Navigate / search

Un Lun Dun by China Mieville

Un-Lun-Dun

Šad tad pārmaiņas pēc ir veselīgi izlasīt kādu bērnu grāmatu. Tajās šausmas ir limetētas, un pasaules notikumi atspoguļoti vienkāršāk. Šo grāmatu izvēlējos vienkārša iemesla pēc, gribējās uzzināt kā autors, kurš, rakstot pieaugušo grāmatas, katrā teikumā vismaz vienu reizi lieto vārdu fuck, spēs izteikties bērnu grāmatā.

Grāmatas galvenā darbība notiek vietā, kas saucas unLondon. Šķiet, ka rakstnieki paralēlās Londonas ir īpaši iemīļojuši. Autors gan atzīstas, ka tieši uz šo neLondonu viņu esot iespaidojis stāsts Neverwhere. Lai tur kā nebūtu, par neLondonas eksistenci parastie cilvēki pat nenojauš. Toties diezgan labi ir informēti dzīvnieki, izņemot kaķus. Kaķi ir pārāk egocentriski, lai ko tādu pamanītu. Grāmatas galvenās varones Zanna un Deeba arī neapzinās, ka viņas ir neLondonas vienīgā cerība cīņai pret Ienaidnieku. Ienaidnieks ir Smogs, tas pats, kas padzīts no īstās Londonas jau piecdesmitajos gados.

Pati neLondona ir diezgan dīvaina pilsēta, tā sadalīta vairākos kvartālos, kurā katrs ir pa sevi. Te ir gan spoku kvartāls, gan dakstiņstaigātāju kvartāls. Tajā visi iedzīvotāji dzīvo uz jumtiem, ir pat tādi, kas kāju uz zemes nav spēruši trīs paaudzēs. Ir milzīga bibliotēka, kas atsauc atmiņā Diskzemes L-space, ir tradicionālā autobusu satiksme netradicionālā izpratnē. Un kad vakarā satumst, tad nomaļās ielās sāk sirot žirafes, šīs pilsētas briesmīgākais plēsējs. Viņu garie kakli nav domāti zaru aizsniegšanai, bet gan kā masti savu upuru asiņaino ādu uzvilkšanai. Ir arī Westminsteres abatija, kuru apdzīvo Melnie Logi, kas katrs ved uz kādu istabu.

Izskatās, ka centralizētas vadības viņiem nemaz nav. Nelielu autoritāti ir izpelnījušies pareģojumu grāmatas glabātāji. Kā jau kārtīgā piedzīvojumu grāmatā paredzēts te ir gan pareģojums, gan izredzētā the Shwazzy (laikam kāds franču vārda atvasinājums), gan kvesti, kas Izredzētajai jāizpilda, lai uzvarētu Smogu.

Notikumi ar īpašu sarežģītību neizceļas, priecē tikai autora netradicionālie risinājumi. Tā vietā, lai viss piepildītos pēc Pareģojuma vārds vārdā, varoņi šo lietu interpretē diezgan brīvi. Dara visas lietas efektīvāk un nemaz neskatās uz Pareģojumu grāmatas iebildumiem. Vismaz šajā ziņā grāmata noteikti pieveic Harija Pottera grāmatas.

Grāmata tiešām ir domāta pusaudžiem, bet arī pieaugušajam tur būs par ko palasīties, un garlaicīgi nebūs. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Vienu balli noņēmu nost, jo šķiet, ka tagad tas ir modīgi rakstīt par paralēlo Londonu. Un par to, ka galvenais ļaundaris ir no tās šlakas, kas grib iznīcināt visu pasauli.

Ak jā, Un Lun Dun ir tradicionāls neLondoniešu kaujas sauciens.

Diskzemes grāmatas un cik ilgi es tās vēl lasīšu

Discworld ciklu ir sarakstījis britu rakstnieks Terry Pratchett (1948 – ), kura darbi pirms Harija Potera izgudrošanas bija visu laiku vispārdotākie, aptuveni 12 miljoni eksemplāri un katru gadu papildus pārdodot 2 miljonus.

Visās 39 grāmatās darbība notiek uz Diska, kas balstās uz 4 ziloņiem, kuri stāv uz liela bruņurupuča muguras, kas peld Visumā. Katra grāmata pēc savas būtības ir parodija par steriotipiem, kas sastopami uz Zemes cilvēku sabiedrībā , šie steriotipi tiek adaptēti un integrēti Diskzemes sabiedrībā un parādā iespējamās smieklīgas un arī drūmās puses. Šī sērija parāda mūsu pašu Zemi tā teikt no malas plaknē.

Tad nu atgriežoties pie jautājuma, Dikzemes cikls atainots zemāk redzamajā attēlā.

Savukārt izlasītas jau ir šīs grāmatas.

Redzam, ka lasāmā nav palicis daudz, vispār es brīnos, kā tik labu grāmatu sēriju esmu palaidis garām tik ilgu laiku. Savukārt par visām izlasītajām manus novērtējumus varat atrast bloga sadaļā Lasu.

PS. Bildes ņemtas no L-space. L-space Diskzemē ir telpa, kas savieno visu iespējamo pasauļu bibliotēkas vienā tīklā caurdurot telplaiku, jebkurā vietā, kur vairāk par 2 grāmatām L-space ir pieejama (protams tikai bibliotekāriem).

%d bloggers like this: