Nesen atgriezos darbā no atvaļinājuma. Šodien man pielēca, ka uzņēmums nav saņēmis nevienu vēstuli veselas divas nedēļas. Banku izrakstus tak parasti saņemam pa pastu katru dienu. Nedaudz padomājis, nolēmu pazvanīt pasta nodaļai. Dialogs norisinājās aptuveni šāds.

– Labdien
– Labdien
– Izskatās, ka adrese (šāda un tāda) nav saņēmusi korespondenci jau vairākas nedēļas
– Kas tad jums tur uzņēmums atrodas?
– Jā, atrodas gan.
– Un kas par uzņēmumu?
– Nosaucu uzņēmumu
– Jā, mums ir problēmas ar to kvartālu;
– Un ko man darīt, ja jūsu problēmas rezultēsies, piemēram, laikā nesamaksātu rēķinu soda naudās. Vai tās man pārsūtīt Jūsu pasta nodaļai un Jūs tās segsiet?
– Pauze. Mmm laikam nē, bet domājam, ka pastu tuvāko dienu laikā piegādāsim, mums redz pastniece apslimusi.

Secinājums: visi jau ir pieraduši pie bardaka Latvijas Pastā un arī pašam pastam izskatās nemaz nav nekādas motivācijas kaut ko mainīt vismaz pasta nodaļu līmenī. Domāju, ka neba jau es viens tāds zvanītājs. Attieksme ir, gribiet sūdzieties, mums vienalga.

Saprotu jau viņus zemas algas, darbiniekus dabūt nevar, zaudējumi miljonos, bet ir viena štelle pārdodot pastmarku Latvijas Pasts garantē sūtījuma piegādi, ja uz tās uzlīmēta pastmarka. Tāpat Latvijas Pasts ir noslēdzis līgumus ar citu valstu pastiem, kuros viņš garantē piegādāt Latvijas adresātam no šīm valstīm sūtīto korespondenci. Jeb tautas valodā sakot paņem naudu un banāli uzmet.