Navigate / search

Pažarnieki

//janisti.six.lv

Piektdienas vakarā izejot no dzīvokļa ievēroja, ka blakus mājas pagalmā notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi iesaistot kādas 4 mašīnītes. Tad nu es padomāju redz kur ir atšķirība starp laukiem un pilsētu.

Pilsētā šādu pasākumu sēžot savās četrās sienās nemaz nepamani, jo mazums mašīnu ar sirēnām brauc pa ielu, bet laukos tas ir vesels notikums. Laukos cilēks izdzirdis gaudojam sirēnu, kas sauc kopā vietējos brīvprātīgos pažarniekus, tūdaļ čībās ies ārā no istabas uz sētu, lai paskatītos no kuras puses ceļas dūmu stabs (dienā) vai sarkana atblāzma (diennakts tumšajā laikā), pat ja tajā laikā rādīs Panorāmu vai Degpunktā.

Pieredzējis cilvēks uzreiz noteiks azimutu, kur un kas deg. Ja kaut kas tāds notiks tuvumā, tad tūdaļ dosies uz notikuma vietu, kur ziņkārīgo pūlītis spriedīs, kas atbrauks pirmie vietējie vai no rajona centra, vai tuvējās mazpilsētas brigādes, tiks dzēsta uguns ar pie rokas esošajiem līdzekļiem. Zinot vietējo brīvprātīgo tehnisko nodrošinājumu uz tiem parasti cerības netiek liktas, jo ja ar atbrauks tad ar caurām trupām, vai samaitājušos sūkni. Kad pasākums beidzies ļaudīm ir ko pārrunāt un atcerēties gadiem.

Piemēram, viena no manām bērnības atmiņām ir paradoksāls gadījums ūdenstorņa nodegšana, kas skaidri ilustrēja kūdras siltinājuma mīnusus, gadījumos, ja caurules tiek atkausētas ar lodlampu. Vai gadījums, kad cits kaimiņš dedzina savu šķūni vienkārši tādēļ, ka tas ir viņa (tad pirmie atbrauca no rajona centra, bet par to kaimiņš viņus nedaudz pavajāja ar cirvi).

Tā lūk a Rīgā ne skatītāji nekā, parastā pelēkā ikdiena.

Carpe Jugulum by Terry Pratchett

Kā jau var noprast nosaukums Carpe Jugulum “Tver kaklu” ir pārveidots Carpe Diem “Tver mirkli”, un tas savukārt mums norāda, ka grāmatā stāsts ir par vampīriem.

Vampīri gan ir tikai četri no Ũberwaldes mežiem, grāfs, viņa sieva un divi bērni. Kāds karalis viņus ielūdz savā karaļvalstī uz svinībām, lai neviens neiedomātos, ka viņam pret kaut ko būtu aizspriedumi.Tā nu vampīri ierodas, bet prom braukt netaisās. Grāfs ir ļoti progresīvs vampīrs, norūda sevi un savu ģimeni ar svēto ūdeni, izstrādā imunitāti pret svētajām relikvijām, lāpu gaismu nomainījis ar eļļas lampām, iet gulēt vēlu un pat mēģina dzert vīnu. Tas savukārt nepatīk viņu uzticamajam sulainim Igoram (personāžs no Frankenšteina), kas ir tik stiprs gotiskā stila pārstāvis, ka speciāli iedresējis zirnekļus, kas auž tīklus.

Vispār grāmata ir ironija par vampīriem, vilkačiem, frankenšteiniem, katoļu baznīcu un cilvēkiem vispār.

Grāmatai dodu 9 no 10 ballēm, pāris gadus atpakaļ aizrāvos ar gadsimta sākumā tapušajiem gotiskajiem šausmu romāniem un šajā grāmatā minētās situācijas bija pat ļoti atpazīstamas.

Citāts:
“national anthems […] all have the same second verse, which goes ‘nur… hnur… mur… nur nur, hnur… nur… nur, hnur’ at some length, until everyone remembers the last line of the first verse and sings it as loudly as they can.”;”‘They’ve killed Thcrapth! The bathtardth!'”. (Šis gan vairāk ir citāts no Southpark multenes)

Magic the gathering

 

Tā nu bija sanācis, ka sen sen atpakaļ tālajā 2004. gadā ar kolēģi janisti garlaicības nomākti iegādājāmies spēli Magic the Gathering, lai brīvā laikā būtu ko uzspēlēt. Tika izspēlētas kādas desmit partijas un spēļu kārtis nodotas aizmirstībā uz 3 gadiem. Tad nu vakar par šo spēli atcerējos un izvilku gaismā. Šodiena tika pavadīti produktīvi spēlējot. Pagaidām gan spēlēšana notiek ar tā saucamo Core game paku, lai iemācītos noteikumus un saprastu stratēģiju.

Spēle pēc būtības ir visnotaļ advancēta kāršu spēle, kurā spēlētājs personificē magu, kas savukārt spēj izsaukt dažādus briesmoņus, artefaktus un veikt burvestības.

Visas kārtis var saklasificēt 5 grupās, Salas, Kalni, Līdzenumi, Meži un Purvs. Katrai šai kategorijai ir savas burvestības, dzīvnieciņi un citas lietas. Lai sāktu, pietiek izspēlēt pāris izmēģinājuma partijas, un tad jau tā lieta aiziet, taču, ja rodas neskaidrības tad padoms jāmeklē spēles likumos, kuri aizņem 144 lapaspuses.

Parokoties internetā sapratu, ka ir cilvēki, kas spēlē, un ir, kas krāj pašas kārtis. Pati dārgākā esot pārdota par 1000 USD. Apakšā ir arī neliels biznesiņš pērkot standarta paku dabū standarta kārtis, lai dabūtu citas jāpērk expansion pack kurā parasti ir 15 kārtis dažas tādas pašas kā bāzes versijā, dažas citādas interesantākas.

Spēlīte man kā jau lielam pasaku lasītājam patīkās un šķiet, ka ir izraisījusi nelielu atkarību.

The Music of the Primes by Marcus Du Sautoy

Pilnais nosaukums: “The Music of the Primes: Searching to Solve the Greatest Mystery in Mathematics by Marcus Du Sautoy”

Kā jau pēc grāmatas vāka var redzēt, grāmatiņa ir par pirmskaitļiem un ja precīzāk tad par mēģinājumiem pierādīt Rīmaņa hipotēzi, kas latviski skan aptuveni šādi: “katras netriviālas nulles reālā daļa Rīmaņa zeta-funkcijā ir 1/2”. šī teorēma nodarbina matemātiķus jau vairāk kā simts gadus. Varētu domāt liela muiža, kam kaut kas tāds vispār ir vajadzīgs pierādīt un kādēļ par tādām lietām jāraksta grāmata.

Šai lietai izrādās ir praktisks pielietojums, pierādot šo hipotēzi mēs daudz ko uzzinātu par pirmskaitļu sadalījumu reālo skaitļu kopā, pierādītājs nopelnītu 1 000 000 USD un atvieglotu mūsdienu kriptogrāfijas atslēgu ģenerēšanu. Kā arī pa ceļam atrisinātu daudz un dažādas matemātikas problēmas.

Autors gan mēģina visu šo štelli vienkāršot un rakstīt saprotamā valodā pie reizes mēģinot iekļaut arī aprakstus par pašiem matemātiķiem Eileru, Gausu un Rīmani, interesanti, bet reizēm nedaudz saraustīti. Piemēram Gausa hobijs esot bijis pirmskaitļu meklēšana, kā viņš pats rakstījis: “šad tad ja rodas kādas 15 minūtes brīvā laika pārbaudu nākamo skaitļu tūkstoti, lai noskaidrotu tajā pirmskaitļus (tulkojums brīvs un citēts pēc manas atmiņas)”. Vīram smadzenēs laikam iebūvēts aritmometrs, pamēģiniet kāds 15 minūšu laikā atrast visus pirmskaitļus intervālā no 10 101 000 līdz 10 102 000 izmantojot zīmuli un papīru. Daļa grāmatas ir veltīta arī datoru nozīmei matemātisko hipotēžu pierādīšanai.

Kopumā grāmatai dodu 8 no 10 ballēm. Tā kā daudzi apgalvojumi ir pēc principa acīmredzami izriet, jo acīmredzami aprakstam vajadzētu 2 papildus sējumus, daudz kas jāpieņem kā ticams, lasās arī pagrūti saraustītības dēļ.

Atbildes intelektuālajam jautājumam VI

Patiesībā šis uzdevums liek domāt “out of box”, kā to sauc amerikāņu gudrinieki. Tad nu lūk 9 punkti ar 3 līnijām:

Savukārt ar 12 un 16 punktu gadījumiem ir pavisam interesanti, tā vietā, lai ekstrapolētu uz 9 punktu uzdevumu gūto pieredzi, piedāvātie klasikie atbilžu varianti, lai arī ģeometriski smuki nav optimāli.
Read more

Intelektuāls jautājums VI

Iespējams, ka šo uzdevumu jau būsiet redzējuši J.Menča “Cieto riekstu vācelītē” vai Latvijas avīzes piektdienas pielikumā, bet lai vai kā jautājums ir sekojošs:

Kāds ir minimālais taisnu līniju skaits, velkot ar zīmuli neatraujot no papīra, lai savienotu 9 šādi izkārtotus punktus?

Likās vienkārši? Un šādi izkārtotus 12 punktus?

Arī viegli? Tad šādi izkārtotus 16 punktus?

Eric by Terry Pratchett

Tā nu sanācies, ka arī mana nākamā lasāmā grāmata ir par Diskzemi. Šis stāsts pēc būtības ir parodija par Faustu, Illiādu, pasaules radīšanu un Elli.

Trīspadsmit gadīgs demonologs izsauc dēmonu, taču dēmona vietā viņam aplī parādās burvis Rincewind. Protams, ka ar trīs vēlēšanos izpildi nekas prātīgs nesanāk, taču izceļošanās pa pasauli sanāk pamatīga.

Visam pie vainas izrādās elles dēmonu neapmierinātība ar savu jauno vadītāju, kas nolēmis, ka ir jāatsakās no sentēvu metodēm, tas ir liesmām. Un jāpievēršas progresīvām mocīšanas metodēm, taču pirms tās uzsākt visiem jāiepazīstas ar drošības noteikumiem. Tā nu ellē lielākā mūžības daļa tiek tērēta noteikumu lasīšanā, kas dzen izmisumā gan dvēseles, gan dēmonus.

Grāmatele tīri normāla lieku 8 no 10 ballēm.

Citāts:
“The book Eric uses to summon his demon has the title Mallificarum Sumpta Diabolicite Occularis Singularum, or the Book of Ultimate Control. But note the initials.”

Maskerade by Terry Pratchett

Kārtējā Diskzemes cikla „pasaku grāmata” no cikla, kas veltīta raganu piedzīvojumiem. Jau sākot lasīt grāmatu kļūst skaidrs, ka autoram nu nepavisam nepatīk opera un viss kas ar to saistīts. Stāsts ir ironija par Operas spoku. Operas spoks ir klasisks mīl un rūpējas par Operu, taču šad tad nogalina arī pa Operas darbiniekam. Raganām savukārt ir nākusi atklāsme, ka ar divām raganām kārtīgam raganu sabatam ir par maz un vajag trešo, kura ceptu desiņas un grieztu maizi. Tā nu ir sanākusi ka potenciālā ragana ir aizmukusi, lai kļūtu par operas solisti, vai vismaz solistes balsi.

Tā nu arī grāmatā arī viss risinās kā operā. Neviens nesaprot, kas tiek dziedāts, galvenais, lai smuka mūzika. Arī mirušiem pēc nāves pietiek laiks garām atvadu scēnām un runām. Pats Nāve gan parādās reti tikai tad, kad kāds nomirst. Žurku ķērājs tapa pagodināts pēc viņa atnāca Žurku nāve.

Par grāmatu dodu 9 no 10 ballēm, man jau ar opera diez ko daudz nepatīk un autora ironija likās saprotama.

Citāts:
“Well, basically there are two sorts of opera,’ said Nanny, who also had the true witch’s ability to be confidently expert on the basis of no experience whatsoever. ‘There’s your heavy opera, where basically people sing foreign and it goes like “Oh oh oh, I am dyin’, oh, I am dyin’, oh, oh, oh, that’s what I’m doin'”, and there’s your light opera, where they sing in foreign and it basically goes “Beer! Beer! Beer! Beer! I like to drink lots of beer!”, although sometimes they drink champagne instead. That’s basically all of opera, reely.”

Ask the Pilot by Patrick Smith

Grāmatiņa tika iepirkta Singapūrā un lidojumā uz Londonu arī nedaudz palasīta. Pa īstam izlasīt gan izdevās tikai tagad.

Grāmata mums stāsta visu par un ap pasažieru lidmašīnām, kas un kāpēc notiek un kā tas viss izskatās no pilota redzes punkta.

Grāmata ir domāta cilvēkiem, kurus interesē jautājumi: kādēļ gaisā lidmašīna kratās?, kas notiek, ja lidmašīnā iesper zibens?, vai autopilots spēj automātiski nosēdināt lidmašīnu?, cik lielas ir degvielas rezerves?, kuras lidmašīnas lido vistālāk?, vai lidmašīnas durvis nevar nejauši atvērt? Un protams pats galvenais, kur paliek tualetes saturs noraujot ūdeni?. Grāmata tad arī sniedz atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem.

Grāmatas autora Patrick Smith nodarbošanās ir pilots. Šo grāmatu viņš izdevis apkopojot salon.com mājas lapas rubrikas „Ask the pilot” atbildes. Tā kā grāmata izdota 2004 gadā man bija prieks atklāt, ka pasākums turpinās un salon.com ir pieejams rakstu arhīvs, ar plašām atbildēm uz jautājumiem, kas radušies pēc grāmatas izdošanas, izdevās atrast arī autora bilžu galeriju flickr.com lapā. Tā kā, ja kādam ir interese uzzināt kaut ko vairāk par lidmašīnām uz priekšu!

Grāmatu novērtēju 10 no 10 ballēm. Lasāmais ir interesants, saprotams un tajā pašā laikā neieslīgst pārāk tehniskās detaļās. Patika stāstiņi iz dzīves, labākais par sausā ledus iemešanu tualetes podā.