Navigate / search

The Last Hero by Terry Pratchett, Paul Kidby

Šī ir pēdējā grāmata no Rincewind cikla, es gan ceru, ka ar laiku būs vēl, jo šī sižeta līnija man personīgi patīk visvairāk.

Sen senos laikos varonis Mazda nozaga uguni no dievu Cori Celesti (vieta kur mīt Diskzemes dievi). Tagad pēdējie palikušie varoņi Cohen the Barbarian, Caleb, Boy Willy, nolemj atdot to dieviem atpakaļ. Patiesībā viņi ir nolēmuši, ka pēdējais varoņdarbs būs dievu uzsperšana gaisā ar pašdarinātu bumbu. Protams, lai varenie darbi neaizietu nebūtībā, līdzi tiek paņemts menestrels, kura uzdevums ir aprakstīt varoņu dzīvi sāgā.

Taču ir viens bet – iznīcinot dievus, iznīks maģija un, pazūdot tai, pazudīs visa pasaule. Kas mums parasti negribot nodarbojas ar pasaules glābšanu? Pareizi – Rincewind. Ankh-Morpork patricietis Vetinari steigšus rīko ekspedīciju uz Cori Celesti, lai atturētu varoņus no viņu varoņdarba. Par transporta līdzekli kalpos Leonard of Quirm izgudrotais un vadītais lidaparāts, uz drakonu bāzes operējošs trīsvietīgs kosmosa kuģis, ar kura palīdzību teorētiski iespējams nokļūt jebkurā Diska vietā. Leonardo ir da Vinči prototips – jauks, nekaitīgs izgudrotājs, kura hobijs ir kara mašīnu projektēšana, tikai kā prāta eksperiments, nekas daudz – skices, šķērsgriezumi un sanumurētas detaļas. Kā trešais līdzi lidojošais ir sardzes pārstāvis Carrot.

Neieteiktu šo grāmatu lasīt kā pirmo no Diskzemes grāmatām, labāk ievērot hronoloģiju. Bet tie, kuriem šie personāži nav sveši, grāmatas smalko humoru spēs izbaudīt pilnībā. Man personīgi vislabāk patika Evil Harry, profesionāls ļaundaris, kurš zina varoņu Likumus un arī pats tos ievēro. Kā saka varoņi – labākais ļaunais lords visā Diska vēsturē. Taču laiki ir mainījušies – īsti varoņi pazūd, tagad Evil Harry vairs nevar būt drošs, ka viņa slepenās durvis aizbēgšanai kāds nebūs nobloķējis. Profesionalitāte varoņu lietā ir zudusi, milzu nezvēri ir aizsargājami un tādus nogalinot var arī pats atrauties. Varoņi saprot, ka viņiem uz Diska vairs nav vietas.

Tā kā šī grāmata ir ilustrētā novele, tad atsevišķs bonuss ir jaukās ilustrācijas gan Leonardo skices, gan varoņu attēli. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm.

Citāts:
“Too many people, when listing all the perils to be found in the search for lost treasure or ancient wisdom, had forgotten to put at the top of the list ‘the man who arrived just before you’.”

ZOOM by V.Vaitheeswaran and I.Carson

Pilnais nosaukums: “ZOOM: The Global Race to Fuel the Car of the Future by V.Vaitheeswaran and I.Carson”

Sen nebiju lasījis nevienu grāmatu, kas apskatītu vieglo automašīnu industriju un alternatīvās degvielas. Grāmatas autori ir profesionāļi šajā jomā, jo rakstījuši žurnālam „The Economist” analītiskus rakstus daudzus gadus. Uzslavējama ir viņu spēja skaidri un koncentrēti pasniegt faktus un idejas.

Grāmatas dominējošās tēmas ir automašīnas industrijas vēsture, tagadnes tendences un iespējamā nākotnes attīstība. Analīze lielākoties tiek veikta ASV tirgus kontekstā, Lielā trijnieka (GM, Ford un Chrysler) pozīciju zaudēšana japāņu un Eiropas automašīnām. Tiek apskatīti gan iemesli, gan sekas. ASV autoražotāju galvenā problēma ir kavēšanās ar jauno tehnoloģiju ieviešanu un smago sociālo budžeta izmaksu daļu. Papildus detalizēti tiek apskatīta Toyota vēsture un viņu hibrīdauto Prius tiek celts saulītē ik pāris lapās kā pakāpiens uz iespējamo nākotnes auto. Tiek veikta arī neliela analīze, vai ASV autobūves giganti vispār spēs pielāgoties jaunajām tirgus un ekonomikas prasībām.

Otra daļa ir veltīta naftas ieguves industrijai, tās vēsturei un pašreizējai situācijai. Pasaulē ietekmi iegūst nevis korporācijas, bet gan nacionālās naftas kompānijas. Tām patiesībā pieder vairāk rezervju nekā visām korporācijām kopā. Tiek stāstīts par pēdējām tendencēm – kā Exxon patriekts no Venecuēlas, kā naftas lobijs ASV bīda savas intereses. Daudz uzmanības tiek veltīts ASV atkarībai no naftas importa, ASV pašai pieder tikai 3% no pasaules naftas rezervēm. Tiek apskatītas degvielas slēptās subsīdijas, kas patiesībā izskaidro kādēļ ASV degviela ir tik lēta.

Trešā daļa stāsta par globālo sasilšanu, alternatīvās degvielas attīstības scenārijiem, labos pasaules piemērus (Šanhaja, A.Švarcnegera darbi Kalifornijā, Brazīlijas etanola plānu), neperspektīvos variantus (Kanādas piķa smiltis, kartupeļu free eļļa). Šajā daļā uzzināju, kāds tad īsti ir tas plāns ūdeņraža dzinēju degvielas iegūšanai un, jāsaka, tas mani pārliecināja. Tiek apspēlēta CO2 emisijas samazināšanas plāni, naftas cenas ietekme uz alternatīvo enerģiju utt.

Grāmatas lielākais bonuss ir industriju lielo vīru ieskicēšana, jo autori ar viņiem ir pazīstami un tik dots neliels priekšstats par to kādi ir tie cilvēki, kas nosaka enerģētikas nākotni ASV un pasaulē.

Man personīgi grāmatā patika tas, ka autori nemēģināja nostāties vienā pusē, bet visi viņu spriedumi un kritika tika pamatīgi argumentēti. Vietām likās nu gan puikas lej ūdeni, taču pēc pāris lappusēm šis uzskats tika spēcīgi argumentēts (mašīnu akumulatoru lādēšana no tīkla). Kopumā uzskatu, ka katram kuru interesē globālās sasilšanas un alternatīvās enerģijas problēmas būtu šī grāmata jāizlasa, jo tā tiešām ir analītiska nevis populistiska. Diezgan objektīvi tiek apskatītas abas puses jāatzīst gan, ka abi autori ir optimisti un domā, ka gan jau viss būs kārtībā. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm.

Bilde no Amazon.

СКАЛОЛАЗКА И МИРОВОЕ ДРЕВО by Олег Синицын

Šī ir ceturtā grāmata no cikla, kas veltīts Alenas klinšu kāpējas – lingvistes piedzīvojumiem. Pirmā un trešā jau apskatīta, otro vēl nav izdevies atrast. Šī izskatās ir pēdējā un noslēdzošā cikla grāmata. Visas mīklas tiek atminētas un atbildes atrastas. Iespējams, ka es maldos.

Alena mierīgi vada savu dzīvi Maskavā, cenšoties izārstēt savu māti, līdz pēc viņas ierodas stāsta ļaunuma iemiesojums Toms Klarks. Izrādās, ka arī galvenajam pasaules ļaundarim ir problēmas; viņa Organizācija ir slēgta un pat viņš slēpjas no ASV valdības. Izrādās, ka Klarks meklē Pasaules koku, viņa slepenā bāze atrodas Šambalas ielejā, kurā tad arī šis koks Alenai ir jāatrod. Stāsta gaitā varone atklāj, ka Klarks patiesībā ir viņas sen pazudušais tēvs, kurā iemiesojies dēmons Molohs. Tagad viņas mērķis ir atrast Pasaules koku ne tikai lai izdziedinātu māti, bet arī lai palīdzētu tēvam atbrīvoties no Moloha varas.

Kā jau var redzēt no īsā satura atstāsta, sižeta līnija liktu meksikāņu seriālam izskatīties pēc komplicēta un prātu rosinoša pasākuma. Autors joprojām nevairās no veiksmīgām sakritībām, dažādu leģendu un mistisku lietu brīvām interpretācijām. Izskatās, ka, lai piesaistītu lasītājus no Muldašova piekritējiem, autors ir izvēlējies Šambalas reklamēšanu. Arī lingviste, kas iepriekšējās grāmatās dziļi nosodīja melnos arheologus, tagad grāmatas sākumā aplaupa Kambodžas klosteri. Tādējādi nonivelējot visās iepriekšējās grāmatās radīto uzsvērti labo tēlu. Tomēr beidzot autors ir sācis izkopt savu varoņu tēlus, nu pasaule no melnbaltas ir kļuvusi pustoņiem bagātāka, un ļauns vairs nav ļauns tikai sevis pēc.

Lineārais sižets un paredzamība neļauj man vērtēt grāmatu augstāk kā 5 no 10 ballēm, tipiska sēnalu literatūra, sižets aizrauj, lasi, atpūties un jūties gudrāks par autoru.

Bilde no Armada.

СКАЛОЛАЗКА И КАМЕНЬ СУДЕБ by Олег Синицын

Grāmatiņa ir trešā, kas veltīta klinšu kāpējai lingvistei Alenai un viņas piedzīvojumiem. Pirmo jau apskatīju. Otro man pagaidām vēl nav izdevies iegādāties.

Šoreiz netālu no Norvēģijas krastiem tiek atrasts aisbergs, kurā iesalis vikingu kuģis no sestā gadsimta. Tā kā aisbergs drīzumā izkusīs, tad Alena tiek uzaicināta nofotografēt senos rūnu rakstus. Te nu sākas piedzīvojumi, aisberga iekšienē tiek atklāts vesels vikingu apbedījums. Aisbergs izkūst un apbedījums vētrā nogrimst. Aisbergā atrastajos uzrakstos izrādās tiek pieminēta pati Alena. Veicot dziļākus pētījumus atklājas, ka šis vikings ir bijis pats skandināvu dieva Loki dēls. Un viņš savulaik ir atradis Liktens Akmeni, ar kura palīdzību ieskatījies nākotnē. Tā kā šī akmens meklējumi cieši saistās ar Alenas tēva pazušanas noslēpumu, tad šī artefakta meklēšanā iesaistās arī viņa. Protams, viņai pretī stājas slepenā Organizācija Mist ar visa ļaunā protagonistu Tomu Klārku. Grāmatas darbība norisinās Spānijā un Londonā.

Mani grāmatā samulsināja jau autora nekompetence lietās, par kurām viņš raksta. Viņam, izrādās, uz ledus izcirsti uzraksti var saglabāties gadsimtiem ilgi, cilvēks var ielēkt ūdenī no ~300 metru augstuma nenositoties un vēl citas līdzīgas lietas. Tas man, kā saka, nozaga realitātes sajūtu, ar kuru lepoties nevarēja arī iepriekšējā grāmata. Tad nolaidu latiņu zemāk un sāku vienkārši peldēt līdzi sižetam un neiedziļināties dažādos sīkumos. Tāpat kā iepriekšējā grāmatā koncepts „dievs no mašīnas” parādās ik pa pāris lappusēm un rodas aizdomas, ka autoram ir bijis slinkums izdomāt sakarīgu sižetu. Viņa pieeja ir – rakstām, rakstām, nonākam pie situācijas, kurā varone vairs nezin ko darīt un bums – negaidīts sižeta pavērsiens.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, ja jau trešā grāmata ciklā tad galvenās varonei varēja vismaz kaut kādas personības iezīmes attīstīt nevis, ko redzu, to daru.

Bilde no izdevniecības Armada.

СКАЛОЛАЗКА by Олег Синицын

 

Jau sākot lasīt grāmatu zināju, ka nekāds unikālais darbs šis nebūs. Nedaudz bija slinkums lasīt grāmatiņu pilnu ar matemātiskām formulām, tādēļ izvēlējos šo.

Grāmata mums stāsta par krievu tautības lingvisti Alenu, kuras hobijs ir alpīnisms. Parasti viņa piehalturē tulkojot uzrakstus grūti pieejamās vietās, taču šoreiz haltūra Turcijā izvēršas citādi. Tā vietā, lai noņemtu teksta nospiedumu un iztulkotu to, viņu papildus mēģina nogalināt. Meitietis, protams, aizmūk līdzi paķerot noslēpumainu gredzenu, kas atrasts Homēra kapā. Šo gredzenu sāk meklēt noslēpumaina Organizācija. Gredzens izrādās senas protocivilizācijas artefakts, kurš var palīdzēt nokļūt pie šis senās civilizācijas lidaparāta. Visu piedzīvojumu rezultātā, galvenā varone veic kāpaļāšanu pa klints sienām Turcijā, Frankfurtes debesskrāpjiem Vācijā un kalniem Krētā Heraklionas tuvumā.

Grāmatas autors manuprāt ir pārcenties mēģinot sabāzt vienā grāmatā Indiana Jones, Dirk Pitt un Lara Croft artefaktu medīšanas labākās tradīcijas. Visi tēli ieskaitot galveno varoni ir tādi neizstrādāti. Viņiem nav nekādas iekšējās pasaules-ko redz, to dara. Ļaunais ir ļauns, labais ir labs, morālistiskie spriedumi naivi un viendimensionāli. Autors nemaz nekautrējas ik pāris lappusēs izmantot „deus ex machina”, dažādi laicīgi telefona zvani, interneta forumā saņemtas atbildes pēdējā brīdī, ļaundaru ieraudzīšana Krētas krastos kuterī no lidmašīnas. Ar laiku tas sāka izskatīties pēc farsa, arī nobeigums pārsteigumu sagādāja tikai tik daudz, cik to izraisīja brīnumi no malas.

Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm, var lasīt ja gribās atpūtināt smadzenes un atkar saskarties ar pseido leģendām, kas saistītas ar Atlantīdu. Bet tā kā man ir vēl 3 šī cikla grāmatas, izlasīšu visas, lai redzētu vai autors ir labojies.

Attēls no izdevniecības Armada mājas lapas.

ЖЕМЧУЖНЫЙ ОРДЕН by Юрий Иванович

Turpinās burvja Kremona piedzīvojumi. Šī ir šo piedzīvojumu trešā grāmata, bet izskatās ne pēdējā. Pēc iepriekšējā grāmatā notikušajiem piedzīvojumiem, galvenais varoni aizsūta specuzdevumā uz kaimiņu karaļvalsti Spegoto. Tur briest projekts par vietējās alu sistēmas izpēti, lai atrastu leģendāro Nekropoli un atjaunotu Pazaudēto ceļu.

Visa darbība notiek uz maģiskas planētas, kur pirms ~7000 gadiem notikusi katastrofa, kas izjauca uz tās mītošo 13 civilizāciju koeksistenci. Tagad pasaule ir pilna ar seniem artefaktiem, vecām grāmatām, norādēm un karojošām civilizācijām. Dažas ir jau pazudušas, dažas sāk dominēt , bet mūsu galvenais varonis ir visu notikumu centrs.

Protams, lietas nenotiek tā kā plānots, jānogalina daudz un dažādi monstri un jāuzmin dažādu artefaktu noslēpumi. Jau no paša sākuma galveno varoni mēģina nogalināt nezināms grupējums. Par laimi Kremons var lepoties ar nu ļoti stiprām maga spējām, neviena liksta nespēj viņa dzīvei pielikt punktu. Tā nu viss virzās uz pazudušās rases vijudorašu atklāšanai, tādi jenotu un lemuru krustojumi, kas mīl staigāt uz divām kājām.

Pats Pērļu ordenis nebija viss mistisks bruņinieku ordenis, bet Spegoto augstākais apbalvojums – sens artefakts, kas kalpo kā maģiskās enerģijas akumulators.

Lasot šo grāmatu, sāka šķist, ka autors iepriekš ir rakstījis stāstus pornožurnāliem. Sekss ir sabāzts visur. Pat galvenās varones glābšanai nepieciešamais process bija sekss ar šamo 15 reizes. Grāmatā vietām sāk dominēt gumijas stiepšana un tāda mētāšanās, varbūt sagatavojot lasītāju turpmākajām sērijas grāmatām. Citi grāmatas tēli, izņemot galveno, ir tādi palkani ar divām raksturīpašībām.

Kopumā grāmata ir labs lasāmais smadzeņu atpūtināšanai, bet par izcilu saukt to nevarētu, tādēļ vērtēju 6 no 10 ballēm.

Tobacco by Iain Gately

Pilnais nosaukums “Tobacco: A Cultural History of How an Exotic Plant Seduced Civilization by Iain Gately”

Šī grāmata ir ieskats tabakas vēsturē. Cilvēce ar tabaku draudzējas jau aptuveni 18 000 gadus. Stāstījums ir ļoti labi strukturēts un notikumi risinās to vēsturiskajā secībā. Šo grāmatu varētu nosaukt par apoloģiju tabakai.

Pirmie tabakas lietotāji bija Amerikas indiāņi. Būtībā viņi jau bija izmēģinājuši visus tabakas lietošanas veidus pirms eiropiešiem. Pīpes, cigāri, šņaukšana zelēšana, novārījuma dzeršana (ar muti un degunu) un protams rektāla lietošana klizmas veidā.

Arī Austrālijas aborigēniem bija pieejami daži tabakas paveidi un tur tabaka nozīmēja statusu. Mazāk paveicās Afrikāņiem viņi pīpēja tikai kaņepi. Eiropā tabaku ievazāja Kolumbs, atgriežoties no ekspedīcijas, viņa apkalpē jau atradās divi smēķētāji. Vienu gan inkvizīcija pāris gadus paturēja cietumā, par sadarbību ar Sātanu. Taču process jau bija aizgājis, pirmie nelāgajam ieradumam padevās spāņu katoļu mācītāji, kuri mīlēja šņaukt tabaku pat mesas laikā.

Sākumā tabaka tika uzskatīta par universālu medicīnas līdzekli, no blaugznām līdz audzējiem. Vēlāk jau visi bija pieraduši un smēķēšanas pamatošana vairs nebija būtiska. Britu salās iesākumā dominēja pīpes, tad visi pārgāja uz šņaucamo tabaku. Tas bija stilīgi Francijā, Napaleons esot izšņaucis mārciņu dienā. Vēlāk aristokrāti pārgāja uz cigāriem, pa ceļam izgudrojot Smokingu, jeb apģērbu kuru uzvilkt ejot uzpīpēt.

ASV ilgu laiku dominēja tabakas zelēšana, kas šokēja tā laika tūristus. No Dikensa apraksta var spriest, ka tajos laikos Amerikā bija nospļaudītas visas malas ar zelētu tabaku.

Un tad parādījās cigaretes, masu produkcija un lēts smēķis bez īpašām rūpēm ikvienam. Interesanta ir nodaļa par agrīno cigarešu paciņu reklāmas un mārketinga pasākumiem. Plikas sievietes uz kārbiņām, ieliktas bildītes, kolekcionējamu bildīšu cikli. Piemēram, Camel attēlā iesākumā daudzi smēķētāji mēģināja atrast, kur noslēpta kailā sieviete.

Šis un vēl daudzi citi interesanti fakti par tabaku un smēķēšanas kultūru, ietekmi uz cilvēces attīstību, padara manu novērtējumu par 10 no 10 ballēm.

The Void by Frank Close

Grāmata ir par neko. Tieši tā vakums fizikā tiek saprasts kā nekas. Tātad grāmata stāsta par vakumu, jeb tukšumu. Tā kā šī lieta mani interesē, es šo grāmatu nopirku. Nav jau nekāda biezā ~150 lapaspuses. Domāju fiksi izlasīšu un kļūšu nedaudz (vai daudz) gudrāks.

Patiesība izrādījās nedaudz skarbāka! Grāmatas autoram diez ko neiet ar populārzinātnisko rakstniecību. Daudzi koncepti tiek ieviesti garāmejot. Okei, es esmu daudzas šādas grāmatas lasījis un Higgsa lauks man šausmas neizraisa. Tāpat kā kvantu fluktuācijas. Ja es pagalvotu, ka šīs lietas pats saprotu un prastu arī citiem tās izstāstīt, tad tagad droši vien tagad būtu Nobela prēmijas laureāts. Patiesībā esmu šīs lietas tikai apgrābstījis daudzu gadu garumā, saprotu par ko iet runa, kādas sekas tas rada, bet tas arī viss.

Nu par pašu grāmatu sīkāk. Read more

TWELVE

 

 

Lasot grāmatiņu Microtrends, sev neraksturīgi nolēmu paskatīties, kura izdevniecība izdod tādu labu grāmatu. Izrādījās, ka izdevniecību sauc TWELVE, dibināta 2005. gada augustā. Mērķis ir izdot tikai vienu grāmatu mēnesī, taču tai jāatbilst daudziem nosacījumiem: jāizraisa diskusija, sarakstīta no unikāla redzespunkta, jāiedvesmo, jāprovocē utt. Tas mani ieinteresēja, parakājos pa viņu mājas lapu un nolēmu pasūtīt divas grāmatas no Amazon, būs jauks papildinājums manam grāmatu plauktam:

ZOOM: The Global Race to Fuel the Car of the Future by V.Vaitheeswaran, I.Carson – par autobūves vēsturi un attīstības perspektīvām.

God Is Not Great: How Religion Poisons Everything by C.Hitchens – par man tuvo ateisma tēmu.

Bildes no TWELVE.

100 gudro galvu un citi zvēri by Lato Lapsa

Ko lai raksta par parastu citātu grāmatu?

Šajā grāmatā L.Lapsa ir sakompilējis, dažādus Saeimas deputātu, Valsts prezidentu, pašvaldību vadītāju prātulas un domugraudus. Protams, neviens jau nepirktu parastus izteicienus par tautsaimniecības attīstību. Tādēļ grāmatiņā ir salikti spožākie izteicieni, kas liek pasmaidīt un saprast, ka deputāti tādi paši bauri vien ir un vismaz mutvārdos nekur tālāk no cilvēka parastā nav tikuši.

Grāmatā citēti ~140 dažādi ļaudis un tā sevī ietver pārsimts citātus. Manuprāt visspēcīgākais jokainu lietu runātājs ir Dobelis, bet īpaši jau uz pārējo fona neizceļas. Deputāti kaisa domas gan par sadzīvi, viens par otru (tie ir labākie, jo vienmēr jau interesanti skatīties kašķi, kurā pats neesi iejaukts), par valsti, par visu ko.

Kopumā grāmatu vērtēju kā izdevušos, man patikās palasīties, žēl tikai, ka paplāna, bet nekas gudru deputātu jau mums ir daudz un gan jau būs vēl pērles. Patikās vecie un nu jau aiz apvāršņa pazudušie kadri – J.Zīgerists, Valdmanis, Krisbergs. Dodu 8 no 10 ballēm.

Citāts:

„Nu, bet kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpēviņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu viņu konkurētspējas nodrošināšanai? Ekspremjers Einars Repše”

Grāmatai kā jau tas L.Lapsam ierasts ir sava mājas lapa, ar manuprāt interesantu bilžu galeriju. Bilde ņemta no Jāņa Rozes grāmatnīcas.

%d bloggers like this: