Navigate / search

The Great Pyramid: Ancient Egypt Revisited by John Romer

The Great Pyramid Ancient Egypt Revisited

Uz šīs grāmatas izlasīšanu mani pamudināja divi notikumi. Pirmais – nesen biju apmeklējis Ēģipti un slavenās piramīdas, piepildīju bērnības sapni apskatīt 4500 gadus vecas celtnes, par kurām daudz lasīts dažādos vēsturiskos romānos un daiļdarbos. Otrais krievu pseido dokumentālās filmas „Тайна египетских пирамид” noskatīšanās un ar to saistīto diskusiju lasīšana internetā. Skaidri bija nošķirami divi viedokļi – racionāli domājoši cilvēki un „piramidologi” (tie kas tic visam citam, tikai ne tam, ka piramīdas cēluši paši ēģiptieši).

Grāmatas atrašana nebija viegls uzdevums, tam tika veltītas vairākas stundas, nu nekādi nevēlējos iepirkt kaut kādu Muldašova tipa pseidozinātnisku apcerējumu veltītu piramidoloģijai. Mana galvenā vēlme bija uzzināt, kā tieši piramīdas ir tikušas būvētas, procesa apraksts, fakti, kas liecina par labu kādai konkrētai teorijai, fakti, kas ir pretrunā ar teoriju.

Pati grāmata, atzīšu uzreiz, pārspēja visas manas ekspektācijas. Grāmatas centrālā lieta, kas tiek apskatīta, ir Heopsa piramīda – turpmāk Piramīda. Perfekts, strukturizēts izklāsts, kas sevī ietver ne tikai parastai tautai „vispārzināmo” informāciju, bet arī dod ieskatu tādās niansēs, kas saistītas ar piramīdu būvniecību, kas parastam nespeciālistam nemaz nav zināmas. Grāmata nav domāta atlantologiem, ufologiem un piramidologiem, par viņiem autors izsaka savu viedokli citēdams W.M.F.Petrie:

„… dialogue in this democracy of ignorance where fact and theory, inaccuracy and inclination are given equal weigth, is Sisyphean. … It is useless to state the real truth of the matter, it has no effect on those who are subject to this type of hallucination. They can but be left with the flat earth believers and other such people.”

Pirmajā daļā autors diezgan smalki pastāsta, kā ir radušies mīti par piramīdām un „piramidoloģijas” pirmsākumi, agrīnie izrakumi un zinātnieku secinājumi.

Otrajā daļā lasītājam tiek pastāstīts viss, kas ir zināms par tā laika ēģiptiešu iedzīvotājiem, viņu iespējamā sadzīve, celtniecības motivācija, organizācija. Izteikumi netiek grābti no gaisa, bet pamatoti ar nopietnām atsaucēm uz arheologu publikācijām.

Trešajā daļā tiek apskatītas Piramīdas būvniecības materiālu ieguves vietas, akmens apstrādes tehnoloģijas, loģistikas tīkls.

Ceturtā daļa tiek veltītā agrīno piramīdu būvniecībai, materiāliem un metodēm, galvenais uzskats likts uz Džosera piramīdu un Sneferu trijām piramīdām (jā, šis faraons savas dzīves laikā sev pamanījās uzbūvēt veselas trīs piramīdas.

Piektā daļa sevī ietver aprakstu kā Piramīdas būvniecība uzsākta, plānošana, būvlaukuma sagatavošana, iekšējais un ārējais plānojums.

Sestā un pēdējā daļa apraksta Piramīdas būvniecības praktiskos aspektus, kā nodrošināt struktūras integritāti, veikt precīzus mērījumus, katra piramīdas elementa nepieciešamība un galvenais, kas ir ticis salaists dēlī un kā tas pēc tam labots. Beigās ir daudz un dažādi pielikumi ar darba plāniem, piramīdu plānojumiem, dimensijām un darbu apjomiem.

Es personīgi grāmatā uzzināju daudzas jaunas lietas, gan to ka Piramīdai eksistē plāns 1:1, kas izkalts piramīdas piekājē uz klinšu plato, balstoties uz kuru tad arī veiktas visi nepieciešamie mērījumi, akmens apstrādes metodes, Piramīdas būvniecības kļūdas un teorija, kādēļ ir bijušas nepieciešamas šahtas, kuras bloķētas ar bronzas rokturiem.

Lasāmviela nav no tām vieglākajām, reizēm ir jāpašķir atpakaļ, lai apskatītos kādu shēmu, reizēm sevi pieķer piecas minūtes pētot kādu fotogrāfiju, arī pats formāts ir akadēmiski monumentāls. Grāmata ir lasīšanai neparocīgs krītpapīra veidojums, kas sver vairāk kā divus kilogramus. Toties, kad esi ticis cauri, iegūtais zināšanu apjoms ir vienkārši milzīgs. Protams, paliek atvērti jautājumi uz kuriem iespējams nekad neuzzināsim atbildes, bet galvenais, „Kā Piramīda tika uzbūvēta?” ir atbildēts. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Tiešām ieteiktu izlasīt katram, kuru interesē šī lieta, un kuru interesē ne tikai „aizraujoši pseidozinātniski izdomājumi”, bet arī fakti.

Comments

Signis
Reply

Varbūt tiem kas nespēj šādas grāmatas izlasīt, bet uzzināt gribētu, vajadzētu pastāstīt ko vairāk?

asmo
Reply

Nedaudz vairāk pēc Sigņa lūguma:

1) Darbaspēks Piramīdas celtniecības pirmajos gados ~40 000 cilvēku;

2) Akmeņu ieguves avots, Piramīdas piekājē esošās akmeņlauztuves, speciālie akmeņi no tālākām vietām (Asuānas u.c.);

3) Piramīda orientēta pēc zvaigznēm Mazā lāča zvaigznājā;

4) Akmeņi uz Piramīdu nogādāti pa uzbērtām rampām, to pamati starp citu vēl ir saglabājušies;

4a) akmeņus ieguva izmantojot bronzas kaltus (daži ir atrasti);

4b)Transportēja velkot, tālos ar baržām (kāpēc tad Nīlā nav atrasti izkritušie bloki? Tāpēc, ka Nīla pa 4500 gadiem arī ir mainījusi gultni);

5) Piramīdas rasējums 1:1 atrodas Piramīdas austrumu pusē daļēji saglabājies;

6) Piramīdas progress reāli čekots ar tajā speciāli ierīkotām akām kur iekārt svērteņus;

7) Piramīdas centrālais punkts ir tā saucamais Great step;

8) Būvējot faraona apbedīšanas kambari (tas tika veidots kā atsevišķs modulis, tika pieļauts fēleris, kas visu pasākumu nedaudz sašķieba;

9) Beigās visrotnē piramīdas daudzās niecīgās kļūdas sasummējās un gals samāca nevis kvadrāts, bet gan taisnstūris.

Tas tā īsumā.

Signis
Reply

Un kas ar mistisko fiziku? Tipa, dzirdēju no viena gudrnieka, ka piramīdas veida celtnēs var asināt nažus no kaut kādām enerģijām.

asmo
Reply

Esmu reiz lasījis kaut kādu grāmatu par āderēm, tur ar šitāda lieta bija pieminēta, bet kaut kā nešķiet, ka piramīdas būtu mistisko enerģiju koncentratori. Piramīdas pavisam ir pāri 200 un viņām visām iekšējais plāns variē, tad laikam būtu labi zināt tieši kurā piramīdā un kur naži jāasina.

Esmu ievērojis, ka ja žiletes (nu tie maināmie asmenīši visādiem Slalom un Match3) tiek paturēti kādu mēnesi neizmesti uz vannas istabas spogulīša, arī viņi “mistiskā” veidā nedaudz uzasinās. Domāju, ka te štelle vairāk saistīta ar oksidācijas īpatnībām.

uldis
Reply

Tad jau drīz Gambijā taps pašiem sava Piramīda?

asmo
Reply

Kas tad viņu man tur būvēs? Domāju, ka Gambijas mālā viņa ātri vien nogrims 😀

uldis
Reply

RoļiksToļiks par vienu lielo Rubeni uzkleibēs.

asmo
Reply

Domāju, ka viņu veidojumā, pat nazis neasināsies.

Gvido
Reply

Jaa kad lasiju tavu aprakstu gribeeju jau jautaat kaada tad ir taa iistaa buuveeshanas metode vai tad tieshaam rampas metode, bet jautajums bija jau atbildeets 🙂 Es vairaakas reizes pa sateliitu esmu skatiijies filmu par piramiidu buuveeshanu un tur arii shii rampas tehnaloghija tika atdziita par visticamaako jo kaadas paaris citas tehnaloghijas tika stipri apshaubiitas. Tur pat raadiija ekspermentus , ka nav nemaz tik nereaali to akmens blukhi transporteet ripinot pa apalhiem kokiem.

asmo
Reply

Visticamāk ka ar apaļiem kokiem viņi nemaz nav krāmējušies, uzlikuši uz diviem mietiem un mitrinājuši zemi ragavu priekšā.

Leave a comment

name*

email* (not published)

website