Navigate / search

The Physician by Noah Gordon

The Physician by Noah Gordon

Šo grāmatu man izlasīt iedāvināja Doronike no Burtkokiem. Varu teikt droši, ka citādi šai grāmatai diez vai būtu pieķēries. Atradu un sev par prieku konstatēju, ka citi lasītāji šo grāmatu ir atzinuši par labu esam, iepirku visu triloģiju uzreiz. Bija Ziemassvētku atlaides. Lasīšana gan tik naski nevedās un izlasīju viņu tikai pēc pusgada.

Robs Kols (Rob Cole latviskoju pats) ir vienpadsmitajā gadsimtā namdara ģimenē dzimis puika. Bērnība ir tāda paša kā citiem Londonas bērniem līdz viņam nomirst mamma un vēlāk arī tēvs. Puikam ir jākļūst pieaugušam. Mazākos brāļus un māsas paņem citas ģimenes, bet viņš jau ir par lielu, un nevienam nav vajadzīgs. Līdz viņu savāc bārddzinis. Tā sākas viņa ceļojums pa Britu salu no viena ciemata uz otru, “ārstējot” slimniekus un pārdodot brīnumlīdzekļus.

Vēsturiski romāni man vienmēr ir patikuši, un jo reālistiskāki jo labāki. Šī romāna centrālā tēma ir medicīna. Robs ļoti grib palīdzēt cilvēkiem, viņus izārstēt jeb vienkārši saprast, kas šiem kaiš. Viduslaikos Eiropā ar dakteriem bija kā bija. Populārākās ārstniecības metodes bija dēļu likšana, labākajā gadījumā kāds mācēja iešinēt lauztu kaulu. Tomēr Robs vēlas kļūt par labāko no ārstiem un dodas uz Persiju, kur pēc nostāstiem mītot pasaulē labākais dakteris Avicenna.

Autors mēģina sabalansēt Roba dzīves stāstu un pasaulē notiekošo. Varētu pat teikt, ka Robs kalpo kā instruments autora vēlmei parādīt viduslaikus Eiropā un Persijā. Stāstā ir iepītas tik daudzas nianses, ka ar laiku tu sāc ticēt, vairs nespēj atšķirt izdomāto no patiesā. Šīs grāmatas lasīšana bija patīkams process, kā sāku tā arī nespēju atrauties.

Varētu jau pārmest, ka stāstā ir pārāk daudz Dikensa ietekmes (ja ar to saprotam bārabērna laimīgu dzīves pavērsienu). To gan nobalansē fakts, ka Robs visu savā dzīvē sasniedz pats ar savu darbu un galvu. Nav jau tā, ka viss tiek pasniegts uz paplātes. Piemēram, viņa laikā uz Persiju kristietis nemaz nevarēja doties, jo to bija aizliedzis Romas pāvests. Tā nu Robam nācās tēlot ebreju. Arī šī lieta varēja novest pie nāvessoda. Pāri visam stāv Roba vēlme kļūt par labu ārstu, un šim mērķim viņš ir gatavs ziedot visu.

Interesants ir arī kontrasts starp Eiropu un Persiju. Persija šajā laikā ir zinātnes attīstības centrs, Eiropa, pārtiek no kripatām, kas palikušas pāri no Romas impērijas laikiem. Bet arī šī viduslaiku Eiropa nemaz nav tik slikta, lai tajā dzīvotu.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Labprāt izlasīšu arī triloģijas pārējos darbus. Un labi vien ir, ka grāmatas beigās autors uzrakstījis, kurus faktus viņš ir izdomājis un kuri ir patiesi. Līdz šim man bija gadījies lasīt tikai vienu līdzīgu darbu, tur galvenais varonis devas uz Indiju, lai iemācītos plastiskās ķirurģijas pamatus.

Ziedu asinis by Anita Amirrezvani

Ziedu asinis by Anita Amirrezvani

Nav jau tā, ka es būtu liels sieviešu romānu lasītājs. Šad tad jau pa kādam gadās, bet ne pārāk bieži. Par šo grāmatu es ieinteresējos pavisam vienkārša iemesla dēļ. Kādā no grāmatas anotācijām bija minēts, ka grāmatas varones visu nelaimju vaininiece ir Lielā komēta. Tā kā šonedēļ mani ļoti interesē komētas, jo mums jau nākamgad tiek solīta komēta, kas būšot spožāka par mēnesi. Nenoliegšu ieinteresēja arī sievietes dzīve septiņpadsmitā gadsimta Irānā. Tad nu ar izdevniecības Zvaigzne ABC gādību tiku pie “Ziedu asinīm“.

Grāmatas galvenā varone ir vienkārša meitene, kas visu mūžu ir nodzīvojusi nomaļā lauku ciematiņā. Viss viņas dzīvē ir kārtībā, un nākotne rādās rožaina, viņa jau ir izaugusi. Laiks doties pie precinieka, ir uzausts paklājs, kuru pārdodot viņa tiks pie pūra naudas, un viss būs kārtībā. Tomēr vienudien viņai nomirst tēvs, un viņas ar māti paliek bez apgādnieka. Sapratušas, ka izdzīvot ciemā nevarēs viņas dodas pie attāla radinieka uz šaha pilsētu Ishafanu. Viņas tiek pieņemtas, bet nu jau vairs ne kā līdzvērtīgas radinieces, bet kā kalpones. Vienīgais, kas ļauj saglabāt jelkādas cerības uz gaišāku nākotni, ir paklāju aušanas māksla.

Darbs sarakstīts vienkāršā valodā, un sižets ar īpašu sarežģītību neizceļas. Visus notikumus mēs uztveram caur galvenās varones novērojumiem un pārdomām. Tomēr šī grāmata spēj lasītāju ieraut septiņpadsmitā gadsimta Irānā un tās ikdienā. Ja neesi nekāds Persijas vēstures speciālists, tad grāmatā būs daudz interesantu detaļu. Sabiedrībā dominē vīrieši, un publiskos pasākumos viņām nav nekādas teikšanas, lomas gan mainās mājās, te netieši noteicējas ir sievietes, jo īstam vīram jau neklājas nolaisties līdz saimniecības vadīšanai. Otra lieta ir Persiešu paklāja tapšanas process. Man par šo procesu līdz šim nebija nekādas sapratnes, tagad būs jāatrod kāda grāmata, kas smalkāk apraksta paklāju aušanas vēsturi un tehnoloģijas.

Bonusā katrā nodaļā ir pa kādai persiešu pasakai, kas stāsta mums par nelaimīgām mīlestībām, gudriem šahiem, vareniem karotājiem un skaistām daiļavām. Pasakas ir nedaudz pielāgotas grāmatas sižetam, bet tas viņām par sliktu nav nācis. Papildus dots ieskats tajā kā strādā prostitūcija islāma valstīs.

Grāmata lasās ļoti ātri, izlasīju divos vakaros, un ir visai grūti no tās atrauties. Jāatzīst, ka šis sieviešu romāns nemaz neatbilda manam stereotipam par sieviešu romānu – sacukurots stāsts, kur mīlestība visiem grāmatu varoņiem liek ciest nemitīgās pārdomās par saviem mīļotājiem un pasaules nežēlastību pret viņiem. Te, protams, ir pasaules neželastību visā krāšņumā, bet galvenā varone tomēr ir vairāk pragmatiska nekā emocionāla.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, un šī man kalpos kā atskaites punkts visiem sieviešu romāniem. Grāmatu iesaku izlasīt visiem, tā ir daudz labāka nekā pēc vāka varētu šķist. Kāpēc nosaukums ir Ziedu asinis? Tādēļ, ka īstam persiešu paklājam krāsojot dziju tiek izmantoti ziedi un, lai pagatavotu vienu paklāju, nākas noplūkt veselas pļavas.

%d bloggers like this: