Navigate / search

Settlers VI

Bērnībā esi gribējis kļūt par kolhoza priekšsēdētāju? Vadīt mežistrādi vai šahtu? Tad šī spēle ir domāta tev. Tā ir domāta pat vidēja līmeņa vadītājam, kā arī cilvēkiem, kas paši neko nevada, bet tomēr gribas vadīt.

Kā cilvēks, kas Settlers bija spēlējis pirms vismaz 10 gadiem, tad tie vēl saucās Settlers II, gaidīju ka izmaiņas būs dramatiskas. Gaidīju un sagaidīju. Ja Settlers II spēles galvenā nodarbe bija gaidīšana, kad vīreļi beidzot no diviem akmeņiem un trīs dēļiem uzcels mežcirtēja māju, lai pēc tam saprastu, ka cirvji ir beigušie un pusstundu gaidīšana ir bijusi velta. Vai arī absolūti nesaprotamā karavīru kaujas sistēma. Bet lai nu paliek Settlers II bija atstājis uz mani tik graujošu iespaidu, ka mentāli spēlēt nākamo Settlers sēriju biju nobriedis tikai pēc 10 gadiem.

Tad nu arī sāku spēlēt Setlers VI. Patlaban esmu iesācis kampaņu, taču domāju, ka spēlējis esmu pietiekami, lai spētu padalīties iespaidos.

Settleri nav slinki viņi strādā galvu nepacēluši. Tagad mājas būvējas 10 reizes ātrāk un ir uzlabojamas. Uzlabošana arī notiek ātri un spēlēšana ir daudz dinamiskāka. Ir saīsināti arī ražošanas cikli. Jā bija Mežcirtējs -> Gateris -> Dēlis, tad tagad jau nogāzts koks ir derīgs būvniecībai. Taču ja agrāk bija Cūka -> Āda un Gaļa -> Vamzis un Desa, ja pareizi atceros), tad tagad ir tikai Stirna -> Desa, Stirna -> Ādas jaka, Stirna -> Ziepes. Kā sakot katrā procesā lops tiek izmantots pilnībā. Arī maizi cep pa taisno no graudiem iztiekot bez miltiem un ieročus gatavo pa taisno no dzelzs rūdas apejot visādus metāla kausētājus utt. Tā paskatoties no malas liekas jocīgi kā tā – viss buķelis aiziet ziepēm, taču no spēlēšanas viedokļa ir labāk, ka kolhozā ēd graudumaizi un desa ir ar ādu. Settleri šādu paiku ēd un maksā par to naudu, tātad man par to nav vērts uztraukties.

Protams kolhozā ir ne tikai ES kolhoza priekšsēdētājs, bet arī mans vietnieks, kas uz zirga drasē pa apdzīvoto vietu, kaudams vilkus, izvērzdams genocīdu pret bandītiem un dibinot tirdzniecības sakarus ar blakus kolhoziem. Puika protams veido arī savu karjeru. Lai uzrāptos pa karjeras kāpnēm, ir jāapgreido pāris ēkas, jāsaražo dažas ādas vestes vai ziepes gabaliņi un skat jau ticis barona kārtā.

Mainās arī gadalaiki. Ja nebūsi savācis graudus tā, lai pietiktu ziemā maizes, iespējams dažam labam Settleram var nākties aiziet pie dieviem, bargajā ziemā. Bet ja iekrājumi ir tad satraukumam nav pamata un bērzu pumpuri nevienam jāēd nebūs.

Nedaudz par kvestiem jeb uzdevumiem. Uzdevumi protams ir kā mājieni ar mietu. Tā arī pasaka izdari to un to, nopērc vilnu no lejaskolhoza un pārdod džemperus pārupes kolhozam. Procesa rezultātā tu džemperus piegādā, bet no pretējā kolhoza sūtīto zeltu, tavu zeltu, nozog bandīti. Bandīti vispār nav izvēlīgi, ja būs neapsargāti rati ņems visu, gan kokus, gan akmeņus. Pēc tam izkaujot bandītu ciemu, nozagtā manta netika atgūta.

Karošanā nozīmīgas lietas ir špickas (lāpas), cik nu man ir nācies saskarties. Iekaroju bandītu ciematu un davai, klikšķinu uzbrukt ēkai. Kareivji man bļauj: „Nav lāpu nekas nesanāk”.Sadabūju lāpas ciems nodega rūkdams.

Arī rūpes par populāciju ir interesantas, jārīko daudz maz regulāri baznīcas apmeklējumi un festivāli, lai palielinātu jauno ģimeņu skaitu. Festivāls gan maksā zelta naudu, kur nauda tiek notērēta nesapratu, laikam krāsaino bantīšu licējiem spēlē ir monopola stāvoklis, jo ēdināšana un dzirdināšana nenotiek. Otra ideja ir, ka Settleri viens otru tā ienīst, ka lai dabūtu šamos uz pasākumu iesākumā ir jādod viņiem nauda. Vēl ar sievietēm saistīta lieta – viņas tiek zagtas un zog viņas vikingi. Piebrauc kuģis ar tādiem izlec krastā un ja priekšā nav mūris tad sievas salasa kuģī un čau.

Lai vai kā man spēle likās visnotaļ interesanta, lai gribētos spēlēt vēl. Spēlējot to man radās sajūta, ka tā manā tuvumā rada nelielu melno caurumu, kas ar savu gravitāciju ietekmē manu laiktelpu. Tas ir palēnina manu laiku, bet paātrina apkārtējo. Dodu 9 no 10 ballēm.

Vilki!!!

Kas to būtu domājis, ka ES ietilpstošā valstī joprojām siro vilki. Tā nu arī es aizbraucis uz saviem laukiem uzzināju šausmu vēsti – pa nakti vilki nokoduši teliņu. Teliņš kā jau vienmēr naktī atstāts ganos pie ķēdes, kur šis tusējies jau visu vasaru. Taču šis rīts bija pavisam citāds, teliņu bija nokodis vilks. Nokodis profesionāli, pārgrauzis rīkli un pamielojies ar iekšējiem orgāniem (sirdi, aknām un nierēm).

Ja tas būtu noticis kādus 5 gadus agrāk, tad teliņu varētu mierīgi norakt un miers mājās. Tagad atbilstoši ES regulām ar kritušo lopu savākšanu nodarbojas speciāls dienests, kurš tad arī lopiņam pakaļ atbraukšot trešdien.

Zālājs tavā gredzenā

Izrādās, ka miniaturizācija skārusi ne tikai datorus, bet arī dārza mauriņus. Vismaz ar to nodarbojas projekts La Bague Gazon, mauriņš gredzenā. Pavisam pieejami pieci modeļi, tikai par 120 EUR gabalā. Papildus iespējams iegādāties repair kit, kad vecā zāle sevi izsmēlusi par nieka 5 EUR (sēklas + komposts). Zālāja izaudzēšana aizņem ~15 dienas. Nez tikai kas tādus valkās?

Intelektuāls jautājums III

Iedomājamies situāciju. Divas istabas – vienā atrodas trīs slēdži, otrā trīs elektriskās spuldzes. Katrs slēdzis ieslēdz vienu un tikai vienu elektrisko spuldzi. No vienas istabas otru redzēt nevar. Kā var noteikt, kurš slēdzis, kuru elektrisko spuldzi ieslēdz, ja:

  • eksperimentā piedalās tikai viens cilvēks;
  • istabu ar spuldzēm drīkst apmeklēt tikai vienu reizi;
  • cilvēks pēc izvēles drīkst ieslēgt jebkurus divus slēdžus, katru vienu reizi, gan abus reizē, gan katru atsevišķi;
  • ārā jaukt neko nedrīkst;
  • lūrēt otrā istabā ar jebkādām palīgierīcēm arī nevar;
  • vadi nav redzami.

PS. Joks ir visai vecs, bet atbilde elementāra.

Spēle laika nosišanai

Nedēļas nogalē aiz gara laika mēģināju uzspēlēt kādu ciemata attīstības simulatoru. Protams labākie savā žanrā ir Settlers un SimCity, taču neko sarežģītu nevēlējos. Beigu beigās www.gamez.lv atradu atsaucīti uz spēli Virtual Villager. Tad nu nolēmu noprovēt šo mantu.

Spēles instalācija maza un daudz vietas neaizņem. Sācis spēlēt atklāju, ka ciemata iedzīvotāji veseli seši ir nežēlīgi slinki un dumji. Atklāju arī, ka spēle patiesībā ir pašvaks ogošanas un sēņošanas simulators. Sēnes lasa tikai bērni, ogo lielie cilvēki. Kādu var norīkot arī celtniecībā vai izpētē. Izpēte ir vissmieklīgākais, ko esmu redzējis, ciemata ļaudis knibinās ap galdu uz kura stāv divas ogas bļoda un nenosakāmas izcelsmes priekšmets. Taču neskatoties uz visu to pusdienas laikā šamie kļuva par adept scientist. Izpēte dod zinātnes punktus, par kuriem var iepirkt jaunas tehnoloģijas. Piemēram burkānu audzēšanas mākslu, vai būvniecību.

Ir fīča kā bērnu radīšana, sapāro ciema ļaudis, un ja paveicas dzimst bērni. Bērna piedzimšana sieviešu kārtas ciema iedzīvotāju izved no ierindas uz diviem spēles gadiem, kuru laikā viņa nestrādā un bērns ēd tikpat daudz kā pieaugušais.

Lai nu kā nedaudz paspēlējis šo spēli pametu un būtu aizmirsis pavisam, ja vien vakar vakarā nebūtu atklājis, ka spēle visu laiku iet fonā bez manas līdzdalības. Tiek lasīti burkāni, ņotiek ķimerēšanās ap galdu un pat uzbūvēta jauna būda, kas ļāvusi paplašināt populāciju.

Ja godīgi tad spēle vairāk par 30 minūtēm uzmanību piesaistīt nevar un ir ļoti garlaicīga. Taču bada laikā velns pat mušas ēd (šī nu ir viena veca muša). Gaidu SimCity 5.

The World Without Us by Alan Weisman

Kas notiktu, ja pēkšņi uz Zemes visi cilvēki pazustu? Cik ilgi vēl pastāvētu liecības par bijušo cilvēku eksistenci? Šie ir jautājumi uz kuriem mēģina rast atbildes grāmatas autors.

Grāmatā tiek pētītas pilsētas un aplēsts tās objektu iespējamais izdzīvošanas ilgums bez ikgadējās apkopes. Manhetenas sala iespējams izturētu ~200 gadus un tad no tās maz vairs kas paliktu pāri kā liecība par cilvēkiem. Tiek solīti arī zaļi laiki zvēreļiem. Ilgāk par cilvēkiem liecinātu CO2 līmenis atmosfērā, kādus 100 000 gadus būtu jāpagaida līdz iestātos norma. Protams, kodoldegviela un radiācija turētos topā ilgi pri ilgi.

Kopumā grāmata par interesantu tematu ir uzrakstīta visnotaļ garlaicīgi, un kopumā dodu 6 no 10 ballēm.

The Heartless Stone by Tom Zoellner

Pilnais nosaukums: “The Heartless Stone: A Journey Through the World of Diamonds, Deceit, and Desire by Tom Zoellner”

Kā jau var noprast pēc nosaukuma, grāmata ir veltīta dimantiem. Grāmatas autors pētot dimantu ietekmi uz mūsdienu sabiedrību apmeklē, Centrālāfrikas Republiku, Angolu, Dienvidāfriku, ASV, Krieviju, Kanādu, Japānu, Austrāliju, Beļģiju, Indiju un Brazīliju. Ceļojuma laikā lasītājam dimants tiek pasniegts no dažādiem aspektiem – asins dimanti, dimantu ieguve, sintētiskie dimanti, dimantu apstrāde, dimantu kartelis De Bears, dimantu mārketings utt.

Izrādās, ka dimanti nemaz nav tik liels retums, viņu deficīts tiek radīts mākslīgi. Ar viņu nozīme rietumu kultūrā ir veiksmīga mārketinga rezultāts. Mūsdienās līdz ar sintētisko akmeņu ienākšanu tirgū, varenā dimantu impērija, sāk lēnām atdot pozīcijas, taču uzskata, ka dabiskais akmens vienmēr būs pārāks par mākslīgo.

Ļoti laba grāmata, interesanti pasniegti vēsturiskie aspekti, mūsdienu situācija ar dimantiem saistītajās valstīs dodu 10 no 10 ballēm.

Citāts: “Diamonds are forever”.

IMSI-catcher

Nācās sastapties ar lietu, ka pa teļuku skatoties TV pārraidi no satelīta, notiek sekojošais. Zvanot pa mobilo GSM tīklā Televizors vienkārši izrubās, jo pazūd signāls. Savukārt, ja zvans tiek veikts 3G tīklā nekāds efekts netiek novērots. Pablandoties interneta dzīlēs atradu, ka šādus specefektus rada IMSI-catcher, kas būtībā ir mobilā telefona bāzes stacijas simulators un ļauj pārtvert mobilā telefona sarunas nekriptētas. Secinājums: Manā krajā, iespējams darbojas IMSI-catcher agregāts. Interesanti, kur šamais uzstādīts. Protams neizslēdzu iespēju, ka tā visa ir tikai sakritība un pašmaldināšanas iespaids.

Par labu maniem iespējamajiem maldiem runā fakts, ka man zvanot kādam mans numurs tiek atpazīts. Tagad ir ideja atrast telefonu, kas GSM tīklā spētu parādīt vai tekošā saruna tiek vai netiek kriptēta.