Navigate / search

Half a War (Shattered Sea #3) by Joe Abercrombie

Half a war

Ir pagājis knapi gads, un Aberkrombijs ir uzrakstījis un izdevis veselu triloģiju. Shattered sea nav nekāda First Law pasaule. Tas ir saprotams, jo grāmata paraudzēta jauniešu auditorijai. Bet šāds nieks netraucē galvenajiem varoņiem laiku pa laikam brist līdz ceļiem pa asinīm.

Princeses Skara radagabalus ir apslaktējuši Augstā karaļa (High King) pakalpiņi. Viņa ir princese tikai pēc titula, jo ir zaudējusi gan pili, gan zemes iekarotājiem. Pati spējusi aizbēgt tikai ar viltu. Taču arī vārdi var būt ieroči, un runāt viņa prot. Viņa ir gatava darīt visu, lai atgūtu to, kas viņai pienākas no dzimšanas. Tēvs Jarvi vēlas izpildīt savu zvērestu, kuru tas devis Mēnesim un Saulei. Tas, ka tādēļ ir jāizraisa karš, viņu nesatrauc. Reizēm nākas izvēlēties mazāko ļaunumu, reizēm lielāko labumu. Katra no šīm izvēlēm rada līķu kaudzes, bet tāda ir dzīve. Daži ir dzimuši karot, daži stāvēt gaismā, bet kad Kara māte izpleš savus spārnus, visi nokļūst tās ēnā.

All agreed it had been an excellent death.

Neapgalvošu, ka šī ir triloģijas labākā grāmata. Vislabākā ir pirmā, šī ir cienījama triloģijas noslēguma grāmata. Autors pacenšas,s un galvenie varoņi nokārto visus savus vecos rēķinus. Pasaule nestāv uz vietas, un arī šeit rodas jauni varoņi, kuru likteņi ļauj paskatīties uz visu pasauli no cita skatu punkta. Princese Skara cenšas atgūt savu karalisti. Viņai nākas veidot aliansi ar varenākajiem Shattered sea karavadoņiem. Raith dzimis karotājs, beidzot var izbaudīt karu pilnībā. Koll Tēva Jarvi māceklis nevar izšķirties, vai palikt par parastu amatnieku, vai kļūt par pasaules likteņu lēmēju.

Taču viņi visi ir tikai figūras lielo spēlētāju rokās. Un lielie spēlētāji te ir Tēvs Jarvi un Vecmāte Wexen. Viņiem ir kārtojami savi rēķini, un katra skatījums par mazāko ļaunumu ir savādāks. Patiesībā šo divu cilvēku konflikts ir novedis pie Shattered Sea sašķelšanās it kā uz reliģijas pamata, taču tā ir oficiālā versija. Jo vairāk lasīju, jo vairāk pārliecinājos, ka Jarvi ir īstens Bayaz no autora iepriekšējām grāmatām. Tas nu ir viens īstens manipulators, kuram neviens nav konkurents. To, ka viņš ir īsts maitas gabals, es sapratu jau pirmajā grāmatā, taču viņš ir mūsu maitas gabals (braucām kopā ar viņu kā vergi uz kuģa, ar kājām šķērsojām tundru un pārņēmām valsts vadību) un tādēļ viņam daudz ko var piedot.

Sižets nenoliedzami ir pietiekoši spraigs, lai ielīmētu lasītāju starp grāmatas vākiem. Arī es izlasīju grāmatu pāris piegājienos, gribējās tak beidzot uzzināt, kā triloģija beigsies un saprast, kas Jarvi atkal ir padomā. Un jāatzīst, ka padomā viņam bija daudz vairāk nekā cerēju. Jāatzīmē arī tas, ka ja ir lasītas daudz grāmatas fantāzijas pasaules vikingu pasauļu apakšžanrā, tad šī grāmata sagādāja ļoti maz pārsteigumu. Jā galvenās sižeta idejas un risinājumi ir spainī pamatīgi sakratīti, un mozaīka, kas salikusies, gadās reti, tomēr sižetam piemīt zināma paredzamība, kas parasti autoram nav raksturīgi. Iespējams arī, ka nu ir pienācis tas brīdis, kad esmu izlasījis gandrīz visu viņa daiļradi, un esmu pietiekami iepazinies ar viņa paņēmieniem, lai spētu tos prognozēt.

Ir viena lieta, kas man autora rakstītajā nepatika, tas, ka viņš nespēja iztikt bez klavierēm. Visu triloģiju fonā dzirdamas runas par elfu drupām. Saliekot visu kopā sanāk, ka pirms tūkstoš gadiem pasaulē notikusi kataklizma. Pēc tā, ka elfu drupu apmeklētāji sprāgst kā mušas no staru slimības, var spriest, ka tā ir radījusi radioaktīvu piesārņojumu. No šīm drupām tad autors var izvilkt ārā visu, kas nepieciešams sižeta problēmu ātram atrisinājumam. Tas rada ievērojamu disbalansu triloģijas noslēgumā. Daudz netrūkst, ka kara laukā iebrauktu SS karavīri ar BMW motocikliem. Nezinu, ko lai pārmet autoram – slinkumu vai vēlmi dramatizēt situāciju. Un te es nemaz nerunāju par radiācijas sekām uz materiālu struktūru un to pārvēršanos par sekundārajiem radiācijas avotiem.

Liku 8 no 10 ballēm. Autors raksta labi un visu triloģiju silti iesaku izlasīt. Galvenie varoņi būs neaizmirstami, labi nostrādāti. Un pats galvenais, viņi nedzīvo melnbaltā pasaulē, viņi bieži dara lietas, kas nebūt nav labas. Daži vēl vēlas kļūt par „labākiem cilvēkiem”, daži tam ir atmetuši ar roku, jo labums ir pārāk relatīva lieta, lai spētu uz to koncentrēties.

Half the World (Shattered Sea #2) by Joe Abercrombie

Half the World by Joe Abercrombie

Nu jau ir pagājis gandrīz vesels gads, kopš pēdējās Aberkrombija grāmatas. Pilnīgi pats nesaprotu, kā es tik ilgi esmu izturējis. Šo grāmatu es saņēmu tās iznākšanas dienā, taču līdz izlasīšanai novilku laiku gandrīz mēnesi. Kādēļ tā, nemācēšu teikt, bet es nolēmu laboties.

Shattered sea karalistes ir gandrīz visas apvienotas zem Vienīgā dieva zīmes. Gandrīz, bet ne visas. Gettlende nevēlas atzīt Augstā Karaļa virsvadību, tādēļ tai ir jāmeklē nopietni sabiedrotie. Lai nokārtotu lietas, Yarvi rīko ekspedīciju uz tālām zemēm ar mērķi iegūt savā pusē nopietnu lielvaru valdniekus. Ekspedīcijā piedalās arī Thorn – meitene, kurā ļoti grib būt par karavīru un Brand – puisis, kuru karš nemaz tā īsti nepievelk, viņš vienkārši grib būt labs cilvēks. Katram ir jāizvēlas savs dzīves ceļš, un ne vienmēr izvēle ir atkarīga tikai no viņiem.

Varoņi – Thorn ir tipiska meitene karotāja, viņa lai nonāktu pie sava mērķa ir gatava lauzt jebkādus pieņēmumus un tradīcijas. Viņai patīk cīnīties, nogalināt un uzvarēt. Grāmatas notikumu gaitā Thorn no meitenes, kas grib kļūt par karavīru, izaug par nopietnu slepkavošanas mašīnu. Par laimi nepieaug tikai viņas izveicība rīkoties ar zobenu vien, viņa pieņemas arī prātā. Brand – puisis, ķerts uz labo, tas viņam dzīvē nemaz nenāk labumā. Viņš vienmēr pamanās nevietā bīdīt nepareizus tekstus, un karotāji viņu par īstu vīru nemaz neuzskata. Sirošanā puiku līdzi neņem, nākas vien viņam pieņemt Yarvi aizbildniecību un doties līdzi ekspedīcijā. Abiem tēliem ir nopietni mazvērtības kompleksi, Thorn tos risina ar agresiju, Brand ar nerunāšanu. Yarvi ir īsts cilvēku pazinējs, un viņš bez nekāda sentimenta izmanto abus varoņus savu mērķu sasniegšanai. Labi, ka vismaz Yarvi autors nav mīkstinājis raksturu un cinismu. Ja ar raksturiem un motīviem viss bija daudz maz kārtībā, tad Thorn spējas izraisīja smīnu. Meitene pierāda, ka pusgada laikā, katru rītu agri mostoties un cītīgi trenējoties, var kļūt par vietējas nozīmes nindzju.

Pasaule – kārtējo reizi silda sirdi autora spēja radīt funkcionējošu pasauli, kuras pamats un notikumus virzošais spēks ir ekonomika. Valstu politika un savienības grozās ap ekonomiku. High King ir varens ne tikai tādēļ, ka viņš tic vienam dievam. Nē, varenības pamats ir ekonomika, un Gettlande ir viņa tiešais konkurents. Autors labis saprot jūras ceļu un tirdzniecības nozīmi. Viņam ir arī ideja, ko nozīmē loģistika un karaspēka apgāde. Viņa pasaulēs karaspēks nesavācas acumirklī un nerodas no tukša gaisa, lai dotos episkās cīņās. Pasaule, kā jau tas piedienas pie grāmatas, kuras galvenais tēls ir sieviete, ir sadalīta vīriešu un sieviešu pasaulēs. Katrai no tām ir sava vieta un nozīme. Thorn ar savu spītību cenšas šādu tradīciju lauzt. Nav jau tā, ka beigās būtu cerības uz feminisma uzvaru skarbajā ziemeļu pasaulē, vairāk par to, ka ja ir stipra griba un nedaudz paveicas, tad var šo to izmainīt savā dzīvē.

Sižets – ceļojums, lielākā grāmatas daļa ir ceļojums pa pasauli. Nav tā, ka tas būtu pašmērķīgs, autors jau nav nekāds iesācējs. Ceļojuma iemesls ir diezgan pamatots, tie ir Yarvi mēģinājumi iegūt savai valstij jaunus sabiedrotos un, ja paveicas atņemt tos saviem pretiniekiem. Laiku pa laikam notiek arī pa kādam pamatīgam kautiņam, taču sižeta attīstība vēla nav nonākusi līdz tādai pakāpei, kad notiek tiešas armiju sadursmes. Vēl ir iespēja izrādīties katram individuāli un Thorn šo iespēju izmanto.

Atrisinājums – tā kā Yarvi jau mēs pazīstam no iepriekšējās grāmatas, tad visa sižeta atrisinājums daudz maz skaidrs ir, kad esam tikuši grāmatas pusē. Tas kļūst acīm redzams un interesantas paliek tikai detaļas. Autors spēj arī veiksmīgi izvairīties no sevis ierakstīšanas stūrī. Viņam vienmēr izdodas atrast loģisku un visnotaļ izskaidrojamu notikumu pavērsienu. Visu cieņu, Debesis šeit nekad neatveras un dajojoši eņģeļi pa kāpnēm lejā nekāpj, lai glābtu nelaimē nonākušu varoni.

Noskaņa – nav vīsti tāda kā autoru pieaugušajiem domātajās grāmatās. Vietām jau līst asinis un ripo galvas, bet tomēr viss ir tādā nedaudz idealizētā pasaulītē, kur lietām ir tieksme beigties labi. Bet par to nevajag izsamist, tomēr tā ir pusaudžu grāmata, un pārlieks drūmums var neatbilst auditorijai.

Kopumā lieku 8 no 10 ballēm, ir vājāka nekā iepriekšējā. Stāstījums ir nedaudz iestiepts un radīts tikai viena personāža izveidei. Cerēju vairāk uz Yarvi stāsta tiešu turpinājumu un, iespējams, tādēļ nedaudz vīlos. Ja esi lasījis pirmo daļu, tad šo vari droši lasīt. Ja neesi, tad tev, laimīgajam, priekšā ir diezgan jauks un interesants ceļojums šīs grāmatu sērijas pasaulē.

Half a King (Shattered Sea #1) by Joe Abercrombie

Half a King

Aberkrombijs lēnā garā ir ieņēmis manu top autoru sarakstu un tuvojas pirmajam desmitniekam. Tādēļ, ieraudzījis, ka beidzot ir iznākusi šī grāmata, nopirku un tūlīt pat arī izlasīju. Nedaudz baidīja tas, ka grāmata domāta kā jauniešu literatūra un tas varētu nozīmēt, ka autors varētu zaudēt savu skarbumu. Viņa varoņu skarbā dzīve taču ir stāsta centrālais elements.

Jarvi (Yarvi) ir princis, tomēr viņš netiek uzskatīts par nopietnu troņa kandidātu. Kuram gan vajadzīgs karalis ar vienu roku? Tomēr liktenis ir liktenis, un Jarvi tomēr nākas sēsties tronī. Taču neviena lieta nav pastāvīga, sevišķi ja tu dzīvo Shattered Sea krastos. Karalistes te karo viena ar otru, un katram var gadīties kāds nelaimes gadījums kaujaslaukā. Jarvi nonāk gūstā, taču sev viņš apzvēr atgūt troni, kuru viņš nekad nav vēlējies, un atriebties sava tēva slepkavām. Iesākumā ir tikai jāizdzīvo.

Nevaru teikt, ka sižeta līnija ar nosaukumu “karaļa ceļš” būtu man kāds jaunatklājums. To ir nācies lasīt daudzās un dažādās variācijās, un uz to balstās lielākā daļa fantāzijas darbu.Taču autoram ir talants pasniegt savu stāstu tik aizraujoši, ka grāmata izlasās vienā piegājienā. Te visi elementi ir savā vietā.

Galvenais varonis – viņa izaugsme ir acīmredzama. Dzīves skola viņu nežēlo, un no tipiska sevis žēlojoša kropļa viņš kļūst par nopietnu karotāju, plānotāju un stratēģi. Viņš saprot, ka dzīve ir tāda kāda nu vien ir, un visi līdzekļi ir izmantojami savu mērķu sasniegšanai. Lasītājs viņam jūt līdzi jau no paša sākuma, un ir viegli tādu iemīļot.

Pasaule – tipiska vikingu Skandināvija. Vīri dodas sirojumos, gūstekņi tiek pārdoti kā vergi, tirdzniecība zeļ un plaukst, kari nodrošina to, ka jūras krastos nekad nebūs pārapdzīvotība. Te katrs ir pats par sevi, un jo labāk tu proti apieties ar zobenu, jo lielākas ir tavas dzīves izredzes. Patikās, ka Shattered sea nedaudz atgādināja Baltijas jūru Vikingu laikos.

Half4

Ekonomika – neticami, bet šajā grāmatā ir diezgan normāli aprakstīta starpvalstu ekonomika. Te galvenais ienākumu avots nav tikai laupīšana, pastāv arī tirdzniecība. Varbūt ekonomikai uzmanība pievērsta tādēļ, ka galvenā varoņa māte ir laba valsts finanšu pārvaldītāja, un liela daļa darbības noris uz tirdzniecības kuģa.

Pretinieks – lai ar tas ir ģimenes skandāls, tomēr arī citi antagonisti nav zemē metami. Katrs no viņiem ir vienkārši cilvēks, viņi nav ne ļauni, ne sadisti. Vienkārši dzīve ir tāda, ka katram tie atrasta vieta. Ja esi vergu uzraugs, tad taču ir jārūpējas par kārtību, citādi neviens neairēs. Katrs vienkārši dara to, ko viņš dara un reizēm sanāk, ka bojā iet daudz cilvēku. Nav ko skatīties uz pagātni, labāk raudzīties, ko sola nākotne. Galvenais ienaidnieks arī nav nekāds izcils ļaundaris, kas mīl skaļi smieties. Nē, viņš vienkārši mēģina paņemt no dzīves to, kas, viņaprāt, viņam pienākas. Un ja kādam ir iebildumu, jūrā vietas pietiks visiem.

Komanda – kur tad vienrocis bez komandas, nē te nav ne elfu, ne rūķu. Labi, elfi reiz esot bijuši, bet kaut kur nozuduši; aiz viņiem palikušas tikai drupas. Te komanda ir izbijis miesnieks, karavīrs, navigatore, vergu uzpircējs un Nekas. Visiem viņiem dzīve ir nodarījusi pāri, un katram ir savi noslēpumi un sapņi. Neviens nav supervaronis, bet kopā viņi ir komanda.

Intriga – tā gan te diemžēl izpaliek, es lasot biju paranoiķis un uzreiz atkodu notikumu vaininieku. Mana dedukcija gan nesakrita ar autora izstrādātajiem motīviem, bet slikto cilvēku zināju jau no grāmatas sākuma.

Half6

Klavieres krūmos – neiztiek arī bez tām. Jarvi vispār ir liels veiksminieks, bet dieviem jau patīk tādi fiziski apdalīti, tā kā te no mitoloģijas nav lielas atkāpes. Tomēr vietām, viņam veicas pārāk daudz un nobeigumā nedaudz rodas meksikāņu seriāla piegarša. Kādēļ nerakstīšu, lai nesamaitātu citiem lasīšanu.

Pozitīvais – bagāta un smalki izstrādāta pasaule, labs galvenais varonis, notikumi un dialogi veltīti sižetam nevis apjoma uzpūšanai.

Negatīvais – nākamās grāmatas vēl nav sarakstītas.

Vienu vārdu sakot, lasīt šo grāmatu ir tīrā izprieca. Viennozīmīgi viena no labākajām šī gada grāmatām kuru esmu lasījis, tas nekas, ka viņa ir YA. Piedzīvojumu te netrūkst. Lieku 10 no 10 ballēm un gaidu nākamo gadu, kad iznāks triloģijas turpinājums. Lasīt obligāti.

%d bloggers like this: