Navigate / search

The Psychopath Test: A Journey Through the Madness Industry by Jon Ronson

The Psychopath Test

Ja kāds to vēl nebija pamanījis, tad visa pasaule ir pilna ar psihopātiem. Kaitīgākiem vai nekaitīgākiem, bet tādu esot aptuveni viens procents no pasaules iedzīvotājiem. Grāmatas autoru šis fakts ir saintriģējis, un viņš cenšas noskaidrot, kas tie psihopāti īsti ir par cilvēkiem, ar ko viņi atšķiras no pārējiem un vai patiešām viņus nevar ārstēt.

Lai grāmata sanāktu pilnvērtīgāka, viņš cenšas sapazīties ar dažiem no tiem. Lielākā daļa zināmo psihopātu vismaz ASV atrodas speciālos iestādījumos, tomēr, ja cilvēkam ir labi sakari, tad viņš var tikt visur. Personāžiem gan lielākoties vārdi ir mainīt, ja nu gadījumā viņi iznāk no savas ārstniecības iestādes un sāk jaunu dzīvi.

Interesantākais stāsts bija par kādu Toniju, kurš pēc smagu miesas bojājumu nodarīšanas kādam bezpajumtniekam, ielikts psihenē. Tonijs uzskata, ka viņš nav traks, savā pusē viņš ir dabūjis scientologus, kuri visus psihiatrus uzskata par šarlatāniem. Tie tad nu šie centās izpestīt viņu ārā, arī autors nedaudz iesaistījās. Izrādās, ka ārsti piekrīt, Tonijam ar galvu viss ir kārtībā, bet viņš vienkārši ir psihopāts. Pievestā loģika, kurš gan no brīva prāta tēlos jukušu, tā tak var nonākt psihenē, manī pārliecību neraisīja. Padomju laikos liela daļa cietumnieku dotu priekšroku psihenei, vismaz cik dzirdēt no stātiem. Par laimi tā bija tikai tāda hiperbola, jo to, ka Tonijs ir psihopāts, ārsti pierādīja ar nopietnu testu palīdzību.

Protams, tiek piesaukta vesela kaudze ar maniakiem un, ak, jā, arī sazvērestību teoriju bīdītāju vidū atrodas bariņš ar tādiem. Bija jauks stāsts par kādu izbijušu MI6 darboni. Iesākumā viņš uzmeta darba devējus, atklājot to plānu gāzt Kadafi. Tad izdomāja jauku teoriju par Londonas metro sprādzieniem, apgalvojot, ka tas viss ir bijis inscenējums, tad uzdodoties par Jēzus inkarnāciju un beigās skvotojot.

Grāmata sarakstīta interesanti, un te ir ne tikai interesants stāstījums un intervijas ar īstiem psihopātiem. Autors apraksta arī mūsdienu problēmu ar psihiatriem, kuri ir gatavi diagnosticēt visu, lai tikai pārdotu zāles šķietami slimajiem. Tad nu tiek gan aktīvākiem bērneļiem, kas jau no bērna kājas tiek apdullināti ar zālēm tikai tādēļ, ka tiem patīk nedaudz paskraidīt, gan vienkāršam cilvēkam, kam nevietā sanāk neadekvāti uzvesties.

Traģiskākais bija kāds eksperiments, kur testa nolūkos pāris desmiti cilvēki tika nosūtīti uz psiheni ar iedomātu kaiti. Iekšā tikt viņiem izdevās viegli, vienīgais, ko viņi drīkstēja melot par savu dzīvi, bija balsis galvā. Ar to pietika iekšā tikšanai, ārā tikt gan vairs nebija tik viegli. Skaidra lieta, ka dakteriem tas nepatika.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Pluss ir tas, ka izlasot vari mēģināt noteikt pats, esi psihopāts vai neesi.

%d bloggers like this: