turpināt, bet grāmata ir tā vērta, lai katrs pats to izlasītu.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, tieši par stāstījumu, liekama līdzās K.Sagāna “Kosmoss”.

АРВЕНДЕЙЛ. ИМПЕРАТОР ЛЮДЕЙ by Роман Злотников

Grāmatiņa ir R.Zlotņikova jaunākais gara darbs. Stāsts ir no Arvendeilas cikla, kas savukārt vēsta mums par to kā cikla varonis Trojs no parasta zaldātiņa pasaku valstība uzkalpojas par pašu imperatoru. Grāmata ir trešā šajā ciklā, bet šķiet ka ne pēdējā.

Trojs ir kļuvis par hercogu savā Arvendeilā – iepriekšējās grāmatās viņš to ieguva savā īpašumā. Kā jau visās šādu ciklu grāmatās, kurās vairāk par divām grāmatām, varonim jārisina aizvien globālākas problēmas, izmantojot arvien krutāku aprīkojumu un vēl lielāku veiksmi. Arī viņa galvenais naidnieks un imperatora troņa kārotājs Egmontērs, kļuvis par īstu magu šo to saputro un izsauc tumsas dievu Ihlagu, kas šim par darbu kāju vietā piebur asti. Protams, ka cilvēku, rūķu un elfu sabiedrības, galvenie naidnieki orki visu to izmanto un dodas karā, pret cilvēkiem.

Neskatoties uz visu taisnvirziena sižetu un klišejām, ar ko šis žanrs ir bagāts, neskatoties uz Zlotņikova kvēlo ideju, ka monarhija ir ideālais valsts pārvades veids, tas viņam raksturīgs visos darbos, rakstnieks burtiski alkst pēc līdera supervadoņa no parasto cilvēku vidus, dodu grāmatai 7 no 10 ballēm. Sākot lasīt ir grūti paņemt pārtraukumu jo sižets aizrauj, dotu vairāk, bet nepatika, ka beigās situāciju izglāba „dievs no mašīnas” atgriezās leģendārais seno laiku imperators Mareloboro (liekas, ka varoņa vārds ņemts no Malboro man), kurš visus atsēdināja un izrādās bija vazājies līdzi Trojam visas trīs grāmatas tēlojot kurlmēmo cīņubiedru.

e: The Story of a Number by Eli Maor

Kā noprotam pēc nosaukuma grāmata veltīta skaitlim e vai 2.71828, kas mīl parādīties daž ne dažādās vietās un tiek izmantots visās nozarēs. Grāmatas ievadā lasītājam tika dota iespēja atkārtot logaritmus, ja mūsdienās skolās logaritmus māca tikai, lai zinātu, tad pirmskaukulatoru laikmetā visas reizināšanas un sakņu vilkšanas notika ar logaritmu tabulu vai lineālu palīdzību. Arī es iemācījos ar logaritmisko tabulu palīdzību aprēķināt pēc vecās metodes bez kalkulatora. Kāpēc veselas divas nodaļas tika veltītas logaritmiem gan nesapratu, bet bija interesanti.

Taču grāmatai turpinoties formulas kļūst arvien sarežģītākas, sāk lietot izteicienus acīmredzami izriet (acīmredzamais izriet atsevišķā pielikumā uz pāris lapām). Bet toties atsākas tēma par e vēsturi un atklājējiem. Finansisti piemēram zina ka lim->(1+1/n)^n, ja n->∞ iznākums ir e. Tālāk seko hiperbolas, iekārtas ķēdes nostiepums un dažādas citas interesantas lietas. Jāatzīst, ka uzrakstīts interesanti un dodu grāmatai 8 no 10 ballēm. Cilvēkiem, kuriem matemātika un algebra uzdzen šermuļus vai nepatīkamas atmiņas, iesaku turēties no šī darba pa gabalu.

%d bloggers like this: