Navigate / search

Fantastiskā sāga by Harry Harrison

Fantastiskā sāga

Nenoturējos un izlasīju vienu no labākajām grāmatām visa “Fantastikas pasaulē” sērijā. Šī grāmata manā plauktā ir bijusi jau no desmit gadu vecuma. Savulaik nopirku Rojas grāmatu veikalā. Tēvs kaut kur brauca haltūrēt, un bija paņēmis mani līdzi. Braucot atpakaļ man ļāva apmeklēt grāmatu veikalu, un tur nocenoto grāmatu plauktā atradu šo grāmatu, kuru vēl līdz tam nebiju lasījis. Skaidra lieta, ka, atbraucis mājās, es to tūlīt izlasīju un otrā dienā izlasīju vēlreiz. No tā brīža Harisons ir viens no maniem top rakstniekiem. Ar prātu jau saprotu, ka viņš nemaz tik dižs nav, un reizēm viņam pietrūkst patiešām spožu ideju. Piemēram, Nerūsējošā tērauda žurkas sērija viņam nepamatoti ievilkās. Toties “Austrumos no Ēdenes” man joprojām šķiet episks stāsts. Bet nu par pašu grāmatu.

Tagad pārlasot, daži stāsti man nešķita tik labi kā es viņus atcerējos, bet tas jau ir tikai normāli, pieaugot lasītājs kļūst nedaudz citādāks, un tādēļ stāsta uztveres akcenti var pamainīties.

Treniņlidojums – joprojām šķiet labs stāsts. Par to, kā piedabūt cilvēkus doties tālos kosmiskajos lidojumos. Sarakstīts laikā, kad cilvēki vēl bija gatavi doties uz Marsu un pat kaut ko upurēt, lai tur nokļūtu. Taču Niksons izrādījās par vāju, lai turpinātu Apollo programmu, un viss apstājās. Nav jau tā, ka tā laika cilvēki neapzinājās riskus, tie bija un ir. Autors ir atradis veidu, ka tos nedaudz apiet un ignorēt. Šī ideja pēc tam parādīsies daudzos fantastikas stāstos.

Likuma roka – laba korupcijas ilustrācija. Kad lasīju bērnībā, man galvenais šķita robots un viņa funkcijas. Tikai vēlāk es sapratu, ka autors vēlējās pavēstīt – ja vēlamies taisnīgumu un likumus visiem, cilvēks šajā bildē nekādi neiederas. To var nodrošināt tikai ne pārāk emocionāla skaitļojamā mašīna, kura, vēlams, ir neiznīcināma.

Mēmais Miltons… – šis ir par rasismu un segregāciju tā visskarbākajā izpausmē. Skumjš stāsts, par to kā ASV liela daļa no intelektuālā potenciāla tiek ignorēts aizspriedumu dēļ. Par to kā pasaule būtu labāka, ja visi būtu līdztiesīgi. Taisnība jau ir.

Mākslinieka portrets – cilvēks pret mašīnu, par to, kā automatizācija izspiež cilvēkus pat no šķietami kreatīvām profesijām. Autors nemaz nevarēja iedomāties, cik ātri tas viss notiks, viņa komiksu mašīnu, domāju, šodien var izveidot jebkurš centīgs automatizētājs. Labi, ka patērētājs vēl nav pieradis pie standartizētas mākslas.

Remontstrādnieks – mans mīļākais stāsts, citplanētieši, dīvaini kulti un remontstrādnieka attapība. Pat nezinu ko piebilst, ja nu to, ka jālasa obligāti!

Veselā planēta – šis stāsts ir par to, ka karš nekad nebeidzas. Gadās planētas, kas cīņās ir bijuši ierauti tik ilgi, ka viņu iedzīvotājiem trauma atrod vietu uzvedībā un kultūrā. Uz tādām planētām labāk nerādīties. Taču patiesībā šīs stāsts ir Vjetnamas kara kritika (iespējams, ka nav jāskatās izdošanas gads, ja pirms tad Korejas kara).

Robots, kas gribēja visu zināt – šis ir par mīlestību un robotu, kurš nebaidījās eksperimentēt. Man ne visai, bet ko lai zina, kā lietas notiks, ja kāds mākslīgais intelekts pēkšņi tiks pie emocijām.

Fantastiskā sāga – titulstāsts bija viss, ko es bērnībā varēju vēlēties. Laika mašīna, ceļošana pa dažādām ērām, Amerikas atklāšana, vikingi, cīņas ar indiāņiem un mežonīgais kinoindustrijas kapitālisms. Viens no labākajiem Harisona stāstiem, bērnībā izlasot es pat neticēju savai laimei, ka kaut ko tādu tik interesantu var sarakstīt. Tagad esmu kļuvis nedaudz izvēlīgāks, bet bērnības gaišās atmiņas nodrošina šim stāstam paliekošu vietu manā sirdī.

Stāstu krājumam lieku 10 no 10 ballēm. Noteikti iesaku izlasīt, Harisons ir no tiem autoriem, kas spēj uzķert nezūdošas un mūžam aktuālas tēmas. Ielikt tos stāstos, kuri nepakļaujas novecošanai un nezaudē savu spožumu arī pēc gadu desmitiem.

King and Emperor by Harry Harrison

One King's Way by Harry Harrison

Interesanti sanāk – angļu versijā šī grāmata ir triloģija, bet krievu izdevumā tetraloģija. Lai vai kā nebūtu, Harrisona alternatīvā vikingu vēsture turpinās. Šefs, ieguvis pilnīgu ziemeļu atbalstu, nolemj nedaudz papluinīt no jauna atdzimušo Romas Impēriju. Romas Impērijas imperators Bruno nodarbojas ar Svētā Grāla meklēšanu. Tas viņam palīdzēs stiprināt autoritāti un ļaus kļūt par visas pasaules valdnieku. Papildus bonusā visi tiks kristīti. Tā kā grāls atrodas arābu kontrolētajā Eiropas daļā, Bruno iesaistās karā ar musulmaņiem. Viņam sabiedrotajos ir Bizantijas Impērija un grieķu uguns. Šefam šāda lieta lāga nepatīk, jo visa viņu vikingu valstu sadraudzība tāds puteklis vien ir uz pasaules kartes, tādēļ viņš nolemj doties palīgā Allaha pielūdzējiem un pie reizes iegūt jaunas zināšanas.

Šo grāmatu par sērijas labāko būtu grūti nosaukt, daudz pārdomu par reliģijas jautājumiem, daļa varoņu ir lieli savas reliģijas fanātiķi. Arī dievu iejaukšanās kļūst arvien nekonstruktīvāka un haotiskāka. Grāla glabātāju reliģiskie rituāli ir, maigi sakot, dīvaini, un vispār grāmatas nobeigumā esmu vīlies tāpat kā lasot to pirmo reizi. Atkārtošos, ja sākumā galvenā varoņa problēmas bija ciema līmenī, tad tagad viņam tās jau ir vispasaules līmeņa. Arī risinājumi kļūst globāli, ar katapultām ir par maz, tiek būvēti zirgu bāņi un veikti pirmie lidojumi. Pakļautajās valstīs notiek reāla industriālā revolūcija, arbaleti un katapultas kaujas laukā dominē. No vienas puses interesanti, bet no otras sāk trūkt jaunuma sajūtas, paliek tāds „ej un kauj visus” līmenis. Sajūta kā ilgi spēlējot kādu RPG spēli, kad esi sasniedzis augstu līmeni un visus nogalini ar vienu cirtienu. Tāpat arī Šefam nekas nespēj viņu novērst no mērķa, var nogalēt viņa draugus, bet beigās viņš tāpat uzvarēs neskatoties ne uz ko, visiem pigu parādīs.

Kopumā pavāja grāmata triloģijas noslēgumam, arī ar to grieķu uguns noslēpumu, galvenais varonis tiek gala tikai ar viedo sapņu palīdzību, nu un pēc tam jau viss ir triviāli. Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Bet kā alternatīvās vēstures darbs nemaz nav slikts. Cik es noprotu, tad alternatīvās vēstures žanrā tiek paņemts kāds pagrieziena punkts vēsturē, kā te vikingi neiekaro Angliju pilnībā, un tiek izklāstīts iespējamais notikumu attīstības scenārijs. Ar to lietu Harrisonam ir izdevies labi tikt galā, labi ir maģijas un dievu piešprice, bet alternatīva nav slikta. Parasti jau šis žanrs ir nonivelējies līdz banālām paralēlajām pasaulēm, vai cilvēku kopuma izraušanu no esošās vēstures, tā, ka tas mūsu vēstures gaitu nemaz neietekmē, tā jau nav alternatīvā vēsture, bet alternatīvā biogrāfija, ja nu viņi izdzīvoja, bet neviens par to nekad neuzzināja. Protams, arī šie darbi nav slikti, bet manā izpratnē tās nav alternatīvās vēstures, jo globālas lietas nemaz netiek apskatītas.

One King’s Way by Harry Harrison

One King's Way by Harry Harrison

Par iepriekšējo šīs sērijas grāmatu es jau uzrakstīju te. Vispār ir tāda kā dilemma, rakstīt par katru sērijas grāmatu atsevišķi vai izlasīt visu sēriju un tad uzcept kopēju aprakstu. Piemēram, gadījās man izlasīt Amberas hronikas, visas desmit grāmatas pāris dienās. Tā arī nevarēju izlemt, ko lai dara, rakstīt desmit aprakstus, rakstīt divus? Beigās nosliecos par labu nerakstīt vispār. Savukārt, ja sērija ir jauna, tu to lasi vairākus gadus, tad gan ir jēga uzrakstīt par katru grāmatu atsevišķi, pats atceries par ko bija un vari arī izkontrolēt, kas vēl jāgaida turpinājumos.

Tātad galvenais varonis, anglis vārdā Šefs kļuvis par Britu salu šefu, nolemj notestēt savu jauno karafloti un nedaudz pabombīt vikingus. Jau pašā sākumā sākas neliela saķeršanās, flote uz smilšu sēkļa pazaudē savu virsvadoni. Šamais izkuļas krastā saviem spēkiem un lēnu garu sāk visas Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas pakļaušanu. Pa vidam viņam vēl piepalīdz vīzijas, ar kurām viņu diezgan nopietni aplaimo Skandināvu dievi. Viņš redz gan tagadni, gan pagātni un nākotni ar. Skaidra lieta, ka tādam vīram uzvarēt savus pretiniekus ir triviāla lieta. Lieki piebilst, ka tagad viņa armijai ir kuģi ar katapultām, arbaleti, labs tērauds. Pa ceļam tiek atklāts veids,kā rūpnieciskos apmēros ražot metālu un kas ir konveijera princips. Nebūtu jau reiz šo grāmatu lasījis, droši vien nobrīnītos arī, ka vēl nav atklājuši atomenerģiju. (piebilde, atomenerģiju viduslaiku pasaulē ir atklājis tikai krievu fantasy autors R.Zlotņikovs, citus es vismaz nevaru atminēties).

Grāmata cieš no turpinājuma. Varonis ir pakāpies no verga uz karali, lokālās problēmas vairs nav aktuālas. Lokālie antivaroņi pret viņu ir bezspēcīgi. Tad nu autors ņem un globalizē varoņa lomu un tā pretiniekus. Nu jau viņam pretī stājas veselas valstis nevis saujiņa vikingu. Par viņu interesējas pats Romas pāvests un jaunais Romas imperators. Skaidra lieta, ka kaujas kļūst grandiozākas un mērķi stratēģiskāki. Attīstītā kolhoza laiki ir pagājuši. Bet neskatoties uz visu man ironizēšanu, grāmata man patika 9 no 10 ballēm. Ja sāc lasīt, tad viss – apstāties vairs nevari, kamēr neesi ticis līdz otram vākam. Vai kā manā gadījumā, kad poga nākamā lapaspuse vairs nevar pāršķirt.

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

The Hammer and the Cross by Harry Harrison

Šo grāmatu es jau esmu reiz lasījis, šķiet divtūkstošo gadu sākumā. Atceros, ka man bija visai liels pārsteigums, ka Harrisons raksta ne tikai zinātnisko fantastiku un smieklīgo fantastiku, bet arī nodarbojas ar nopietnu alternatīvās vēstures rakstīšanu. Bija jau gan nācies lasīt “Rietumos no Ēdenes”, bet tā jau bija par dinozauriem un kaut kādu akmens laikmetu. Šī savukārt bija par vikingiem.

Vikingu tēma jau reiz bija apskatīta “ Fantastiskajā sāgā”, bet tur bija jāsmejas par autora ironiju. Šoreiz gan viss ir pa īstam. Romieši Britu salas ir pametuši, tās iedzīvotājiem regulāri uzbrūk vikingi, laupa un posta zemi. Viss rit savu gaitu līdz neparādās kāds jauneklis vārdā Šefs. Šefs patiesībā ir suņa vārds, arī liktenis viņam ir tāds pats. Piedzimis mātei, tēvs ir kāds vikings, kas nedaudz palietojis viņa māti, līdz tā aizmukusi atpakaļ pie sava vīra. Patēvs štuko, kā labāk puisi pārdot verdzībā. Tā nu viss rit savu gaitu līdz sākas kārtējais vikingu uzbrukums.

Šoreiz apspēlētā tēma ir Britu salu iespējamā attīstība gadījumā, ja tajā nostiprinātos nevis kristietība, bet gan kādi pagānu dievi. Tā nu šefa vadībā daļā britu salas nostiprinās ticētāji Ceļam. Ceļa ideja ir pavisam vienkārša – vairot zināšanas pasaulē, ne tikai ņemt senos romiešu darbus un pēc tiem replicēt, bet radīt ko jaunu, uzklausīt visus, kuriem ir ko teikt. Šefs lēnā garā izsitas līdz pašai augša, palīdz viņam drosme, izgudrotāja talants un prasme vadīt cilvēkus.

Kopumā tāds diezgan spraigs sižetiņš, kurā galvenajam varonim visu laiku palīdz kāds no dieviem. Katru reizi, kad viņš nesaprot kā rīkoties tālāk, dievi viņam nosūta viedu sapni un viņš var klapēt ienaidniekus ar neredzētu atjautību. Tā no autora puses ir tāda kā šmaukšanās tīrā veidā, jo jebkas var tikt izskaidrots ar dievu viszinību. Skaidra lieta, ka dieviem arī ir savas intereses un visiem jau nemaz tik viegli izdabāt nevar. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, nepavisam nav slikta un patīk vēstures gaitas izmaiņas virziens. Ieteiktu izlasīt visiem, kas vēl nav šo Harrisona darbu lasījis. Te gan jāpiebilst, ka grāmatai ir veseli četri turpinājumi un tos es, iespējams, šī gada laikā vēl izlasīšu.

%d bloggers like this: