Neilgi pirms jaunā gada domāju, ko lasīt? Neko dziļi zinātnisku vai ekonomisku nevēlējos un nolēmu palasīt kādu vēl nelasītu N.Basova darbu. Arī šeit gaidīju viņam raksturīgo ievirzi, mazā cilvēka cīņa ar ļauno kā “Лотар” ciklā vai kā “ТОТАЛЬНОЕ ПРЕСЛЕДОВАНИЕ” brīnumainām spējām apveltīta cilvēka pigas rādīšana visai pasaulei.

Grāmatas žanrs izrādījās detektīvs. Detektīva darbība norisinās izdomātā pasaulē, kaut kur analogā renesansē. Kņazu Diodoru izsauc uz Mirkvu (izdomātas impērijas galvaspilsēta) un slepenpolicija viņam uztic doties uz kādu attālu karaļvalsti izmeklēt tās valsts kases izlaupīšanu. Grāmata līdzinājās krimiķim līdz kādai 350 lapaspusei, un nu ne no vietas lieta nekustējās. Sāku jau šaubīties vai atlikušajās deviņdesmit lappusēs maz uzspēs atrisināt. Un tad satura pavērsiens mani apbēdināja, autors izmantoja triku “dievs no mašīnas”, un kņazam mistiskā veidā viss kļuva skaidrs. Tas lasīt prieku nedaudz sagandēja. Grāmatā izstrādātās pasaules detalizācija liecina, ka šeit autors arī veido jaunu ciklu. Kopumā grāmatai dodu 6 no 10 ballēm.