Navigate / search

Das Krokodil IV jeb no Gambijas uz Gambiju

7:00 vai kaut kur tuvu šim laikam esot izbraukts no Lionas, visu dienu braukts. Šonakt pēc Ivara aprēķiniem ap 2:00 naktī būs tikuši Malagā. Šīs diena pārbrauciena kopējais garums būs ~1800 kilometri.

Krokodils joprojām nav ticis pie jauna ģeneratora. Edijs apgalvo, ka nekas traks nenotikšot, drīz jau puse ceļa veikta, gan jau izvilks arī otru pusi pa Āfriku. Izskatās, ka šī lieta būs pirmā, kas jāmaina laimīgajam gambijniekam, kas šo mašīnu labdarības izsolē nopirks.

Patlaban galvenais barības avots esot ceļmalas benzīntanki, Makdonaldi gan netiekot apmeklēti.

PAPILDINĀJUMS 21:00

Saņēmu zvanu no Edija. Plāni esot mainījušies. Jaunais galamērķis stundas brauciena attālumā. Pilsēta Alicante. Tur plānots satikties ar vēl divām latviešu komandām. Tās tradicionāli brauc ar žigulīšiem. Jaunā apmešanās vieta – Formula 1 hotelis.

СКАЛОЛАЗКА И КАМЕНЬ СУДЕБ by Олег Синицын

Grāmatiņa ir trešā, kas veltīta klinšu kāpējai lingvistei Alenai un viņas piedzīvojumiem. Pirmo jau apskatīju. Otro man pagaidām vēl nav izdevies iegādāties.

Šoreiz netālu no Norvēģijas krastiem tiek atrasts aisbergs, kurā iesalis vikingu kuģis no sestā gadsimta. Tā kā aisbergs drīzumā izkusīs, tad Alena tiek uzaicināta nofotografēt senos rūnu rakstus. Te nu sākas piedzīvojumi, aisberga iekšienē tiek atklāts vesels vikingu apbedījums. Aisbergs izkūst un apbedījums vētrā nogrimst. Aisbergā atrastajos uzrakstos izrādās tiek pieminēta pati Alena. Veicot dziļākus pētījumus atklājas, ka šis vikings ir bijis pats skandināvu dieva Loki dēls. Un viņš savulaik ir atradis Liktens Akmeni, ar kura palīdzību ieskatījies nākotnē. Tā kā šī akmens meklējumi cieši saistās ar Alenas tēva pazušanas noslēpumu, tad šī artefakta meklēšanā iesaistās arī viņa. Protams, viņai pretī stājas slepenā Organizācija Mist ar visa ļaunā protagonistu Tomu Klārku. Grāmatas darbība norisinās Spānijā un Londonā.

Mani grāmatā samulsināja jau autora nekompetence lietās, par kurām viņš raksta. Viņam, izrādās, uz ledus izcirsti uzraksti var saglabāties gadsimtiem ilgi, cilvēks var ielēkt ūdenī no ~300 metru augstuma nenositoties un vēl citas līdzīgas lietas. Tas man, kā saka, nozaga realitātes sajūtu, ar kuru lepoties nevarēja arī iepriekšējā grāmata. Tad nolaidu latiņu zemāk un sāku vienkārši peldēt līdzi sižetam un neiedziļināties dažādos sīkumos. Tāpat kā iepriekšējā grāmatā koncepts „dievs no mašīnas” parādās ik pa pāris lappusēm un rodas aizdomas, ka autoram ir bijis slinkums izdomāt sakarīgu sižetu. Viņa pieeja ir – rakstām, rakstām, nonākam pie situācijas, kurā varone vairs nezin ko darīt un bums – negaidīts sižeta pavērsiens.

Grāmatai dodu 5 no 10 ballēm, ja jau trešā grāmata ciklā tad galvenās varonei varēja vismaz kaut kādas personības iezīmes attīstīt nevis, ko redzu, to daru.

Bilde no izdevniecības Armada.

%d bloggers like this: