Navigate / search

Making Money by Terry Pratchett

Jā šī ir kārtējā Terry Pratchett grāmata par Diskzemi. Making Money ir viena no pašām pēdējām šī cikla grāmatām un ir ierindojama industriālo noveļu ciklā.

Grāmatā mēs atkal satiekam Moist von Lipwig no „Going Postal”. Viņam kārtējo reizi tiek izteikts piedāvājums, no kura nevar atteikties, kādam ir jākļūst par bankas vadītāju. Protams, šāds notikumu pavērsiens nepatīk baņķieriem, kas jūtas aplaupīti un uzskata ka Vetinary cenšas sagrābt bankas. Tad nu nabaga Moists dara, ko var, lai noturētos uz ūdens, galu galā no banku lietām viņš neko nesaprot. Patiesībā no bankām kaut ko saprot tikai galvenais kasieris Mr.Bent, kurš prot izskaitļot procentus galvā un labi manipulēt ar cipariem. Jūs jau noteikti nojaušat, ar ko tas viss parasti beidzas, jā ar pilnīgu visu banku auditu.

Jāatzīst, ka autoram šī grāmata nav diez ko izdevusies. It kā viss jau ir – humoristiska gaisotne, spraigi notikumi, labi personāži, bet tomēr kaut kā neliekas. Man šķiet, ka galvenā problēma ir sekojoša, autors mēģina smieties par lietām, kuras nemaz nav smieklīgas. Tādēļ arī rezultāts ir tāds, kāds ir.

Galvenais uzsvars tiek likts uz sižeta līniju, kurā Moists cenšas pārliecināt Ankh-Morpork iedzīvotājus, ka zelta standarts ir tikai pieņemts nosacījums, nākotnes solījums un zeltam bankā nemaz nav jābūt. Tāda neliela ironija par mūsdienu papīrnaudas segumu.

Loģiski, ja jau stāsts ir par bankām, nenotiek nekādi asinsstindzinoši notikumi, viss izskatās pēc nedaudz izstiepta garlaicīga politisku intrigu atstāstījuma. Varbūt esmu kļuvis pārāk izlepis?

Protams ir arī daži jauni tēli, apsēstais baņķieris Cosmo, kurš visā grib līdzināties Vetinary, augstākminētais Bent, un Gloopers – bankas ekonomiskā modeļa sistēma, loģiska sistēma, kurā par tranzistoriem kalpo ūdens caurules. Netiek aizmirsta arī Adora Bell Dearheart un viņas Golemu Trasts.

Kopumā šai grāmatai ir grūti ielikt vairāk par 7 no 10 ballēm. Tas mani nedaudz apbēdināja, jo ar nepacietību gaidīju, kad beidzot no amazon man viņu atsūtīs.

„Technically it appears to be classic Bag of Holding but with n mouths, where n is the number of items in an eleven-dimensional universe, which are not currently alive, not pink, and can fit in a cubical drawer 14.14 inches on side, divided by P”

Vasaras atvaļinājums II

Ir pienācis laiks kārtējam atvaļinājumam. Šogad neplānoju nekādus tālus ceļojumus, esmu nospriedis nedaudz pablandīties pa tām Eiropas valstīm, kurās nemaz neesmu bijis un tādu ir daudz. Šīs vasaras plānā man ir nelielas Francijas daļas apskatīšana.

Domāju, ka Francijā būšu jau nākošo otrdien. Tur fiksi paņemsim nomā mašīnu un līdz vakaram mēģināsim nokļūt pirmajā paredzētajā gala punktā La Rochelle.

Bilde no Travelfrance.

Tad neliels laika periods tiks pavadīts Saules salā jeb Ile de Re.

Bilde no Tripadvisor.

Tad dažas dienas tiks veltītas Luāras ielejas pilīm.

Bilde no gmu.edu.

Un tad nelielu laika sprīdi veltīsim arī Parīzes apskatei. Tā kā biļetes jau ir nopirktas un viss sarezervēts atliek vien gaidīt 17. jūniju. Žēl, ka neprotu franču valodu, divas reizes esmu mēģinājis iemācīties, bet pacietība nekad nav pietikusi ilgāk kā vienai dienai. Bet tā kā līdzi tiks ņemts Ivars tad vismaz ar ceļa prasīšanu jānodarbojas nebūs.

Intelektuāls jautājums XXVIII jeb kāpaļāšana pa kalniem

Šis uzdevums, kā jau tradicionāli, neprasīs nekādus dižus matemātiskus aprēķinus un risinātājam tikai jāzina, kāds izskatās kalns.

Tātad problēma ir sekojoša: pulksten 10:00 no rīta tūristu brigāde no kalna piekājes (punkts A) pa taku kāpj uz kalna virsotni (punkts B). Taka ir tikai viena. Vakarā tūristi ir tikuši augšā un pārlaiž nakti kalna virsotnē. No rīta pulksten 10:00 viņi sāk kāpšanu lejā no virsotnes.

Tātad jautājums, vai eksistē tāds punkts uz takas, kurā tūristi kāpjot lejā no kalna nonāk precīzi tajā pašā laikā, kā iepriekšējā dienā kāpjot augšā? Ja eksistē, tad kā to pierādīt?

The Ten Most Beautiful Experiments by George Johnson

Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, grāmatiņa ir par eksperimentiem un eksperimentēšanu. Grāmatas autors ir izvēlējies viņaprāt viselegantākos zinātnes eksperimentus zinātnes vēsturē un aprakstījis tos lasītājam.

Protams, vienmēr jau var strīdēties, kurš eksperiments ir labākais un kurš iekļauts lieki, bet lielā mērā piekrītu autora izvēlei. Autors katras nodaļas iesākumā mums sniedz nelielu ieskatu tā laika zinātnē, apstāsta par ko ir runa, sniedz ieskatu zinātnieka biogrāfijā un ķeras pie paša eksperimenta.

Pirmais eksperiments, ar ko autors mūs iepazīstina, ir G.Galileja brīvās krišanas paātrinājuma eksperiments. Pasaulē dominē uzskats par akmeņu mešanu no Pizas torņa, patiesībā, Galilejs savas lodītes ripināja pa slīpni.

Otrais eksperiments, V.Harvija atklājums, asinsrite un veids kā viņš to pierādīja. Ja godīgi man šī nodaļa ne visai. Ir jau interesanti palasīties par tā laika medicīnu, bet ir lasītas labākas grāmatas par šo tēmu.

Trešais eksperiments, Ņūtons un viņa eksperimenti ar gaismu un atbilde uz jautājumu, kas ir krāsa. Iespaidīgi likās apraksti, kur Ņūtons cenšoties noteikt, kā strādā cilvēka acs baksta ar adatu savu acs aizmugurējo sieniņu, vai skatās ilgi saulē. Bet galvenā sāls visā eksperimentā slēpjas varavīksnē.

Read more

ПОД ЗНАМЕНЕМ ПРОРОЧЕСТВА by Виталий Зыков

Biju domājis, ka šī grāmata būs triloģijas pēdējā, bet kļūdījos. Izskatās, ka šī būs vismaz tetraloģija un pēdējā grāmata nemaz vēl nav sarakstīta. Pirmā un otrā grāmata jau ir izlasīta.

Jarika piedzīvojumi Torna pasaulē turpinās. Puisis ir uzmetis iepriekšējo darba devēju Zelodas karaļvalsti un devies pelnīt maizi kā algotnis. Autors pamazām stāstu iegriež standarta fantasy žanra rāmjos, galvenais varonis savāc nelielu komandu, kas, kopā strādājot, var paveikt brīnuma lietas. Tā nu viņi klaiņo pa pasauli, aizskardami daudzu un dažādu grupējumu intereses.

Jarikam parādās viena jauna īpašība – nežēlība. Pašam gan viņam mērķis vēl nav nekāds, bet visus, kas viņam uzbrauc, tos iznes koka uzvalkos. Netiek aizmirsta arī maģija. Jariks tajā ir kļuvis speciālists, tāpat kā Oļegs, tas gan stažējas pie rūķiem.

Kopumā, lai jau arī stāsta trešā grāmata, jāuzslavē autora spēja izvairīties no problēmu globalizācijas. Standarta pasākums ir pirmajā grāmatā – risinām ciema problēmas, otrajā pasaules, trešajā multiversa. Paldies autoram, te problemātikas eskalācija nav tik krasa un varonim netiek piešķirts vezums ar superspējām, lai tiktu galā ar superproblēmām. Problēmas ir, bet ne visas spēj atrisināt.

Nedaudz pārsteidz galvenā varoņa pataloģiskā agresivitāte, kādēļ autors izvēlējies šo ceļu nesaprotu, elfus viņš vienkārši neieredz – tas saprotams, bet labprāt arī uzmet citus, pie tam reizēm bez pamata. Lai arī grāmatā joprojām risinās ap piecām sižeta līnijām, tomēr biju jau pieradis pie „lēkāšanas” un tas vairs mani nesatrauca. Vispadevušākās man šķiet Jarika un Nekromanta Čismara līnijas, visgarlaicīgākies stāsti par Nastjas „dižajām” galma intrigām.

Kopumā šai grāmatai droši lieku 8 no 10 ballēm. Un ar nepacietību gaidīšu turpinājumu. Cik gan ievācu informāciju, tas nav vēl pat sākts rakstīt un iespējams, ka jāgaida būs kāds gads vismaz. Protams, šādas ilgas dzemdības nedaudz kaitina, jo bezmaz jāveido dažādu autoru nepabeigto grāmatu ciklu saraksts.

Bilde no izdevniecības Armada.

НАЕМНИК ЕГО ВЕЛИЧЕСТВА by Виталий Зыков

Šī ir grāmatu sērijas Torna pasaules sērijas otrā grāmata, pirmo apskatīju jau agrāk.

Jarika piedzīvojumi turpinās – lai labāk iekļautos vietējā sabiedrībā viņš pieņem vārdu K’irsans un iestājas Zelodas impērijas armijā. Tādā kā franču leģiona analogā. Sāk kā parasts kareivis un grāmatas beigās jau kļuvis par leitnantu. Protams, ka grāmatas notikumi neataino mierīgu dienesta karjeru.

Zelodas karaļvalstī sākas varas maiņa, vecais karalis ir spiests bēguļot ar sava leģiona atliekām. Tomēr viss vēl nav zaudēts, valdošajai dinastijai reiz piederējis artefakts Zelodas āmurs, tāds kā maģijas koncentrators, un to atrodot karalis var varu atgūt. Protams, ka āmurs tiek atrasts, un kurš tajā visā palīdzēja varat minēt paši.Grāmatā autorsta garus un plašus aprakstus Zelodas un Torna pasaules politiskajai situācijai, ievieš jaunas koncepcija nākotnes notikumu attīstībai, sāk parādīties dažādi artefakti.

Arī Jariks beidzot ir pametis savu pasīvo statusu. Armijā samācījies kauties, drakona asinis ir nākušas par labu, tagad ienaidniekus galē kaudzēm. Ar maģijas izmantošanu viņš neforsē, lai neatklātu savu incognito. Protams, par autora aprakstītajiem taktikas un stratēģijas spriedumiem var padiskutēt, bet labi tā jau tomēr ir fantasy grāmata nevis Klauzevica darbs. Jarikam gan joprojām nav nekādi nākotnes nodomi, viņam nav pat ilgtermiņa kvesta, kas šādās grāmatās ir obligāts. Viņam ir dažādi mistiski ienaidnieki, par kuriem lasītājs uzzina pavisam nedaudz, parādās jauni spēki, bet nu nekādi nevar saprast, uz kuru pusi tas viss velk. To jau drīzāk jāvērtē pozitīvi, jo parasti šis žanrs grēko ar sižeta līniju, taisnu kā lineāls.

Neskatoties uz visu augstāk minēto sižetā ir reāla darbībai arī tikai darbības pēc, taču tā aizrauj. Reizēm sanikno daudzās sižeta līnijas, tās ir veselas četras. Taču autora pasaules burvība nav zudusi lieku 8 no 10 ballēm.

Bilde no izdevniecības Armada.

Intelektuāls jautājums XXVII jeb kā kļūt par karali

Parasts loģikas uzdevums, neprasa no risinātāja neko citu kā tikai loģisko domāšanu.

Kādā karaļvalstī karalis, sajutis savas nāves tuvošanos, nolemj atdot karaļvalsti cilvēkam, kurš spēs izpildīt sekojošu uzdevumu. Pils lielajā zāle izklāts 10 x10 metrus liels paklājs. Paklāja centrā atrodas zelta ķeblis uz kura uzlikts dārgakmens. Karaļvalsts pienākas tam, kurš neuzkāpjot uz paklāja ar savām rokām no ķebļa nocels dārgakmeni.

Papildus nosacījumi:

Karaļvalstī nedzīvo radījumi ar 10 metru garām rokām;
Ķebli ar kārti nedrīkst bīdīt uz paklāja malu;
Nedrīkst nolaisties no griestiem ar virves palīdzību;
Nekādi stieņi sienās un virzīšanās pa tiem;
Nekāda materiāla uzklāšana uz paklāja, lai teiktu, he pa paklāju es negāju.

Kā kļūt par karali?

King’s Bounty: The Legend

Šī ir spēle, kas iemeta mani laika bedrē. Sākās viss diezgan vienkārši, ceturdien palasījies sapratu, ka šis pasākums izklausās daudzsološi. Vakarā devos mājup no darba un Elkor veikalā spēli nopirku. Aiznesu mājās, uzinstalēju, palaist neizdevās. Iedzēru minerālūdeni, liku sasparoties savām datorzināšanām un pamainīju ini failā dažus uzstatījumus – aizgāja. Aizgāju arī es uz laika bedri.

Spēle jau patiesībā ir varenā eposa Heroes klons. Tā kā savu Heroes spēlēšanas karjeru sāku līdz ar datoru iemaņu apguvi, tad zināju jau ko sagaidīt. Galvenais varonis visur dodas ar zirgu, gan pazemē, gan šahtā, gan uz kuģa, gan pilī un iespējams, ka arī uz tualeti. Galvenais varonis nekad neguļ viņš vienmēr kaut kur auļo un vicina zobenu. Galvenais varonis no nekā nebaidās viņam ir vienalga cik spēcīgs ir pretinieks, dod tik izkauties.Spēles flora un fauna ir agresīva. Nezinu kā ar viņiem sadzīvo vietējo ciematu iedzīvotāji, bet galvenajam varonim iesākumā ir jāslapstās uz nebēdu, lai paliktu dzīvs. Viss kas kartē kustās saucas “vražeskij otrjad”. Tas mani nebaidīja un sāku vietējās floras un faunas metodisku iznīcināšanu. Princips vienkāršs – uzbrūc vājākajiem un bēdz no stiprākajiem. Pieaugot varoņa līmenim spēku balanss izmainās un skat, tu jau esi spējīgs nogalēt rāpojošu mušķērāju no kura esi bēguļojis jau trīs stundas. Un tad tu viņam liec samaksāt par visu!

Spēles ideja ir vienkārša tu Grinvortas karaļa uzdevumā veic dažādus kvestus, krāj savu autoritāti un apgūsti burvestības. Autoritāte tev palīdz palielināt armijas izmērus, kvesti dod tev pieredzi un naudu. Priecē, ka zirga gājiens nav ierobežots un vari jādelēt pa pasauli uz nebēdu cik lien. Protams augot varoņa līmenim palielinās arī uzdevumu grūtība 5 čūsku vietā jau jākauj 150 un katra jaunā kartes lokācija kļūst ar stipriem monstriem bagātāka.

Tomēr ir dažas lietas, iespējams jaunievedumi, kas mani ļoti iepriecināja:
Pirmais kā jau minēju, zirgs, kas dienas laikā spēj veikt vairāk par 4 lauciņiem;
Otrais, gājienu stratēģija tikai cīņu laikā;
Trešais, tev vairs nav jānodarbojas ar piļu iekarošanu, apgreidošanu, karaspēks, tagad ir pieejams katram, kam ir nauda;
Ceturtais, kastīte ar īpašajiem monstriem, kas palīdz tikt ar problēmām galā vieglāk.

Grafika ir vienkārši izcila, pasaku valstība izskatās kā pasaku valstība. Bildes superīgas, monstri jauki sazīmēti. Tā kā spēli veidojuši Krievzemes speciālisti, tad arī humors ir jauks un savdabīgs. Arī kvesti tiek ieturēti tādā pašā garā, jāmeklē pazudušas princeses, jāiztīra rūķu 44. laboratorija, kurā iemitinājies milzu zirneklis. Daļa gan ir standarta, aiznes to tam, atnes to tam, bet tā jau ir žanra globāla problēma.

Kopumā par spēli varu teikt ir vērts pamēģināt, taču jāuzmanās tiem, kam nav daudz brīvā laika, jo šī spēle ir īsta laika bedre. Dodu 9 no 10 ballēm. Spēles mājas lapa.