Navigate / search

Sharp Ends (First Law World #7) by Joe Abercrombie

Sharp Ends (First Law World #7) by Joe Abercrombie

First Law pasaulei autors ir izvēlējies ļoti pateicīgu vēstures nogriezni. Tajā vēl nav ienākusi industrializācija, tās iedzīvotāji vēl atceras laikus, kad dievi staigāja pa zemes virsu. Magi vēl nav izmiruši, un viens otrs burvis pat ir pārāk žiperīgs savam vecumam. Šis ir laiks, kad var rasties īsti varoņi. Skaidrs, ka varoņi labi izklausās tikai leģendās un atstāstos. Cilvēku atmiņa mīl noklusēt to tumšākos brīžus – slaktiņus, nodevības, brīnumainas veiksmes un neveiksmes. Galvenais, ka beigās par varoņiem tiek pasludināti tie, kuri uzvarēja un līdz ar to pārrakstīja vēsturi pa savam.

Taču ne katram ir lemts būt par varoni. Reizēm ar cenšanos vien nepietiek, reizēm liktenis ir lēmis būt otrā plāna spēlētājam. Bet vai tādēļ šo spēlētāju likteņi būtu mazāk interesanti? Nebūt ne, tieši šiem personāžiem lielākoties tiek veltīta šī grāmata. Varam uzzināt dažādu algotņu, ziemeļnieku, zagļu un citu profesiju pārstāvju likteņus. Visi tie ir sastapti iepriekšējās trīs grāmatās, bet tur viņi ir tikai kā vārds, bez pagātnes, bet kuram tad negribas paraksties tumšos noslēpumos.

Piemēram, Glokta, lasītājs viņu pazīst kā kropli inkvizitoru. Jā, vietām autors atsaucas uz viņa brašo jaunību, taču kāda tā bija palika noslēpums līdz šīs grāmatas iznākšanai. Tas, ka Glokta ir iedomīgs tips, ir zināms tāpat, taču savulaik viņš viens pats mēģināja apturēt Gurkiš armijas iebrukumu.

Vai arī Bethods – ziemeļu cilšu vadonis, kurš gribēja mieru. Izlasot stāstu par viņu man galvā dzima neprātīga konspirācija, kas visu savilka kopā. Man bija absolūti skaidrs, ka pie visām pasaules nelaimēm vainīgs Bajazs un viņa idejas. Taču teorija noturējās līdz parunājos ar otru cilvēku Latvijā, kas šo grāmatu jau ir paspējis izlasīt, lai saprastu, ka esmu palaidis garām vienu “sīkumu”.

Kauns atzīties, bet lielu daļu no otrā plāna varoņiem es pat neatcerējos, jo viņi jau nav īsti varoņi, nācās tos uzmeklēt internetā. Iespējams, ja es būtu traks pasaules cienītājs, es pirms lasītu šo grāmatu pārlasītu visas iepriekšējās, bet uz šādu varoņdarbu es sevi nespēju pierunāt.

Daži mārketinga speciālisti, lai labāk pārdotu šo grāmatu, internetos ir sarakstījuši, ka šī esot laba grāmata, lai iepazītos ar First Law pasauli. Teikšu godīgi, šie cilvēki savā mūžā nav šo grāmatu lasījuši. Izlasot šo grāmatu kā pirmo, Jūs sev nomaitekļosiet pāris iepriekšējo grāmatu sižeta līnijas. Lasiet par notikumiem dīvainā pasaulē, par kuru neko daudz neuzzināsiet. Stāsti šķitīs viduvēji un no kaut kāda lielāka konteksta izrauti. Tādēļ izlasiet no sākuma pirmās sešas, un tas ir to vērts, un tikai tad ķerieties klāt šai.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Nevar teikt, ka autors būtu īso stāstu lielmeistars. Šis stāsti paģērē no lasītāja pasaules pārzināšanu, vietumis pat diezgan detalizētu iepriekšējo grāmatu sižeta atcerēšanos. Citādi īsti nevarēs saprast stāsta kontekstu. Tas arī ir viens no lielākajiem trūkumiem, grāmata ir sarakstīta First Law pasaules lasītājiem, un cilvēkam bez priekšzināšanām ir liela iespēja vilties.

Red Country (First Law World #3) by Joe Abercrombie

Red Country

Šī ir sestā grāmata Pirmā likuma pasaulē, pasaulē, kurā vēl ir atrodami īsti varoņi, nedaudz maģijas, kuru ietekmē tūkstošiem gadu vecu notikumu sekas. Te parasts garāmgājējs var būt leģendām (varbūt ne baltām un pūkainām) apvīta personība, bet var būt arī vienkārši parasts klaidonis un rīkļu rāvējs. Aberkrombija grāmatas es taupīju ilgi, stiepu garumā lasīšanas prieku, cik vien varēju, bet pienāk brīdis, kad viņas tik un tā beidzas. Cerams, ka ne uz ilgu laiku, un drīzumā sagaidīsim no šī autora kaut ko jaunu.

Shy South reiz ir izdevies aizmukt no savas asiņainās pagātnes, metusi mieru lielceļa laupīšanām un dzīvo mierīgu dzīvi fermā audzinot brāli un māsu. Taču kādudien, atgriežoties no tirgus, viņa atklāj, ka ferma nodedzināta un abi bērni nolaupīti. Viņa dodas pakaļ nolaupītājiem, lai atgūtu savējo. Līdzi ņemot vien pāris ēzeļus un gļēvulīgo kalpu Lamb. Taču arī Lamb ir sava pagātne.

Tāpat kā visās iepriekšējās grāmatas arī šo caurvij Labā Cilvēka tēma. Katrs cilvēks, kurš pastrādājis daudz šausmīgas lietas, nokāvis vainīgos un nevainīgos, ja vien nav totāls atsaldenis, vēlas kļūt labāks. Vismaz pamēģināt, kā tas ir – būt labam, pacensties savaldīt savas slepkavnieciskās tieksmes un pārliecību, ka jebkuru problēmu var atrisināt labi uzasināts cirvis vai zobens. Viņi mēģina aizbēgt no sevis un uz kādu laiku tas arī izdodas. Caul Shivers tas izdevās uz dažām nedēļām, Lamb tas ir izdevies uz daudziem gadiem. Izdevies tik labi, ka viņš jau gandrīz, gandrīz ir aizmirsis par savu pagātni. Taču uz zemes nav taisnības, un cilvēks bieži vien negribot tiek uzlikts uz vecā ceļa.

Otra tēma ir par to, kā ceļš maina cilvēkus. Ceļš ko Shy un Lamb kopā veic, lai atrastu bērnus, atklāj daudz jauna. Tiem laimīgajiem, kuri jau ir lasījuši iepriekšējās Pirmā Likuma grāmatas, Lamb diez vai atklās kādas jaunas personības šķautnes, taču būs interesanti vērot, ka tās atklājas Shy. Kas to būtu domājis, ka pagļēvais kalps izrādās spējīgs izlaist iekšas pāris vīriem un nespēja apstāties, ja jau reiz ir ķēries pie asinsizliešanas. Mācība gan nav nekas unikāls, katrs cilvēks, lai kā arī necenstos, īpaši neizmainīsies, izlikties var tikai īsu brīdi, ar laiku viss vecais atnāks atpakaļ.

Trešā tēma par glābšanu un glābējiem. Es teiktu, tāds kā Stokholmas sindroma iztirzājums. Viena lieta ir, kad sagūstītie tiek izglābti pāris dienu laikā. Taču, ja viņi jau daudzus mēnešus ir atmetuši visas cerības un jau atraduši vietu jaunajā dzīvē. Vai viņu glābšanai maz ir kāda jēga, vai izglābtiem maz būs tie paši, kurus nolaupīja. Vai viņi maz vēlēsies atgriezties?

Pasaules daļa, kuru apceļo grāmatas varoņi, ir pielīdzināma mežonīgajiem rietumiem To apdzīvo asinskārīgi spoki (indiāņi), kuri uzbrūk ceļotāju karavānām, pieprasot izpirkuma maksu, vai vienkārši nogriežot ausis. Laiku pa laikam kādā tālā pilsētiņā sākas zelta drudzis, un tad uz īsu laiku pilsētele piedzīvo īstu uzplaukumu. Katrā pilsētelē ir savi valdnieciņi, kuri šeit neatrodas tāpat vien tāpat kā pilsētiņu iedzīvotāji. Visus viņus vieno vēlme tikt prom no nodokļiem un dzīvot vietā, kur viņi paši nosaka likumu. Šāda situācija nevar saglabāties ilgi un uz šīm teritorijām tīko gan Impērija, gan Savienība. Un šeit uz skatuves parādās Nicomo Cosma.

Nicomo ir patiess izdzimtenis, viņam nav nekādas lojalitātes. Viņu interesē tikai paša kabata. Taču Nicomo un naudai ir īpašas attiecības. Lai ar viņš skaitās slavens algotņu komandieris, viņa slava vairāk ir leģendās nevis uz faktiem balstīta. Viņam nauda nekad neturas, bet tas jau nav iemesls, lai apvaldītu mantkārību. Autors gan ir pacenties veidot viņu kā komisku tēlu, taču tas nespēj noslēpt viņa iedabu. Nicomo pārspļautu Kortesu visos punktos.

Grāmata pasaules ziņā daudz balstās uz iepriekšējiem darbiem, un var tikai secināt, ka “labais” onkulis Bayaz drīz savu panāks un drīz konsolidēs visu varu savās rokās. Ir jau vēl daži nomaļi stūrīši palikuši, ar saviem tikumiem un leģendām, taču šī atšķirtība no pārējās pasaules vairāk ir šķietamība nekā īstenība. No Inkvizīcijas garās rokas neviens neaizmuks.

Ja jau esi izlasījis tik tālu, tad pateikšu grāmatā atgriežas Logans, viņš klusēja veselas divas grāmatas. Nepiedalījās nevienā kaujā un nemainīja pasaules valdniekus. Šeit viņš ar kājām atsper durvis un cenšas atgūt iekavēto. Tā dēļ vien ir vērts lasīt šo grāmatu. Lieku 10 no 10 ballēm un rekomendēju izlasīt visas sešas Pirmā likuma cikla grāmatas, tas būs tā vērts.

Half a War (Shattered Sea #3) by Joe Abercrombie

Half a war

Ir pagājis knapi gads, un Aberkrombijs ir uzrakstījis un izdevis veselu triloģiju. Shattered sea nav nekāda First Law pasaule. Tas ir saprotams, jo grāmata paraudzēta jauniešu auditorijai. Bet šāds nieks netraucē galvenajiem varoņiem laiku pa laikam brist līdz ceļiem pa asinīm.

Princeses Skara radagabalus ir apslaktējuši Augstā karaļa (High King) pakalpiņi. Viņa ir princese tikai pēc titula, jo ir zaudējusi gan pili, gan zemes iekarotājiem. Pati spējusi aizbēgt tikai ar viltu. Taču arī vārdi var būt ieroči, un runāt viņa prot. Viņa ir gatava darīt visu, lai atgūtu to, kas viņai pienākas no dzimšanas. Tēvs Jarvi vēlas izpildīt savu zvērestu, kuru tas devis Mēnesim un Saulei. Tas, ka tādēļ ir jāizraisa karš, viņu nesatrauc. Reizēm nākas izvēlēties mazāko ļaunumu, reizēm lielāko labumu. Katra no šīm izvēlēm rada līķu kaudzes, bet tāda ir dzīve. Daži ir dzimuši karot, daži stāvēt gaismā, bet kad Kara māte izpleš savus spārnus, visi nokļūst tās ēnā.

All agreed it had been an excellent death.

Neapgalvošu, ka šī ir triloģijas labākā grāmata. Vislabākā ir pirmā, šī ir cienījama triloģijas noslēguma grāmata. Autors pacenšas,s un galvenie varoņi nokārto visus savus vecos rēķinus. Pasaule nestāv uz vietas, un arī šeit rodas jauni varoņi, kuru likteņi ļauj paskatīties uz visu pasauli no cita skatu punkta. Princese Skara cenšas atgūt savu karalisti. Viņai nākas veidot aliansi ar varenākajiem Shattered sea karavadoņiem. Raith dzimis karotājs, beidzot var izbaudīt karu pilnībā. Koll Tēva Jarvi māceklis nevar izšķirties, vai palikt par parastu amatnieku, vai kļūt par pasaules likteņu lēmēju.

Taču viņi visi ir tikai figūras lielo spēlētāju rokās. Un lielie spēlētāji te ir Tēvs Jarvi un Vecmāte Wexen. Viņiem ir kārtojami savi rēķini, un katra skatījums par mazāko ļaunumu ir savādāks. Patiesībā šo divu cilvēku konflikts ir novedis pie Shattered Sea sašķelšanās it kā uz reliģijas pamata, taču tā ir oficiālā versija. Jo vairāk lasīju, jo vairāk pārliecinājos, ka Jarvi ir īstens Bayaz no autora iepriekšējām grāmatām. Tas nu ir viens īstens manipulators, kuram neviens nav konkurents. To, ka viņš ir īsts maitas gabals, es sapratu jau pirmajā grāmatā, taču viņš ir mūsu maitas gabals (braucām kopā ar viņu kā vergi uz kuģa, ar kājām šķērsojām tundru un pārņēmām valsts vadību) un tādēļ viņam daudz ko var piedot.

Sižets nenoliedzami ir pietiekoši spraigs, lai ielīmētu lasītāju starp grāmatas vākiem. Arī es izlasīju grāmatu pāris piegājienos, gribējās tak beidzot uzzināt, kā triloģija beigsies un saprast, kas Jarvi atkal ir padomā. Un jāatzīst, ka padomā viņam bija daudz vairāk nekā cerēju. Jāatzīmē arī tas, ka ja ir lasītas daudz grāmatas fantāzijas pasaules vikingu pasauļu apakšžanrā, tad šī grāmata sagādāja ļoti maz pārsteigumu. Jā galvenās sižeta idejas un risinājumi ir spainī pamatīgi sakratīti, un mozaīka, kas salikusies, gadās reti, tomēr sižetam piemīt zināma paredzamība, kas parasti autoram nav raksturīgi. Iespējams arī, ka nu ir pienācis tas brīdis, kad esmu izlasījis gandrīz visu viņa daiļradi, un esmu pietiekami iepazinies ar viņa paņēmieniem, lai spētu tos prognozēt.

Ir viena lieta, kas man autora rakstītajā nepatika, tas, ka viņš nespēja iztikt bez klavierēm. Visu triloģiju fonā dzirdamas runas par elfu drupām. Saliekot visu kopā sanāk, ka pirms tūkstoš gadiem pasaulē notikusi kataklizma. Pēc tā, ka elfu drupu apmeklētāji sprāgst kā mušas no staru slimības, var spriest, ka tā ir radījusi radioaktīvu piesārņojumu. No šīm drupām tad autors var izvilkt ārā visu, kas nepieciešams sižeta problēmu ātram atrisinājumam. Tas rada ievērojamu disbalansu triloģijas noslēgumā. Daudz netrūkst, ka kara laukā iebrauktu SS karavīri ar BMW motocikliem. Nezinu, ko lai pārmet autoram – slinkumu vai vēlmi dramatizēt situāciju. Un te es nemaz nerunāju par radiācijas sekām uz materiālu struktūru un to pārvēršanos par sekundārajiem radiācijas avotiem.

Liku 8 no 10 ballēm. Autors raksta labi un visu triloģiju silti iesaku izlasīt. Galvenie varoņi būs neaizmirstami, labi nostrādāti. Un pats galvenais, viņi nedzīvo melnbaltā pasaulē, viņi bieži dara lietas, kas nebūt nav labas. Daži vēl vēlas kļūt par „labākiem cilvēkiem”, daži tam ir atmetuši ar roku, jo labums ir pārāk relatīva lieta, lai spētu uz to koncentrēties.

The Heroes (First Law World #2) by Joe Abercrombie

The Heroes (First Law World #2) by Joe Abercrombie

Ja šādos tempos turpināšu, tad drīz varēšu pretī Aberkrombija vārdam ievilkt ķeksīti – viss, kas sarakstīts, ir izlasīts. Šīs grāmatas lasīšanas uzsākšana bija pieķeršanās zelta fondam. Tas ir tām grāmatām, kuras es taupu gadījumam, kad vairs nevaru izdomāt, ko lasīt.

Šķiet, Ziemeļos miera nebūs nekad. Cik gan ilgs laiks pagājis kopš Black Dow pārņēma varu. Viņa ikdiena paiet ne tikai kurnētāju apspiešanā; atkal ir uzradušies Savienības karavīri, kuri vēlas iekarot vai visus ziemeļus. Jau labu laiku notiek manevri, abas armijas diez ko nevēlas iesākt nopietnu cīņu. Taču pienāk diena, kad Ziemeļnieku un Savienības karavīri sastopas pie kāda necila pakalna The Heroes, kuru rotā megalītu aplis. Šeit tad arī tiks izlemts Ziemeļu liktenis.

Šo grāmatu pamanījos lasīt veselās trīs valstīs – Latvijā, Krievijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Bija jau vēl arī tās valstis, kurām lasīšanas procesā lidoju pāri, bet gaisa telpas neieskaitīšu. Šī grāmata varētu pretendēt uz šā titulu – visvairāk valstīs lasītā grāmata. Tas gan neliecina par to, ka viņas lasīšanai man būtu jāpiespiežas, viņa vienkārši ir bieza.

Grāmatas pasaule ir noslīpēta jau iepriekšējās četrās grāmatās, un šajā jomā neko jaunu pateikti nevar. Pasaule joprojām ir smalki detalizēta, ar bagātu vēsturi, katram varonim līdzi velkas vesela biogrāfija, kas nekonfliktē ar iepriekšējās grāmatās lasīto. Pasaule nav arī idealizēta pasaku valstība, kur vienā stūrī dzīvo labie ļaudis un otrā pāri tuksnesim ļaunie mošķi. Nē, te lielie vīri vadās no ģeopolitiskajām interesēm un labprāt izmanto izdevīgu brīdi savu ambīciju realizēšanai. Mazie ļaudis savukārt ir tikai zobratiņi lielo darbu veikšanā.

Grāmatas varoņu vidū var sastapt jau pazīstamus personāžus, smalkāk iepazīt tādus, kas iepriekšējos darbos bija tikai pieminēti. Dažs labs ir arī pavisam jauns, šim stāstam nepieciešams tēls. Uzskaitīšu, manuprāt, vislabākos grāmatas tēlus.

Bayaz saukts arī Pirmais mags – viss karš patiesībā ir viņa stāsts un iniciatīva. Iespējami vislielākais maitas gabals, kas atrodams First Law pasaulē. Viņa intereses ir globālas, un savu lēmumu realizēšanai viņš nekautrēsies noklāt visu pakalnu ar savas un pretinieku armijas līķiem. Nē, viņš pats tieši nekomandēs, bet, ja vajadzēs, tad pagriezīs notikumus tā kā vajadzīgs.

Caul Shivers – atgriezies Ziemeļos un turpina darīt to, kas viņam vislabāk padodas – slepkavot cilvēkus. Domas kļūt par labāku cilvēku viņš ir atmetis pavisam. Viņa klātbūtne šajā kaujā ir absolūti nepieciešama, jo viņš taču ir cilvēks – leģenda. Metāla acs viņa uznācieniem piešķir nepieciešamo dramatiskumu.

Bremer Dan Gorst – bijušais karaļa miesassargs, kurš pēc kāda notikuma meitu mājā ir kritis nežēlastībā. Viņš tagad ir karaļa novērotājs. Dzīvi pavada trenējoties un mēģinājumos varonīgi iet bojā kaujas laukā, lai tādējādi atgūtu savu labo slavu.

Prince Calder – patiesais ziemeļu mantinieks, kuru Black Dow atgrūdis no siles. Diemžēl viņš ir pataloģisks gļēvulis. No kaujas lauka viņš parasti bēg pirmais, intrigants no viņa nekāds, tik vien kā tēva vārds. Taču viņš nemaz nenojauš, ka ir bandinieks kādā spēlē.

Black Dow – Ziemeļnieku vadonis, kas šķiet sasniedzis savu virsotni. Taču viņš nemaz nebija iedomājies, ka valdīšana var būt tik garlaicīgs pasākums. Pat paša varas nostiprināšanai viņam ir nācies Ziemeļus izpostīt vairāk, nekā to izdarījuši Savienības karavīri.

Neskatoties uz karadarbību, grāmata ir ļoti pacifistiski noskaņota. Parasto karavīru un viņu vadoņu centrālā doma ir tikšana mājās. Gadās pa muļķim, kurš, lai iegūtu vārdu, ir gatavs skriet ar cirvi rokā šķēpu rindai. Taču parasti vīri cīnās, kad citur vairs nav kur sprukt. Par karošanu un virzīšanos no vienas kaujas vietas uz otru neviens nav sajūsmā. Armiju ģenerāļi jau sen ir samierinājušies ar domu, ka viņi faktiski nespēj ietekmēt kaujas gaitu. Vienkārši nav iespējams reālajā laikā nodot informāciju kaujas ar ziņnešu palīdzību.

Izcila grāmata, aizraujošs trīs dienu episku cīņu apraksts, bez nekādas glorifikācijas un varoņu slavas apdziedāšanas. Armijā cilvēki ir tādi paši kā visur gan drosminieki, gan gļēvuļi. Viņus vieno bezcerība, zinot, ka zemes pleķītis, par kuru nupat viņi lējuši asinis var mierīgi sarunu rezultātā tikt atdots atpakaļ iepriekšējiem saimniekiem. Jo ne jau karavīri izšķir kara uzvarētājus, to dara valdnieki. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Noteikti lasāms fantāzijas darbs.

Best Served Cold (First Law World #1) by Joe Abercrombie

Best Served Cold

Ir tādas grāmatas, par kurām es zinu, tās ir labas, taču es viņas nelasu. Es no viņām veidoju zelta fondu, tās es lasīšu kaut kad vēlāk, kad būs tik traki, ka nevarēšu atrast sev lasāmvielu. Par šo grāmatu zināju jau sen, Berlīnē bija pat tā, ka gāju jau pie kases apkrāvies ar Aberkrombija grāmatām, un tad sapratu, ka man bagāžā diemžēl nebūs vietas. Tad nu beigās zelta fondā man viņa nonāca elektroniskā veidā – godīgi nopirkta amazonē.

Monza Murcatto un viņas brālis Benna ir visnotaļ veiksmīgi algotņi. Viņu uzvaras ir padarījušas tos ne tikai slavenus, bet arī bagātus. Šķiet, kas gan varētu būt labāk ilgstošs karš, uzticams darba devējs un vareni nākotnes plāni. Varbūt nav lāgā, ja tauta Tevi ciena vairāk nekā tavu darba devēju. Atgriežoties pēc kārtējās kampaņas Monza tiek nodota un tikai pateicoties brīnumam viņa izglābjas no nāves. Viss ir zaudēts, atliek tikai atriebība.

Grāmatas centrālais sižets ir Monzas atriebība saviem pāridarītājiem. Tā notiek uz pilsoņu kara fona, laiku pa laikam sižetam ieslīgstot politiskās niansēs.

Ja nav bail no tā, ka laiku pa laikam kādam no grāmatas varoņiem tiks izlaistas zarnas, kāds nokritīs ar dunci ribās vai ar putām uz mutes, tad grāmata ir droši lasāma. Nav jau tā, ka autors aizraujas tikai ar grafisku slepkavību aprakstu, viņš vienkārši ir palicis uzticīgs savam stilam. Tas sevī, cik varu spriest, ietver jebkāda romantiskuma plīvura noraušanu tādām lietām kā karš, revolūcija un kā šajā gadījumā atriebībai.

Atriebība nav nekāda bērnu spēle, sevišķi, ja visi sarakstā esošie ir samērā augsti stāvošas personas. Tā ir diezgan piņķerīga padarīšana un, ja esi viens, tad praktiski neiespējama. Monza savāc komandu, un tā ir viena no labākajām atriebības komandām, par kuru es jebkad esmu lasījis. Standarta stāstā visi strādā kopēja mērķa labā, nekas viņiem nav nepieveicams, visi ir lieli draugi, un to vien dara kā dod pienesumu kopējam mērķim. Monzas komanda ir vairāk antikomanda. Te cilvēki strādā naudas dēļ, un lielākai daļai no viņiem ir problēmas ar galvu.

Monza – viņu interesē tikai atriebība, kas būs vēlāk, tas nav svarīgi, galvenais ir atriebties par savi un sava brāļa nāvi. Laba līdere, atkarīga no vietējā hašiša derivatīva.

Shivers- ziemeļnieks (tiem, kas lasījuši First Law triloģiju, šis personāžs jau būs pazīstams), kurš ir nolēmis kļūt labāks cilvēks, neslepkavot un strādāt normālu darbu. Par Styria viņa zemēs stāsta kā par tādu īstu laimes zemi. Diemžēl realitāte ir citāda, ja Tev nav naudas, nevienu neinteresē, ka tu esi ziemeļnieks ar vārdu. Mīl kauties un ilgi turēt aizvainojumu, viegli manipulējams.

Friendly uzskata, ka nav labāka vieta pasaulē par cietumu, tur viss ir skaidrs, nav nekāda haosa. Galvenā problēma ir OCD, lai izvairītos no haosa pasaulē, viņš skaita visu. Toties izpilda pavēles precīzi un gatavo labi.

Morveer – indētājs, iespējams, labākais Styria. Neatzīts intelektuālis un vienkārši ģēnijs. Taču cilvēkiem viņš nepatīk, uzskata, ka indētājs ir necienīga profesija, un no tādiem jāturas pa gabalu. Taču viss, ko viņš vēlas, ir slava, atzinība un bagātība. Nu un noindēt visus pārējos.

Nicomo Cosca – algotnis, kurš mīl mainīt darba devējus kaujas vidū. Kauja ir laba lieta, taču vēl labāka ir laupīšana. Monza reiz nometa viņu no amata, taču Nicomo netur ļaunu prātu, tāda jau ir sieviešu daba uzmest. Taču, ja radīsies labāks iedāvājums, viņš labprāt to pieņems.

Pasaulei šajā grāmatā nav tik liela nozīmes. Te Astoņas brīvpilsētas savā teritorijā plēšas par dominanci, līdz ar to lasītājam nākas iedziļināties politikā un dažādās intrigās. Dažam labam lasītājam tas var nepatikt, bet manī pretenzijas neraisīja. Tas padarīja grāmatas sižetu no taisnvirziena kvesta ar mērķi nogalināt septiņas personas, par visnotaļ samudžinātu pasākumu. Nekad jau nevar zināt to, kurš ir sabiedrotais un kurš ienaidnieks. Uz pasaules nav nekā patstāvīga. Pēc būtības grāmatu var lasīt atsevišķi no iepriekšējiem autora darbiem, bet tad dažiem varoņiem pazudīs papildus dimensija. Shiver motivācija kļūt par labāku cilvēku mums līdz galama nekļūs skaidra un nesapratīsim, uz kādu kropli visi atsaucas un no kura baidās.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Autors ir līmenī, lasīt visiem drūmās fantāzijas cienītājiem. Šim autoram šajā žanrā ir maz konkurentu, un manā topā viņš stāv augstāk par Mārtinu un viņa Troņu spēlēm.

Half the World (Shattered Sea #2) by Joe Abercrombie

Half the World by Joe Abercrombie

Nu jau ir pagājis gandrīz vesels gads, kopš pēdējās Aberkrombija grāmatas. Pilnīgi pats nesaprotu, kā es tik ilgi esmu izturējis. Šo grāmatu es saņēmu tās iznākšanas dienā, taču līdz izlasīšanai novilku laiku gandrīz mēnesi. Kādēļ tā, nemācēšu teikt, bet es nolēmu laboties.

Shattered sea karalistes ir gandrīz visas apvienotas zem Vienīgā dieva zīmes. Gandrīz, bet ne visas. Gettlende nevēlas atzīt Augstā Karaļa virsvadību, tādēļ tai ir jāmeklē nopietni sabiedrotie. Lai nokārtotu lietas, Yarvi rīko ekspedīciju uz tālām zemēm ar mērķi iegūt savā pusē nopietnu lielvaru valdniekus. Ekspedīcijā piedalās arī Thorn – meitene, kurā ļoti grib būt par karavīru un Brand – puisis, kuru karš nemaz tā īsti nepievelk, viņš vienkārši grib būt labs cilvēks. Katram ir jāizvēlas savs dzīves ceļš, un ne vienmēr izvēle ir atkarīga tikai no viņiem.

Varoņi – Thorn ir tipiska meitene karotāja, viņa lai nonāktu pie sava mērķa ir gatava lauzt jebkādus pieņēmumus un tradīcijas. Viņai patīk cīnīties, nogalināt un uzvarēt. Grāmatas notikumu gaitā Thorn no meitenes, kas grib kļūt par karavīru, izaug par nopietnu slepkavošanas mašīnu. Par laimi nepieaug tikai viņas izveicība rīkoties ar zobenu vien, viņa pieņemas arī prātā. Brand – puisis, ķerts uz labo, tas viņam dzīvē nemaz nenāk labumā. Viņš vienmēr pamanās nevietā bīdīt nepareizus tekstus, un karotāji viņu par īstu vīru nemaz neuzskata. Sirošanā puiku līdzi neņem, nākas vien viņam pieņemt Yarvi aizbildniecību un doties līdzi ekspedīcijā. Abiem tēliem ir nopietni mazvērtības kompleksi, Thorn tos risina ar agresiju, Brand ar nerunāšanu. Yarvi ir īsts cilvēku pazinējs, un viņš bez nekāda sentimenta izmanto abus varoņus savu mērķu sasniegšanai. Labi, ka vismaz Yarvi autors nav mīkstinājis raksturu un cinismu. Ja ar raksturiem un motīviem viss bija daudz maz kārtībā, tad Thorn spējas izraisīja smīnu. Meitene pierāda, ka pusgada laikā, katru rītu agri mostoties un cītīgi trenējoties, var kļūt par vietējas nozīmes nindzju.

Pasaule – kārtējo reizi silda sirdi autora spēja radīt funkcionējošu pasauli, kuras pamats un notikumus virzošais spēks ir ekonomika. Valstu politika un savienības grozās ap ekonomiku. High King ir varens ne tikai tādēļ, ka viņš tic vienam dievam. Nē, varenības pamats ir ekonomika, un Gettlande ir viņa tiešais konkurents. Autors labis saprot jūras ceļu un tirdzniecības nozīmi. Viņam ir arī ideja, ko nozīmē loģistika un karaspēka apgāde. Viņa pasaulēs karaspēks nesavācas acumirklī un nerodas no tukša gaisa, lai dotos episkās cīņās. Pasaule, kā jau tas piedienas pie grāmatas, kuras galvenais tēls ir sieviete, ir sadalīta vīriešu un sieviešu pasaulēs. Katrai no tām ir sava vieta un nozīme. Thorn ar savu spītību cenšas šādu tradīciju lauzt. Nav jau tā, ka beigās būtu cerības uz feminisma uzvaru skarbajā ziemeļu pasaulē, vairāk par to, ka ja ir stipra griba un nedaudz paveicas, tad var šo to izmainīt savā dzīvē.

Sižets – ceļojums, lielākā grāmatas daļa ir ceļojums pa pasauli. Nav tā, ka tas būtu pašmērķīgs, autors jau nav nekāds iesācējs. Ceļojuma iemesls ir diezgan pamatots, tie ir Yarvi mēģinājumi iegūt savai valstij jaunus sabiedrotos un, ja paveicas atņemt tos saviem pretiniekiem. Laiku pa laikam notiek arī pa kādam pamatīgam kautiņam, taču sižeta attīstība vēla nav nonākusi līdz tādai pakāpei, kad notiek tiešas armiju sadursmes. Vēl ir iespēja izrādīties katram individuāli un Thorn šo iespēju izmanto.

Atrisinājums – tā kā Yarvi jau mēs pazīstam no iepriekšējās grāmatas, tad visa sižeta atrisinājums daudz maz skaidrs ir, kad esam tikuši grāmatas pusē. Tas kļūst acīm redzams un interesantas paliek tikai detaļas. Autors spēj arī veiksmīgi izvairīties no sevis ierakstīšanas stūrī. Viņam vienmēr izdodas atrast loģisku un visnotaļ izskaidrojamu notikumu pavērsienu. Visu cieņu, Debesis šeit nekad neatveras un dajojoši eņģeļi pa kāpnēm lejā nekāpj, lai glābtu nelaimē nonākušu varoni.

Noskaņa – nav vīsti tāda kā autoru pieaugušajiem domātajās grāmatās. Vietām jau līst asinis un ripo galvas, bet tomēr viss ir tādā nedaudz idealizētā pasaulītē, kur lietām ir tieksme beigties labi. Bet par to nevajag izsamist, tomēr tā ir pusaudžu grāmata, un pārlieks drūmums var neatbilst auditorijai.

Kopumā lieku 8 no 10 ballēm, ir vājāka nekā iepriekšējā. Stāstījums ir nedaudz iestiepts un radīts tikai viena personāža izveidei. Cerēju vairāk uz Yarvi stāsta tiešu turpinājumu un, iespējams, tādēļ nedaudz vīlos. Ja esi lasījis pirmo daļu, tad šo vari droši lasīt. Ja neesi, tad tev, laimīgajam, priekšā ir diezgan jauks un interesants ceļojums šīs grāmatu sērijas pasaulē.

Half a King (Shattered Sea #1) by Joe Abercrombie

Half a King

Aberkrombijs lēnā garā ir ieņēmis manu top autoru sarakstu un tuvojas pirmajam desmitniekam. Tādēļ, ieraudzījis, ka beidzot ir iznākusi šī grāmata, nopirku un tūlīt pat arī izlasīju. Nedaudz baidīja tas, ka grāmata domāta kā jauniešu literatūra un tas varētu nozīmēt, ka autors varētu zaudēt savu skarbumu. Viņa varoņu skarbā dzīve taču ir stāsta centrālais elements.

Jarvi (Yarvi) ir princis, tomēr viņš netiek uzskatīts par nopietnu troņa kandidātu. Kuram gan vajadzīgs karalis ar vienu roku? Tomēr liktenis ir liktenis, un Jarvi tomēr nākas sēsties tronī. Taču neviena lieta nav pastāvīga, sevišķi ja tu dzīvo Shattered Sea krastos. Karalistes te karo viena ar otru, un katram var gadīties kāds nelaimes gadījums kaujaslaukā. Jarvi nonāk gūstā, taču sev viņš apzvēr atgūt troni, kuru viņš nekad nav vēlējies, un atriebties sava tēva slepkavām. Iesākumā ir tikai jāizdzīvo.

Nevaru teikt, ka sižeta līnija ar nosaukumu “karaļa ceļš” būtu man kāds jaunatklājums. To ir nācies lasīt daudzās un dažādās variācijās, un uz to balstās lielākā daļa fantāzijas darbu.Taču autoram ir talants pasniegt savu stāstu tik aizraujoši, ka grāmata izlasās vienā piegājienā. Te visi elementi ir savā vietā.

Galvenais varonis – viņa izaugsme ir acīmredzama. Dzīves skola viņu nežēlo, un no tipiska sevis žēlojoša kropļa viņš kļūst par nopietnu karotāju, plānotāju un stratēģi. Viņš saprot, ka dzīve ir tāda kāda nu vien ir, un visi līdzekļi ir izmantojami savu mērķu sasniegšanai. Lasītājs viņam jūt līdzi jau no paša sākuma, un ir viegli tādu iemīļot.

Pasaule – tipiska vikingu Skandināvija. Vīri dodas sirojumos, gūstekņi tiek pārdoti kā vergi, tirdzniecība zeļ un plaukst, kari nodrošina to, ka jūras krastos nekad nebūs pārapdzīvotība. Te katrs ir pats par sevi, un jo labāk tu proti apieties ar zobenu, jo lielākas ir tavas dzīves izredzes. Patikās, ka Shattered sea nedaudz atgādināja Baltijas jūru Vikingu laikos.

Half4

Ekonomika – neticami, bet šajā grāmatā ir diezgan normāli aprakstīta starpvalstu ekonomika. Te galvenais ienākumu avots nav tikai laupīšana, pastāv arī tirdzniecība. Varbūt ekonomikai uzmanība pievērsta tādēļ, ka galvenā varoņa māte ir laba valsts finanšu pārvaldītāja, un liela daļa darbības noris uz tirdzniecības kuģa.

Pretinieks – lai ar tas ir ģimenes skandāls, tomēr arī citi antagonisti nav zemē metami. Katrs no viņiem ir vienkārši cilvēks, viņi nav ne ļauni, ne sadisti. Vienkārši dzīve ir tāda, ka katram tie atrasta vieta. Ja esi vergu uzraugs, tad taču ir jārūpējas par kārtību, citādi neviens neairēs. Katrs vienkārši dara to, ko viņš dara un reizēm sanāk, ka bojā iet daudz cilvēku. Nav ko skatīties uz pagātni, labāk raudzīties, ko sola nākotne. Galvenais ienaidnieks arī nav nekāds izcils ļaundaris, kas mīl skaļi smieties. Nē, viņš vienkārši mēģina paņemt no dzīves to, kas, viņaprāt, viņam pienākas. Un ja kādam ir iebildumu, jūrā vietas pietiks visiem.

Komanda – kur tad vienrocis bez komandas, nē te nav ne elfu, ne rūķu. Labi, elfi reiz esot bijuši, bet kaut kur nozuduši; aiz viņiem palikušas tikai drupas. Te komanda ir izbijis miesnieks, karavīrs, navigatore, vergu uzpircējs un Nekas. Visiem viņiem dzīve ir nodarījusi pāri, un katram ir savi noslēpumi un sapņi. Neviens nav supervaronis, bet kopā viņi ir komanda.

Intriga – tā gan te diemžēl izpaliek, es lasot biju paranoiķis un uzreiz atkodu notikumu vaininieku. Mana dedukcija gan nesakrita ar autora izstrādātajiem motīviem, bet slikto cilvēku zināju jau no grāmatas sākuma.

Half6

Klavieres krūmos – neiztiek arī bez tām. Jarvi vispār ir liels veiksminieks, bet dieviem jau patīk tādi fiziski apdalīti, tā kā te no mitoloģijas nav lielas atkāpes. Tomēr vietām, viņam veicas pārāk daudz un nobeigumā nedaudz rodas meksikāņu seriāla piegarša. Kādēļ nerakstīšu, lai nesamaitātu citiem lasīšanu.

Pozitīvais – bagāta un smalki izstrādāta pasaule, labs galvenais varonis, notikumi un dialogi veltīti sižetam nevis apjoma uzpūšanai.

Negatīvais – nākamās grāmatas vēl nav sarakstītas.

Vienu vārdu sakot, lasīt šo grāmatu ir tīrā izprieca. Viennozīmīgi viena no labākajām šī gada grāmatām kuru esmu lasījis, tas nekas, ka viņa ir YA. Piedzīvojumu te netrūkst. Lieku 10 no 10 ballēm un gaidu nākamo gadu, kad iznāks triloģijas turpinājums. Lasīt obligāti.

Last Argument of Kings (The First Law: Book Three) by Joe Abercrombie

Last Argument of Kings

Pagājis jau pusotrs gads no šī triloģijas otrās grāmatas izlasīšanas. Neatceros, kādēļ toreiz pametu sēriju līdz galam neizlasītu, bet nācās secināt, ka tā bija kļūda. Toties pēdējās grāmatas izlasīšanai mani pamudināja nesen lasīta intervija ar grāmatas autoru un triloģijas pasaules apskats.

Viss iet uz galu, šķiet, karo visa pasaule. Logens cīnās pret savu galveno ienaidnieku Ziemeļnieku karali. Glokta, lai ar pakāpies pa amata kāpnēm ir spiests lavierēt caur tik daudz kungiem kā vēl nekad. Bayaz nav atradis to, ko meklē, un nu viņam jādomā ko likt pretī savam ienaidniekam. Jezal dan Luthar ir nodomājis mest savu karavīra dzīvi pie malas un sākt nodarboties ar ko jēdzīgāku, bet kas viņam to ļaus. Savienībai ir pienākuši grūti laiki Impērija ir nolēmusi noslaucīt to no kartes.

Parasti autori pie trešās grāmatas ir izšāvuši visu pulveri, un galvenajiem varoņiem ir tikai dažas izvēles. Kļūt par neuzvaramiem pārcilvēkiem vai piedalīties seriālu cienīgos sižetu pavērsienos. Te autors ir pacenties no visa šī izvairīties. Varoņi ir izauguši, un viņu izaugsmei lasītājs ir bijis liecinieks. Logens sāk aizdomāties, ka varbūt viņam nemaz vajag būt cilvēku slepkavošanas mašīnai, Gloktam ir noriebušies visi viņa kungi, kas pēc būtības ar savām intrigām traucē inkvizīcijas darbu. Jezal prātā vairs nav tikai sievietes un kāršu spēles, nu jau viņš ir piedzīvojis nopietnus pārbaudījumus. Bayaz gan nav mainījies, viņš kā jau daudzus gadu simtus ir gatavs darīt visu, lai uzvarētu, pat ja viņam būtu dēļ tā jāpārkāpj magu likumi.

Grāmatas pluss ir tās pasaules un varoņu neperfektums, te neviens nav nedz labs, nedz ļauns. Katram ir vieta ambīcijām. Nav labo karaļu, kas balsta sērdieņus. Iebrucēji te ir tādi paši cilvēki kā tie, kuriem uzbrūk. Tās nav ļaunuma pārņemtas ordas, tie vienkārši ir zemnieki, kas sadzīti karaspēkā un pilda pavēles. Nav ļauno, kuru vienīgais prieks dzīvē ir kāda nogalēšana. Katram grāmatas varonim ir sava motivācija, daļai vēlme pēc lielākas varas un bagātības,  citam vēlme mainīties. Mainoties situācijai, mainās arī paši grāmatas personāži, autors labi māk izvilkt no tiem dvēseles tumšās puses un izlikt lasītājam apskatei. Bet labāk būs, ja es neuzskaitīšu, kā autors to panācis, citādi vēl nejauši samaitāšu kādam lasīšanas prieku.

Triloģijas beigas ir perfektas, gandrīz tieši tādas kādas es sagaidīju. Ne jau par velti autors visu laiku liek uzsvaru uz vēstures cikliskumu. Bonusā bija „ļast stand” epizodes, pilsētas aplenkšana, un tas kā beigās daži iemīļoti varoņi pārvēršas par totāliem maitas gabaliem. Par dažiem es neloloju nekādas cerības jau no paša sāku, bet dažu pārmaiņas man bija visai negaidītas.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Viena no labākajām triloģijām, kuru esmu lasījis, katra grāmata ir perfekti nostrādāta, sižeta līnijas ir labis sarakstītas, notikumi noris labi ieturētā tempā, un lasītājam nevienu pašu brīdi nav garlaicīgi. Iesaku izlasīt visiem, kuriem ir apnikuši labie elfi un ļaunie orki. Un ja patīk Troņu spēles, tad patiks arī šī grāmata.

Before They Are Hanged: The First Law: Book Two by Joe Abercrombie

Before They Are Hanged

Šī ir otrā triloģijas grāmata. Varoņi ir palikuši tie paši, neviens vēl nav ņēmis galu. Karš ar Ziemeļiem ir ieguvis pavisam nopietnu pavērsienu, Savienība zaudē pirmajā kaujā, bet tas jau nenozīmē, ka viss jau ir beidzies. Glotka savukārt ir nosūtīts ievest kārtību Savienības dienvidu pilsētā Dagoska. Šo pilsētu apdraud Gurkish (gandrīz kā gurķi) Impērija. Savulaik savienība to no viņiem atkaroja un izveidoja savu priekšposteni. Lai nekrāmētos ar administrāciju, tā tika nodota tirgotāju lietojumā. Un nav ko slēpt, kad Glokta ierodas organizēt tās aizsardzību un noskaidrot sava priekšgājēja likteni. Stāvoklis ir visai bēdīgs, aizsardzības praktiski nav, kase tukša, bet ienaidnieks stiprs.

Bayaz savukārt turpina savu kvestu pēc kāda noslēpumaina artefakta, kas ļaus šim sakaut savu ekskolēģi vienos vārtos. Lai tur nokļūtu varoņiem ir jāšķērso reiz slavenas impērijas teritorija. No impērijas pāri ir palikušas tikai drupas un to pārvalda daudzi karalīši, kas sevi uzskata par tiešajiem impērijas mantiniekiem. Skaidra lieta, ka te bez konfliktiem neiztikt.

Kopumā grāmata turpina sižetu, kas iesākts iepriekšējā. Nekādas globālu notikumu eskalācijas vairs nenotiek. Galvenie motīvi ir vecas nesaskaņas un labi nodomi. Autoram ir izdevies labi sabalansēt action daļu ar varoņu piedzīvojumiem. Manuprāt, varoņi izveidoti diezgan labi, katram ir sava pagātne, kas ietekmē viņu šodienas lēmumus un rīcību. Ja nu vienīgais Bayaz māceklis, man joprojām paliek noslēpums, un man šķiet, ka viņš nebūt nav tas par ko izliekas. Citādi autoram nebūtu jēgas viņu visu laiku vazāt līdzi. Ir arī daudzmaz sakarīgi dialogi, kas varoņus padara par cilvēkiem nevis tikai lellēm, kas apveltītas ar superspējām vai nesalaužamu likteni.

Varētu teikt, ka šajā grāmatā notikumi sasniedz savu kulmināciju, un cerams, ka atrisinājums sekos pēdējā grāmatā. To iesāku lasīt, bet atliku uz vēlāku laiku, lai nepārsātinātu savu galvu ar šā autora daiļdarbu. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm par skaudro reālismu. Iesaku lasīt visiem fantasy faniem gan tiem kam patīk Troņu spēles, gan tiem, kas lasa ko vieglāku.

The Blade Itself (The First Law: Book One) by Joe Abercrombie

The Blade Itself

Lūk, domāju, nez vai tā varētu būt, ka pa īstam mani spēj aizraut tikai krievu valodā rakstītā fantasy. Cik bija nācies lasīt darbus angļu mēlē, tur lielākoties dominē vecie labie elfi, rūķi un citi standarta mošķi. Nav jau slikti, tomēr iegādes cenas visai atšķiras, un krievu valodā arī lasās par pāris procentiem ātrāk. Laiku pa laikam jau izdodas atrast kādu labu autoru, kas spēj izpatikt manai piezemētajai gaumei un nespiež uz rūķu un elfu savstarpējo konfliktu, nemaz negribu runāt par vampīriem. Šo autoru man ieteica kāds bloga lasītājs komentāros. Iepirku un sāku lasīt.

Tātad pasaule ir ar visnotaļ standarta vēsturi, senos laikos viņa radīta, radītājam bijuši pāris dēli, kas laika gaitā sakašķējušies savā starpā un uztaisījuši vienu lielu karu. Rezultātā no vecajiem laikiem pāri ir palikušas tikai drupas un saujiņa ar burvjiem, kas, ievērojot labākās žanra tradīcijas, savu praktiski bezgalīgo mūžu īsina mēģinot atriebt cits citam senus nodarījumus. Cilvēki viņu spēlēs ir tikai instruments, bet viņi to lielākoties nemaz nenojauš. Cilvēki dzīvo savienībā (uz kādas vecas impērijas bāzes uzstutēts veidojums), Impērijā (kaut kas līdzīgs mūsdienu musulmaņiem) un pārējās zemēs, mazās karalistēs, kuras rodas un pazūd diezgan ātri. Tā nu vienam magam ir izdevies tikt pie kloķiem Impērijā, viņš, protams, ir arī lielākais pasaules ienaidnieks. Viņš ir pārkāpis Otro likumu, neēst cilvēka miesu. Tas acīmredzot viņam palīdz palielināt savas maģijas spējas, bet tajā pat laikā jaukt robežu starp dēmonu un parasto pasauli.

Grāmatā ir kādi pieci galvenie varoņi un vēl pāris parādās epizodiski. Katrs no viņiem stāsta notikumus savā nodaļā. Sākumā viņu ceļi nemaz nepārklājas. Logens Deviņpirkstis, tikko ir dabūjis pa galvu no Šankām (tāda lokālā pikeantropu cilts), padzīts no Ziemeļu karaļvalstīm, klaiņo pa mežu un domā ko darīt tālāk.

Kapteinis Jezal dan Luthar savukārt ir bagāts švīts un oficieris, kas savas dienas vada trenējoties ikgadējam paukošanas čempionātam un kļūtu par čempionu, tas viņam palīdzētu karjerā un nestu slavu. Kādēļ viņam vajadzīga slava, viņš pats lāga nesaprot, bet negribas pievilt savu tēvu un ieriebt brāļiem.

Inkvizitors Glotka jau reiz bijis čempions un kara varonis. Slava gan viņam nav nākusi labumā, pāris gadus nosēdējis Impērijas cietumā viņš atgriezies mājās kā kroplis, kuram katra kustība sagādā sāpes. Kur lai tāds cilvēks liekas, skaidrs, ka inkvizīcijā, jo viņš tak vadošās metodes ir apguvis uz savas ādas. Varētu šķist ka vīriņš ir sadists, bet tā nav atšķirībā no vairuma kolēģu viņu tiešām interesē valsts interešu aizstāvība.

Un, protams, vecais mags Bayaz. Te neliels spoileris, viņš visu to putru ar dieva dēlu karu arī ir ievārījis un šķietami labsirdīgā večuka motīvi pirmajā grāmatā nemaz nebūs skaidri, vismaz man. Es viņu turu aizdomās, un viņa audzēknis ar man šķiet nav tas puika, par kuru viņš izliekas. Bayaz jūt ka briest ziepes, viņa konkurents cenšas iekarot savu pasauli a šis sēž savā Ziemeļu pilī. Tā nu Bayaz sāk rīkoties, un pirmā lieta ir savas autoritātes atgūšana Savienībā. Tur viņš nav bijis tik ilgu laiku, ka vairs netiek ņemts pa pilnu.

Kopumā laba grāmata, visi varoņu ceļi laika gaitā savijas un viens otru ietekmē. Varoņiem ir novērojama arī attīstība, viņiem ir savi motīvi un pārdzīvojumi. Nevis standarta, re, kur ļaunums galvu pacēlis, davai sadosim viņam iekšās. Varoņiem lielākoties pārmaiņas nemaz tā negribas, bet apstākļi spiedīgi, priekšnieki dusmīgi un nākas darīt lietas, no kurām labāk turēties pa gabalu. Cik noprotu tagad viņai ir iznākušas veselas trīs daļas? Pats esmu izlasījis tikai pirmo, un ceru tuvākajā laikā tikt galā ar pārējām. Sižets ir pietiekami spraigs, la es savu naktsmiegu vidēji saīsinātu par stundu, un man tā šķistu laba apmaiņa 9 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: