Navigate / search

Gravity’s Arc: The Story of Gravity from Aristotle to Einstein and Beyond by David Darling

Gravitys_Arc_large

Gravitācija – vairumam cilvēku, izdzirdot šo vārdu, rodas asociācija ar krītošu ābolu. Tur pie vainas ir leģenda par Ņūtonu, ābeli un ābolu. Tāpat mēs zinām, ka gravitācija ir tā, kas mūs tur pie zemes un nodrošina to, ka nekas nepaliek gaisā karājoties. Bet atbildes uz jautājumiem, kāpēc gaisā uzmests priekšmets nokrīt atpakaļ, kāpēc mēness nekrīt virsū zemei un kas tad īsti ir gravitācija, cilvēks neieguva uzreiz.

Tā kā arī mani šie jautājumi interesē, tad šīs nedēļas sākumā, blandoties pa Londonas grāmatu veikalu, šo grāmatu nopirku. Sarakstīta vienkāršā un saprotamā valodā. Vietām rindkopa ir jāpārlasa vairākas reizes, lai saprastu kā autors pie šādiem secinājumiem nonācis. Sākums varētu likties visai garlaicīgs, jo veltīts sengrieķu filozofijai. Daudz tiek spriests par kustinātājiem, kustību un pirmelementiem. Toties pēdējās četras nodaļas ir ļoti labas. Viens no iemesliem, kādēļ šo grāmatu lasīju bija gravitācijas ātruma noskaidrošana. Vismaz lai uzzinātu autora viedokli par šo jautājumu. Šī grāmata proponē, ka gravitācijas ietekme izplatās ar gaismas ātrumu un gravitācija pēc būtības ir telplaika konfigurācija.

Visai negaidīts man šķita „Allais effect” , par tādu nebiju neko dzirdējis. Cilvēki apgalvo, ir eksperimentāli pierādīts, ka saules aptumsuma laikā svārstam parādoties anomāla precesija, ko nevar izskaidrot ar zemes griešanos. No tā izrietot, ka iespējams masīvi objekti spēj aizsegt viens otra gravitācijas lauku. Man šī ideja izklausās visai dīvaina.

Laba šķita arī informācija par Pioneer-10 un Pioneer-11 novirzīšanās no paredzētās trajektorijas, pagaidām neizskaidrotu apstākļu dēļ. Tas radījis idejas, ka gravitācija, iespējams, nav tikai spēks, kas pievelk. Pagaidām šīs novirzes cēlonim izskaidrojuma vēl nav. Diezgan labi aprakstītas metodes, ar kurām, iespējams, reiz noķersim gravitācijas viļņus un pierādīsim gravitonu eksistenci.

Labs ieskats dots artilērijas un raķešbūves attīstībā, pārdomas par kosmisko liftu un Pizas torņa eksperimenta „patiesā” notikumu gaita.

Kopumā grāmatu ir vērts lasīt jebkuram, kuru nedaudz interesē fizika. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm. Te apskatāma arī grāmatas autora mājas lapa.

The Ten Most Beautiful Experiments by George Johnson

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmatiņa ir par eksperimentiem un eksperimentēšanu. Grāmatas autors ir izvēlējies viņaprāt viselegantākos zinātnes eksperimentus zinātnes vēsturē un aprakstījis tos lasītājam.

Protams, vienmēr jau var strīdēties, kurš eksperiments ir labākais un kurš iekļauts lieki, bet lielā mērā piekrītu autora izvēlei. Autors katras nodaļas iesākumā mums sniedz nelielu ieskatu tā laika zinātnē, apstāsta par ko ir runa, sniedz ieskatu zinātnieka biogrāfijā un ķeras pie paša eksperimenta.

Pirmais eksperiments, ar ko autors mūs iepazīstina, ir G.Galileja brīvās krišanas paātrinājuma eksperiments. Pasaulē dominē uzskats par akmeņu mešanu no Pizas torņa, patiesībā, Galilejs savas lodītes ripināja pa slīpni.

Otrais eksperiments, V.Harvija atklājums, asinsrite un veids kā viņš to pierādīja. Ja godīgi man šī nodaļa ne visai. Ir jau interesanti palasīties par tā laika medicīnu, bet ir lasītas labākas grāmatas par šo tēmu.

Trešais eksperiments, Ņūtons un viņa eksperimenti ar gaismu un atbilde uz jautājumu, kas ir krāsa. Iespaidīgi likās apraksti, kur Ņūtons cenšoties noteikt, kā strādā cilvēka acs baksta ar adatu savu acs aizmugurējo sieniņu, vai skatās ilgi saulē. Bet galvenā sāls visā eksperimentā slēpjas varavīksnē.

Read more

%d bloggers like this: