Navigate / search

The Ten Most Beautiful Experiments by George Johnson

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmatiņa ir par eksperimentiem un eksperimentēšanu. Grāmatas autors ir izvēlējies viņaprāt viselegantākos zinātnes eksperimentus zinātnes vēsturē un aprakstījis tos lasītājam.

Protams, vienmēr jau var strīdēties, kurš eksperiments ir labākais un kurš iekļauts lieki, bet lielā mērā piekrītu autora izvēlei. Autors katras nodaļas iesākumā mums sniedz nelielu ieskatu tā laika zinātnē, apstāsta par ko ir runa, sniedz ieskatu zinātnieka biogrāfijā un ķeras pie paša eksperimenta.

Pirmais eksperiments, ar ko autors mūs iepazīstina, ir G.Galileja brīvās krišanas paātrinājuma eksperiments. Pasaulē dominē uzskats par akmeņu mešanu no Pizas torņa, patiesībā, Galilejs savas lodītes ripināja pa slīpni.

Otrais eksperiments, V.Harvija atklājums, asinsrite un veids kā viņš to pierādīja. Ja godīgi man šī nodaļa ne visai. Ir jau interesanti palasīties par tā laika medicīnu, bet ir lasītas labākas grāmatas par šo tēmu.

Trešais eksperiments, Ņūtons un viņa eksperimenti ar gaismu un atbilde uz jautājumu, kas ir krāsa. Iespaidīgi likās apraksti, kur Ņūtons cenšoties noteikt, kā strādā cilvēka acs baksta ar adatu savu acs aizmugurējo sieniņu, vai skatās ilgi saulē. Bet galvenā sāls visā eksperimentā slēpjas varavīksnē.

Read more

The Science of Discworld II: The Globe by T.Pratchett, I.Stewart

Kas mēs esam un kā mēs kļuvām par tādiem? Šis ir jautājums uz kuru mēģina atbildēt šī grāmata.

Grāmatiņa ir sadalīta divās daļās – viena stāsta par Diskzemes burvju radīto Zemi ar Hex palīdzību. Otra daļa sniedz zinātnisku skaidrojumu burvju manipulācijām. Paralēlā stāstu attīstība ļauj lasītājam paskatīties uz savu dzīvi un uzskatiem no malas.

Burvji veicot „team building” aktivitātes uz Zemes pēkšņi atklāj, ka tā tiek pakļauta elfu ietekmei. Elfu visums ir paralēlais visums, un šamie mīl parazitēt uz visumiem, kuru iemītniekiem piemīt izdoma un kreativitāte. Burvji to tā nevar atstāt, jo Zeme pieder viņiem. Iesākuma viņi izdara visvienkāršāko – apslaktē visus elfus. Rezultāts ir, taču cilvēce paliek neandertāliešu līmenī. Tad nu viņi soli pa solim atklāj, kas jādara, lai rezultātā iegūtu cilvēku, kas domā par nākotni, prot melot, iejusties citu ādā un ir izdomas bagāts un, protams, manipulēt tā, lai Zemi atbrīvotu no elfiem.

Zinātniskā daļa, kas seko aiz katras fantasy nodaļas, ietērpj burvju rīcību zinātnē. Tiek izskaidroti dažādi cilvēka attīstības aspekti – kā mācāmies runāt, valodas nozīme kultūrā, mākslas uztvere, abstrakcijas, pašapziņa. Tiek aprakstītas daudzas zinātniskas idejas, piemēram problēma, kas prātus nomocīja jau no seniem laikiem, vai rikšojošam zirgam ir brīdis, kad visas kājas atrodas gaisā, kas ir Šrēdingera kaķis un ar ko entropija termodinamikā atšķiras no informācijas teorijas entropijas.

Grāmatai lieku 9 no 10 ballēm, ir gan labs stāsts, gan saistošs zinātnisks apraksts. Ir jau nedaudz primitīvi, bet autori norāda, kur viņi stāsta „melus bērniem”, lai tie vieglāk spētu uztvert. Paralēlā stāstu attīstība ļauj lasītājam paskatīties uz savu dzīvi un uzskatiem no malas.
Bilde ņemta no amazon.com.

Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by M.Kaku

Pilnais nosaukums “Visions: How Science Will Revolutionize the 21st Century by Michio Kaku”

Šīs grāmatas autoru visi, kas kaut nemaz skatās BBC raidījumus par zinātni, ir redzējuši. Liels String theory popularizētājs un aizstāvis.

Grāmatu izvēlējos balstoties uz bērnības atmiņām. Manās rokās reiz nonāca krievu autora darbs par iespējamo zinātnes attīstību nākotnē. Es lasīju grāmatu 80-ajos gados, sarakstīta tā bija 70-tajos. Man tā likās visnotaļ interesanta, lai ar dažas lietas nebija piepildījušās (komunisma celšana, PSRS Mēness bāzes, Marsa apguve), tomēr patikās. Tagad cik atceros tuvojas 2020. gads, kad jāceļo uz zvaigznēm, bet nekā nenotiek.

Arī šī grāmata ir sarakstīta 10 gadus atpakaļ 1998. gadā un jau var spiest par autora prognožu trenda pareizību. Jāatzīst Michio Kaku ir veicies daudz labāk.

Grāmatiņa sastāv no trīs lielām daļām, kurās aprakstīti iespējamie, mikroprocesoru (datoru), DNS izpēte (gēnu terapija) un kvantu revolūcija.

Mikroprocesori, lielos vilcienos prognozes piepildās, jo Moora likums ir spēkā, AI attīstība kā ekspertu sistēma arī turās līmenī, interneta attīstība notiek ātrāk nekā prognozēts, nekas nav par daudzkodolu procesoriem.

DNS – viss ietu kā plānots, ja vien šodien mēs nezinātu nedaudz vairāk kā tad. Patlaban situācija ir, jo dziļāk mežā, jo vairāk koku (vismaz man kā nespeciālistam tā liekas). Gēnu terapija vēl nav sasniegusi autora prognozēto līmeni, taču ģenētiski modificētie produkti jau sāk savu uzvaras maršu. Vispār nodaļa sniedz jauku, saprotamu ieskatu, mūžīgās jaunības un nemirstības jautājumos.

Kvantu revolūcija – manuprāt visinteresantākā sadaļa. Kosmosa dzinēju attīstības prognozes (atpaliekam no prognozēm, lai gan jonu dzinēji notestēti un arī uz lāzera bāzēti dzinēji tiek testēti). Neskatoties uz autora skepsi, tomēr esam uzbūvējuši Starptautisko orbitālo staciju. Nanotehnoloģijas arī attīstās kā plānots, vienīgais neiet mums ar supravadītspējas nodrošināšanu istabas temperatūrā. Arī kodolsintēzes reaktors ITERA tiek celts pēc plāna.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm, diez vai kādreiz pārlasīšu, ja nu nodaļu, kas skar kvantu fizikas attīstību. Vai citiem ieteiktu lasīt? Tikai tiem, kurus interesē futuroloģija un kuri ir lietas kursā, kas notiek šajās nozarēs tagad.

Science of Discworld by Terry Pratchett

Jā, kārtējā Diskzemes cikla grāmata. Šo nekādi nevarēju atrast amazon.com klāstā, bet veiksme uzsmaidīja pērnā gada nogalē, kad biju aizkūlies līdz Berlīnei. Grāmatiņa tika nopirkta uzreiz, lasīšana gan sanāca tikai tagad.

Pati grāmata satur divas sižeta līnijas, viena ir par Diskzemes Neredzamās Universitātes projektu Roundworld. Projekta gaitā tiek radīts mūsu Visums un tā īpašības tiek apskatītas no burvju pasaules redzespunkta. Otra sižeta līnija, patiesībā ir veltīta Zemes iedzīvotājiem. Tā stāsta mums par to kā radies Visums, atbild uz jautājumiem par evolūciju, planētu rašanos un daudzām citām lietām. Stāstīts tiek vienkāršā valodā, taču ļoti interesanti – pat man, kas šāda tipa grāmatas, populāri par zinātni, izlasījis simtiem. Sevišķi patika koncepta “lie-to-children” ieviešana, kad zinātnisks koncepts, pasniedzot to tautas masām, tiek vienkāršots un nedaudz zaudē savu jēgu. Piemēram, visuma izplešanās (neteiksi jau cilvēkiem, ka Visums izplešas pats sevī).

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm. Ja interesē dabaszinātnes un negribas lasīt garlaicīgus sausus faktus, tad šī grāmata ir ņemama.

Citāts:
Read more

Why Don’t Penguins’ Feet Freeze? by New Scientist

Pilnais nosaukums “Why Don’t Penguins’ Feet Freeze?: And 114 Other Questions by New Scientist”

Grāmatiņa iegādāta Berlīnē, lai atpakaļceļā būtu ko palasīties. Grāmata sevī ietver žurnāla “New Scientist” rubrikas “Last word” lasītāju uzdoto jautājumu un atbilžu apkopojumu. Tad nu arī tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem: “Kāpēc pingvīniem neslast kājas?”, “Kādēļ debesis zilas?”, “Kāpēc puņķi zaļi?” un protams vēl daudziem citiem. Jauājumu loks ir ļoti plašs un cilvēkam, kuram patīk saprast kāpēc kaut kas notiek tā nevis citādi, šī grāmata liksies ļoti interesanta.

Pats lasīju ar lielu interesi. Kārtējo reizi apstiprinājās fakts, ka uz vienkāršu jautājumu atbilde ne vienmēr ir vienkārša. Patikās arī pats formāts, kur viena atbilde papildina citu vai pat oponē. Tas labi, liek lasītājam padomāt par to ko lasa. Nedaudz nožēloju, ka manā bērnībā šādas grāmatiņas bija visnotaļ maz. Lika aizdomāties arī par pašu izskaidrošanas metodiku. Piemēram, kā mums skolā stāsta par varavīksnes rašanos? Fizikā izvelk prizmu un parāda kā rodas spektrs. Tas vis ir labi, bet mums neviens nekad nestāstīja, kāpēc miljons lietus lāšu radītais spektrs novērotājam ir nevis taisna plata krāsaina josla, bet gan izliekts loks. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm un iepirkšu arī grāmatu “Kas ēd lapsenes?” no šīs pašas sērijas.

The World Without Us by Alan Weisman

Kas notiktu, ja pēkšņi uz Zemes visi cilvēki pazustu? Cik ilgi vēl pastāvētu liecības par bijušo cilvēku eksistenci? Šie ir jautājumi uz kuriem mēģina rast atbildes grāmatas autors.

Grāmatā tiek pētītas pilsētas un aplēsts tās objektu iespējamais izdzīvošanas ilgums bez ikgadējās apkopes. Manhetenas sala iespējams izturētu ~200 gadus un tad no tās maz vairs kas paliktu pāri kā liecība par cilvēkiem. Tiek solīti arī zaļi laiki zvēreļiem. Ilgāk par cilvēkiem liecinātu CO2 līmenis atmosfērā, kādus 100 000 gadus būtu jāpagaida līdz iestātos norma. Protams, kodoldegviela un radiācija turētos topā ilgi pri ilgi.

Kopumā grāmata par interesantu tematu ir uzrakstīta visnotaļ garlaicīgi, un kopumā dodu 6 no 10 ballēm.