Navigate / search

The Return of Depression Economics and the Crisis of 2008 by Paul Krugman

Return of depresion economics

Tagad, kad galvenais sarunu temats ir krīzes, kad katrs vidēji statistiskais portālu komentētājs dalās ar idejām, ar kurām vienas nedēļas laikā izvest Latviju no krīzes, kad katrs ir speciālists banku sistēmā, jo ir noskatījies Zeitgeist filmu un visur redz ASV sazvērestības. Arī es nolēmu palasīt šo to par krīzēm.

Tā nu bija sagadījies, ka man grāmatu plauktā atradās 2008. gada Nobela prēmijas laureāta ekonomikā grāmatiņa, kas veltīta tieši krīzēm. Grāmata nav bieza, ~180 lapaspuses, toties pilna ar kvalitatīvu informāciju, kas veltīta ekonomisko krīžu tēmai. Te gan uzreiz jābrīdina, lai grāmatu izprastu, ir vēlams, lai cilvēks būtu noklausījies pāris kursus mikro un makroekonomikā. Citādi var gadīties, ka katru vārdu atsevišķi saprot, bet teikumu kopā ne.

Pirmā nodaļa veltīta ievadam, kas ir krīze un kāpēc vēl nesen šķita, ka biznesa cikls ekonomikā vairs nav problēma. Otrā nodaļa apstāsta mums Latīņamerikas ekonomisko krīžu cēloņus, valdību politiku un rezultātus. Trešā nodaļa mums pastāsta gadījumu kā Japāna iekrita likviditātes lamatās. Ceturtā nodaļa apraksta ekonomiskās krīzes Indonēzijā, Dienvidkorejā un Taizemē.

Piektā nodaļa veltīta lietai, kas tagad nodarbina visus latvju prātus. Kāpēc mūsu premjers pērnā gada sākumā lasot lekciju par biznesa cikliem stāsta, ka ir slikti palielināt nodokļus recesijas apstākļos, bet tagad dara tieši to? Patiesība ir ļoti banāla, lai nodrošinātu ārzemju investoru pārliecību, ka Latvijā viss ir okei. Šādu scenāriju, ja paskatās vēsturē, SVF piedāvā gandrīz visām jaunattīstības valstīm. Parasti tas ieved ilgstošā recesijā, bet arī samazinot nodokļus šī recesija nekur nepazudīs.

Sestā nodaļa, viena no interesantākajām, veltīta Hedge funds. Izstāstītas pāris lielākās spekulācijas. Kādēļ Krievijas default noveda līdz Dienvidamerikas krīzēm, un par to kā veiksmīgs to uzbrukums kādai valstij var to sagraut. Septītā nodaļa veltīta A.Greenspan un viņa burbuļu ārstēšanas metodei ar citiem burbuļiem. Astotā nodaļa stāsta par to, kādēļ centrālo banku aizdevumu likmju samazināšana vairs nedod rezultātus. Lielākā daļa naudas atrodas finanšu institūcijās, kas nav bankas, un līdz ar to pietiekami netiek regulēti no valsts puses. Devītā un desmitā nodaļa veltīta pašreizējai globālajai krīzei, kādēļ tā sākas un ko mums tagad darīt.

Izlasot šo grāmatu es diezgan nopietni papildināju savas zināšanas makroekonomikā uz reālu piemēru bāzes. Grāmatas plusi – tā ir īsa un koncentrēta, tā apskata problēmu, nenovirzoties no tēmas, tā apskata notikumus nevis cilvēkus. Grāmatas mīnusi – praktiski nav. Drīzumā grāmatas par tēmu „Globālā ekonomikas krīze” iznāks kaudzēm, bet es ieteiktu izlasīt šo kā pirmo, jo šī dod plašu ieskatu krīžu problemātikā un laika gaitā būs vieglāk atsijāt graudus no pelavām. Citas patlaban šai tēmai veltītas grāmatas lielākoties koncentrējas uz subprime lokans (zemas kvalitātes kredītiem – uzskaiti regulē IAS 39), bet tas nav vienīgais šīs krīzes iesācējs.

Par esošo krīzi grāmatas autors rakstīšanas brīdī bija pārliecināts, ka nekāda Lielā Depresija neatkārtosies, bet tas bija septembrī. Iespējams, ka tagad viņa domas ir mainījušās. Grāmatu iesaku izlasīt visiem, kam ir kaut cik priekšzināšanas makroekonomikā. Tiešām nenožēlosiet – 10 no 10 ballēm.

Autoram ir arī pašam sava mājas lapa un viņa rakstus ‘New York Times” var lasīt šeit .

Zeitgeist movie

Zeitgeist ir filma, ka patiks visiem konspirāciju teoriju cienītājiem. Filma sadalīta trīs daļās, Reliģijas atmaskošana, 11. Septembra notikumi un Baņķieru sazvērestība. Filmu noskatījos, jo man to ieteica un teicās atzinuši par labu esam. Filma ir domāta kā parasts faktu izklāsts, tāpēc izskatā pēc gara slide show ar komentāriem, par iepriekšminētajām tēmām.
Daļā par reliģiju, neko jaunu neuzzināju, vienīgais pamanīju dažas filmas veidotāju kļūdas, kā piemēram, Ziemassvētkos Sīriuss un Oriona jostas zvaigznes nostājas uz vienas līnijas. Tas tā nevar būt, jo zvaigznes tomēr gada laikā ir statiskas viena pret otru. Mītu „copy paste” ir zināms fakts un neko daudz vairāk, jau filma nepastāsta.

Daļā par 11. septembri, nezinu baigā jau nu teorija uzbliezta, taču nekā neloģiska arī tur nav, ja jau valdošā kliķe grib dabūt ieganstu naudas iegūšanai, tad kāpēc gan ne. Torņu sabrukšanas tehniskie aspekti likās visnotaļ pārliecinoši. Kā arī Pentagonā ietriektās lidmašīnas neeksistence. Par viltoto teroristu sarakstu no kura sanāk, ka daži lidmašīnu nolaupītāji joprojām ir dzīvi, nemāku spriest trūkst informācijas.

Daļā par baņķieru sazvērestību. Viss var būt šamiem patīk naudu pelnīt un iespējams, ka pie karu rašanās savas roķeles pieliek. Taču kopumā izklausījās pārāk slīpēti, lai būtu patiesība. Bet piekrītu galvenajam messidžam, ASV tauta ir kļuvusi par viegli manipulējamu objektu ar mediju starpniecību.

Kopumā noskatoties 2 stundas garo filmu vērtēju to ar 8 no 10 ballēm. Pamācoša un liek aizdomāties, kaut gan pasniegtie fakti jāuztver ar skepsi. Un, kas nav mazsvarīgi, filma brīvi pieejama internetā.

%d bloggers like this: