1929. gada 9. oktobrī, kad laiki bija tikpat grūti kā šodien vismaz kapitālistiskajās zemēs, Ben Ames Williams laikrakstā „The Saturday Evening Post” publicēja sekojošu stāstiņu:

Pieci vīri un pērtiķis pārcietuši kuģa katastrofu nonāk uz neapdzīvotas salas. Pirmo dienu viņi pavada lasot kokosriekstus pārtikai. Salikuši salasītos kokosriekstus kaudzē, viņi liekas uz auss un aizmieg.

Tomēr nakts vidū viens no vīriem pamostas norūpējies, ka rīt iespējams sāksies ķīviņš par pareizu kokosriekstu sadalījumu, nolemj savu kokosriekstu daļu savākt uzreiz. Kokosriekstus viņš sadala piecās vienādās kaudzēs, viens paliek pāri, to viņš atdod pērtiķim, bet savu daļu noslēpj un liekas gulēt tālāk.

Protams, ka šāda problēma nenomāc viņu vienu pašu, pēc kāda laika pamostas otrs vīrs un ar atlikušajiem kokosriekstiem izdara tādu pašu manipulāciju, kā minēts agrāk. Sadala kokosriekstus piecās vienādās daļās, viens paliek pāri, to atdod pērtiķim, savu daļu noslēpj. Tā pat dara arī trešais, ceturtais un piektais vīrs. Vienīgi pērtiķim vai nu miegs bija diezgan labs vai arī ar dalīšanu švaki, viņam tika tikai atsviestie kokosrieksti. No rīta, kad visi pamodušies, notiek atlikušo kokosriekstu galējā sadale. Izrādās, ka kokosrieksti tagad dalās precīzi ar pieci un pērtiķim vairs nekas netiek. Protams, katrs viltnieks tur muti un domā, ka tikai viņš vienīgais ir dalījis kokosriekstus naktī .

Tagad jautājums cik tad kokosriekstu tika pavisam salasīti iepriekšējā dienā?

PS. Vienkāršības (jeb sarežģītības) labad pieņemsi, ka kokosriekstu daudzums ir nenegatīvs, lielāks par nulli un vesels skaitlis.

PSS. Šis stāstiņš pat oriģinālā bija viduslaiku uzdevuma adaptācija.