Navigate / search

Good Omens by Neil Gaiman and Terry Pratchett

goodomens

Tā stunda ir situsi, vēl tikai nedēļa un pienāks pasaules gals. Par to gan patlaban zina tikai Debesu kancelejā, Elles birokrāti un, protams, tie kas ir lasījuši „The Nice and Accurate Prophecies of Agnes Nutter, Witch”. Uz zemes ir parādījies Antikrists – 11 gadus vecs puisēns, uz viņu gan Debesis, gan Elle liek lielas cerības, jo stāv rakstīts, ka līdz ar Antikrista atnākšanu, pār zemi jās četri Jātnieki, kuru vārdi ir Karš, Bads, Iekarotājs un Nāve. Eņģeļiem un Dēmoniem beidzot tiks dota iespēja pierādīt, ka tieši viņi ir vislabākie. Vienīgie, kurus šāda notikumu gaita neapmierina, ir dēmons Crowley (zināms arī kā čūska, kas kārdināja Ievu) un eņģelis Aziraphale (bijušais paradīzes vārtu sargātājs). Šie personāži ir bijuši kopā ar cilvēci jau no pašiem tās pirmsākumiem un ir savā veidā to iemīlējuši.

Šis nu ir viens garadarbs, kas nav saistīts ar DIskzemi, tādēļ piegāju ar zināmu skepsi, kas izpaudās pusgadu marinējot nelasītu grāmatu plauktā. Īsumā sakot grāmata ir laba satīra, par Elles, Paradīzes un Apokalipses tēmu. Dzīvē tiek izvilktas visas iespaidīgās klišejas, kas vien ir sastopamas – pravietojumi, kas 100% piepildās, labie eņģeļi un sliktie dēmoni, kas ieved cilvēkus pazudināšanā, TV pravieši un visam pa virsu „stāv rakstīts koncepcija”.

„It was then that Marvin got religion. Not the quiet, personal kind, that involves doing good deeds and living a better life; not even the kind that involves putting on a suit and ringing people’s doorbells; but the kind that involves having your own TV network and getting people to send you money.”

Tomēr, paskatoties dziļāk , ir redzams, ka autors mums vēlas pateikt, ka, lai uz zemes būtu labais un ļaunais, nekādi eņģeļi un dēmoni nav nepieciešami. Cilvēks viens pats ar to ļoti labi tiek galā. Pat dēmoni atzīst, ka neviens dēmons tūkstots gados neaizdomāsies līdz tādiem briesmu darbiem, kādus cilvēks spēj sadarīt slikta garastāvokļa iespaidā.

Armagedons cilvēkus nemaz neinteresē, tā ir vairāk Debesu un Elles iekšējā lieta. Gan eņģeļi gan dēmoni to redz kā labu iespēju pamatīgi izkauties un noskaidrot, kurš tad visumā ir visstiprākais. Ja Zemei tā rezultātā jāiet bojā, tad tas nevar būt par traucēkli, jo stāv taču rakstīts, ka tā tam jānotiek (neticat? Palasiet Jāņa Atklāsmes grāmatu, Bībelē pēdējā). Tas viss norāda, ka arī dievišķās radības ir naskas uz pravietojuma izpildīšanu nemaz nepadomājot, vai man tas ir vajadzīgs. Antikrists Ādams gan šajā jomā izrādās īsts cilvēks.

Grāmata pēc sava vēstījuma man ļoti atgādināja mūsdienīgas M.Tvena „Vēstules no Zemes” . Protams, „īsteni ticīgam” cilvēkam, šī grāmata liksies zaimu un melu pilna, tādēļ labāk nepērciet, sadedziniet uzreiz krāsnī 10 dolārus. Pārējiem iesaku, pats lieku 10 no 10 ballēm.

Советские танки в бою. 1945-2008 by Михаил Барятинский

Советские танки в бою

Cilvēki, km pēdējā laikā ir nācies mani sastapt dzīvajā un, kas runājuši ar mani ilgāk par 10 minūtēm, noteikti būs pamanījuši, ka mana pēdējā aizraušanās ir tanki. Tad nu šīs grāmatas izlasīšana ir blakusefekts manam jaunam hobijam.

Kā jau to vēsta nosaukums, tad grāmatas galvenais temats ir pēckara PSRS tanku cīņu apraksti. Tā kā pati PSRS bija par „mieru” un nekādos karos oficiāli neiesaistījās, izņemot Afganistānu, tad lielākā daļa tanku cīņu notika PSRS draudzīgo valstu teritorijā. Izraēlas un Arābu valstu konflikts, Korejas karš, karš Vjetnamā, nedaudz Kampučija, Angola, Indija, Irānas – Irākas karš.

Galvenie aplūkotie tanki ir T34/85, IS-2, T54, T55, PT-76, T-64, T-72 un T-80, kas pēc būtības bija galvenie sērijveida tanki šajā periodā. Tanki aprakstīti hronoloģiski, katram veltīta nodaļa, kurā sīki un smalki aprakstīta katra tanku modeļa izstrādes gaita, bruņojums, visas iespējamās modifikācijas, pārdotie ražošanas līgumi. Pašām tanku kaujām veltītā informācija no 350 lapaspusēm kopumā veltītas labi, ja 50. Šis fakts mani reāli sarūgtināja , jo biju cerējis uz lielāku un plašāku informācijas klāstu.

Lai arī grāmatas nosaukums pilnībā neatbilst saturams, šis tas par tanku kaujām arī bija. Uzzināju diezgan daudz interesantus faktus. Piemēram Otrā Pasaules kara laika veterāns T34/85 pēdējo reizi kaujā piedalījās 1997. Gadā Dienvidslāvijas pilsoņu kara laikā, IS-2 oficiāli PSRS no bruņojuma noņemts tikai 1980-tajos gados. Patikās palasīt izrakstus no preses, kur tiek stāstīts kā T-72 cīnījušies pret Merkav tankiem un tam sekojošā analīze, kas parāda ka gan krievu, gan amerikāņu prese šo notikumu ir izdomājuši.

Kopā grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, lasīt var un iespējams, ka autoram nav bijusi pieejama pilna informācija par PSRS tanku cīņām, kas nebūtu nekāds brīnums, zinot tā laika apsēstību ar informācijas plūsmas kontroli.

%d bloggers like this: