Navigate / search

Bāka. Observatorija kāpās by Valentīna Muhina-Petrinska

Bāka Observatorija kāpās

Par to, vai es šo grāmatu esmu lasījis, man bija zināmas šaubas. Viņas vāka noformējums, kurā attēlots cilvēks ar apbrīnojami garu kaklu, man neko neizteica un atmiņā neatsauca. Arī grāmatas anotācija man neko daudz nepalīdzēja. Nācās vien ņemt un lasīt šo “Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi.” sērijas grāmatu uz dullo.

Karš ir beidzies, un padomju cilvēki beidzot var nodarboties ar gaišās nākotnes celšanu. Jaša un Līza kopā ar savu tēvu dzīvo bākā Kaspijas jūras krastā. Pareizāk sakot, pie agrākās krasta līnijas. Jaunais krasts atrodas daudzus kilometrus no bākas, līdz ar jūru tālāk ir pārcēlušies arī pārējie zvejniekciema ļaudis. Kādu dienu bākā ierodas okeanologs Maļšets, kurš sapņo savaldīt nepatstāvīgo Kaspijas jūru un atdot to Padomju valstij nevis kā mainīgu un kaprīzu iekšzemes ezeru, bet paredzamu un regulējamu ūdenstilpni. Jaša un Līza uzreiz pieķeras Mašļetam un viņa projektam, viņiem pēkšņi kļūst skaidrs tas, ko viņi vēlas sasniegt nākotnē, viņi vēlas būt daļa no grandiozā Kaspijas jūras savaldīšanas projekta. Tiek noorganizēta zinātniska ekspedīcija, kuras laikā tiek atklāta jauna sala; lidojums ar aerostatu un daudzi citi aizraujoši un neparasti piedzīvojumi.

Notikumu atstāstu mums nodrošina Jaša. Mēs uzzinām visu viņa dzīvi no bērnības, kad viņš zaudēja māti, līdz jaunieša gadiem, kad viņš piedalās zinātniskās ekspedīcijās. Tēli autorei ir padevušies dzīvi un, neskatoties uz to, ka no viņu mutes nākas klausīties pārdomas par komunismu un gaišo nākotni vietā un nevietā, viņi rada dzīvu cilvēku iespaidu. Gan Mašļets ar savu aizrautību, kas redz tikai grandiozus projektus un atstāj novārtā viņa personisko dzīvi. Gan Jaša, kas no naiva atbalstītāja izaug par nopietnu palīgu un apzinās projekta plusus un mīnusus. Līza savukārt ir tā ieķērusies Mašļetā, ka arī gatava kļūt par okeanogrāfi.

Grāmatā tiek apskatītas divas galvenās tā laika problēmas. Pirmā ir diskusija par to, vai padomju cilvēkiem vajag iejaukties dabas izmaiņās. Šajā gadījumā runa ir par Kaspija jūras līmeņa regulēšanu. Mašļeta ideja ir uzbūvēt pāri jūrai dambi ar slūžām, kas aizturētu ziemeļdaļas krasta līnijas atkāpšanos. Šāds risinājums ļautu veikt prognozētas investīcijas zvejnieku kolhozu attīstībā un ļautu plānot nākotni. Viennozīmīgi padomju cilvēkam viss ir pa spēkam, un nekas nav neiespējams, taču vai šāds milzu projekts ir lietderīgs. Grāmatā ir visnotaļ interesanta diskusija par šo tēmu – ir gan par, gan pret. Tiek meklēts zinātniskais pamatojums notiekošajam, un patiešām ir patīkami lasīt grāmatu, kurā galvenie varoņi ir zinātnieki un viņu gadu desmitiem ilgi pētījumi.

Otrs temats ir par to, kādam ir jābūt īstam komunistam. Šajā grāmatā nav nedz labu, nedz sliktu cilvēku. Labi Ļvovs man nepatīk, bet viņš glāba valsts mantu. Lielākoties padomju cilvēks ir ideālists, kuram rūp piecgades plāna izpildīšana, taču gadās arī pa cilvēkam, kuri nesaprot, ka īstam komunistam ir jābūt arī cilvēkam. Autore proponē visnotaļ dīvainu ideju. Ja cilvēks pārāk spēcīgi attīstās intelektuāli, to nesabalansējot ar emocijām, tad ir problēmas. Galaprodukts ir gudrs cilvēks, zinātnieks, varbūt pat partijas biedrs, taču viņā ir pazudis cilvēks. Šāds jaunās formas sīkpilsonis ir sabiedrībai nederīgs, tā vietā lai virzītu progresu, viņš ieciklēsies uz savu karjeru, darīs visu, lai tiktu pie varas. Formāli viņš izpildīs savu darbu, tekstos pateiks vajadzīgos vārdos, taču viņa sirds šajā darbā nebūs. Visu vadīs auksts aprēķins, lai nosargātu savu vietu, nevis tas, lai visiem būtu labāk. Jašam, Līzai un Mļešetam daudz nāksies saskarties ar šādiem sīkpilsoņiem, kuriem karjera ir svarīgāka par patiesību. Tādēļ labi vien ir, ka Jaša laika gaitā kļūst par literātu, jo trāpīgs feļetons avīzē spēj atsēdināt pat cilvēkus ar daudz zinātniskiem grādiem.

Patiesībā ja izmet ārā prātuļojumus par komunismu un šķiru cīņu (aptuveni 1/3 teksta), tad tīri jauks stāsts par brāli un māsu, kas dzīvo pie Kaspijas jūras, par pēckara apstākļiem, bērnības sapņiem un nākotnes plāniem. Un tas viss uz Kaspijas jūras līmeņa izmaiņu fona. Lieku 6 no 10 ballēm. Lasīt var, taču ļoti labi jāorientējas tā laika (sešdesmitie gadi) reālijās.

%d bloggers like this: