Navigate / search

The Evolutionary Void by Peter F. Hamilton

Evolutionary void

Void triloģijas pēdējā – trešā daļa. Tā sakot lielais fināls, visas konfliktā iesaistītās puses cītīgi krājušas sev ieskaites punktus, meklējuši atbalstītājus, dažas pat veikušas nelielus planetārus genocīdus. Varētu pat teikt Akselerāti pacēluši savas galvas un dzen visu mūsu dzimto galaktiku postā.

Lielākā sižeta līniju daļa ir apvienojusies, arī kosmosa kuģi ir palikuši daudz nelielākā skaitā, te es runāju par agregātiem ar ultradzinējiem un mega spēka laukiem. Akselerāti ir parādījuši pārējiem ļautiņiem, kurš te ir īstais saimnieks un pošas uz Void lai piepilīdu paši savus sapņus. Konservatīvā frakcija ar saviem atlikušajiem spēkiem cenšas darīt visu kas iespējams, lai saglabātu mieru un labklājību.

Ja esi izlasījis iepriekšējās daļas, tad nekur neliksies, izlasīsi arī šo. Galvenais pluss, beidzot uzzinām kā beidzās Edearda cīņa pret noziedzību jaukajā Makkrathan pilsētā. Saprotam arī to, kādēļ Void vispār ir ticis radīts. Nu un, protams, uzzinām kā tas viss beidzās.Ingo palaiž tautās savu pēdējo sapni un tas izraisa Dzīvā sapņa sekotājos šķelšanos.

Pašas beigas lika vilties. Izskatījās pēc tāda diskusiju kluba disputa, kur visi parunājās. Ļaunos pār kārti un labi rokās sadevušies skrien pa pļavu. Kaut vai fakts, ka miljardiem gadiem ir pastāvējis Void, tajā neviens nav varējis tikt iekšā, un te pēkšņi pāris mēnešu laikā Void ir pārvērties bezmaz vai par tūrisma objektu. Atklājas daudzi veidi kā tur nokļūt. Gan ar saucamo Dreamer palīdzību, gan kļūstot postphysical, gan vienkārši iemaucot barjerā ar pilnu hiperātrumu. Šie pēkšņie atklājumi tad ļāva salikt lietas po poņaķijam pašā Void iekšienē nevis teiksim uz Marsa.

Neskatoties uz nelielu vilšanos par beigām, grāmatai lieku 8 no 10 ballēm. Ir tomēr vērts izlasīt šo 1500 lapaspušu biezo kosmisko operu.

The Temporal Void by Peter F. Hamilton

temporal void

Grāmata ir otrā pēc skaita Void triloģijā. Pirmā grāmata The Dreaming Void jau tika apskatīta. Autors izmanto mūsdienās standarta triku, saraksta darbu ar atvērtām beigām, paskatās, kā to uztver lasītājs. Ja stāsts aiziet, tad tiek sarakstīts turpinājums un tā līdz iegūtais finansējums ir pietiekošs, lai uzsāktu citu projektu. Šajā jomā, manuprāt, nepārspēts ir palicis S.Kings ar savu Dark Tower ciklu.

Šajā triloģijas daļā lielāks uzsvars tiek likts uz Edeard, iesauka Waterwalker, piedzīvojumiem Void iekšienē. Tas, lai lasītājs saprastu, kādēļ Living Dream sekotāji tā vēlas tur nokļūt. Pats Ingo sapņu atstāsts mani sāka nedaudz garlaikot. Ja galvenais varonis savās spējās sāk pārspēt pat pašus dievus, tad kur nu vēl tālāk. Arī visa tā cīņa pret organizēto noziedzību sāka atgādināt vecā labā komisāra Katani piedzīvojumus. Arī pati pasaule šajā grāmatā neiegūst nekādus papildus aspektus vai dziļumu, tagad te stāstu uz priekšu dzen darbība un galvenā varoņa vēlme sēt visur labo.

Singularitātes otrā pusē notikumi ir nedaudz saistošāki, bet arī sāk nedaudz atgādināt šaujamgabalu ar kvesta elementiem. Visi galvenie personāži pamazām ieņem savas vietas un pozīcijas gaidāmajam lielajam konfliktam. ANA frakcijas uzkrāj savu spēku, atklāj pāris nozīmīgas kārtis un bīda savus bandiniekus pa Galaktisko laukumu. Tā kā vēl neviens nav nomiris, tad sižeta līniju skaits joprojām ir milzīgs. Diemžēl šeit autors nemaz īsti nepiedāvā lasītājam nostāties kādā pusē. Ļaunajiem vienkārši nav apakšā nekādas racionalitātes, ir tikai ambīcijas. Pats sliktākais, ļaunums ir padarīts bezjēdzīgi ļauns. Visi sliktie ir psihopātiski sadisti, kas izmukuši no galaktiskiem cietumiem, vai arī vēl nav paspēti noķert. Arī ANA, mākslīgais intelekts, kas regulē uploaded personu savstarpējās attiecības un ambīcijas, nespēj tikt galā ar saviem kontrolējamiem. Negribas pat runāt, viņš pat nespēj nodarboties ar primitīvu datu masīvu apstrādi. Bet, kā saka, ar pakaļprātu jau visi gudri.

Kopumā, ja esi sācis izlasījis Void pirmo daļu, tev lielākoties nebūs izvēles, izlasīsi arī šo. Stāstus tak puslasītus neviens neatstāj. Sižets, lai arī redzēts daudzās citās grāmatās, noris uz interesantu dekorāciju fona un darbība aizrauj. Katra Void grāmata aizņem vairāk par 500 lapaspusēm, var gadīties, ka ne pārāk ātrs lasītājs, pie tām var pavadīt pat mēnesi. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, par to, ka spēj konkurēt ar vēlmi gulēt.

Vai es lasīšu trešo daļu? Es viņu jau lasu!

The Dreaming Void by Peter F. Hamilton

the dreaming void

Tāltālā nākotnē kaut kur ap 3500. gadu, kad cilvēce ir izrāvusies kosmosā, daļēji kolonizējusi Galaktiku, uzvarējusi pāris starp civilizāciju konfliktos, viens noslēpums ir palicis neatminēts. Galaktikas centrā, kur mūsdienu zinātnieki saskata milzīgu melno caurumu, atrodas kādas senas civilizācija artefakts. To sauc pavisam vienkārši – The Void. Vispār viņš ir ļoti līdzīgs melnajam caurumam, tikai šā objekta izplešanās nav izskaidrojama ar fizikas likumiem. Tā nu daudzas civilizācijas ir veltījušas miljoniem gadu šī fenomena izpētei, bet neko tā arī neizdevās atklāt. Tā tas bija līdz Ingo atnākšanai uz Centuriona staciju, pēc tam viss mainījās, izrādās, ka tikai cilvēki spēj iekļūt Void, bet tikai caur sapņiem.

Grāmata ir kārtējā kosmiskā sāga, kas pasniegta mums vismaz deviņās sižeta līnijās. Te ir gan Troblum izcils fiziķis un Starflayers wars fanātiķis, Aarons cilvēks un aģents, kas pats nezina, kas viņš ir, Aramantia nekustamā īpašuma attīstītāja uz perifēras planētas, pats Dzīvā sapņa patriarhs ar saviem Svētceļojuma plāniem, kāds varonis un noziedznieks, kas izcietis tūkstošgadu sodu un pāris citi personāžs. Tomēr pati galvenā sižeta līnija ir veltīta Edeard, kas patiesībā ir Ingo sapņa galvenais personāžs. Viņa planēta atrodas Void iekšienē, viņš dzīvo feodālā pasaulē, kurā katrs iedzīvotājs ir ekstrasenss, telepātija, telekinēze, iešana cauri sienām, dzīvnieku kontrolēšana ar domu spēku tur ir normāla parādība. Tieši caur Edearda acīm visa Galaktika redz Void iekšieni, un daži īsteni ticīgie par visu varu tur vēlas nokļūt.

Jāatzīst, ka sākumā šīs daudzās sižeta līnijas mani tracināja, sanāk tāda svaidīšanās no vienas vietas uz otru. Tas pirmajās simts lapaspusēs mani gandrīz izprovocēja uz grāmatas nolikšanu malā uz visiem laikiem. Tomēr cilvēks pierod pie visa un ar laiku daudzie personāži vairs nesagādāja problēmas, bet ir jāpaciešas līdz brīdim, kad sāk veidoties kopaina.

Kopumā dziļi izstrādāta fantastikas pasaule, pārpilna ar detaļām un notikumiem. Katrai lietai autors ir pacenties izveidot vēsturi. Tas viss ļauj tekstu uztvert gandrīz kā reālu notikumu aprakstu. Autors arī nesirgst ar bērnišķīgu naivumu. Cilvēks nākotnē joprojām ir palicis tāds pats, neskatoties uz implantiem, iespēju sevi upload datorā un sākt no ķermeņa brīva intelekta dzīvi. Tāpat kāds grib sagrābt varu, nopelnīt daudz, izglābt pasauli vai vienkārši dzīvot.

Cik noprotu šī grāmata ir balstīta uz autora iepriekšējā cikla, Commonwealth saga, skeleta, tikai notikumi noris nedaudz vēlākā cilvēces vēstures posmā. Grāmatai droši var likt 9 no 10 ballēm. Sen nebija lasīts tik labs fantasy un zinātniskās fantastikas sajaukums. Manuprāt, grāmata būtu pietiekami laba arī tad, ja tajā būtu tikai Ingo sapņu apraksts vien.

%d bloggers like this: