Navigate / search

Under the Dome by Stephen King

under-the-dome

Nav jau ko slēpt, esmu diezgan liels S.Kinga fans. Citādi būtu grūti izskaidrot, kādēļ manā grāmatu plauktā atrodami gandrīz visi viņa darbi. Arī šo grāmatu pasūtīju jau pirms tās iznākšanas un attiecīgi saņēmu savā pastkastīte divas dienas pēc tās oficiālās iznākšanas. Atverot iepakojumu, mani gan pārņēma bažas, vai spēšu šo ķieģeli izlasīt, grāmatai ir aptuveni 1100 lapaspuses. Nekas, saņēmos un pāris vakaros tiku ar viņu galā.

Kādu rītu pār nelielu ASV pilsētiņu Chester’s Mill nolaižas kupols. Kupols ir caurspīdīgs, viņu nevar redzēt, uztvert ar radaru, to var sajust tikai pieskaroties. Tā nu mazpilsētas iedzīvotāji paliek paši par sevi. Notikumiem attīstoties, iedzīvotāju vidū notiek šķelšanās, vieni piebiedrojas pilsētiņas pārvaldes loceklim Jim Rennie, kas situāciju izmanto, lai slēptu savus pagātnes grēkus un atbrīvojoties no sev nevēlamajiem elementiem. Otri pievienojas ASV prezidenta ieceltajam savam pārstāvim Dale Barbara, kas pilsētiņas iedzīvotājiem pazīstams kā pavārs. Laika gaitā konfrontācija saasinās un pilsētiņas iedzīvotāju vidū parādās gan savi varoņi gan savi neģēļi. Lasītājam atliek vien lasīt un cerēt sagaidīt atbildes uz jautājumiem – Kas ir kupols? Kāds ir šī kupola mērķis? Vai pilsētiņas iedzīvotāji reiz tiks ārā? Kas galu galā uzvarēs?

S.Kings sevi nav mainījis, viņš joprojām savos darbos liek noprast, ka norobežojot no pārējās pasaules pārsimtas ASV pilsoņu, lokāla mēroga apokalipse ir garantēta. Un, protams, nekur nav dziļāki ūdeņi kā mazpilsētās. Katram mazpilsētiņas iedzīvotājam ir savi melnie darbiņi ko slēpt, kāds kaimiņš ko ienīst, un kāds vadonis, kam pieslieties.

Arī šajā darbā mierīgas mazpilsētiņas iedzīvotāji spēja eskalēties līdz divām konfliktējošām nometnēm pāris dienu laikā. Skaidrs ir arī tas, ka kupols kalpo tikai kā katalizators, lai cilvēku naids vienam pret otru un savu personīgo interešu stādīšana pāri sabiedrības saasinātos līdz atklātam konfliktam.

Patiesībā darbā pašam kupolam ir tikai otršķirīga loma, tā tikai rada cilvēkos apziņu, ka viņiem klāt netiks neviens valdības pārstāvis, un tagad viņi ir palikuši tikai katrs par sevi, jo nevienam nav ne jausmas, kad kupols pazudīs. Tas rada gan apjukumu, gan arī ideju, ka tagad katrs pēc būtības var darīt to ko vēlas, un sods par darbiem nāks tikai tad, kad kupols kritīs.

Kā jau vienmēr tēli Kinga grāmatās ir izstrādāti perfekti. Mēs laika gaitā uzzinām gandrīz visu viņu dzīves gājumu, iekšējos motīvus un pasaules uzskatu. Piemēram, viens no galvenajiem ļaunajiem varoņiem Jim Rennie sevi visu laiku māna ar saukli „viss tikai pilsētas labā”, „ļaudis paši nemaz nezin, ko viņi grib”. Labais varonis Dale Barbara, izbijis nopratināšanas speciālists Irākā, nemaz nav laimīgs kļūt par prezidenta pārstāvi, un ir totāls pesimists, kas sevi mierina ar „nekas, būs vēl lielāki sūdi”. Kopumā cilvēki uzvedas kā jau cilvēki nonākuši bezizejā, vājākie izdara pašnāvību vai pieslienas stiprākajiem, ir cilvēki, kas izlemj izlikties, ka nekas jau nav noticis un ir arī tādi, kas mēģinās saprast, kas tad īsti ir noticis. Personu skaits ir pāri piecdesmit, bet viņus atcerēties lasītājam nesagādā nekādas grūtības.

Grāmatu vērtēju ar 9 no 10 ballēm. Ja neatbaida grāmatas biezums, tad droši var lasīt. Ir gan neliels mīnuss, cik var noprast no autora, grāmata ir bijusi vēl biezāka, bet redaktori daļu izmetuši ārā. Tad nu tās vietas, kur daļa ir izmesta ārā, diemžēl ir diezgan labi pamanāmas.

Duma Key by Stephen King

duma key

Šo grāmatiņu nopirku kādā Minhenes lidostas grāmatu veikalā. Ideja to nopirkt un izlasīt man jau bija kopš tās iznākšanas brīža, tomēr šķita, ka tā nebūs interesanta. Kaut kā nepatika nosaukums un vāka bilde. Tomēr, sācis lasīt, sapratu, ka esmu kļūdījies.

Būvuzņēmējs Edgar Freemantle cieš negadījumā, tiek traumētas samadzenes, zaudēta roka un pāris mēnešus viņa vienīgās sajūtas ir sāpes un naids. Sieva no viņa izšķiras un Edgar pēc sava psihoterapeita ieteikuma nolemj mainīt savu dzīvesvietu un turpināt rehabilitāciju jaunā vietā. Vieta ir sala Floridā, kas saucas Duma Key. Tur Edgar sāk nodarboties ar gleznošanu. Tur viņš iepazīstas ar izbijušu juristu Wireman un salas īpašnieci Elizabeth Eastlake. Protams, ka uz salas viss nav tāds, kā tas izskatās pirmajā mirklī.

Skatoties tikai pašu sižetu, tad tas nav nekas vairāk kā parasts gotiskais romāns. Nomaļā vietā mīt ļaunums, kura dabu neviens neizprot, un kurš atkal ir pamodies. Skaidra lieta, ļaunums ir jāuzveic parastam cilvēkam. Tomēr S.Kings nebūtu kļuvis par miljonāru, ja viņa darbi būtu tik primitīvi. Manuprāt, viņa darbā galvenais ir tā personāži. Personāži ir izstrādāti līdz pēdējam sīkumam, lasot grāmatu tu saproti viņu motivāciju, zini viņu pagātni un domas, tu viņus pazīsti. Tieši šī tēlu pazīšana ir tas, kas padara grāmatu interesantu. Arī personāži ir tādi parasti cilvēki, kuriem rūp kas notiek apkārt, jā dažiem no viņiem ir „superspējas”, telepātija, spēja ar zīmēšanu ietekmēt notikumus, bet ar šīm lietām netiek pārspīlēts.

Pirmajās divās grāmatas trešdaļās it kā nekā īpašs nenotiek, šis tas mistisks parādās, bet tieši tik daudz cik vajadzīgs, nav nekādu pārspīlējumu, ir vienkārši aizraujošs stāsts. Papildus realitāti piedod arī autora nekautrēšanās nogalināt pa kādam varonim.

Grāmata ir no tām, kuru sācis lasīt ir grūti atrauties, kas patiesībā sagādā problēmas, jo grāmatā ir pāri pa 700 lapaspusēm. Un beigās, kad viss sāk atklāties, tad lasīšanu pārtraukt ir pavisam grūti. Lai arī grāmatas beigas nevarētu saukt par ļoti negaidītām, jo autors visu grāmatiņu ir piebārstījis ar nelielām netiešām norādītēm, viņas nav arī pārāk klišejiskas. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm un iesaku izlasīt visiem, pat tiem kuriem šausmu žanrs nešķiet pievilcīgs.

Blaze: A Novel by Richard Bachman

R.Bachman ir S.Kinga pseidonīms, zem kura viņš šo novelīti sarakstīja 1973. gadā. Pats autors šo noveli uzskata par vienu no saviem miskastes darbiem. Tie neesot publicēšanas vērti. Tomēr pēc kāda laika 2007. gadā tomēr nolēmis to publicēt, nedaudz gan esot pieslīpējis, lai būtu mūsdienīgāk.

Noveles galvenais varonis ir Clayton Blaisdell, Jr. (Blaze) bērnu namā audzis noziedznieks, kurš pats par sevi saka: „gaisma deg, bet neviena nav mājās”. Savu galvas traumu ieguvis bērnībā, tēvs viņu trīs reizes nolidināja lejā pa trepēm. Blaze pats apzinās, ka ar gudrību neizceļas, toties viņam ir laba sirds. Pēdējie gadi viņam bijuši vislabākie, jo tad viņa darbības vadīja blēdis George Rackley, taču šis puisis nomiris 3 mēnešus pirms stāsta sākuma.

Stāsts risinās, kā jau tas S.Kingam pierasts, uz galvenā varoņa tēla attīstības fona. Blaze mērķis ir novest līdz galam Rackley pēdējo plānu, kas sevī ietver bērna nolaupīšanu un izpirkuma maksas iegūšana . Stāsts risinās pamīšus atskatoties uz Blaze jaunību un bērna nolaupīšanas procesu. Līdz brīdim, kad Blaze ķeras pie bērna nolaupīšanai, viņš jau bija dabūjis mani kā lasītāju savā pusē. Sākas tāds kā Stokholmas sindroms, tu sāc viņam just līdzi, neskatoties uz to, ka viņš ir nolāpīts noziedznieks, bērnu zaglis, slepkava. Blaze personība ir nedaudz sarežģītāka nekā varētu domāt. Viņa rīcības virzītājs ir George balss, tā arī nesapratu šizofrēnija vai vienkārši iedomu draugs.

Vietām man šķita, ka stāsta melodramatiskās daļas ir ņemtas no kāda Dikensa darba. Sliktie pagaidu vecāki viņu izkalpina. Labie cilvēki ir ar mieru ņemt Blaze pie sevis, taču otrā rītā nomirst un Blaze jāatgriežas bērnunamā. Likās jau nu pārāk dramatizēts pasākums. Vienīgais līdz galam izstrādātais tēls ir Blaze, policisti piemēram tiek pozicionēti kā viltīgi, ļauni ļaudis. Gribējās vairāk ko uzzināt par George, bet nekā.

Kopumā grāmata bija laba, bet es jau kā S.Kinga fans laikam nespēju objektīvi vērtēt lieku 8 no 10 ballēm. Beigās biju nedaudz apjucis, šķita jau, ka viss tā beigsies, tomēr nesapratu, kamdēļ Blaze visu to uzsāka, veltījums George, mēģinājums pierādīt, ka viņš nav idiots.

Bilde kā vienmēr no amazon.

%d bloggers like this: