Navigate / search

Mūsu Vēsture 1985-2005 I by Lato Lapsa, S.Metuzāls un K.Jančevska

Šī laikam pēdējā gada laikā ir pirmā latviešu autoru grāmata, kuru esmu izlasījis. Droši vien tā arī nebūtu pievērsis šim darbam uzmanību, ja vien garlaicības mākts Delfos neizlasītu dižā eiroskeptiķa Normunda Grostiņa apcerējumu par tēmu “Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?”, kur grāmata nolīdzināta līdz ar zemi un bija redzams, ka raksta autors ir dziļi aizvainots par viņa pagātnes pieminēšanu. Tad papētījis grāmatas mājas lapu nolēmu, ka jānopērk un jāizlasa.

Grāmatu tiešām par standarta vēstures grāmatu saukt nevar, bet tas jau rakstīts arī pašas grāmatas ievadā:

“Brīdinām: tā nav garlaicīgā oficiozā, “mācību grāmatu” vēsture, ko raksta varas apmīļotie un piejaucētie hronisti, kuru galvenā misija, kā brīžam šķiet, ir — uzrakstīt tā, lai, pasargi Dies, neaizvainotu nevienu, no kura kādreiz var būt atkarīgs viņu maizes kumoss un sviesta cibiņa. Šī ir reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture — lai arī daudziem tā būs kā asaka rīklē.”.

Tomēr man pēc izlasīšanas vairāk liekas ka tā ir vēsture grāmatas autoru subjektīvā izpratnē. Pati grāmata jāatzīst ir sarakstīta saistošā valodā un lasīju to ar interesi. Patika, ka notika nevis notikumu diena pa dienai atstāstīšana, bet īss atstāstījums, kas šajā laika posmā noticis attiecīgajā vēstures aspektā vai fenomenā (kooperatīvi, partijas, vēlēšanas, naudas maiņa utt.). Katra aspekta aprakstam, tiek izmantoti citāti no tā laika avotiem, politiķu izteikumiem, kas stāstījumam piešķir dzīvīgumu.

Man kā cilvēkam, kas tajos laikos vēl gāja pamatenē 90-to gadu sākums, sevišķi interesanti likās to laiku apraksti, jo 12 gadu vecumā politika un vēsture mani īpaši neaizrāva. Grāmatai dodu 8 no 10 ballēm, par saistošo stāstījumu, tomēr ieteiktu pārāk jau nu visiem apgalvojumiem neticēt, jo vietām stiliņš izskatās nedaudz pēc dzeltenās preses.

PS Grāmatas vāka attēls ņemts no http://www.musuvesture.lv/?ievads.

Diskzemes grāmatas un cik ilgi es tās vēl lasīšu

Discworld ciklu ir sarakstījis britu rakstnieks Terry Pratchett (1948 – ), kura darbi pirms Harija Potera izgudrošanas bija visu laiku vispārdotākie, aptuveni 12 miljoni eksemplāri un katru gadu papildus pārdodot 2 miljonus.

Visās 39 grāmatās darbība notiek uz Diska, kas balstās uz 4 ziloņiem, kuri stāv uz liela bruņurupuča muguras, kas peld Visumā. Katra grāmata pēc savas būtības ir parodija par steriotipiem, kas sastopami uz Zemes cilvēku sabiedrībā , šie steriotipi tiek adaptēti un integrēti Diskzemes sabiedrībā un parādā iespējamās smieklīgas un arī drūmās puses. Šī sērija parāda mūsu pašu Zemi tā teikt no malas plaknē.

Tad nu atgriežoties pie jautājuma, Dikzemes cikls atainots zemāk redzamajā attēlā.

Savukārt izlasītas jau ir šīs grāmatas.

Redzam, ka lasāmā nav palicis daudz, vispār es brīnos, kā tik labu grāmatu sēriju esmu palaidis garām tik ilgu laiku. Savukārt par visām izlasītajām manus novērtējumus varat atrast bloga sadaļā Lasu.

PS. Bildes ņemtas no L-space. L-space Diskzemē ir telpa, kas savieno visu iespējamo pasauļu bibliotēkas vienā tīklā caurdurot telplaiku, jebkurā vietā, kur vairāk par 2 grāmatām L-space ir pieejama (protams tikai bibliotekāriem).

The Explorers by Tim Flannery

Pilnais nosaukums “The Explorers: Stories of Discovery and Adventure from the Australian Frontier by Tim Flannery”

Grāmata tika pasūtīta pirms Austrālijas ceļojuma. Tagad, kad pats esmu bijis daudzās no vietām, kuras apmeklējusi Stjuarta ekspedīcija, domāju, ka lasīšana būs divtik interesanta.

Gribi zināt:
Ko cilvēki domā trīs, divas un vienu dienu pirms bada nāves?
Cik liels ir bads, kad esi ar mieru apēst dzīvu valabiju?
Kā tas ir, kad kamielis iešauj tev kājā, tuksneša vidū?
Kas notiek gadījumā, ja ekspedīcijas dalībnieki ir totāli dulburi?
Kas notiek tad, kad vietējie aborigēnu draugi nolemj tikt pie tavas tabakas nošaujot tavu kompanjonu un aizlaižas atstājot tevi vienu nekurienes vidū?

Tad tev šī grāmata ir obligāti jāizlasa. Read more

Barcelona by Robert Hughes

Pirmā izlasītā grāmata no izlasāmo saraksta.

Februārī esmu nolēmis aizšaut uz Barselonu un protams būtu vēlams, šo to par pilsētas vēsturi zināt. Šī grāmata ir jāizlasa pēc iespējas ātrāk, jo atlicis tikai mēnesis.

Tad nu arī saņēmos un izlasīju ar. Grāmata tiešām stāsta par Barselonas vēsturi, kura starp citu nemaz nav tik sena. Sākās ka mazs ciematiņš ceļa malā, līdz beidzot izveidojās par to kādu mēs to pazīstam tagad. Godīgi sakot, par Spānijas vēstures peripētijām zināju tikai lielos vilcienos, šī grāmata man palīdzēja iepazīt arī mazos vagoniņus, lai gan tikai par Kataloniju.

Kopumā tagad man ir radies priekšstats arī par Barselonas vēsturiskā centra apbūvi, kas kad taisīts, kurš projektējis, cik ilgi cēlis un, kas izrādās Barselonā nav mazsvarīgi, cik reizes dedzināts. Dedzināšana nemieru laikos ir gājusi uz urrā. 100% katoļu populācija pat nav kautrējusies nosvilināt katoļu baznīcas, dažas pat pāris reizes. Zinu arī, kādas kultūrvēsturiskas vērtības nošķūrējuši pilsētas plānotāji, žēl, ka Citadeli noplēsa. Grāmatā ir bagāts faktoloģisks materiāls un protams, ka visu atcerēties nebūs iespējams, tomēr labāk kaut kas, nekā nekas.

Pati grāmata ir sarakstīta 1993. gadā vēsturi tas nemaina, bet skaidrs, ka jaunākās atrakcijas tur apskatītas nebūs. Autors savācis bagātīgu materiālu ar faktiem un arī stāstījums ir visai saistošs, tomēr vietas, kurās tiek rakstīts par dzeju izlaidu.

Kopumā grāmatai dodu 9 no 10 ballēm. Ir vērts lasīt, ja braucot uz Barselonu gatavojies staigāt pa muzejiem, bet ja tāpat ietusēt tad nav jēgas.

Intelektuāls Jautājums XVIII jeb puikam smeķē zemenes

Arī veca problēma un nebrīnītos, ka tā tiek publicēta 6. klases algebras grāmatā.

Tautas skaitītājs apmeklē kādas sievietes māju. Pieklauvē pie durvīm un redz sieviti un tās trīs bērnus. Skaitītājs uzjautā cik gadi ir bērniem. Sieviete atbild: “Bērnu gadu reizinājums ir 72, bet gadu summa līdzinās mana dzīvokļa numuram”. Skaitītājs iziet ārā iečeko numuru un nākot atpakaļ saka: “Dodiet man lūdzu papildus informāciju”. Sieviete saka: “Vecākajam dēlam bērnam garšo zemenes”. Tautas skaitītājs uzreiz spēja noteikt bērnu vecumu. Cik gadiņu ir bērneļiem?

ПРИШЕСТВИЕ ХИСПА by Павел Миротворцев

Šī cik var saprast ir Pāvela Mirotvorceva pirmā grāmata, neko lāgā par viņu internetā atrast nevarēju. Grāmata pēc savas būtības ir tipiska fantasy žanra pārstāve. Galvenais varonis Hisp (ja kādu izbrīna viņa vārds, izlasiet to no labās uz kreiso pusi) nonāk pasaku pasaulē. Protams tur nonākot, šamais iegūst mega turbo superspējas, lai lasītājam interesantāk. Tālāk seko standarta sižeta pavērsiens pēc mēneša treniņiem, puika dodas no punkta A uz punktu B, iegūstot draugus un galējot nost ienaidniekus. Grāmata uzrakstīta bez nobeiguma, kas liek secināt, ka viss nav beidzies un būs vēl vismaz kādas 2 grāmatas, kur sastapsimies ar Hisp.

Neskatoties uz visai banālo un vienvirziena sižetu, grāmata uzrakstīta tā ka lasi neatrāvies un līdz beigām. Kaut kas tomēr viņā piesaista, taču uz beigām dažas lietas sāka kaitināt. Ne jau galvenā varoņa nemirstība, bet gan viņa tendence uz jokiem, pietam jociņi, ko autors viņam liek izteikt ir tā sakot no “ploskije šutki” tipa, un izraisa nedaudz žēlumu, jo kā zinām “ploskije šutki tem horoši čto ih možno mnogo v golove pomesķit”. Kopumā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm, lai ar interesana tomēr pārāk pārsātināta ar klišejām.

Gravitācijas ātrums

Visi ļaudis zin, gaismas ātrums ir 300 000 km/s, taču cik liels ir gravitācijas ātrums? Es te domāju un lasīju, sanāk, ka to nezin neviens. Vieni saka momentāns, citi, ka tikpat ātrs kā gaismas ātrums. Veiktie eksperimenti liecina, ka gravitācija izplatās tikpat ātri kā gaisma, vai arī daudz ātrāk. Ņūtona fizikā, gravitācijai jāizplatās momentāni, Einšteina relativitātes teorija paredz, ka gravitācijas ātrums ir vienāds ar gaismas ātrumu. Ja gravitācija ir ātrāka par gaismu, vai tad tās ātrums maz ir nosaucams par ātrumu?

Es personīgi domāju, ka gravitācija neizplatās ātrāk par gaismas ātrumu (pierādījumu man nav). Un Jūs?

Intelektuāls Jautājums XVII jeb zirņu problēma

Tev ir desmit bundžas ar zirņiem. Bundžas ir atvērtas. Pašas bundžasir identiskas. Karā bundžā ir 100 zirņi. Deviņās no desmit bundžām katrs zirnis sver 1 gramu. Desmitajā bundžā, katrs zirnis sver 0.9 gramus. Tev nav zināms kurā bundžā atrodas vieglākie zirņi un arī vizuāli novērojot nav iespējams pateikt kuri tie ir. Tev ir elektroniskie svari. Svari diemžēl ir sabojāti un spēj veikt tikai vienu pareizu svēršanas operāciju pēc kuras svari salūzt pavisam. Kā izmantojot vienu svēršanas iespēju, precīzi noteikt kurā bundžā ir vieglākie zirņi?