Navigate / search

Atlantic: Great Sea Battles, Heroic Discoveries, Titanic Storms and a Vast Ocean of a Million Stories by Simon Winchester

atlantic winchester

Šķiet, ka pēdējā laikā esmu nedaudz aizrāvies ar šī autora darbiem. Relatīvi nesen es izlasīju viņa grāmatas par vulkāniem un par OED sastādīšanu. Šo grāmatu iepirku līdzko tā parādījās manā amazon.com rekomendāciju sarakstā.

Grāmata, kā jau var noprast, ir veltīta visam, kas vien ir bijis kaut kādā veidā saistīts ar Atlantijas okeānu. Grāmatas autors, lai atvieglotu sev stāstu klasifikāciju, grāmatu ir sadalījis septiņās nodaļās. Katra nodaļas ideja ir ņemta no slavenā Šekspīra cilvēka dzīves iedalījuma septiņās daļās. Pirmā nodaļa mums stāsta par Atlantijas okeāna izcelsmi, pēdējā par tā iespējamo bojāejas scenāriju. Pašā grāmatā gan uzsvars netiek tik ļoti likts uz okeāna ģeofizikālajām īpašībām, bet uz cilvēkiem un civilizācijām, kas dzīvoja un dzīvo pie šī okeāna krastiem.

Grāmatā, iespējams, nav tūkstošiem dažādu stāstu, bet kādi pāris simti noteikti. Tiek apskatīta Amerikas kontinenta atklāšana (pirmie tomēr bijuši vikingi), vergu tirdzniecība (šad tad man ir ienākusi galvā doma iepirkt atsevišķu grāmatu par šo cilvēces vēstures aspektu), okeāna robežas noteikšanas problēmas, slavenas jūras kaujas, kas tur notikušas, slavenu kuģu bojāejas, pasažieru un kravu plūsma pār to, nozvejas problēmas (grāmatas autoram vājība ir mencas), globālā sasilšana (patikās, ka netika atreferētas A.Gora ģeniālās idejas), Golfa straume, jūras briesmoņi un daudzi citi ar okeānu saistīti aspekti. Ņemot vērā to, ka autors tomēr ir Rietumu kultūras pārstāvis, tad viss skatījums ir attiecīgi no šī skata punkta.

Kopumā, izcils lasāmgabals, ja vēlies uzzināt īsi un koncentrēti cilvēces vēsturi un interesantākos notikumus, kas notikuši šajā okeānā. Stāsti vietām šķita aizraujoši, ka nevarēja ne atrauties. Viena nodaļa gan neatbilda manai gaumei, tā bija veltīta mākslai un dzejai, kas veltīta Atlantijas okeānam. Teikšu godīgi, to es izlasīju pa diagonāli, mani šis aspekts neieinteresēja.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Domāju, ka šī būs tā grāmata, kuru pēc kāda laika izvilkšu no plaukta lai atkal izlasītu. Interesantākais stāsts man personīgi, bija par jautājumu – vai indiāņi ir atceļojuši uz Eiropu pirms Kolumba un vai par šo faktu ir saglabājušās kādas vēsturiskas liecības?

The Professor and the Madman: A Tale of Murder, Insanity, and the Making of the Oxford English Dictionary by Simon Winchester

professor_madman

Izskatās, ka būšu kļuvis par Simon Winchester fanu, nejauši atklājās, ka manā grāmtu plauktā atrodas veselas trīs viņa sarakstītās grāmatas. Vienu, kas stāstīja par vienu no lielākajiem vulkāna izvirdumiem cilvēces vēsturē, es jau šeit apskatīju. Šī gan ir par citu tēmu – par Oksfordas angļu vārdnīcas (OED) sastādīšanu.

Nopircis šo grāmatu, domāju, ka tajā sīki un smalki tiks apstāstīta metode, ar kuras palīdzību izveidota viena no lielākajām vārdnīcām pasaulē. Tā kā valoda nav statiska lieta, bet mainās līdzi tās lietotājiem, tad vārdnīcas sastādīšana nav beigusies vēl šodien. Jo ko gan citu par vārdnīcu varētu uzrakstīt, izrādās, ka vārdnīcas vēsture ir pietiekoši bagāta, lai būtu arī citi apskates vērti notikumi. Grāmata ir par attiecībām starp James Murray – OED redaktoru un William Minor – amerikāņu civilā kara veterānu, kas par apzinātas slepkavības izdarīšanu ieslodzīts trako namā (Broadmoor Asylum for the Criminally Insane). Tā kā William Minor ir daudz brīvā laika, tad viņš labprāt piedalās OED sastādīšanā un dara to tik profesionāli, ka redaktoram rodas vēlme iepazīties ar šo intelektuālo cilvēku, kas labi orientējas vārdu nozīmēs, un kuram pieder laba bibliotēka.

Kopumā stāstījums ir labs un aizraujošs, mēs uzzinām gan par iepriekšējiem vārdnīcu sastādīšanas mēģinājumiem (Richard Trench projekts), gan par vārdnīcas sastādīšanas metodi un, protams, par abu iesaistīto personu dzīves gājumu. Lielākā grāmatas daļa tika veltīta William Minor, jo cilvēku ar šizofrēniju aprakstīt ir daudz interesantāk nekā akadēmiķi. Tā nu mēs uzzinām gan par viņa nakts ceļojumiem uz Konstantinopoles bordeļiem, gan par liliputiem, kas katru nakti slēpjas zem viņa gultas. Lai arī apraksts ir saistošs, tomēr priekš nonfiction grāmatas par daudz autora pieņēmumu. Šie pieņēmumi izpaužas, kā abu galveno grāmatas varoņu motivācijas izskaidrošana, gan jaukie pārbraucienu apraksti un iekšējās sarunas. Tas nozaga nedaudz nozaga ticamības momentu.

Kopumā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, īsti par vēsturisku šo darbu nosaukt nevarētu, bet sarakstīts gana interesanti. Iesaku lasīt tiem, kurus interesē slavenu vai vienkārši interesantu cilvēku dzīvesstāsti.

Krakatoa: The Day the World Exploded: August 27, 1883 by Simon Winchester

krakatoa

1883. gadā pāris dienas Malakas šauruma krastmalas apdzīvotājiem bija notikumiem bagātas. Viņu acu priekšā norisinājās viena no lielākajiem vulkāna izvirdumiem cilvēces vēsturē. 27. augustā vulkāna sprādziena rezultātā radītais blīkšķis bija tik skaļš, ka to joprojām var uzskatīt par visu laiku skaļāko nepastiprināto skaņu, kuru cilvēki reģistrējuši. Sprādzienu varēja dzirdēt gan Pērtā, gan Bangkokā un pat tālajās Rodrigeza salās. Skaņas vilnis zemeslodei apkārt „apskrēja” veselas septiņas reizes.

Protams, neiztika arī bez cunami, dažu labu neizglāba pat tas, ka māja atradās simt metrus virs jūras līmeņa. Pie reizes gaisā izkūpēja 6 kubik jūdzes iežu, kas nodrošināja krāšņus saulrietus vairāk kā pusgadu visai pasaulei. Pie reizes tika samazināta arī vidējā zemes atmosfēras temperatūra. Tad nu visiem šim un vēl daudziem citiem notikumiem ir veltīta šī grāmata.

Man ir līdz šim ir nācies sastapties ar trīs veida grāmatām, veltītām vulkāniem. Pirmā kategorija vairāk ir kā ekspedīciju apraksti, ir diezgan interesanti, bet lielākoties raksta par sadzīviskajiem aspektiem. Otrā kategorija ir specializētas vulkanoloģijas grāmatas, kas izpēta kādu konkrēta vulkāna visu izvirdumu vēsturi. Uzskaita visas lava plūsmas un to virzienus un ķīmisko sastāvu. Šī pieder pie trešās grupas, vulkāna izvirdums tiek apskatīts gan ģeoloģiskā, gan vēsturiskā, gan sociālā, gan ekonomiskā kontekstā.

Lasītājam tiek pastāstīts process, kurš ierosina šādu eksplozīvu vulkānu rašanos. Tiek apskatītas aculiecinieku liecības, gan kuģu žurnāli, gan telegrammas, gan personīgās dienasgrāmatas. Interesanta ir arī nodaļa, kas veltīta bioloģijai – precīzāk, procesiem ar kuru palīdzību vulkāna atliekas atkal kļūst par apdzīvotu vietu.

Autors tiešām ir iedziļinājies tēmā un neskopojas savos atklājumos dalīties arī ar lasītāju. Grāmata ir pilna ar dažādiem faktiem, kuri lielākoties ieskaitāmi kategorijā interesanti. Piemēram, kā gāzes rezervuāra rādītāja manometra rādījumi var tikt izmantoti vulkāna eksplozijas brīža noteikšanā un kā dabas procesa izpētē var palīdzēt Londonā esošs barogrāfs. Interesanti ir lasīt arī kuģu kapteiņu piedzīvojumus, vulkānam eksplozijas brīdī vistuvāk esošais kuģis atradās tikai 10 jūdžu attālumā, kāds cits kuģis brauca garām ar parafīna kravu, citiem nepaveicās un tos cunami ienesa dziļi iekšzemē.

Kopumā grāmatu vērtēju kā izcilu 10 no 10 ballēm. Ir vērts palasīt par piekto jaudīgāko vulkāna izvirdumu cilvēces vēsturē. Ja nu kādu interesē, tad liste ir sekojoša – 1. Toba, 74’000 gadus atpakaļ; 2. Tambora, 1815. gadā; 3. Taupo, 180. gadā, 4. Novarupta, 1912. gadā (šo pat neviens lāgā nepamanīja, jo vulkāns atrodas Aļaskā) un tikai tad Krakatoa.

%d bloggers like this: