Navigate / search

Floating Gold: A Natural (and Unnatural) History of Ambergris by Christopher Kemp

Floating Gold

Sākšu uzreiz ar pašu galveno – grāmata pēc savas būtības ir par smaržu industriju un kašalotu aizcietējumu ietekmi uz to. Vismaz tas bija tas, ko es domāju, pirkdams šo grāmatu. Pērngad pabiju Francijā un apmeklēju kādu pilsētiņu, kuru sauca Grasse. Tajā laiku pa laikam varēja novērot norādes uz smaržu muzejiem. Es savā aprobežotībā domāju, ka tas ir kaut kas līdzīgs Sabiles vīna kalniem, pāris duču pudeles gadā, bet slaveni pa visu pasauli. Izrādās, ka ļoti maldījos, Grasse tiešām ir smaržu ražotāju galvaspilsēta. Un lai pagatavotu izcilas noturīgas smaržas, ir vajadzīga ambra, bez tās nu nekā.

Grāmata ir veltīti ambrai. Autors grāmatu iesāk vareni, pastāsta, ka par ambru neko cilvēki lāgā nezina, un to ko zina, tas atrodams pārsimts gadu vecos aprakstos. Informācija internetā esot niecīga, tādēļ viņš uzņemas visu izpētīt pats un pavēstīt par saviem atradumiem lasītājam. Uz to viņu pamudinājis kāds atgadījums Jaunzēlandē, kad ļaudis pludmalē atraduši dīvaini smirdošu masu, tādu uz pāris simts kilogramiem. Noturējuši to par ambru un savākuši. Vēlāk gan tie izrādījušies parasti sūdi, bet nu kam negadās. Tad arī autors uzzinājis, ka īsta ambra maksā smuku naudu, un sācis brīvajā laikā nodarboties ar tās meklēšanu.

Wikipēdija mums vēsta, ka ambra rodas no kašalotu aizcietējuma substrāta, kuru radījušas nesagremojamas kalmāru knābja un citas daļiņas. Kašalotam reizēm no tā izdodas atbrīvoties, reizēm viņš vienkārši nomirst no aizcietējuma. Lai vai kā, ambra pēc tam peld pa okeānu gadu desmitiem nogatavojoties, līdz to izskalo kādā pludmalē. Teorētiski ambru var atrast jebkurā pasaules pludmalē, praktiski slavenākie atradumi nāk no Austrālijas un Jaunzēlandes.

Grāmatā ir daudz smuku citātu no vēsturiskiem avotiem par šo tēmu, bet jo tu ilgāk viņu lasi, jo garlaicīgāka tā kļūst. Vienas un tās pašas lietas tiek atkārtotas daudzas reizes. Tas nokaitina, puse no grāmatas ir autora personīgās pārdomas par šo tēmu un pludmaļu apraksti, ceturtdaļa par autora neveiksmīgajiem mēģinājumiem sazināties ar ambras atradējiem un tirgotājiem. Tie viņu vienmēr pasūta, un loģiski, jo šī lieta ir puslegāla un ienesīga, kādēļ zīmēties? Autors gan to šķiet lāga nesaprot, un ir pārsteigts par ambras industrijas vēsumu.

Kopumā lasīju ar mokām, katra nākošā lapaspuse tikai atkārtoja jau iepriekš pieminētas lietas un neko jaunu nedeva. Izlasot grāmatu neradās priekšstats, ka autors būtu devis jaunu pienesumu ambras izskaidrošanai tautas masām. Tik daudz īsākā veidā var izlasīt arī Vikipēdijā. Kopumā biju vīlies un jutos izmetis naudu par neko, grāmatai lieku 6 no 10 ballēm. Varbūt būtu bijis labāk palasīt kaut ko no grāmatām par smaržu industrijas attīstību, jo cik varēja noprast, tad informatīvo daļu autors bija nospiedis no šīm grāmatām. Bet nu viņa personīgais ceļš uz ambras atrašanu nebija tā vērts, lai pirktu grāmatu.

%d bloggers like this: