Navigate / search

Tubes: A Journey to the Center of the Internet by Andrew Blum

Tubes

Biju nobraucis atvaļinājumā, un ko gan citu tur varētu lasīt, ja ne grāmatu par Internetiem. Neteikšu, ka gaidīju no grāmatas kādas atklāsmes, domājams, ka katrs cilvēks zina, kā strādā internets, šo to par interneta vēsturi un to kur atrodas datu apmaiņas centri. Tomēr autors tika rekomendēts kā aizraujošs stāstnieks, ķēros vien klāt viņa darba.

Jau pašā sākumā lasītājam tiek pavēstīts, ka te netiks rakstīts par aplikācijām un to internetu, kuru mēs ikdienā redzam savā datora ekrānā. Autors ar internetu saprot dzelžus un aparātus, kas nodrošina visu šo programmu darbību. Stāstīts tiek par datu apmaiņas centriem, optiskajiem kabeļiem, maršrutētājiem un datu glabātuvēm. Autoru interesē tādas lietas kā, kur fiziski iet interneta kabeļi, kur patiesībā atrodas viņa google vēsture, kā izskatās facebook datu glabātuve, kā izskatās kabeļu savienojumi un daudzas citas lietas. Lai to visu noskaidrotu, viņš ir apbēris daudzus cilvēku, kuri tieši nodrošina interneta nepārtrauktu darbību ar simtiem jautājumu. Labi, ka viņš nav noskopojies un izstāsta savas atbildes arī mums.

Grāmata tiešām lasās vienā piegājienā, izrādās interneta lēnuma galvenais vaininieks ir maršrutētājs jeb tautā saukts rūteris. Lai cik tas nebūtu izcils, datu plūsmu tajā var salīdzināt ar situāciju, kurā tu piecās minūtēs aizej uz pastu un tad septiņas dienas sēdi rindā, lai paveiktu savu darāmo. Rūteri gan gadu no gada tiek uzlaboti, bet visam ir savs limits. Diezgan smaki tiek apstāstīts iemesls, kas liek dažām interneta lapām atvērties ātri, bet citām lēni. Viss ir atkarīgs, cik citiem tīkliem tavs interneta provaideris ir pa tiešo pievienojies. Jo tālāka saite, sakari bremzīgāki. Tiek aprakstīts arī tas, kā šo tīklu savienojums izskatās dabā fiziski nevis kaut kur abstraktā mākonī, tie ir vadu mudžekļi un savstarpēji savienoti maršrutētāji.

Interesanta bija pati pirmā nodaļa, kurā tika paskatīts process kā tiek sastādītas tā saucamās interneta kartes, kuras katrs gribētājs pa pāris tūkstošiem var nopirkt smuki iespiestas un izkārt savā ofisā. Tas arī patiesībā bija galvenais iemesls, kādēļ vispār sāku šo grāmatu lasīt. Autoram piemīt talants aprakstīt apmeklētās vietas, sākot no skaļām serveru telpām un vietām, kur optiskie kabeļi pienāk pie rūteriem. Un beidzot ar Google datu centru, kur viņš nemaz tālāk par autostāvvietu lāgā netiek.

Protams, autoram rodas jautājums, vai mūsu terorisma laikmetā maz ir prāta darbs aprakstīt vietas, kur reāli atrodas interneta infrastruktūra? To viņš uzdod arī sastaptajiem speciālistiem. Kopējais secinājums ir, ka visa informācija par internetu jau tāpat ir atrodama internetā un ka pat pāris datu apmaiņas centru uzlaišana gaisā nekādu nopietno skādi tam nodarīt nevarēs, jo tā lieta tomēr ir diezgan decentralizēta. Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm.

Autora blogs atrodams šeit.

%d bloggers like this: