Navigate / search

Trick Or Treatment: The Undeniable Facts about Alternative Medicine by Simon Singh

Trick or treatment

Sen nebiju lasījis grāmatu, kas būtu veltīta cilvēku veselības problēmām un alternatīvai medicīnai. Tad nu intereses vadīts iepirku šo grāmatiņu palasīties un arī sava redzeslauka paplašināšanai. Vienu varu pateikt uzreiz , ja esi homeopātijas vai akupunktūras fanu pulciņā, tad šo grāmatu ir labāk nemaz nelasīt, jo nenoliedzamie fakti nebūt nav pozitīvi pret alternatīvo medicīnu kā tādu.

Grāmatā tiek sīki un smalki apstāstīts par to, kas ir zinātniskais process, kā pareizi jāveic eksperimenti, lai pārbaudītu kādu zāļu vai procedūru efektivitāti uz pacientiem. Par to, kas ir Placebo efekts un to kā tas tika atklāts. Sīkāk tiek analizētas četras alternatīvās medicīnas metodes – akupunktūra, homeopātija, chiropraktika un ārstēšanās ar zāļu tējām. Pielikumā papildus apskatītas vēl pārdesmit populārākās alternatīvās ārstēšanas metodes. Piemēram aromterapija un tādas, kuras uzskata, ka visas kaites ceļas no nepareizas stājas vai no tā, ka istabā nav pareizi salikti puķupodi. Mana pēdējā laika iecienītākā tahionu terapija bija tikai pieminēta, bet bez dziļākas analīzes.

Autori uzskata, ka cilvēkiem ir tiesības zināt visus faktus par alternatīvo medicīnu un nebaidās izmantot stiprus vārdus tās kritikai. Apskats gan nav tik vienpusējs, lai tiktu ignorēti iespējamie alternatīvās medicīnas labie darbi. Tādi gan homeopātijai un akupunktūrai neatrodas nemaz, mugurkaula staipītājiem to ir nedaudz, bet drogām salīdzinoši daudz. Kopumā diezgan labs un saistošs izklāsts, kas kritizē cilvēku pašu nevērību pret metodēm, ar kurām tas tiek ārstēts, vēlmi izgāzt milzu naudu par dažādiem ārstējošiem instrumentiem, kā piemēram magnētiskajām rokassprādzēm, dīvainu enerģiju ģeneratoriem, vai dažādiem detoxiem.

Cilvēks, kurš ir liels alternatīvo medicīnu piekritējs diez vai būs iepriecināts, izlasot šo grāmatu. Domāju, ka cilvēks, kurš ikdienā dzer destilētu 30C ūdeni kā ārstniecības līdzekli, vai arī ēd pasaulē dārgāko pūdercukuru ar pīlēs aknu ekstraktu, jutīsies vīlies un pat ja ar prātu sapratīs, ka tā lieta nav īsti tīra, ar sirdi paliks uzticīgs saviem ieradumiem. Nav ko slēpt, arī es pāris reizes esmu iemaucis pīļu aknu ekstraktu pūdercukurā, lai samazinātu gripas simptomus, tomēr man šis cukurs nepalīdzēja un atteicos no tā par labu paracetamolam, kas lai ar gandē aknas, tomēr dod izmērāmu efektu.

Kopumā grāmatu vērtēju pozitīvi, autori nenodarbojas ar pliku aplikšanu, un pat cilvēki, kas nepiekritīs autoru secinājumiem, uzzinās daudz ko jaunu par alternatīvās medicīnas vēsturi. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Nemaz nebiju iedomājies, ka šāds alternatīvo medicīnu bizness ir ar tik lielu īpatsvaru kopējos pasaules medicīnas tēriņos. Piemēram, kur cilvēkam var būt prāts dzert homeopātisku līdzekli, profilaksei pret malāriju, tur ir jābūt galīgi ķertam. Vai arī ārstēt ādas melonomu ar homeopātiskiem līdzekļiem, tā sieviete gan pati bija homeopāte pēc profesijas un iespējams aizstāvēja savas industrijas godu.

Bonusā pastāstīšu savu piedzīvojumu pie viena no homeopātu paveidiem. Aizgāju notestēties pie kāda daktera (nav ne jausmas, vai viņa patiešām bija daktere), kas pārstāvēja tādu veidojumu kā Koraļļu klubu. Iesākumā viņi tevi nointervē par ko sūdzamies, ko ikdienā ēdam, paprasa jaunākās asinsanalīzes un tad sāk diagnostiku. Iedot tev rok turēt metāla stienīti un tu acīm redzot pēc dažādām elektromagnētiskā lauka svārstībām, vai arī vienkārši mērot ādas pretestību, mēģina noteikt preparātu kombināciju, kas tev palīdzēs izārstēties. Godīgi nogaidīju procedūras beigas, izlasījis ārstniecības kursu, samaksāju apmeklējuma maksu un notinos. Jo to, ka veselīgs dzīvesveids uzlabo veselību zinu arī pats.

Bad Science by Ben Goldacre

bad science

Pērkot šo grāmatu īpašu izpēti neveicu, šķita, ka tā būs kārtējā par fiziku un astronomiju. Tādēļ jāatzīst, biju nedaudz pārsteigts, ka gaidītās fizikas un astronomijas vietā ieraudzīju medicīnu. Ja tā no rīta nebūtu paņemta līdzi lasīšanai, tad diez tuvākajā laikā viņai būtu bijušas izredzes tapt izlasītai.

Autors „slikto zinātni” apskata no mediķa skatu punkta. Pamatota kritika tiek veltīta homeopātiem, pārtikas piedevu tirgotājiem, brīnumzāļu pārdevējiem, lielo farmācijas kompāniju mārketinga stratēģijām, viltotai statistikai un pāri visam nekompetentiem un nespeciālistiem žurnālistiem, kas, neiebraukuši problēmas būtībā, baida parasto cilvēku.

Iesākumā uz autoru skatījos ar zināmu skepsi, ja jau cilvēkam patīk kritizēt visus, tad, iespējams, tā var būt arī neliela psihiska novirze. Tomēr lasīšanas gaitā sapratu, ka tik traki nemaz nav. Autors, izsakot kritiku, neskopojas ar savu loģisko izvedumu izklāstu, kā īstam profesionālim neiztrūkst atsauces uz pirmavotiem. Tas viss ļauj ieinteresētam lasītājam strukturēt un iegūt jaunas zināšanas.

Izlasot šo grāmatu, izlaboju dažus robus savās zināšanās. Piemēram, agrāk arī es uzskatīju, ka zivju eļļa bērnībā ir intelekta uzlabotājs. Izrādās, ka nav neviena reāla pētījuma, kas šo pieņēmumu apstiprinātu. Tomēr zivju eļļas industrija ir pietiekoši bagāta, lai spētu šo mītu pasniegt kā daļu no sava mārketinga stratēģijas. Un tā vietā, lai vecāki pievērstu uzmanību saviem bērniem, skolotāji savai kvalifikācija, ir daudz vieglāk iebarot bērnam pāris kapsuliņas, tā cerot atrisināt pēc būtības sociālu problēmu.

Interesanta bija arī nodaļa, kas apspriež Lielbritānijā populāru tēmu – vakcinēt vai nevakcinēt bērnus. Valdošais uzskats ir, kompleksā MMR vakcīna jaundzimušajiem var izraisīt autismu. Kājas šim uzskatam aug no pētījuma, kas aptvēris veselus septiņus bērnus no kuriem visi vakcinēti un veseli pieci „saslimuši” ar autismu. Diemžēl šis pētījums nevienā nopietnā medicīnas žurnālā tā arī netika publicēts, tomēr mediju reakcija bija iespaidīga, tas nekas, ka vēlāk veiktie pētījumi neko tādu neatklāja, labu stāstu jau ar patiesību nemaitās.

Autors jau pēc būtības nav pret to, ka cilvēki rūpējas par savu veselību, cenšas lietot uzturā veselīgāku pārtiku un nedaudz pasporto. Autoram nepatīk tas, kā uzņēmīgi ļaudis mēģina šo cilvēka vēlmi ekspluatēt. Cilvēks pēc dabas ir slinks, un savus ieradumus mainīt ir spējīgs tikai retais. Tāpēc bieži vien parādās kārtējā brīnumzāle, kas piedāvā cilvēkam neko nedarīt tikai iedzert pa tabletītei un viss nokārtosies. Brīnumzāle tiek pabalstīta ar publikācijām, kuras atrodamas paša ražotāja izdotajā žurnālā.

Arī mūsdienu farmācijas industrijai rodas problēmas – jaunas zāles tiek izgudrotas retāk, patentu termiņi beidzas, tādēļ nākas izdomāt gan risinājumu, gan problēmu. Tā rodas dažādas zāles, kas nodarbojas ar „pseidoslimību” ārstēšanu. Piemēram, kas tā par slimību – vēlme naktīs ēst. Parādās arī zāles, kas pēc būtības ir sliktākas par vecajām, bet nedaudz pieslīpējot pētījumu datus var to efektu uzprišināt, līdz izcilam.

Grāmatu vērtēju ar 10 no 10 ballēm. Māca cilvēkus domāt, akli neticēt visam ko avīzēs atgremo žurnālisti un pārvarēt slinkumu iedziļinoties problēmās, sevišķi ja tās skar paša veselību. Grāmatas autora blogs atrodams šeit, ir vērts palasīt.

Intelektuāls jautājums LXXXVI jeb homeopātijas pamatprincipi

IMG_3289

Katram no mums ir neliela nojausma, kā homeopāti izgatavo savas zāles. Cik esmu lasījis, procedūra ir sekojoša. Homeopāts ņem, teiksim, pilienu ar aktīvo vielu un sajauc to ar 100 pilieniem ūdens. Iegūto maisījumu iepilda pudelītē un desmit reizes uzsit pa stingru virsmu. Citi izmanto grāmatu ādas vākos, citi speciālus galdus, īpaši advancētiem šo lietu dara roboti. Iegūtais šķidrums atkal tiek atšķaidīts proporcijā 1:100 un procedūra tiek atkārtota. Tā tas notiek 30 reizes. Tad nu es domāju, cik lielai ir jābūt šāda homeopātiska ūdens sfērai, lai mums būtu izredzes tajā atrast vienu aktīvās vielas atomu?

PS. Pieņemam, ka homeopātiskā preparāta izgatavošanas procesā izmantotie šķīdumi ir perfekti homogēni.

13 Things that Don’t Make Sense by Michael Brooks

13 things

Kārtējā populārzinātniskā grāmata, kuru iegādājos, lai paplašinātu savu šauro redzesloku daudzās un dažādās ar zinātni saistītās tēmās. Grāmatiņu kā nopirkšanas vērtu jau atzinis kādu gadu atpakaļ, bet līdz pirkuma veikšanai vienmēr atturēja tendenciozais nosaukums. Lai ar kā tur nebūtu, pāris nedēļas atpakaļ grāmatu nopirku un pagājušo nedēļu ārstējoties no gripas izlasīju (grāmata gan ārstniecības kursā neietilpa).

Tātad grāmatas autors pretendē uz trīspadsmit mūsdienu zinātnes problēmu apskati, kuru atrisināšana viņaprāt spēs pavērst zinātnes attīstību jaunā perspektīvā (gudri to sauc par paradigmas maiņu). Apskatāmās zinātnes problēmas sevī gan ietver lielākoties fiziku un bioloģiju.

Pirmā problēma – Visuma trūkstošā masa un fakts, ka mēs droši varētu apgalvot, ka zinām no kā sastāv 4% Visuma. Nodaļa veltīta virspusējai saistošai spekulācijai par to, kas ir dark matter un dark energy. Labs ievads problēmā, bet nekas vairāk. Par šo tēmu ieteiktu izlasīt šo grāmatu.

Otrā problēma – slaveno kosmosa zonžu Pioneer anomālija, izskatās, ka šie agregāti neizskaidrojamā kārtā novirzās no sava kursa – nekas daudz, gada laikā uz viņiem iedarbojas enerģija 70W apmērā, bet no kurienes tā rodas neviens nezina, iespējams, gravitācijas spēki tur tālāk strādā nedaudz citādi.

Trešā problēma – Visuma universālo konstantu maiņa laika gaitā, iespējam, ka gaismas ātrums agrāk ir bijis citādāks un gravitācijas konstante savādāka. Apskatīti dažādi pierādījumi šai teorijai (piemēram dabiskie kodolreaktori Āfrikā).

Ceturtā problēma – Aukstā kodolsintēze. Tiek mēģināts atbildēt uz jautājumu, vai kodolsintēze ir iespējama istabas temperatūrā jeb garāžā? Laiku pa laikam uzpeld kāds DIY cilvēks, kas realizējis auksto kodolsintēzi no rīta plītspriekšā vai kūtspakaļā, bet ar pierādījumiem gan pašvaki. Arī šeit kā reālais kandidāts aukstajai kodolsintēzei apskatīts vecais labais eksperiments – pallādija stieņa piesūcināšana ar deiteriju. (Šī nodaļa patiks konspirāciju teoriju cienītājiem).

Piektā problēma – Dzīvība. Patiesībā pārdesmit lappuses tiek mēģināts iespiest veselas grāmatas problemātiku, kas ir dzīvība? Kur sākas dzīvība utt.

Sestā problēma – Dzīvība uz Marsa. Autors uzskata, ka dzīvība uz Marsa eksistē vismaz bakteriālā formā un problēma, kādēļ tā joprojām nav atklāta, ir nepareizie eksperimenti. Patlaban visi agregāti ir ieciklēti uz ūdens un to pēdu meklēšanu, lai gan savulaik vienā no pirmajiem Viking agregātiem bija izstrādāts jauks tests, kas ļāva noteikt dzīvības eksistenci, tas pat bija pozitīvs, bet NASA paziņojumu nez kādēļ atsauca. (Šī nodaļa patiks konspirāciju teoriju cienītājiem) .

Septītā problēma – Wow signāls. 1977. gadā cilvēce no kosmosa uztvēra signālu, kas pamatīgi atšķīrās no fona trokšņa. Signālu saņēmām tikai vienu reizi, tas vairāk neatkārtojās, bet kas to sūtīja, ja kāds to sūtīja, tā arī neuzzinājām. Skeptiķi apgalvo, ka neviena civilizācija nesūtītu signālu viena impulsa veidā, tas nekas, ka paši savu ziņu citplanētiešiem arī nosūtījām viena impulsa veidā. (Šī nodaļa patiks konspirāciju teoriju cienītājiem).

Astotā problēma – Gigantisks vīruss. Veltīta mikrobioloģijai, un mēģina izskaidrot vīrusu un baktēriju evolūciju. Daudz piesaukta DNS un RNS, apskatītas dažādas vīrusu rašanās teorijas utt.

Devītā problēma – Nāve. Īsts kristietis pateiks uzreiz: „Nāve ir grēka alga”. Cilvēkam, kas vairāk piekrīt evolūcijas teorijai ir skaidrs, ka vecuma nāvi izraisa dažādi šūnu dalīšanās ierobežojumi (tagad modē ir piesaukt telomērus). Tomēr neskaidrs ir jautājums, kādēļ evolūcijas procesā lielākajai daļai sarežģītu organismu nāve ir default.

Desmitā problēma – Sekss. Patiesībā organismu reproducēšanās veidi, ar ko vairošanās izmantojot divus dzimumus ir labāka par pumpurošanos vai dalīšanos. Kura metode ir dzīvotspējīgāka un perspektīvāka neviens skaidri nemāk pateikt, jo dabā katram veidam ir savi plusi un mīnusi.

Vienpadsmitā problēma – Brīvā griba. Aprakstīti pāris eksperimenti, kas ilustrē faktu, mūsu brīvā griba ir tikai smadzeņu simulācijas auglis. Viss jau ir izlemts 0,3 sekundes pirms darbības sākšanās. Kādēļ mēs paši sevi mānām, nevienam nav īsti skaidrs.

Divpadsmitā problēma – Placebo efekts. Vai cilvēks spēj apmānīt pats sevi, un kā viņa organisms reaģē uz pašapmānu. Diezgan interesanta nodaļa.

Trīspadsmitā nodaļa – Homeopātija. Mēģinājums saprast, vai homeopātiskie līdzekļi palīdz cilvēkam un, ja palīdz, tad kādā veidā absolūti atšķaidīts ūdens spēj izārstēt cilvēkus. Lieta tāda, ja, piemēram, tu iegādājies homeopātisku līdzekli, kas balstīts uz spirtā slīcinātas bites bāzes, tad šis sākotnējais šķidrums ir atšķaidīts tādā pakāpē, ka iespēja atrast tajā bites molekulu ir minimāla.

Kopumā grāmata viegla un interesanta lasāmviela. Ir vērts palasīties, ja nav vēlmes burties cauri biezām specializētām grāmatām. Protams, graudu atšķiršana no pelavām paliek paša lasītāja ziņā. Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: