Šī ir trešā grāmata no sērijas, kura tiek veltīta Ankh-Morpork Pilsētas sardzei un tās kapteinim Vaimsam. Grāmatu varētu uzskatīt par jauku variāciju tēmai Azimova roboti un to likumi. Šeit gan robotu vietā doti golemi, no māla izveidoti cilvēkiem līdzīgi kolosi, kurus apdedzina krāsnī mutē ieliek instrukcijas un gatavs, strādnieks pa velti. Tikai ir neliela problēma golemi sāk masveidā izdarīt pašnāvības. Kāds mēģina arī noindēt patrīciju. Šnobijs Šnobss (sardzes kapteinis kaprālis, kuram izsniegta speciāla izziņa, ka viņš tomēr ir cilvēks) uzzina, ka patiesībā viņš ir Ankhas grāfs. Vispār pilsētā notiek kārtējais apvērsuma mēģinājums.

Grāmatiņā sevišķi patikās rūķu un viņu pārtikas problēmu izklāsts. Visiem ir labi zināms, ka rūķi ēd žurkas, žurka mīklā, žurka uz kociņa. Protams ar ketčupu var apēst jebko. Uzzināju, ka pēc žurkas pagatavošanas obligāti jāievēro higiēnas normas, tas ir jāmazgā rokas, jo nevar taču zināt kādas slimības tai žurkai bijušas. Un protams labākais tēls šajā grāmatā bija mazais ķertais žurku mednieks Wee Mad Arthur.

Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm, izcils lasāmais.

Citāts:
“...’Was there anything else on the dinner menu?’
‘Vole-au-vents and Cream of Rat,’ said Gimlet. ‘All hygienically prepared.’
‘How do you mean, “hygienically prepared”?’ said Carrot.
‘The chef is under strict orders to wash his hands afterwards.’
The assembled dwarfs nodded. This was certainly pretty hygienic. You didn’t want people going
around with ratty hands…”