Navigate / search

Vētras nesēji by Filipa Gregorija

Vētras nesēji by Filipa Gregorija

Pērngad izlasīju sērijas “Tumsas Ordenis” pirmo grāmatu “Laumu bērns” un atzinu to par labu esam. Uzzinājis, ka latviski iznākusi sērijas otrā grāmata, nospriedu, ka nav jēgas stiept gumiju un tā jāizlasa tūlīt. Par grāmatu jāsaka paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC, jo tieši pateicoties viņiem, es tiku pie grāmatas „Vētras nesēji” eksemplāra.

Pasaules gala gaidas turpinās, ir 1453. gads, Konstantinopole ir kritusi, bērni dodas Krusta karā, un pasaule ir dīvainu zīmju pilna. Tumsas ordenis ir gatavs darīt visu, lai novērstu pasaules galu, taču, lai to izdarītu viņiem ir nepieciešama informācija. Galvenokārt viņus interesē mistiski, pārdabiski un neizskaidrojami atgadījumi, bet tādu atrašanu nevar uzticēt lētticīgiem ļautiņiem. Te ir vajadzīgs racionāls cilvēks, kas aiz māņiem spēj saskatīt lietu patieso būtību. Lukam ir jānovēro pasaulē notiekošais un redzētais jāpaziņo ordeņa vadībai. Viņš neceļo viens, viņam līdzi ir devies viņa bērnības draugs Freize, ordeņa pārstāvis Pēteris un Izolde ar savu kalponi Išraku.

Lasot šo sēriju, ir jāsaprot, ka šeit nav nekāds nopietnais viduslaiku detektīvs, lai gan pati viduslaiku atmosfēra ir diezgan labi atainota. Speciāli pārbaudīju vecās kartes ar vietu nosaukumiem, mājokļu iekārtojumu aprakstus un mazgāšanās paradumus. Tā kā ar šo sadaļu, vismaz pirmajā acu uzmetienā viss ir kārtībā.

Patīk, ka autore ir iepinusi savā stāstījumā reliģiskās dogmas. Jā, tās ir nedaudz virspusīgas, bet galu galā Luka jau arī nemaz nav iesvētīts garīdznieks, un ko gan no klostera izmukusi meitene saprot no teoloģijas niansēm. Taču tas nav liedzis autorei ielikt savā stāstījumā Bībeles iedvesmotu sižetu. Te ir atsauces uz Noa, uz Jonu un vali, uz jūras pašķiršanu un maizes un zivju dalīšanu. Vienubrīd pat sāku domāt, vai tikai tas viss nav kāda viltīga līdzība, kas nes sevī dziļāku jēgu, bet šķiet, ka nē. Toties sižetam tas piešķir savdabīgu dinamiku un pastiprina piedzīvojumu garšu īstā viduslaiku stilā un izpratnē.

Lai arī autore pēcvārdā apgalvo, ka šīs grāmatas notikumi ir pārkaluši varoņus par pieaugušiem cilvēkiem, es tam tomēr negribētu piekrist. Jā, viņiem ir vērojama izaugsme. Lukam acīmredzot drīz būs jāizvēlas starp mīlestību un pienākumu, Išrakai (viduslaiku arābu feministe) būs jāatrod vieta sabiedrībā, kurā viņa ir neticīgā un formāli skaitās savas draudzenes verdzene. Izoldei, šķiet, lielākās problēmas sagādā jautājums vai ieķerties mūka kandidātā ir grēks vai nav, un ko darīt ar savu greizsirdību pret draudzeni. Pēc varoņu problēmām ir skaidrs, ka šī ir pusaudžu literatūra, kurā galvenais uzsvars likts uz pirmo mīlestību un spraigiem piedzīvojumiem, kas satuvina galvenos varoņus. Nedaudz gan uzzinām par viņu pagātni un slēptajām vēlmēm, dažreiz viņi izpauž arī pa emocijai, bet tas viss notiek tikai stresa situācijās un izskatās nedaudz samāksloti.

Komanda nokomplektēta pēc žanra standartiem, Luka – analītiskais prāts, Freize – dzīvnieku draugs, Išraka – cilvēks  – noslēpums, ja vajadzēs viņai vienmēr būs problēmas atrisinājums no Platona darbu citēšanas līdz austrumu cīņas meistara cienīgiem trikiem, Pēteris – cilvēks, kas notur jauniešus grožos un Izolde – Izolde te vairāk ir kā Lukas meitene (viņš gan pats par to vēl nezina), smuka dekorācija.

Sižets – viens vienīgs piedzīvojums, kuram, šķiet, galu neredz neviens. Jo Apokalipse var atnākt un var arī neatnākt. Līdz tai vēl jānodzīvo un, kas var būt labāks kā ceļot ar grāmatas varoņiem pa viduslaiku Eiropu. Grāmata nevienā mirklī nav garlaicīga un izlasās vienā paņēmienā. Labi, kāds pie tā varbūt vainos teikumu īsumu vai valodas vienkāršību, bet man patika. Laba izklaide un atslodze no ikdienas darbiem. Vienīgais ko autore vēl īsti nav apguvusi – pārliecinoši nobeigt kādu grāmatas varoni, tā, lai lasītājam nebūtu nekādas cerības viņu redzēt atkal.

Tātad pozitīvais – spraigs sižets, interesants laikmets un gandrīz autentiska pasaule.

Negatīvais – sižeta virzības maiņai nepieciešama iejaukšanās no ārienes, varoņu stagnēšana un tīri funkcionāla izmantošana sižetā, nespēju viņiem just līdzi, jo notikumi te ir interesantāki par varoņiem.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Normāli sarakstīts darbs, kas, iespējams, nepiedāvā neko fenomenāli oriģinālu, bet vienkārši interesantu piedzīvojumu. Skaidra lieta, ka lasīšu arī trešo sērijas grāmatu.

Laumu bērns by Filipa Gregorija

Laumu bērns by Filipa Gregorija

Pēc grāmatas apraksta šķita, ka šī grāmata noteikti ietilpst manā izlasāmo kategorijā. Alternatīvie viduslaiki, iespējams pasaules gals un burvestības. Skaidra lieta, ka tā man būtu jāizlasa. Ar izdevniecības Zvaigzne ABC gādību tiku pie grāmatas un ķēros klāt lasīšanai.

Grāmatas darbība norisinās 1453. gadā. Grāmatas galvenais varonis Luks Vero klosterī nonācis jau bērna gados. Viņš nemaz neatceras citu dzīvi. Savas ziņkārības dēļ Luks tiek apsūdzēts ķecerībā un izslēgts no klostera. Tomēr sārta vietā viņam tiek uzticēts baznīcas izmeklētāja amats. Viņam ir jānoskaidro un jāizvērtē, kurš notikums vai noziegums ir sātana darbs un zīme par drīzu pasaules galu un kurš ne. Viņa pirmā lieta ir kāds sieviešu klosteris, kurā, šķiet, lielākā daļa mūķeņu sajukušas prātā.

Grāmata atbilst visiem žanra standartiem. Ir galvenais varonis Luka, kurš, kā ļaudis mēļo, esot laumu bērns. Domājams, ka ar laiku viņam izlīdīs kādas burvju spējas. Pagaidām viņam nav nekas cits kā ass prāts un spēja salikt kopā faktus. Pozitīva īpašība ir viņa spēja atrasties ārpus baznīcas dogmām, viņš analizē to, ko viņš redz nevis to, ko stāsta baznīckungu grāmatas. Lukam ir palīgs Freize, izbijis virtuves puika. Spēj saprasties ar dzīvniekiem un vairāk nodrošina komandu ar muskuļu spēku. Patiesības labad gan jāpasaka, ka viņa skats uz pasauli bieži vien nāk par labu visiem. Rakstvedis Pēteris, kurš nodrošina komunikāciju ar priekšniecību. Pie reizes arī visu novēro un ziņo, tā sakot, kontrolējošā persona.

Pozitīvi, ka autore nav padevusies melnbaltās pasaules vilinājumiem, un grāmata vismaz patlaban nav pārvērtusies par Tumsas un Gaismas spēku karalauku. Šeit tiek parādīts, ka nekas nav ļaunāks kā pārsteidzīgi izdarīti spriedumi. Cilvēkiem nepatīk risināt problēmas, viņi atrod kādu, uz kuru var parādīt ar pirkstu un tad tikt no tā vaļā. Neviens velns nespētu izgudrot tādas mocības līdzcilvēkiem, kuras cilvēki ir gatavi nodarīt viens otram. Arī grāmatā visu nelaimju cēloņi ir meklējami cilvēku sirdīs nevis pārdabiskos radījumos.

No šīs grāmatas nevajag gaidīt nekādas dziļas filozofiskās atziņas par pasaules lietu kārtību, sarežģītas intrigas, un viss būs labi. Te viss ir sarakstīts tā, lai stāsts būtu aizraujošs. No tiem stāstiem, pie kuriem tu piesēdies, lai atpūstos. Man šī atpūta sanāca labu labā. Grāmatas lapas šķīrās uz priekšu, ka prieks. Man gan ir vājība uz šādām grāmatām un sižetiem.

Varētu gribēt nedaudz detalizētāk izstrādātus galvenos varoņus, uzzināt kaut ko vairāk par viņu iekšējo pasauli. Sižetu autorei ar nenāktu izstrādāt nedaudz slīpētāku, lai atrisinājums sanāktu tāds nedaudz ticamāks. Bet iespējams, ka nākošajās grāmatās šī problēma jau būs atrisināta.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, labs lasāmais brīvam brīdim. Ja latviski iznāks vēl kāda daļa, lasīšu arī tās. Zinu, ka citi lasītāji uzskata vieglu literatūru par sava laika šķiešanu. Man jau ar iesākumā viduslaiki detektīvs atsauca atmiņā Eko “Rozes vārdu”, bet laikus sev atgādināju, ka šī ir jauniešu literatūra.

Endymion by Dan Simmons

Endymion

Šī grāmatiņa ir Hyperion cikla trešā grāmata. Darbība norisinās 274 gadus pēc Hyperion aprakstītajiem notikumiem. Galvenais varonis Raul Endymion nodarbojas ar medību organizēšanu uz planētas Hyperion. Pasaule pēc hipertelpas portālu krišanas ir mainījusies, Hegemonijas vietā ir nācis Ordenis jeb nākotnes Romas katoļu baznīcas tiešie pēcnācēji. Spēkus Ordenim dod krustaforma (Cruciform), kas ļauj jebkuram īsteni ticīgajam augšāmcelties pēc nāves burtiskā nozīmē. Galvenajam varonim sanāk saķerties ar kādu no jaunajiem ticīgajiem un, apstākļu vadīts, viņš nonāk situācijā, kad viņam jākļūst par jaunās mesijas vārdā Aenea pavadoni.

Grāmata sarakstīta vēstījuma formā, galvenais vēstītājs ir pats Raul Endymion (uzvārds starp citu grieķu mitoloģijā sakrīt ar kāda aitu gana vārdu, arī grāmatas varonis bērnībā bija gājis ganos), kurš kā tāds Jēzus māceklis stāsta par savu dzīvi kopā ar mesiju. Tomēr, atšķirībā no evaņģēlijiem, šī grāmata mums atklāj jaunizcepto mesiju kā cilvēku nevis kā Dieva sūtni. Patiesībā jau arī nav nemaz skaidrs, ko tad īsti Aenea pārstāv. Un lai grāmatai būtu arī filozofiskāka noskaņa, daudz un dikti tiek spriests par mīlestības būtību.

Šī grāmata man šķita vairāk kā kosmiskā opera. Ir liels ceļojums cauri visai galaktikai, viens cilvēks tiek nostādīts pret Galaktisko Impēriju, arī impērija šajā cilvēkā saskata ienaidnieku un mobilizē visus resursus viņa iznīcināšanā. Šis cilvēks ir meitene vārdā Aenea, kas ir kibrīda un cilvēka hibrīds. Viņai sevī nes vecās kārtības iznīcību. Tad nu šādā sliktie pret labajiem dekorācijā noris visa grāmatas darbība. Darbība mums tiek parādīta gan no labo puses, gan no ļauno Ordeņa vajātāju puses. Kā jau labā kosmiskā operā pienākas pat ļaunie (šajā gadījumā Tēvs de Soya) sāk apsvērt savu rīcības pamatotību un nosveras labo pusē. Lai arī sižets šķiet visai banāls, un varētu pat teikt nekas oriģināls, tomēr spilgtie personāži to atdzīvina un padara interesantu.

Grāmatu lasīju esot komandējumā Maskavā un izlasīju vienā piegājienā, tas ir, vakarā vakars gan ievilkās uz sešām stundām, tomēr miegam nozagto laiku nenožēloju. Lieku 9 no 10 ballēm. Iesaku lasīt visiem.

Jesus A Life by A. N. Wilson

  

Kā jau var noprast no nosaukuma, grāmatiņa ir par Jēzu. Autors ir izvēlējies mums nestāstīt standarta kristīgās baznīcas evaņģēliju interpretāciju. Autors mēģina saskatīt Jēzu – cilvēku, kas, iespējams, paslēpts Jaunās derības tekstos.

Cilvēki, kuri uzskata, ka Bībeli ir diktējis pats Dievs, tālāk nelasa. Read more

Svētie un grēcinieki: pāvestu vēsture by Eimons Dafijs

Grāmatu nopirku, maija brīvdienās nejauši iegājis grāmatu bodē. Biezuma un cenas attiecība likās atbilstoša un tādēļ, daudz neskatoties, ieguvu to savā īpašumā.

Grāmatas autors ir katolis un Kristietības vēstures profesors Kembridžas Universitātē. Tas radīja zināmu risku, ka grāmatas saturs būs centrēts uz Romas Katoļu Baznīcas (RKB) labajām pusēm un autors nebūs objektīvs. Tomēr izrādījās, ka man nebija taisnība.

Grāmata 400 lapaspusēs mēģina mums pastāstīt RKB pāvestu vēsturi 2000 gadu garumā. Pieminēts tiek katrs pāvests un viņa darbi pasaules vēstures kontekstā. Ierobežotā grāmatas apjoma dēļ lasītājam ir jābūt erudītam viduslaiku Eiropas vēsturē, jāzina katra laikmeta politiskie noskaņojumi un jābūt speciālistam RKB teoloģijas niansēs.
Read more

%d bloggers like this: