Navigate / search

Avilion by Robert Holdstock

Avilion

Šī ir Mitago cikla pēdējā grāmata. Grāmatas notikumi risinās tūlīt pēc „Mitago meža” notikumiem. Vismaz no grāmatas galveno varoņu viedokļa. Tātad Stīvens ir sagaidījis savas Guiwenneth atgriešanos no Lavondyss reģiona, viņiem ir piedzimuši divi bērni Jack un Yssobel, kuri ir pa pusei cilvēki pa pusei mitago. Tā nu viņi dzīvo ilgi un laimīgi, līdz kādu dienu no mājām pazūd Yssobel. Viņas brālis Jack dodas viņu meklēt.

Šo grāmatu nevarētu nosaukt par cikla stiprāko grāmatu. Tas gan ir raksturīgi visām grāmatām, kuras ciklā ir ceturtās un piektās, „Mitago meža” novitāte ir pazudusi, „Lavondyss” manipulācijas ar arhetipu koncepcijām notiek daudz piezemētākā līmenī, nav arī vairs mēģinājums iebāzt Mitago mežu zinātniskā pasaulē kā „Hollowing”, nav arī spēcīgas apoloģijas ļaunajam tēlam kā „Gate of Ivory, Gate of Horn”, saistošu sižetu autoram kļūst arvien grūtāk izdomāt.

Kā plusu var minēt to, ka šo grāmatu varat lasīt droši pat tad, ja esat izlasījis tikai „Mitago mežu”. Raksturīgi visam ciklam mēs sastopamies ar dažādiem ķeltu leģendu tēliem. Tā ir gan ķeltu princese Guiwenneth, karalis Artūrs ar saviem bruņiniekiem, Peredur, pazudušais romiešu leģions un to reprezentējošais Christian, grieķis Odisejs un citi tēli.

Sižets, manuprāt, bija vissliktākais no visām cikla grāmatām. Atgādināja bērnības dienā redzētu multeni, kurā kāda namiņa iedzīvotāji nodarbojās viens ar otra meklēšanu. Šeit notiek tas pats. Guiwenneth meklē Christian, lai atriebtos par pāri darījumiem, Yssobel meklē savu māti, lai atvestu atpakaļ mājās, Jack meklē savu māsu, lai atvestu to mājās. Vienīgi Stīvens vairs nemeklē neko, bet saguris sēž savā romiešu villā. Lai situāciju padarītu sarežģītāku, Mitago mežā regulāri notiek laika un telpas nobīdes. Jack iekšējie motīvi mudina viņu pamest Mitago mežu, lai iepazītu ārējo pasauli. Yssobel savukārt dominē mītiskā personas daļa; viņa tiecas sasniegt Mitago meža centru Avilion. Avilion – vieta, kuru katrs cilvēks rada sev pats, un kas pēc būtības ir viņa tiešs atspulgs.

Kopumā grāmata un cikla turpinājums lika nedaudz vilties un secināt, Holdstock uz vecumu vairs nav tas. Nē, grāmata ir lasāma un daudz kas ir palicis no sākotnējā Mitago meža, tomēr nedaudz pietrūkst tā savdabības. Izskatās tāds nedaudz atšālējies. Kopumā dodu 8 no 10 ballēm, lasīt var.

Gate of Ivory, Gate of Horn by Robert Holdstock

Gate of Ivory, Gate of Horn

Grāmata ir cieši saistīta ar pašu pirmo cikla grāmatu „Mitago mežs”. Tiem , kas to ir lasījuši, domāju radās jautājums – kādēļ Stīvena brālis Kristiāns kļuvis tik ļauns un nežēlīgs? Šī grāmata mums sniedz daļēju atbildi uz šo jautājumu. Tā apraksta Kristiāna ceļojumu Mitago mežā, vismaz par tā sākumu.

Kristiāns, nokļuvis Mitago mežā, pievienojas Leģionam, kas, Kylhuk (velsiešu mītu varonis) vadīts, pilda Kvestus (uzdevumus) gan pašiem uzdotos, gan citu (par attiecīgu samaksu). Leģiona galamērķis ir nonākt līdz mirušo valstības vārtiem un satikt tās sargu Mabon, kurš tad arī sargā Ziloņkaula un Raga vārtus. Krisiānam ir jāizpilda daudzi uzdevumi līdz viņš nonāk pie šiem vārtiem. Viņš visu izdara pareizi, pat izvēlas pareizos vārtus, kļūda tiek pielaista tikai pašās beigās.

Šo grāmatu varētu saukt arī par Kristiāna apoloģiju, jo autors pieliek visas pūles, lai lasītājs uztvertu šo tēlu pozitīvi. Lielākā daļa no grāmatas mitago tēliem ņemti no velsiešu teiksmas „Culhwch and Olwen”, daļa ir Homēra „Odisejas” un „Illiādas” tēli. Iesākumā ir grūti pierast pie galveno varoņu dīvainajiem vārdiem, bet ar laiku jau pierod. Mulsina arī autora izveidotais Leģiona koncepts. Savā pastāvēšanas laikā Leģions ir ieguvis tik daudz ienaidnieku, ka viņam ir jābēg visu laiku. Bēgšanai tiek izmantoti tradicionālie portāli – pašiem savs telplaiks, ja godīgi, es šī pasākuma izvēršanai grāmatā jēgu neredzēju un tas mani nedaudz kaitināja.

Atšķirībā no iepriekšējām cikla daļām varoņi ir vairāk nostrādāti, lai arī stāstījums rit trešajā personā, varoņi šķiet daudz dzīvāki. Kristiāna komandā ir gan Gwyneth (viņa lielā mīlestība), gan Issabeau (burve, Merlina mācekle), Someone (varonis, kas nezina savu vārdu), Jarag (akmens laikmeta mednieks). Epizodiski parādās arī mirušo pārcēlāja Hārona prototips Elidyr.

Šajā grāmatā cilvēka iztēles iedarbība uz mitago vairs nav īpaši izcelta. Mūsu varonis ar savu iztēli nekādus jaunus mythago nerada, viņš vienkārši dzīvo to vidū. Lasot gan jābūt visai uzmanīgam, ja tāds būsi tad beigās visas sižeta līnijas smuki sakārtosies un viss kļūs skaidrs, pat tās vietas, kuras lasot tu domā WTF, priekš kam tas te iepīts?

Kopumā laba piedzīvojumu fantasy, kas atsauc atmiņā bērnībā lasītu pasaku un leģendu varoņus, parādot tos jaunā kvalitātē. Kārtējā grāmata, kuru sākot lasīt nespēj nolikt nost neizlasot līdz galam. Iesaku izlasīt visiem, kas ir lasījuši „Mitago mežu”. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm.

PS. Šīs grāmatas atrašana un iegāde man sagādāja visai lielas problēmas. Amazonē nebija pieejama, tādēļ nācās nopirkt kādā ASV lietoto grāmatu tirdzniecības i-veikalā. Lai arī pati grāmata maksāja tikai 1$ piegāde uz Latviju vēl plus 10$. Tā nu pēc nedēļas gaidīšanas pastā saņēmu grāmatiņu ar virsū uzspiestu štempeli DISCARD un iekšpusē informāciju, ka grāmatiņa ir kādas ASV bibliotēkas īpašums.

Lavondyss: Journey to an Unknown Region by Robert Holdstock

Lavondyss

Šī grāmata ir „Mythago Wood” turpinājums. Darbība norisinās 1950-tajos gados Rhyope wood tuvumā, tas ir ~10 gadus pēc pirmās grāmatas notikumiem tikai šoreiz jau no cita skatu punkta. Galvenā varone Tallis Keeton visu bērnību ir pavadījusi meža tuvumā un viņas jaunais prāts mijiedarbībā ar mežu ir radījis trīs šamanes, kas viņu apmāca atvērt vārtus uz citu pasauli – Lavondyss ar masku palīdzību. Tallis galvenais mērķis, ieejot Mitago mežā, ir atrast un izvest no tā savu brāli Harry Keeton, kurš tajā pazudis.

Šo grāmatu sāku lasīt ar cerību uzzināt, kas tad notika pēc „Mythago Wood” aprakstītajiem notikumiem, domāju, ka secība būs hronoloģiska un grāmata sāksies turpat kur beidzās iepriekšējā. Tomēr gluži tā vis nav. Lai arī daži varoņi grāmatai ir kopīgi, par īstu turpinājumu šo grāmatu es nesauktu. Autors ir mainījis arī rakstīšanas stilu, tagad vēstījums notiek trešajā personā. Daudzās iepriekš lasītajās atsaucēs biju manījis sūdzības par grūto angļu valodu – nezinu, man likās tīri normāla, ja nu vienīgais tāda nedaudz poētiska. Grūtāk ir ar tēlu un masku nosaukumiem, jo vārdus Scathach, Skogen un citus tamlīdzīgus ir grūti paturēt atmiņā, piepūli prasa arī atcerēties, ka tas pats Skogen nozīmē „meža ēna” utml.

Šoreiz gan grāmatas problēma vairs nav mūsdienu cilvēka sadursme ar mītisko, jo Tallis no pašas bērnības ir labi informēta par mythago un mežu. Šoreiz konflikts rodas starp divām zemapziņām viņas brāļa radītās mītu pasaules sadursme ar pašas Tallis pasauli, kas izmaina mītu un patiesībā ir galvenais iemesls kādēļ Harry nespēj izkļūt no meža.

Tagad noteikti varētu rasties jautājums kādēļ šādu grāmatu vispār lasīt, ar ko tā ir labāka par, teiksim, dzērāja mežsarga stāstiem, par saviem klaiņojumiem pa mežu un apmaldīšanos jaunaudzē? Viena no atbildēm ir, ka standarta mežsarga stāsts nebūs pat uz pusi tik interesants un stāstījuma gaita būs visnotaļ primitīva. Galvenā stāsta priekšrocība ir tā, ka tas risinās oriģinālā un tajā pat laikā pazīstamā pasaulē. Pie tam šī oriģinalitāte ir saglabājusies līdz pat šodienai. Parasti manas lasītās fantasy žanra grāmatas satur ne vairāk kā kādas piecas standarta sižeta līnijas aptuveni tikpat daudz pasaulēs. Šī grāmata ir patīkams pārsteigums lasītājam tieši savas unikālās pasaules ziņā. Es pat nevaru atcerēties kādu citu rakstnieku, kas būtu izmantojis līdzīgu stāstījuma kontekstu. Tuvākais laikam ir Dan Simmons „Ilium”, bet arī tas ir literārās zinātniskās fantastikas darbs, kas balstās uz intertekstualitāti.

Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, lasīt gan iesaku cilvēkiem, kuriem ir apnikusi standarta fantasy un vēlas palasīties kaut ko savādāku. Cilvēkiem, kuriem šāds žanrs pie dūšas neiet, tie var mierīgi izlaist šo grāmatu. Grāmata diemžēl nav izdota latviešu valodā.

Mythago Wood by Robert Holdstock

MythagoWood

Neslēpšu, šo grāmatu tiku izlasījis jau pusaudžu gados, patikās, lai gan likās nedaudz dīvaina. Tagad, nedaudz paaudzies, šo grāmatu uztveru jau citā gaismā. Grāmatu izlasīt atkārtoti mani pamudināja šis rakstiņš. Tā nu pasūtināju grāmatiņu amazonē oriģinālvalodā un gaidīju.

Grāmatas galvenais varonis Stīvens Hakslijs (Steven Huxley) atgriežas savās tēvam mājās „Oak Lodge”, kurās dzīvo viņa brālis Christian, kurš pārņēmis sava tēva hobiju Rhyope Wood izpēti. Rhyope Wood ir viens no pēdējiem pirmatnējiem mežiem, kas saglabājies uz zemes. Mežam apkārt var apiet pāris stundās, taču ceļš līdz centram var vilkties mūžu. Šis mežs sevi sargā no cilvēkiem, varbūt cilvēkus no meža? Ne katrs var tajā iekļūt, lielākā daļa var tikai klaiņot gar meža malu. Šajā mežā tad arī dzīvo būtnes, kuras saucas Mythago. Mežs darbojas kā interfeiss starp tajā iegājušā cilvēka zemapziņu un apkārtējo pasauli. Būtnes – mītu arhetipi, kas tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē. Tā mežā parādās gan vēlīnā leģenda Robins Huds, karalis Arturs, Guiwenneth un radījumi no mītiem, kas radušies jau ledus laikmetā. Tomēr no jauna radītie mythago nav pasīvi radījumi, viņiem katram ir sava leģenda, kas jāpiepilda. Reiz radīti, viņi tik vienkārši nepazūd. Mežu var izmantot kā savas zemapziņas izpētes instrumentu, tomēr ir arī jāuzmanās, lai tava zemapziņa nepavērstos pret tevi pašu.

Grāmatas galvenā problēma ir civilizēta cilvēka sadursme ar mītisko, parādot to, cik viegli ir zaudēt civilizācijas slāni pirmatnējā vidē. Te piemērs ir Stīvena brālis Kristiāns, kas pārāk ilgi uzturoties mežā ir zaudējis lielāko daļu no savas cilvēcības, pat galvenais mērķis, kura dēļ viņš sāka meža izpēti – Guiwenneth atrašana viņam vairs neliekas būtisks, viņa dzīve ir pakārtota bēgšanai un cīņai ar Urscumug, tēva radīto mythago. Šī paša mythago Guiwenneth dēļ abu brāļu starpā rodas konflikts, kas Stīvenam liek doties Mythago meža dzīlēs, lai viņu atgūtu. Meža būtība ir sekojoša – jo dziļāk mežā, jo senāki mīti, lielāko daļu mūsdienu cilvēks vairs neatceras. Reizēm kļūt grūti saprast, kas tad ir situācijas kontrolētājs mīts vai viņš pats, kas nosaka un izvēlas notikumu gaitu – cilvēka apziņa vai zemapziņa.

Brīžiem šī grāmata šķiet kā vienkārša ķeltu laiku glorifikācija Britu salās, reizēm, ka tiek atstāstīts nodrāztais stāsts par divu brāļu sacensību vienas sievietes dēļ, reizēm paaudžu konflikts, reizēm K.Junga kolektīvās zemapziņas tēmas izvēršana. Lai lasītu šo grāmatu ir vēlams būt nedaudz informētam par ķeltu mitoloģiju, leģendām (pietiek arī ja daudz bērnībā būsi lasījis pasakas, jo lielākā daļa no leģendu tēliem ir rakstnieka izdomāti, vismaz netā viņus piemin tikai saistībā ar viņa darbiem), vēlams zināt arī kas ir arhetips un kolektīvā zemapziņa (šīs lietas eksistencei obligāti nav jāpiekrīt) un tad grāmata pārvēršas par ļoti aizraujošu lasāmvielu, kas ir pilna ar mistiku, seniem mītiem un aizmirstām leģendām. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, izlasīju vienā piegājienā.

Grāmata izdota arī latviešu valodā (Roberts Holdstoks, “Mitago mežs”, Sprīdītis, 1995).

%d bloggers like this: