Navigate / search

The Dark Tower III: The Waste Lands by Stephen King

The Waste Lands

Nu ko, turpināju lasīt Tumšā torņa cikla grāmatas, šī ir trešā un, manuprāt, viena no saturiski interesantākajām visa ciklā. Darīju, ko varēju, lai nesanāktu izlasīt viņas visas vienā piegājienā. Lasot vienu autoru visu pēc kārtas, lasītprieks atšālējas, un viss šķiet pliekans. Tā nu pa vidu izlasīju vairākas grāmatas un pieķēros šai.

Rolands turpina savu ceļu uz Torni. Viņam jau ir divi pavadoņi:  Sjūzana un Edijs, ir atlicis atrast tikai pēdējo – puisēnu Džeiku. Džeiks jau reiz ir bijis Rolanda ceļabiedrs, tomēr nonākot situācijā, kur jāizvēlas Tornis vai Džeiks, Rolands jau izvēlējies Torni (tas nu bija tāds īsts Bībeles cienīgs sižeta pavērsiens). Tagad tikai viņiem ir jāatrod durvis, pa kurām var ieiet Džeika pasaulē. Džeiks savukārt no savas puses nepazināti meklē durvis, lai pamestu savu pasauli. Paralēli mēs vairāk uzzinām par Rolanda pasaules vēsturi un artefaktiem, kas to piepilda. Te atrodas staras sargi, kā kiborgs Šardiks, sabrukušas industriālas pilsētas, kurās valda dažādi grupējumi, mākslīgais intelekts, kas sajucis prātā no nebeidzamās notikumu vienveidības. Tas viss piepilda grāmatu ar piedzīvojumiem u, vēsturi un rada tik pilnu pasaules ainu, ka lasītājs to sāk uztvert par realitāti. Tiek izmantoti paradoksi, kas saistīti ar ceļošanu laikā, tas ļauj autoram parādīt, ka Rolands un viņa biedri ir bijuši saistīti savā starpā pirms šī ceļojuma sākuma. Jeb ka-tet kā šo ceļabiedru grupiņu, kuru likteņi ir saistīti.

Rolanda un ceļabiedru raksturiem un pagātnei tiek pievērsta lielāka vērība. Mēs uzzinām viņu motīvus, iekšējos dzinuļus. Atklājas, ka Rolands nemaza nav tāds biorobots bez emocijām, viņš ir vienkārši pragmatisks līdz maksimumam. Bet ir iespējams arī viņu izsist no emocionālā līdzsvara. Džeiks šoreiz vairs netiek pamests likteņa varā un Rolands dara visu, lai viņu izglābtu. Pat ja tas nozīmētu atteikšanos sasniegt Torni.

Kopumā labs lasāmais, kavēja man laiku vilcienā gan Latvijā, gan Šveicē. Pat neskatoties uz faktu, ka esmu lasījis gandrīz visus Kinga darbus, pārlasīt man bija interesanti, visu laiku mēģināju atrast atsauksmes uz agrākiem vai vēlākām autora grāmatām. Šeit galvenais kopsaucējs ir Melnā māja (Black House), māja, kuru visi cenšas nepamanīt, māja, kur realitāte nav īsti tā. Vieta, kur labāk neatrasties, kur ar tevi var notikt kaut kas ļoti, ļoti slikts. Šo Melno māju savā dzīvē ir sastapis Edijs un Džeiks, bet viņa figurē arī citos Kinga darbos. Tad vēl ir Vīrs melnajā, tas kalpo par absolūta antagonista personifikāciju. Viņam ir savi mērķi pārdabiskas spējas, un es viņu pazīstu jau kopš “ The Stand” laikiem.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm. Man patīk zudušu civilizāciju pagrimumu apraksti, tā īsti gan nesapratu, kas Rolanda pasauli iznīcināja, šķiet būs noticis kāds karš, kur izmantoti bioloģiskie ieroči. Grāmatas labākais tēls, protams, Bleins Mono, trakais monoreils. Man gan mūžā ir nācies braukt tikai ar vienu tādu un tiešām nezinu, kā viņš spētu pārvietoties ar virsskaņas ātrumu tik tuvu zemei.

The Dark Tower II: The Drawing of the Three by Stephen King

The Drawing of the Three by Stephen King

Šī ir Tumšā torņa cikla otrā grāmata. Ilgi domāju, kā man viņas lasīt – reizi nedēļā, mēnesī vai pēc kārtas. Nolēmu, ka lasīšu vienu no šī cikla un tad vienu citu. Tagad gan izskatās, ka būšu atkāpies no saviem principiem. Nespēju atrast nevienu grāmatu, kas mani pārliecinātu, ka ir labāka. Tā nu patlaban jau lasu trešo šī cikla grāmatu.

Šajā grāmatā, kā jau tas fantasy žanrā pieņemts, Rolands komplektē jauno strēlnieku komandu. Viņa vecie draugi ir gājuši bojā, bet bez labas komandas Tumšo Torni nesasniegt. Lai dzīve būtu grūtāka, grāmatas sākumā Rolandam uzbrūk gaļēdāji krabji, nokniebj pāris labās rokas pirkstus. Ideja, kā tiek savākti topošie strēlnieki, ir visai interesanta. Viņi atrodami aiz durvīm, sākumā Rolands ir informēts tikai par to, ka tie ir trīs, Cietumnieks, Lēdija un Nāve. Arī mēs to zinām, jo lasījām par to pirmajā grāmatā. Cietumnieks nav tāds fiziski, viņa cietums ir heroīns. Lēdija izrādās melnādaina invalīde ratiņkrēslā, bet Nāve vīrs, kam patīk citus pagrūst.

Arī šajā grāmatā mēs neko vairāk par Torni neuzzinām. Tas tiek pieminēts tikai kā galamērķis, kuru Rolands piedāvā saviem ceļabiedriem. Piesaukta Roze, bet nekas vairāk, tas arī nevienam, izņemot Rolandu, nav īpaši aktuāli. Kāds grib atpakaļ savā pasaulē, cits vienkārši novākt visus baltos.

Tāpat savdabīga ir pārvietošanās starp Rolanda pasauli un mūsu realitāti, tas notiek ar vienkāršu durvju palīdzību. Kad lasīju pirmo reizi, šķita, ka tas ir okei, tomēr tagad mani viņas tracina. Domāju, kas tad Kings nevarēja kaut ko jēdzīgāku izdomāt. Nē, viņš ņem un ieliek durvis pludmales vidū, kas ved uz Ņujorku un tā trīs reizes pēc kārtas. Šajā stāstā dominē tikai divi apkārtējās vides veidi – pludmale un Ņujorka.

Pozitīvi ir jaunie personāži, par viņiem ir vairāk informācijas nekā par Rolandu. Te var uzzināt par viņu dzīves pagrieziena punktiem, viņu raksturiem un spēju tikt pāri savām vājībām. Kādā veidā viņi ir izvēlēti par Rolanda nākamajiem ceļabiedriem, grāmata atbildi nesniedz. Arī Rolands ir pragmatisks un ar sīkumiem neaizraujas, ja tavs mērķis un liktenis sakrīt ar citu cilvēku likteņiem, tad pasaule atradīs veidu kā savest visus kopā, un par tādiem sīkumiem kā un kāpēc nav jāuztraucas.

Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Joprojām jūtamas ievada pazīmes, nekā ļoti konkrēta, pasaule vēl tiek veidota un nav arī nekādas pārklāšanās ar citiem Kinga darbiem. Rolands joprojām atgādina biorobotu, kura mērķis ir sasniegt Torni, bet kādēļ man no šīs grāmatas vēl nekļuva skaidrs.

The Dark Tower I: The Gunslinger by Stephen King

Pēc tam, kad biju izlasījis jaunāko Kinga noveli par Torni, nospriedu, ņemt un pārlasīt visas. Torņa cikls Kingam ir kaut kas tāds, ko viņš rakstījis visu savu rakstnieka mūžu. Kā viņš pats apgalvo pēcvārdā, ja nekas cits nav rakstījies, tad viņš sēdies pie Torņa cikla. To nevar nepamanīt, Torņa pasaule ir ietekmējusi, tieši vai netieši, daudzas viņa grāmatas. Ir sastopami gan Melnais vīrs, gan Sarkanais karalis. Torņa cikls ir autora mūža darbs.

Grāmata sākas pavisam vienkārši:

„ The man in black fled across the desert, and the gunslinger followed.”

Šis teikums pastāsta mums visu ko mēs šajā grāmatā izlasīsism. Strēlnieks Rolands dzenas pakaļ noslēpumainam vīram melnā apmetnī. Pakaļdzīšanās notiek vairāku iemeslu dēļ. Melnais vīrs ir pastrādājis daudz ļaunu lietu, kas novedušas pie pasaules kārtības sabrukšanas un Rolanda prāt ir pelnījis mirt, ir arī personīga atriebība un vēlme uzzināt par Torni.

Šī ir sērijas pirmā grāmata un pat autors vēl nav izstrādājis visus konceptus līdz galam, tādēļ pasaule sanāk tāda ieskicēta. Viņš pats atzīst, ka tad viņam nav bijusi pat nojausma, kas ir tie cilvēki uz kuriem Rolands atsaucas. Mēs saprotam, ka esošā pasaule ir pārpalikums no kādas senas civilizācijas, kas varbūt attīstības ziņā ir bijusi pārsimts gadus mums priekšā. Strēlnieki no visiem spēkiem cenšas saglabāt pasaulē civilizētu kārtību. Tai pat laikā Labā Cilvēka sludinātāji cenšas sagraut to pavisam. Viņi nesola neko, bet paņem visu. Tā nu Strēlnieks dzenas tuksnesī pakaļ Vīram melnā, uzduras sen aizmirstiem artefaktiem, dēmoniem , dīvainām pilsētām un atceras sen aizgājušus laikus .

Kā tēls viņš nav vēl pārāk attīstīts, viņam dominē tikai viens mērķis tikt līdz Tornim, lai tur tiktu ir jāpanāk šis cilvēks, burvis vai dēmons. Rolands nerēķinās  ne ar ko, viņš ir gatavs upurēt visu šā mērķa vārdā gan draugus, gan vienkāršus garāmgājējus. Viņam ir sava ideja par lietu kārtību un kā īsts strēlnieks viņš to cenšas ieviest visā pasaulē. Tikai vienu brīdi Rolands gandrīz novirzās no mērķa, sastopot Džeiku. Džeiks ir mazs puisēns, kas nonācis šeit no mūsu realitātes. Kadēļ un kā viņš nezina, viņš ir pārliecināts ka ir jau miris.

Man grāmata patika, ir viņa tāda savdabīga. Rolands vairāk atgādina biorobotu, kas iznīcina visus savā ceļā, bet viņa mērķis parauj līdz lasītāju. Grāmatas beigās arī lasītājam jau ir radušies jautājumi, kurus uzdot Vīram melnā un noskaidrot patiesību par Torni. Neteiksim, ka šī patiesība būtu liels izdomājums, viņa ir pat diezgan patiesa arī mūsu pasaulē. Tagad jautājums ir, kas Torņa pašā augstākajā stāvā atrodas aiz durvīm.

Grāmata ir izdota latviešu valodā, bet es šoreiz nolēmu izlasīt to oriģinālvalodā, līdz šim to biju lasījis krieviski. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm (te Torņa cikla grāmatas taps salīdzinātas savā starpā). Tik maz tādēļ, ka viss te ir tāds ieskicēts un nepabeigts.

The Wind Through the Keyhole: A Dark Tower Novel by Stephen King

The Wind Through the Keyhole

Nu ko, vakar iznāca jaunā Stīvena Kinga grāmata, kas veltīta Dark Tower ciklam. Lieki būtu piebilst, ka es to jau biju pasūtījis pērngad, un bija patiess prieks saņemt to savā Kindlē vakar no rīta. Domāju, ka ar pašreizējiem tempiem Kinga grāmatu izdošanā latviski, Dark Tower cikls, iespējams, nekad pilnībā pie mums neiznāks. Laikam jau tirgus būs par mazu, lai būtu vērts ieguldīt resursus šī darba tulkošanā, cik noprotams, tad “ Gunslinger”  ar nemaz tik pieprasīts nav bijis.

Šīs grāmatas notikumi risinās starp “Wizard and Glass” un “Wolves of the Calla” stāstiem. Sanāk tāds kā 4.5 sējums. Te mēs varam izlasīt veselus trīs savstarpēji saistītus stāstus. Pirmais ir pavisam vienkāršs, tas vēsta par strēlnieka Roland Deschain un viņa draugu ceļu no Ludas uz Kallu. Ceļā viņus pārsteidz atmosfēras fenomens “starkblast” un viņiem jāmeklē patvērums kādā pamestā ciemā. Starkblast ir pēkšņa apkārtējās temperatūras pazemināšanās kombinēta ar vētru. Cik var noprast sistēma, kas satur pasauli to izmanto, lai attīrītu ceļu zem stariem. Kamēr tiek pārlaista vētra, Rolands saviem ceļabiedriem stāsta notikumu no savas jaunības, kad vēl pasaule nebija izkustējusies un vismaz daļā no tās valdīja kārtība.

Kā viņš pats saka: „A person is never too old for stories, Bill. Man and boy, girl and woman, never too old. We live for them.”

Šie notikumi ir saistīti ar kādu Rolanda uzdevumu, kurā viņam bija jāatrod un jānogalina vietējais vilkatis jeb cilvēks ar daudzām ādām(skin-man). Šamais pastrādājis briesmu darbus, un viņa upuru skaits jau ir vairāki desmiti. Tas mums dod lielāku ieskatu Rolanda iepriekšējā dzīvē, kad viņa vienīgais mērķis vēl nebija sasniegt Tumšo torni. Te viņš vēl ir jauns puišelis, kuram tēvs uzticējis svarīgu uzdevumu. Izmeklēšanas laikā viņš sastop kādu puisēnu, kurš izdzīvojis vilkača uzbrukumā un, lai uzmundrinātu viņu izstāsta Rolands izstāsta Trešo stāstu. Pasaku no savas bērnības ” The Wind Through the Keyhole”, par kādu zēnu vārdā Tims, kurš pazudēja tēvu agrā bērnība un ko viņš izdarīja, lai palīdzētu savai mātei. Šī pasaka aizņem lielāko daļu no grāmatas, un arī te parādās Vīrs Melnajā, Sarkanais Karalis, Merlins un strēlnieki. No vienas puses tas parāda, ka Rolanda pasaule ir bijusi lemta iznīcībai jau sen atpakaļ, no otras puses kāda maza puisēna lielo ceļojumu, kas ļauj mums šo pasauli iepazīt.

Visi šie stāsti diez ko daudz nenozīmēs cilvēkiem, kas no Kinga darbiem ir lasījuši tikai pāris grāmatas. Ir grūti ielēkt pa vidu sērijai, kas jau sastāv no astoņām grāmatām un tad cerēt, ka kaut ko sapratīsi. Šie stāsti ļauj paskatīties uz Tumšā torņa cikla notikumiem nedaudz detalizētāk. Mēs vairāk uzzinām par Rolanda pasauli pirms tās iziršanas. Mēs pat uzzinām, kā cilvēki dzīvoja laikos, kad viss vēl bija labi un stari vēl daudzmaz turēja pasauli kopā. Šo grāmatu var lasīt gan kā detektīvu, gan kā pasaku un te ir burvji, drakoni, noslēpumaini meži un tumši purvi. Ir cilvēku alkatība un mīlestība, atriebība un piedošana. Grāmata nekonfliktē ar pārējām sērijas grāmatām un to papildina.

Lieku 10 no 10 ballēm un ceru, ka autors sarakstīs vēl kādu grāmatu veltītu Tumšajam tornim. Man personīgi vislabāk patika stāsta pasakas daļa, tā tiešām bija laba. Šī grāmata mani pamudināja arī pārlasīt visu sēriju, tā ka esat informēti tuvākajā laikā te būs daudz Stīvena Kinga grāmatu aprakstu.

UR by Stephen King

UR by Stephen King

Tā kā visi (Lasītāja, Doronike, Ilze un Dainis) sasparojušies uz Kinga darbu lasīšanu, es kā īsts latvietis nevarēju palikt malā un arī izlasīju vienu grāmatiņu, kuru biju glabājis neaizskaramajā rezervē. Šo stāstiņu Kings sarakstījis tikai un vienīgi Kindle grāmatu veikalam. Bija nācies par to lasīt gan ļoti labas, gan sliktas atsauksmes, un sliktās mani atturēja no stāsta lasīšanas.

Tātad tipiskais Kinga varonis, angļu literatūras pasniedzējs ap gadiem nedaudz pāri trīsdesmit, nesen izšķīries ar savu draudzeni. Šķiršanās iemesls visai triviāls, tā vietā, lai šamais uzklausītu savas draudzenes problēmas, viņš lasa grāmatu un tikai nosaka – aha. Sākas vārdu pārmaiņa, kur viens tiek nosaukts par analfabētisku kuci un otrs par dauni, kas lasa papīra grāmatas. Tad nu pārdzīvojot šķiršanos, galvenais varonis nolemj iespītēt un pasūta Kindle lasītāju. Kindle pienāk vienas dienas laikā un dīvainā kārtā ir ar rozā korpusu un kaut kādu UR funkciju. Spēlējoties ar to tiek atklāts, ka UR nozīmē paralēlās pasaules un tā piedāvā pasūtīt grāmatas arī no citām realitātēm, kur rakstnieki ir miruši vēlāk un uzrakstījuši vairāk. No sākuma tas viss šķiet pēc kāda datorika joka, līdz kļūst skaidrs, ka tas nav nekāds joks.

Man šī grāmata atgādināja vienu no Šeklija stāstiem “Šis tas par velti” , tur ar galvenais varonis dabūja savos nagos sev neadresētu sūtījumu. Stāsta koncepts ir vienkārši izcils, vismaz man Kindle īpašniekam un cītīgam grāmatu lasītājam iespēja lasīt paralēlo visumu autoru darbus norautu jumtu. Grāmatas varonim notiek tas pats, viņš atklāj, ka Hemingvejs ir sarakstījis grāmatu par suņiem (neesmu Hemingveja speciālists, bet tas laikam ir viņu cienītāju slapjais sapnis), Šekspīram atrodas nelasītas lugas. Vispār dzīve ir par īsu, lai izpētītu viena autora daiļradi paralēlajās pasaulēs, kuras ir pāri par desmit miljoniem. Pasākumā tiek iesaistīti draugi un līdz šai vietai stāsts ir foršs un jauks. Tad viņi atklāj iespēju lasīt arī paralēlo pasauļu avīzes, tas arī vēl nav nekas slikts, ir interesanti uzzināt dažādas lietas, kas notikušas savādāk citās pasaulēs, pat ja dažas pazūd pēc Kubas krīzes. Te man radās iespaids, ka Kings ir ielicis pamatu savai grāmatai “11/22/63”. Galvenais lietošanas nosacījums ir nepārkāpt Paradoksa likumus. Iesākumā tas izdodas viegli, līdz varonis atklāj iespēju uzzināt pašam sava apvidus lokālo nākotni.

Šo stāstiņu varētu droši pielikt pie “Dark Tower” cikla, arī te dominē Tornis un Roze, kurus rausta izmaiņas notikumu secībā, stari ir salauzti un realitātes turas kopā uz puņķiem. Tomēr beigas varēja būt labākas, atrisinājums bija tik prasts un atmazka tik vienkārša, ka zinot realitātes sargus no citām Kinga grāmatām, man nolaidās rokas. Kopumā, ja neskaita nobeigumu, stāsts bija labs lieku 8 no 10 ballēm. Domāju, ka otrreiz nepārlasīšu, bet iztērēto sešu dolāru arī nav žēl.

Mile 81 by Stephen King

Mile 81 by Stephen King

Šis izrādījās viens no Stīvena Kinga īsajiem stāstiem nevis vesela grāmata. Stāstelis satur sevī labi ja simts lapaspuses un izlasās ātrāk nekā to varētu vēlēties. Lai vai kā, man viņš palīdzēja īsināt laiku kādā no Milānas lidostām, kur miglas dēļ tika atcelti pāris reisi, tajā skaitā arī manējais.

Kas tad īsti notiek tai 81. jūdzē? Tur atrodas pamests izklaides parks, kuru dodas izpētīt viens no galvenajiem stāsta varoņiem. Viņa vecāki mīl iedzert, viņa brālim ir citi rotaļu biedri un, lai paceltos savu vienaudžu acīs, zēns dodas izpētīt pamesto vietu. Katram, kurš ir lasījis S.Kinga darbus, jau ir skaidrs, ka pamestas vietas nemaz īsti pamestas nemēdz būt, tur mīt vampīri, ļauni spoki vai vismaz atrodas vārti uz paralēlo realitāti. Puika gan neko tādu neatrod, tik vien kā iespēju noprovēt šņabi un izgulēties uz pieputējuša matrača. Vismaz sākumā.

Kopumā grāmata reducējas uz scenāriju, kurā lieta, kas līdzīga automašīnai, ēd cilvēkus. Tas Stīvena Kinga daiļradē nav nekas jauns kaut vai „ From a Buick 8”, tur arī mašīna bija vārti uz citu pasauli vai pat kas vairāk, „Christine” stāsts, kas patiktu katram automīlim, par mašīnu, kas pati salabojas, bet ir greizsirdīga. Pāris varoņu iekšējās pārdomas bija jau dzirdētas iepriekšējos stāstos. Piemēram, puikas iekšējais dialogs ar sevi bija gandrīz tas pats kā „Salems Lot” stāstā. Tā, ka ja esi izlasījis gandrīz visus viņa darbus, tad ķeksīša pēc neiztikt arī bez šī.

Neteiktu, ka stāsts būtu dikti izdevies – lieku 7 no 10 ballēm. Nav slikts, bet priekš Kinga nedaudz pa švaku uzrakstīts. No otras puses stāsts nebūt nav zemē metams, ir jau tas Kings pēdējos laikos meties uz misticismu, bet katrs stāsta dalībnieks tiek iezīmēts ļoti labi un neskatoties uz to, ka pazīsti viņu labi ja pāris lapaspuses, tu jau sāc just viņam līdzi.

11/22/63 by Stephen King

11.22.63

Te nu man kārtējo reizi jāpalielās, ka esmu izlasījis gandrīz visas Stīvena Kinga grāmatas. Laiku tas paņēma diezgan nopietnu, un finanšu līdzekļi ar nebija mazi, bet ko lai dara, tāda dzīve. Esmu novērojis, ka Kings savus garadarbus mēdz izlaist tautās rudenī, tad kad jaunie kartupeļi jau ir novākti, un cilvēkiem ir laiks lasīšanai. Reizēm tie ir īsi stāsti, reizēm veseli romāni. Šī grāmata tiek pieskaitīta pie novelēm.

Grāmatas centrālais tēls ir kāds Jake Epping, viņa pamatnodarbošanās ir literatūras skolotājs. Stīvenam Kingam vispār ir vājība uz skolotājiem, jo pats reiz tāds bijis. Džeiks dzīvo šķirteņa dzīvi, lasa savu audzēkņu sacerējumus, uzzina pāris citu cilvēku personiskus pārdzīvojumus. Nekā interesanta, līdz brīdim, kad Als (Džeika iecienītās ēstuves saimnieks) atklāj viņam savādu noslēpumu. Viņa bāra saimniecības telpā atrodas portāls uz 1958. gada 9. septembri. Tas izskaidro, gan faktu, kur Als ņem tik lētus produktus biznesa uzturēšanai, gan kādēļ viņš brīžiem šķietami ātri noveco pa vienu nakti. Als ir saķēris tuberkulozi, tomēr viņam ir pirmsnāves vēlēšanās, viņš grib lai Džeiks noved līdz galam viņa lielo projektu. Tas ir ne vairāk ne mazāk novērst Kenedija slepkavību. Als ir veicis nopietnus priekšdarbus, diemžēl tuberkuloze neļauj viņam novilkt līdz Kenedija slepkavības brīdim.

Tāda nostalģiska grāmata par sešdesmito gadu Ameriku, kad viss bija lēts, bet bija kodolkara draudi, tomēr cilvēks no nākotnes varēja tur dzīvot bez bēdu. Sevišķi, ja šim ir līdz tabula ar ievērojamāko sporta notikumu rezultātiem. Džeiks apņemas palīdzēt un dodas uz pagātni, pie reizes novēršot pāris citas slepkavības, iemīloties un dzīvojot visnotaļ laimīgu dzīvi. Vienīgais, kas viņam neliek mieru, ir kāds Džimla pasaules iznīcinātājs.

Kopumā ļoti laba grāmata, pabieza, ar pirmo reizi līdz vākam neizlasīsi, bet ar pāris reizēm gan. Tēli kā vienmēr filigrāni izstrādāti, dažos gan jūtams, ka autors cenšas tos padarīt tādus, lai tie iepatiktos lasītājam un būtu patiešām žēl, ja ar viņiem notiktu kaut kas slikts. Arī galvenajam varonim nemaz nav tik viegli izlemt vai nogalināt Osvaldu vai ne. Un pats galvenais – pagātne nebūt negrib, lai to maina. Maz pamazām, lasot, sapratu, autors uzskata, ka pagātne, lai arī cik tajā nebūtu sliktu notikumu tomēr ir novedusi pie labākās iespējamās nākotnes. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, ja gribat zināt, pie kā noved Kenedija slepkavības novēršana, lasiet paši.

Full Dark No Stars by Stephen King

Full_Dark_No_Stars

Kings nenoliedzami ir mans favorīts. Galu galā man mājās ir gandrīz visi viņa darbi, un 90% no tiem es pat esmu izlasījis. Labi, nelasīta man ir tikai vien grāmata “Lizijas stāsts”, kāpēc nezinu. Šo grāmatu es nopirku jau pirms tās iznākšanas. Kā jau bookdepository tas gadās, es viņu saņēmu tikai mēnesi pēc iznākšanas, un, kad saņēmu, man lasīšanas kāre bija pārgājusi. Bet ar laiku visam pienāk savs laiks, un šī grāmata nelasīta nepalika.

Grāmatā ir atrodami četri garstāsti, kas ieturēti klasiskajā Kinga stilā un atklāj cilvēku tumšāko pusi. Protams, lasītājs tiek ierauts šajos stāstos pilnībā, galu galā viņam taču ir visas tās šausmas jāiztēlojas. Stāsti iesākumā liekas parasti sadzīviskie šausmu stāsti ar misticisma piesitienu, citi pat bez tā, bet tieši Kinga stils ir tas, kas tos padara interesantus.

“1922” – stāsts par fermeri Vilfrīdu un viņa ģimeni. Vismaz sākumā viņam vēl ir ģimene un par to, kā šis gads fermerim Vilfrīdam kļuva par sliktāko gadu dzīvē. Vilfrīda sieva ir mantojusi simts akru zemes gabalu, bet tā vietā, lai to pievienotu Vilfrīda fermai, viņa paziņo, ka zemes gabalu pārdos un pārcelsies uz dzīvi pilsētā. Skaidra lieta, ka tāda atkāpšanās no senču paražām Vilfrīdam ir nepanesama, un viņš nospriež tikt no sievas vaļā. Ir tikai jādabū savā pusē dēls. Un tad jau notikumu maiss ir vaļā.

“Big Rider” – stāsts par kādu slavenu rakstnieci, kuru mājupceļā no publiskas uzstāšanās ciema bibliotēkā, izvaro un gandrīz nogalina. Rakstniece lietas pašplūsmā neatstāj un nolemj atriebties pati. Drausmīgākais stāsta ir tas, ka šādas izvarošanas pasaulē notiek riņķī un apkārt, un kādam nabaga cilvēkam tā diemžēl ir realitāte.

“Fair Extension” – cik tālu cilvēks ir gatavs iet, lai viņam pašam klātos labi. Ko ir gatavs iemainīt ar vēzi slims cilvēks, lai nodzīvotu vēl teiksim 15 gadus. Kārtējais darījuma ar pašu nelabo nestandarta scenārijs. Jā, te nav jāatdod dēls, meita vai sieva. Šoreiz dzīves pagarinājumu var dabūt citā veidā.

“A Good Marriage” – cik labi cilvēks var pazīt otru cilvēku. Un ja ar viņu kopā esi nodzīvojis pārdesmit gadus? Autors uzskata, ka ne visai, un pastāsta mums par sievieti, kura nejauši atklāj, ka viņas vīrs ir maniaks slepkava.

Kopumā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, bet tas salīdzinājumā pret citiem Kinga darbiem. Jo man viņš tomēr ir atsevišķā kategorijā. Lai arī notikumi lielākoties notiek uz parastu amerikāņu dzīves fona, man tomēr nedaudz pietrūka tās mistikas.

Under the Dome by Stephen King

under-the-dome

Nav jau ko slēpt, esmu diezgan liels S.Kinga fans. Citādi būtu grūti izskaidrot, kādēļ manā grāmatu plauktā atrodami gandrīz visi viņa darbi. Arī šo grāmatu pasūtīju jau pirms tās iznākšanas un attiecīgi saņēmu savā pastkastīte divas dienas pēc tās oficiālās iznākšanas. Atverot iepakojumu, mani gan pārņēma bažas, vai spēšu šo ķieģeli izlasīt, grāmatai ir aptuveni 1100 lapaspuses. Nekas, saņēmos un pāris vakaros tiku ar viņu galā.

Kādu rītu pār nelielu ASV pilsētiņu Chester’s Mill nolaižas kupols. Kupols ir caurspīdīgs, viņu nevar redzēt, uztvert ar radaru, to var sajust tikai pieskaroties. Tā nu mazpilsētas iedzīvotāji paliek paši par sevi. Notikumiem attīstoties, iedzīvotāju vidū notiek šķelšanās, vieni piebiedrojas pilsētiņas pārvaldes loceklim Jim Rennie, kas situāciju izmanto, lai slēptu savus pagātnes grēkus un atbrīvojoties no sev nevēlamajiem elementiem. Otri pievienojas ASV prezidenta ieceltajam savam pārstāvim Dale Barbara, kas pilsētiņas iedzīvotājiem pazīstams kā pavārs. Laika gaitā konfrontācija saasinās un pilsētiņas iedzīvotāju vidū parādās gan savi varoņi gan savi neģēļi. Lasītājam atliek vien lasīt un cerēt sagaidīt atbildes uz jautājumiem – Kas ir kupols? Kāds ir šī kupola mērķis? Vai pilsētiņas iedzīvotāji reiz tiks ārā? Kas galu galā uzvarēs?

S.Kings sevi nav mainījis, viņš joprojām savos darbos liek noprast, ka norobežojot no pārējās pasaules pārsimtas ASV pilsoņu, lokāla mēroga apokalipse ir garantēta. Un, protams, nekur nav dziļāki ūdeņi kā mazpilsētās. Katram mazpilsētiņas iedzīvotājam ir savi melnie darbiņi ko slēpt, kāds kaimiņš ko ienīst, un kāds vadonis, kam pieslieties.

Arī šajā darbā mierīgas mazpilsētiņas iedzīvotāji spēja eskalēties līdz divām konfliktējošām nometnēm pāris dienu laikā. Skaidrs ir arī tas, ka kupols kalpo tikai kā katalizators, lai cilvēku naids vienam pret otru un savu personīgo interešu stādīšana pāri sabiedrības saasinātos līdz atklātam konfliktam.

Patiesībā darbā pašam kupolam ir tikai otršķirīga loma, tā tikai rada cilvēkos apziņu, ka viņiem klāt netiks neviens valdības pārstāvis, un tagad viņi ir palikuši tikai katrs par sevi, jo nevienam nav ne jausmas, kad kupols pazudīs. Tas rada gan apjukumu, gan arī ideju, ka tagad katrs pēc būtības var darīt to ko vēlas, un sods par darbiem nāks tikai tad, kad kupols kritīs.

Kā jau vienmēr tēli Kinga grāmatās ir izstrādāti perfekti. Mēs laika gaitā uzzinām gandrīz visu viņu dzīves gājumu, iekšējos motīvus un pasaules uzskatu. Piemēram, viens no galvenajiem ļaunajiem varoņiem Jim Rennie sevi visu laiku māna ar saukli „viss tikai pilsētas labā”, „ļaudis paši nemaz nezin, ko viņi grib”. Labais varonis Dale Barbara, izbijis nopratināšanas speciālists Irākā, nemaz nav laimīgs kļūt par prezidenta pārstāvi, un ir totāls pesimists, kas sevi mierina ar „nekas, būs vēl lielāki sūdi”. Kopumā cilvēki uzvedas kā jau cilvēki nonākuši bezizejā, vājākie izdara pašnāvību vai pieslienas stiprākajiem, ir cilvēki, kas izlemj izlikties, ka nekas jau nav noticis un ir arī tādi, kas mēģinās saprast, kas tad īsti ir noticis. Personu skaits ir pāri piecdesmit, bet viņus atcerēties lasītājam nesagādā nekādas grūtības.

Grāmatu vērtēju ar 9 no 10 ballēm. Ja neatbaida grāmatas biezums, tad droši var lasīt. Ir gan neliels mīnuss, cik var noprast no autora, grāmata ir bijusi vēl biezāka, bet redaktori daļu izmetuši ārā. Tad nu tās vietas, kur daļa ir izmesta ārā, diemžēl ir diezgan labi pamanāmas.

Just After Sunset by Stephen King

Just_after_sunset

Jaunākā no Stīvena Kinga īso stāstiņu grāmatām. Jāatzīst, ka tieši šīs viņa stāstiņu grāmatas man patīk visvairāk. Tās ir gandrīz vienīgās, kuras es pārlasu vairāk par divām reizēm. Savulaik man jaukākais no viņa stāstiņiem šķita „Mist”. Cik zinu, arī latviski ir izdota viena no šīm stāstu grāmatām. Tad nu arī šo grāmatiņu jau biju noskatījis amazonē, bet nedēļas nogalē biju iemaldījies kādā Londonas grāmatu bodē un tur arī nenoturējos.

Grāmatā pavisam ir apkopoti 13 stāstiņi. Stāstiņos S.Kinga stils ir diezgan jūtams un, pat nezinot autoru, varētu uzminēt, kurš tos ir rakstījis. Skaidra lieta, ka daļa nav nekādi šedevri, bet lasāmi ir visi. Tā kā stāstiņu vērtējums svārstās no 3 līdz 10, tad pastāstīšu nedaudz par katru.

Willa – tipisks Kinga stāstiņš, nedaudz mīklainības, nedaudz lasītāja maldināšanas. Galvenie tēli priekš īsstāsta nostrādāti labi. Kopumā dodu 9 no 10 ballēm. Izlasot šo stāstu, man sāka šķist, ka grāmata būs laba.

The Gingerbread Girl – kārtējais tipiskais Kinga stāstiņš, tā kā esmu lasījis gandrīz visus viņa darbus, tad šķita, ka tas viss jau ir lasīts vairākas reizes. Tipisks viņa upuris bēg, ļaunais dzenas pakaļ tikai šoreiz satilpināts pārdesmit lapaspusēs. Patiesībā pēc 10. lapaspuses stāsta beigas ir viegli uzminēt. 6 no 10 ballēm.

Harvey’s Dream – Visai jauks stāstiņš, ietilpa pāris lapaspusēs, bet interesants. Rakstnieks ļāva nobeigumu izdomāt pašam lasītājam, interesanta ideja ar sakritībām un sapņiem. 9 no 10 ballēm.

Rest Stop – nekā izcila, teiktu ka pat zem viduvēja līmeņa. Par tēmu, kas notiktu, ja kāds cilvēks reiz izdarītu to, ko neizdarot viņš, iespējams, nožēlotu visu mūžu. 5 no 10 ballēm, man šķita tāds samocīts un vienkāršs.

Stationary Bike – labs un ironisks stāsts par notievēšanu un holesterīnu. Tāds kā mājiens, ka ar lietām nevajag pārcensties, nedaudz mistikas. Lasās ļoti labi un man personīgi patika, 10 no 10 ballēm.

The Things They Left Behind – kārtējais ASV rakstnieka stāsts par tēmu, kur tu biji 9/11. Tā štelle mani uzreiz distancēja no stāsta. Kopumā jau labs, nedaudz mistikas, vainas apziņas, bet tomēr tēma šķiet visai novazāta – 7 no 10 ballēm.

Graduation Aftenoon – viens no švakākajiem darbiem grāmatā. Izlasot rodas jautājums, un tad? Kāpēc šis stāsts ir ticis rakstīts? 3 no 10 ballēm.

N. – spēcīgs stāsts Lovecraft stilā. Lasītājam tiek piedāvāts lasīt stāsta varoņa korespondenci un piezīmes, tādējādi skatot notikumus no pirmās personas skata punkta. Notikumi visai šausminoši, mistiski un atklājas pamazām. Beigās jau arī tu sāc domāt – varbūt tā arī ir bijis. Stāsts reāli ieved savā realitātē, 10 no 10 ballēm.

The Cat From Hell – ironisks stāstiņš, ka nekas nepaliek nesodīts. Ļaunie darbi top atriebti, pat ja tev šķiet, ka tas kam tu dari pāri atriebties nespēs. Pats stāsts virs vidējā, bet arī nekas īpašs 6 no 10 ballēm.

The New York Times at Special Bargain Rates – variācija par tēmu aizkapa dzīve. Šoreiz tiek saņemts telefona zvans. Kā jau labam stāstam pienākas lasītāja iztēlei tiek dota vaļa. Lai arī sižets vienkāršs 8 no 10 ballēm.

Mute – stāstiņš par tēmu – esi uzmanīgs savās vēlmēs. Visai interesants, galvenie personāži labi ieskicēti, nedaudz nosodītas azarta spēles. Kopumā 8 no 10 ballēm.

Ayana – laikam Kings sāk palikt vecs? Stāstiņš veltīts dažādām slimībām, kas piemeklē vecumdienās, brīnumainu izdziedināšanu iespējai utt. Bet kopumā nekas īpašs 5 no 10 ballēm.

A Very Tight Place – tipisks Kinga stāsts par izdzīvošanu un atriebību, šoreiz galvenie varoņi veci vīri. Nekā jauna, tualetes būda tiek lietota laikam, lai būtu pretīgāk. 6 no 10 ballēm.

Kā redzam grāmatai vidēji liekamas 7 no 10 ballēm, bet tie daži stāsti, kas man patika bija tā vērti, lai attaisnotu grāmatas iegādi. Starp citu izskatās, ka ir iznācis „Gunslinger” latviski, saucas „Strēlnieks” pats „Dark Tower” ciklu esmu izlasījis divas reizes, iesaku arī jums. Šī ir pirmā grāmata šajā ciklā, ja iepatiksies, tad jācer, ka latviskotas tiks arī pārējās.

%d bloggers like this: