Navigate / search

Odi!!!

Ods, it kā sīks kukainis, bet nepatikšanas naktsmierā garantē. Dzīvoju mājā, kurai ir pagrabs, kas nodrošina odiem jauku vairošanās vidi. Tad nu viņu aktivitātes periods ir no maija līdz oktobrim. Logu vaļā turēt nevar, tad šamie salido uz dzīrēm, kur galvenais ēdiens esmu es. Saprastu iekož paēd un miers, nē viens ods tavu roku naktī var apstrādāt ne sliktāk kā suns. Arī šonakt neskatoties uz lietus intensitāti viens traucēja naktsmieru. Vainīgais gan tika nogalināts, taču šaubos vai oda nāve atsvēra man nodarīto morālo kaitējumu.

Cīņās ar odiem esmu nonācis pie secinājumiem:

Vislabāk palīdz aizvērts logs, tad šamie netiek iekšā un var niknumā kost stiklā.

Odu atbaidītājs, tas uz kura uzliek odus atbaidošo plāksnīti, nestrādā vispār, ir novēroti odi, kas sēž netālu no agregāta.

Ultraskaņas agregāts, kas atbaida odus arī nestrādā regulē kā gribi, pērkot tādu tikai pakāsīsi naudu.

Vēl ir iespēja nopūsties ar repelentu, bet diez vai pie ķīmijas smakas kāds spēj aimigt.

Vislabāk ir strādāt ar ienaidnieku individuāli tos metodiski apsitot.

Labākie atgadījumi ar mani Rīgas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs

Stacijas Gan Bei ēstūzī paprasot rēķinu un norēķinoties ar karti. Man tika atnests mobilais kartes termināls, nolikts rēķins un tiec galā pats. Tas ir savienojies ar banku, ievadi summu, izdrukā čekus. Palīdzība no zāles nebija, ziņkāres dzīts individuāli norēķinājos. Bija gan doma terminālu pievākt nevis atstāt uz galdiņa.

Stacijas Gan Bei oficiantam palūdzot ātri atnest rēķinu, jo jāsteidzas. Gaidīju kādas 15 minūtes, atgādināju kādas trīs reizes, bet nekā nesagaidīju. Uz galda atstāju brīvi izvēlētu naudas summu un devos prom. Neviens man pakaļ neskrēja.

Rodas jautājums kāpēc es tur vispār eju, tāpēc, ka tur ir garšīgs ēdamais, lai gan no gada uz gadu porcijas sarūk. Šad tad protams tiek piestādīti rēķini ar lietām, ko nemaz neesmu pasūtījis un saņēmis, bet par tādiem jokiem oficiants vienkārši jāpasūta tālāk.

Bēdu izlikt mani pamudināja vakardienas notikums Double Coffe, kur pasūtījis picu vista ar persikiem, nu nekādi persikus nevarēju saskatīt. Pasaucu oficianti arī šī viņus nevarēja ieraudzīt, atbilde bija piedodiet mēs kļūdījāmies un viss. Šī visa rezultātā gandrīz aizmirsu nopirkt Actimel, kas mani saīgņoja vēl vairāk.

Dirty Dealing by Peter Lilley

Pilnais nosaukums: “Dirty Dealing: The Untold Truth about Global Money Laundering, International Crime and Terrorism by Peter Lilley”

Tā kā pēc izglītības esmu ekonomists, tad nolēmu nedaudz paplašināt savas zināšanas mūsdienu banku sistēmās un naudas atmazgāšanas metodēs. Grāmatu ir sarakstījis eksperts, kurš ikdienā nodarbojas ar naudas atmazgāšanas identificēšanu. No mana viedokļa grāmata izskatās pēc daudzu stāstu kompilējuma, kas atstāj tādu kā nepabeigtības sajūtu. Taču faktoloģiskā bāze ir iespaidīga, ir arī stāsti no dzīves. Piemēram Āfrikā diplomātisko pasi var nopirkt par 18 000 $, Organizētās noziedzības globālie ienākumi ir ap 2 triljoniem $, Ieņēmumi no heroīna pārdošanas pēc aptuvenām aplēsēm ir 400 miljardi gadā. Grāmata ir ļoti interesanta, lasās visai lēni, jo daudzās lietās ir jāiebrauc, 9 no 10 ballēm.

Drug Smuggling: The Forbidden Book by K. Hawkeye Gross

Par ko ir grāmata – par kontrabandista grūto dzīvi. Grāmatas autors pats atsēdējis par marihuānas pārvadāšanu, nu dalās ar visiem, kurus tas interesē, kā organizēt biznesu. Nezinu cik daudz var uzticēties cilvēkam, kas pats notverts un sēža, taču padomi ir visai sakarīgi.

Grāmata izdota 1992. gadā un tādēļ nodaļu, par to kā naudu pārvadāt mugursomā caur lidostām, var droši izlaist. Tāpat izlaižama ir informācija par bankām un transakcijām, interneta laikmetā viss ir citādi. Diez vai tagad trīsdesmit štukas ietītas zeķē būs reāli dabūt cauri kontrolei. Interesantas bija nodaļas ar padomiem kā iegādāties lidmašīnu, kā sadabūt piegādātāju (biku naivi izklausījās).

Protams arī Ostapa Bendera atziņa, ka Kriminālkodekss ir jāciena vijas cauri visai grāmatai. Jau iesākumā tiek pateikts, ja kādu no tavas grupas noķers, tas nodos visus un ar to ir jāsamierinās. Dodu 8 no 10 ballēm, lai gan ļoti vispārīga un plāna, tomēr izlasās vienā elpas vilcienā.

Zeitgeist movie

Zeitgeist ir filma, ka patiks visiem konspirāciju teoriju cienītājiem. Filma sadalīta trīs daļās, Reliģijas atmaskošana, 11. Septembra notikumi un Baņķieru sazvērestība. Filmu noskatījos, jo man to ieteica un teicās atzinuši par labu esam. Filma ir domāta kā parasts faktu izklāsts, tāpēc izskatā pēc gara slide show ar komentāriem, par iepriekšminētajām tēmām.
Daļā par reliģiju, neko jaunu neuzzināju, vienīgais pamanīju dažas filmas veidotāju kļūdas, kā piemēram, Ziemassvētkos Sīriuss un Oriona jostas zvaigznes nostājas uz vienas līnijas. Tas tā nevar būt, jo zvaigznes tomēr gada laikā ir statiskas viena pret otru. Mītu „copy paste” ir zināms fakts un neko daudz vairāk, jau filma nepastāsta.

Daļā par 11. septembri, nezinu baigā jau nu teorija uzbliezta, taču nekā neloģiska arī tur nav, ja jau valdošā kliķe grib dabūt ieganstu naudas iegūšanai, tad kāpēc gan ne. Torņu sabrukšanas tehniskie aspekti likās visnotaļ pārliecinoši. Kā arī Pentagonā ietriektās lidmašīnas neeksistence. Par viltoto teroristu sarakstu no kura sanāk, ka daži lidmašīnu nolaupītāji joprojām ir dzīvi, nemāku spriest trūkst informācijas.

Daļā par baņķieru sazvērestību. Viss var būt šamiem patīk naudu pelnīt un iespējams, ka pie karu rašanās savas roķeles pieliek. Taču kopumā izklausījās pārāk slīpēti, lai būtu patiesība. Bet piekrītu galvenajam messidžam, ASV tauta ir kļuvusi par viegli manipulējamu objektu ar mediju starpniecību.

Kopumā noskatoties 2 stundas garo filmu vērtēju to ar 8 no 10 ballēm. Pamācoša un liek aizdomāties, kaut gan pasniegtie fakti jāuztver ar skepsi. Un, kas nav mazsvarīgi, filma brīvi pieejama internetā.

Lords and Ladies by Terry Pratchett

Šī ir Diskzemes Raganu noveļu cikla ceturtā grāmata, tāpat kā pirmajā galvenā varone ir ragana Granny Weatherwax.

Lankras karalis Verence ir nolēmis apprecēt jauno raganu Magrat. Viss rit savu gaitu līdz Lankrā iebrūk šīs grāmatas jaunie tēli, ko vēl nebiju sastapis citās šī cikla grāmatās ir – Elfi. Taču šie elfi nemaz nav jaukie miermīlīgie Tolkina elfi, šeit elfi ir pat ļoti, ļoti ļauni. Elfiem patīk jokot, bet par jokiem smejas viņi paši.

Elfi ir atgriezušies lai valdītu pasaulē, viņiem nepatīk dzelzs, bet patīk mocīt cilvēkus, jo tas ir jautri. Viņi ir spējīgi iedvest cilvēkiem, ka viņi ir visjaukākie pasaulē un izmanto to uz pilnu klapi. Protams, ļaudis, jau sen ir aizmirsuši elfu viltus dabu, bet raganas to atceras labi. Un sākas raganu cīņa par esošās kārtības saglabāšanu Lankrā.

Šoreiz autors ir ielicis papildus pūles, klusās peles Magrat rakstura attīstīšanā. Viņa grib kļūt par karalieni, taču nespēj pavēlēt, pieņemt lēmumus un pastāvēt par sevi. Iebrūkot elfiem un sastopoties ar konkurenci no elfu karalienes puses viņa izmainās un, iedvesmojusies no sen mirušas karalienes karotājas tēla, uzsāk cīņu ar to.

Tas viss tiek pasniegts ar Pratchett raksturīgo humoru, un beigās lasītājs ir pilnīgi pārliecināts, ka elfi nav nekas vairāk kā bars sadistisku mežoņu ar telepātu spējām. Raganas tiek parādītas labā gaismā, galvenais ir nevis paļauties uz burvestībām, bet gan uz cilvēka, elfa dabas izpratni un tad var atrisināt visas lietas.

Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, it kā jau nekā netrūka, bet nebija arī nekas tāds, sižets aizrauj, personāžu raksturs tiek izvērsts, iepazīstamies ar Lankras ģeogrāfiju, taču šķita, ka kaut kas nedaudz nedaudz pietrūkst. Arī beigu atrisinājums likās tāds “pārāk vienkāršs”.

Citāts:
“The shortest unit of time in the multiverse is the New York Second, defined
as the period of time between the traffic lights turning green and the cab
behind you honking.”

Teksta ģenerators esejām par postmodernisma tēmu

Vakar klaiņojot pa interneta dzīlēm atradu resursu, ko izveidojis kāds uzņēmīgs cilvēks Josh Larios. Resurss nodarbojas ar postmodernisma eseju automātisku ģenerēšanu. Protams, ka saturs ir totāls sviests, kurā galvenais ir gramatiski pareizi izveidoti teikumi un daudz, daudz svešvārdu, kas savirknēti neiedomājamās kombinācijās. Taču pirmajā acu uzmetienā izskatās iespaidīgi, ir gan atsauces uz citu autoru darbiem, uz literatūras avotiem, bet satura gan nav nekāda. Piemēram man ģenerētais teksts:

“Reinventing Surrealism: Cultural deconstruction and constructivism

Ludwig Hubbard
Department of Sociolinguistics, University of Illinois

1. Joyce and dialectic postmaterial theory

If one examines constructivism, one is faced with a choice: either reject cultural deconstruction or conclude that consciousness has significance. Debord’s analysis of deconstructivist discourse holds that narrativity may be used to entrench the status quo, but only if consciousness is equal to reality; otherwise, Foucault’s model of constructivism is one of “the subcapitalist paradigm of context”, and hence intrinsically dead. Therefore, Baudrillard uses the term ‘material postcultural theory’ to denote the difference between class and society.

…”
Pēc šāda teksta frāze: “bilinguālais bubinators” vienkārši nobāl.

PS: Turpat atrodams arī automātisks dzejas ģenerators un grupu nosaukumu ģenerators.

A Devil’s Chaplain by Richard Dawkins

Pilnais nosaukums: “A Devil’s Chaplain: Reflections on Hope, Lies, Science, and Love by Richard Dawkins”

Pēc bilžu grāmatas izlasīšanas nolēmu, ka pienācis laiks kaut kam nopietnākām. Izvēlējos mūsdienu ateista eseju krājumu. Esejas sevī ietver reliģisko uzskatu kritiku. Piemēram, patikās atbilde “Filosofiem”, kas apgalvo, ka neeksistē jēdziens patiesība (truth), un, ka visi zinātnes sasniegumi ir tikai hipotēzes, kuras vienkārši nav pietiekami daudz reižu pārbaudītas, lai tajās atklātu nepatiesību. Viņš uzdod pretjautājumu: “Kā no 100 inženieru nepatiesībām izveidota lidmašīna lido?”. Vispār grāmata ir ok, lai ar lasās ļoti lēni, daļai rakstītā piekrītu, daļai ne, reizēm liekas, ka autors pārspīlē, bet varbūt Amerikā tiešām ir tik traki. Dodu 9 no 10 ballēm.

Intelektuāls jautājums II

Ideja tāda, vajadzīgi divi cilvēki. Pirmais cilvēks saņem teiksim vienu latu. Otrs cilvēks pagriežas ar muguru, lai neredzētu Pirmā cilvēka darbības. Otrais cilvēks palūdz Pirmo cilvēku naudiņu paņemt vienā brīvi izvēlētā rokā un saspiežot dūrē pielikt roku ar latu pie pieres un visu laiku domāt man šajā rokā ir nauda. Aptuveni pēc 5 sekundēm Otrais cilvēks palūdz Pirmajam cilvēkam izstiept abas rokas sev priekšā ieliektas elkoņos, plaukstas saliktas dūrēs ar īkšķiem uz augšu. Otrais cilvēks apgriežas ar seju pret pirmo cilvēku un pasaka, kurā roķelē atrodas lats. Un pareizi atbild vienmēr. Kā tas iespējams? Vai telepātija? Vai savienotie trauki?

An Inconvenient Truth by Al Gore

Pilnais nosaukums: “An Inconvenient Truth: The Planetary Emergency of Global Warming and What We Can Do About It by Al Gore”

Izlasījis nopietnu grāmatu par kriminālistiku, nolēmu izlasīt vienu no pērnā gada amerikāņu bestselleriem par globālās sasilšanas tēmu. Kādēļ grāmata kļuvusi par bestselleru sapratu uzreiz, sarakstījis bijušais prezidenta kandidāts Gors un grāmatā ir daudz bilžu, ļoti daudz bilžu. Vispār sen nebiju lasījis bilžu grāmatas, biju gaidījis kaut ko vairāk, nevis tikai fakts un bilde pa visu atvērumu. Garākās teksta sadaļas tiek veltītas Gora biogrāfijai un mani nesaistīja. Kopumā grāmata īstam amerikānim, fakti nedaudz, atlasīti tā, lai liecinātu, ka eksistē Globālā sasilšana, alternatīvi izskaidrojumi netiek pieminēti. Tas mani kaitināja visvairāk, bet citādi lasās ātri un bildes interesantas. Dodu 6 no 10 ballēm.