Navigate / search

The Signal and the Noise: Why So Many Predictions Fail-but Some Don’t by Nate Silver

The Signal and the Noise

Pēdējā laikā biju tik daudz lasījis daiļliteratūru, sāku jau baidīties, vai pie populārzinātniskās maz pietiks spēka atgriezties atpakaļ. Tā nu šķirstīju kaut kādu žurnālu un ieraudzīju šīs grāmatas recenziju. Izlasīju un sapratu, ka man arī šī grāmata ir jāizlasa un uzreiz. Uzreiz gan neiznāca, jo grāmata ir diezgan pagara.

Kā jau noprotam pēc grāmatas nosaukuma, grāmatas centrālā tēma ir signāla un trokšņa atšķiršana. Tā sakot, pēc kaujas visi ir gudri, jo pēkšņi kļūst redzami visi fakti, kas izraisījuši kādu notikumu. Prognozējot galvenais uzdevums ir atlasīt šos signālus pirms notikuma iestāšanās un paredzēt to. Cilvēki ir guvuši lielus panākumus metroloģisko prognožu sastādīšanā, beisbola spēlētāju analīzē, bet joprojām neko nejēdz pateikt par ekonomiku un zemestrīcēm. Autors lasītājam dod ieskatu, kādēļ tā ir, un vai nākotnē situācija uzlabosies. Kas ir iemesli, kas neļauj izteikt precīzākas prognozes, kādas ir esošo modeļu nepilnības, un vai maz ir iespējas ko uzlabot.

Grāmatā ir daudz nodaļu, kas katra ir veltīta kādam no prognožu veidiem. Patikās par politikas speciālistiem. Tur autors bija secinājis, ka lielākā daļa no vēlēšanu vai tendenču prognozētājiem neuzrāda labākus rezultātus par parastu kapeikas mešanu, bieži pat sliktākus. Jo mazāka atpazīstamība, jo drosmīgākas prognozes speciālists sniegs, lai tikai iekarotu vietu masu mēdijos. Ja cilvēks ir nostabilizējis savu atpazīstamību, viņš centīsies nelēkt ārā no kāda vidējo prognozēto notikumu koridora, un ar to pietiks, lai uzturētu savu reputāciju. Un galu galā nav jau laika apstākļi, par ačgārnu politisko procesu prognozēšanu neviens neko neatcerēsies pēc pāris dienām.

Kā tehniskās analīzes piekritēju mani sāpināja nodaļa par ekonomisko rādītāju un akciju tirgus indeksiem. Te nu tehniskā analīze tika nolikta līdz ar zemi. Jo, ja datu ir pārāk daudz, sakritības var atrast visur. Daļa taisnības jau tajā, protams, ir, nevar bez fundamentāla procesu pārzināšanas ilgtermiņā vinnēt tirgu.

Vesela nodaļa tika veltīta pokera spēles analīzei. Kādreiz grāmatas autors bija aizrāvies un pat pelnījis ar to iztikai. Bija jau interesanti palasīt, bet mani pokers īpaši neaizrauj. Diezgan nopietna bija analīze par teroristi uzbrukumu prognozēšanu. Tur gan nekas nopietnāks par faktu, ka lieli uzbrukumi notiek reti, vēl nav konstatēts.

Kopumā izcila grāmata, spēja noturēt manu uzmanību lielāko daļu no Amsterdama -Honkonga pārlidojuma. Ieteiktu izlasīt visiem, kurus interesē prognozēšana, statistika un tiem, kas ir gatavi pieņemt faktu, ka pasaulē visiem notikumiem piemīt zināma varbūtība un ka katrai prognozei ir iespējamā kļūda. Viss uzrakstīts loģiski un skaidri saprotami.  Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm.

A Mathematician Reads the Newspaper by Jhon Allen Paulos

A Mathematician Reads the Newspaper

Šī nu ir grāmata, kura neizlasīto sarakstā varētu būt pavadījusi diezgan ilgu laiku. Pirmo reizi es viņu mēģināju sākt lasīt pirms trijiem gadiem. Netiku tālāk par pirmajām četrām nodaļām. Esmu viņu mēģinājis izlasīt, uzšķirot nodaļas uz dullo, un nedaudz palasīt, nelīdzēja. Tagad nolēmu audzināt sev raksturu un palaist projektu – “Izlasīšu visas grāmatas, par kurām esmu iztērējis naudu”. Tas, iespējams, mani disciplinēs turpmāku grāmatu iegādē.

Grāmata mums stāsta par to, kā avīžu ziņu lasīšana un uztveršana notiek no īsta matemātiķa skatu punkta. Vai vienkārši, kā tās izskatās no tāda cilvēka viedokļa, kas spēj saglabāt koncentrāciju un analītisko domāšanu ilgāk par divām rindkopām. Jāsaka, ka tādam cilvēkam lasās diezgan interesanti. Grāmatā autors savus novērojumus ir sagrupējis pāris lielās sekcijās – Politika, Ekonomika, Lokālās ziņas, Sporta un grāmatu apskati, Dzīves stils, Medicīna, Zinātne. Par katru no šīm lietām viņam ir kaut kas sakāms. Lielāko ties kritika ir par nepareizu statistikas datu interpretāciju. Parasti dati nemaz neapstiprina apgalvojumus, lasītājs netiek informēts par datu iegūšanas apjomu un iespējamo statistisko kļūdu. Nedaudz ir arī kopu teorija un spēļu teorija.

Tā kā grāmata ir sarakstīta pirms piecpadsmit gadiem, tad nākas lasīt spriedumus par tik pat senām aktualitātēm. Un iespējams, ka tieši šīs senās aktualitātes bija tas, kas motivēja grāmatu beidzot izlasīt. Kopumā autors cenšas pārāk ar matemātiskajiem izvedumiem neaizrauties un pasniegt visu pēc iespējas sagremojamākā veidā. Bieži vien nodaļā par matemātiku nebija minēts nekas, tikai iztirzāta kāda autora dzīves gudrība, par to, ka vidējā beisbolista alga 2,4 miljoni nebūt nenozīmē to, ka visi viņi tik daudz saņem. Tas jau šķiet acīmredzami. Gan par to ka vidējo vidējie nav lāga derīgi analīzei un, ka ar matemātikas palīdzību nevar pieņemts lēmumu tiesā.

Uzzināju arī vienu lietu, kas nav tieši saistīta ar matemātiku. Izpaužas tas kā fakts, ka rodoties kādai jaunai tehnoloģijai cilvēkiem bieži vien nav skaidrības, kur to pielietot. Tā bija ar lāzeriem, elektrību un noteikti arī ar riteni. Tas nu nebūtu nekāds jaunums līdz autors nepacēla faktu par siena izgudrošanu. Autoraprāt siens tika izgudrots tumšajos viduslaikos un noveda pie transporta un loģistikas sprādziena tai pašā periodā. Darbā jau izlielījos ar savu jauniegūto zināšanu, visi dalīja manas domas, ka tas ir interesanti, ka līdz šim neesam aizdomājušies par tādu lietu. Un tad panesās diskusija, vai tiešam sienu izgudroja tik vēlu. Izrādījās, ka grāmatas autors savu uzskatu balsta uz Frīmena Daisona izteikumiem, kuri savukārt balstās tikai uz tā pieņēmumiem. Par siena esamību zināja jau senie romieši.

Kopumā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, dažviet nodaļas nosaukums īsti nesakrita ar saturu, bet kopumā labs balzams cilvēkiem, kurus tracina modernās datu interpretācijas, balstoties tikai uz procentuālo sadalījumu aizmirstot par jebkādām statistikas metodēm. Un tiem, kuriem patīk pasmieties par trendu noteicējiem, kas balstās uz pieņēmumu – lietas turpināsies tāpat kā tagad, ja vien kas nemainīsies.

SuperFreakonomics by Steven D. Levitt and Stephen J. Dubner

super freakonomics

Kā jau saprotams pēc nosaukuma, šī grāmata ir tiešs turpinājums pāris gadus atpakaļ izdotajai „Freakonomics”. Arī autori ir tie paši, un stāstījuma stils nav mainījies. Grāmatu pasūtīju jau labu laiku atpakaļ vēl pirms tās iznākšanas ar cerību, ka saņemšu lasīšanai pāris dienas pēc oficiālās izdošanas. Tā arī notika- grāmatu saņēmu pēc pāris dienām.

Autori sāk ar savu visskandalozāko mikroekonomikas analīzi. Proti, prostitūciju. Šajā tēmā tiek apskatīti daudzi prostitūcijas aspekti, gan cenas veidošanās principus, gan cenu izmaiņas laika gaitā. Izrādās, ka prostitūcijas galvenais konkurents mūsdienās ir sekss par velti, jo tagad laulības vairs nav obligāts priekšnosacījums. Arī orālā seksa vērtība esot kritusies, ja pērnā gadsimta sākumā tā bija dārga perversija, tad tagad šis pakalpojums pārbīdījies uz lēto galu. Interesanti, pieprasījums pēc dārgajām prostitūtām nemainās augot cenai.

Izbliezuši savu galveno trumpi grāmatas sākumā autori pievēršas citai aktuālai tēmai, teroristiem un to apkarošanas efektivitātei. Tiek apskatīta dažāda interesanta statistika, apspriestas dažādas idejas par teroristu identificēšanu izmantojot banku transakciju analīzi. Pa ceļam tiek apskatīta ķīmijterapijas pārvērtētā nozīme vēža ārstēšanā un vienotas informācijas sistēmas izveidi ASV klīnikās.

Tālāk kā jau vienmēr, jaunumi vairs nav tik jauni, bet joprojām interesanti, tiek apspriest jautājums – Vai cilvēki ir altruisti? Tiek apskatītas slavenais gadījums par sievietes slepkavību, labi situētā rajonā. Paskatītas dažādas spēles un eksperimenti, kas indivīdam dod varu pār oru indivīdu, un to kā tā tiek izmantota. Patiesībā šī nodaļa ir vairāk psiholoģijas standarttekstu atstāsts. Nemaz nezināju, ka Irānā eksistē brīva orgāni tirdzniecība.

Tad turpinājumā pievēršamies vecajam labajam konceptam, lai novērstu lielas problēmas pietiek ar vienkāršu un lētu risinājumu. Tikai diemžēl sabiedrībai lētie risinājumi lielākoties šķiet nepieņemami. Sākumam šī ideja tiek ieskicēta ar zīdaiņu un dzemdētāju mirstības problēmu kādā slimnīcā 1840-desmitajos gados. Risinājums vienkāršs – ārstiem pirms grābstīties gar pacientu jāmazgā rokas. Mūsdienās starp citu ārsti rokas mazgā retāk nekā vajadzētu. Un noslēgumā tiek aprakstīts izgudrojums, kas spētu novērst Katrīnas tipa megavētras.

Protams, netiek aizmirsta globālās sasilšana un iespējamās tās novēršanas metodes. Šī lieta jau ar teorētiski nemaz neprasot lielus resursu un finansiālus ieguldījumus. Tad nu te tiek apskatīti dažādi glābšanas projekti un to ekonomiskais pamatojums.

Un nobeigumā vēl viens labs stāsts, kas notiek, ja kapucīnpērtiķiem iemāca naudas konceptu. Viņi nemaz neatšķiras no cilvēkiem.

Kopumā grāmata ir katra iztērētā lata, dolāra vai eiro vērta. Labs apraksts ar piemēriem, kā piemērot mikroekonomikas konceptus ikdienišķām un ne tik ikdienišķām situācijām, saprast mūsu patiesos rīcības motīvus. Grāmatai piešķiru 10 no 10 ballēm, pat ja tev nav nekādas saprašanas, kas ir mikroekonomika, vismaz uzzināsi tās pamatprincipus, un kā tie darbojas reālos piemēros.

Otrais 100

IMG_5377

Pagājušas tikai 313 dienas un es jau esmu atkal izlasījis simts grāmatas. Tā nu ir lieta, ar kuru nevaru nepalielīties. Es grāmatas tiešām izlasu nevis pārskrienu tām pāri pa diagonāli, ja es darītu tā, tad noteikti tagad rakstītu pirmais 1000.Tagad nedaudz statistikas par to, ko un kā tad es esmu izlasījis.

Laika periodā no 18.05.2008 līdz 27.03.2009 izlasītas 100 grāmatas jeb 41’364 lapaspuses.

Vidēji grāmatas izlasīšanai patērētas 3,13 dienas.

Vidēji dienā izlasītas 132 lapaspuses, apjoms pieaudzis salīdzinot ar iepriekšējo simtu par veselām 25 lapaspusēm, nav arī brīnums, bija vairāk brīvā laika.

Joprojām vidēji dienā lasīšanai esmu patērējis ~ 1.5 -2 stundas.

Esmu izlasījis 54 grāmatas angļu valodā, 43 krievu valodā un tikai 3 latviski.

Viena grāmata novērtēta ar 1 balli, Viena ar 2 ballēm, Divas ar 4 ballēm, Divas ar 5 ballēm, 14 ar 6 ballēm, 13 ar 7 ballēm, 18 ar 8 ballēm, 9 ar 9 ballēm, 40 ar 10 ballēm. Pašu izbrīna grāmatu skaits, kas novērtētas ar 10 ballēm. Laikam esmu kļuvis pārāk labsirdīgs.

Visbiezākā izlasītā grāmata ir Прелесть by Клиффорд Саймак 1’296 lapaspuses.

Visplānākā izlasītā grāmata ir Nature’s Numbers: The Unreal Reality Of Mathematics by Ian Stewart 176 lapaspuses.

Kur es rauju visas grāmatas? No sava grāmatu plaukta. Tur tās savukārt nonāk pēc sūtījumu saņemšanas no amazones vai nopirkšanas grāmatu veikalā. Grāmatu plauktu varat apskatīt bildē pie raksta, klikšķiniet virsū un redzēsiet lielākā izmērā.

Kā lēti un ātri palielināt sava bloga apmeklējumu

Vakar sēdēju un domāju (man neraksturīga nodarbe) kā tas nākas ka visi blogeri raksta par SEO, Barcampiem, vienīgajiem pareiziem blogošanas veidiem, ku labi ir dziļi analītiski raksti utt. un kā tie piesaista apmeklētājus. Man personīgi liekas, ka viss nebūt nav tik sarežģīti un ir vieglāki ceļi. Tā nu nedaudz padomājis, biku padarījis ieguvu sekojošu rezultātu.

Kas ir visa tā pamatā, dziļi analītisks raksts par Latvijas izvešanu no ekonomiskās lejupslīdes, citu blogeru aplikšana, 153 hard porn bildes, zemdeķa piršanas sacensību videomateriāls vai tomēr 117 mīļas kaķēnu fotogrāfijas?

Read more

%d bloggers like this: