Grāmatu nopirku, maija brīvdienās nejauši iegājis grāmatu bodē. Biezuma un cenas attiecība likās atbilstoša un tādēļ, daudz neskatoties, ieguvu to savā īpašumā.

Grāmatas autors ir katolis un Kristietības vēstures profesors Kembridžas Universitātē. Tas radīja zināmu risku, ka grāmatas saturs būs centrēts uz Romas Katoļu Baznīcas (RKB) labajām pusēm un autors nebūs objektīvs. Tomēr izrādījās, ka man nebija taisnība.

Grāmata 400 lapaspusēs mēģina mums pastāstīt RKB pāvestu vēsturi 2000 gadu garumā. Pieminēts tiek katrs pāvests un viņa darbi pasaules vēstures kontekstā. Ierobežotā grāmatas apjoma dēļ lasītājam ir jābūt erudītam viduslaiku Eiropas vēsturē, jāzina katra laikmeta politiskie noskaņojumi un jābūt speciālistam RKB teoloģijas niansēs.

Lasot grāmatu mēs uzzinām, kā pāvesta institūcija radusies, kāda ir bijusi tās sākotnējā loma, tās nozīme Eiropas politikā. Ienākumu avoti un samudžinātā Itālijas politika. Nedaudz izbrīnīja, ka viss pasākums tika apskatīti tikai un vienīgi Eiropas kontekstā – Amerika, Āfrika un Āzija vispār tika pieminētas tikai pāris reizes garāmejot.

Lasot grāmatu sagaidīju, ka liela uzmanība tiks veltīta pāvestu personībām un biogrāfijām, taču jāatzīst, ka patiesībā grāmatā runa ir par pāvestības kā institūta vēsturi. Varbūt tas saistīts ar to, ka par agrīnajiem pāvestiem nav pieejama plaša informācija. Padziļināta informācija tiek sniegta tikai par pāvestiem, kas ievēlēti no 1800-tajiem gadiem. Un arī šeit lielāka uzmanība ir pievērsta pāvesta institūta reformai nevis pašam pāvestam cilvēkam.

Grāmatā mani kaitināja autora lēkāšana no vienas desmitgades turp un atpakaļ, tas reizēm nosita no galvenās domas. Likās, nevar būt, ka esmu izlasījis nupat par 50 gadu periodu un neko neatceros – izrādās autors nedaudz aizsteidzies notikumiem priekšā. Tad nedaudz var apjukt laikos, kad parādījās pretpāvesti, visu laiku bija jāčeko pāvestu sarakstā, kas ir pāvests un kas ir pretpāvests.

Kopumā grāmata bija pamatīgs pārbaudījums manām vēstures zināšanām, dažas lietas biju spiests atkārtot, lai labāk saprastu grāmatas jēgu. Lielākais “probels” man bija tieši Pāvesta valsts Itālijā, daļu uzzināju no grāmatas, daļu meklēju internetā.

Tā kā grāmata ir tulkojums no angļu valodas, tulkojis G.Dišlers, tad vietām kaitināja nepārtulkotie anglicismi. Bija tādas pērles kā makabrs un vizitācija un dažādi mēģinājumi latviskot itāļu vārdus (Inočenco), pie tam netiek ievērota nekāda konsekvence, kas laikam liecina, ka tulkošana veikta vairākos piegājienos. Lai vai kā, paldies G.Dišleram par tulkojumu, jo angļu mēlē šīs grāmatas lasīšana ietu vēl grūtāk.

Kopumā grāmatu vērtēju 10 no 10 ballēm. Jā, nav nosaucama par populārzinātnisku un stāstījums nebūt nav raits un viegli saprotams, taču šī grāmata var kalpot kā izcils avots atsaucēm un problēmas ieskicēšanai. Izlasīt jau, protams, viņu var jebkurš, taču sapratnei būtu nepieciešams labi zināt vēsturi un saprast, ka tieši uz šādām grāmatām tiek veidotas populārzinātniskā izklaidējošā literatūra, izņemot ārā neinteresantās vietas un atstājot tikai spekulācijas par “Konstantīna dāvinājumu” vai leģendu par sievieti pāvesta krēslā.

Attēls no Izdevniecības Atēna