Šī grāmata var droši pretendēt uz šī gada sliktākās titulu. Izvēlējos tīri nejauši, piegāju pie grāmatu skapja, izvilku pirmo pagadījušos un sāku lasīt. Sižets sākumā visai tradicionāls, krievu specnazs kāda čečenu ciematiņā uzraujas uz nezināmu pretinieku un gandrīz pilnībā tiek iznīcināts. Galvenais varonis, protams, izdzīvo un zina, ka pretinieks patiesībā ir augstākas attīstības pakāpes civilizācijas pārstāvis, kas aiz gara laika kūrē pasauļu likteņus.

Pirmās piecdesmit lappuses bija ļoti interesantas, bet tad pēkšņi autoram aizkrita širmis un sekojošo sižeta attīstību citādāk kā par sviestu nenosauksi. Izrādās, ka visumā augstākās civilizācijas pārstāvji ir sievietes, kuras pēkšņi ne no kā sāk iemīlēties galvenajā varonī Kukurznī (Комков), tomēr visas dara nabagam pāri, pat iekausta (ne ko sev specnazs!). Īsumā, galvenais varonis izskatās pēc tipiska mazohista, ja jau dara pāri – tātad mīl. Un tā visu grāmatu! Grāmatas adekvātais nosaukums būtu „Mazohista fantāzijas”.

Kopumā var teikt ka grāmatā paustā ideja man likās neadekvāta. Fināls lika saprast, ka grāmatai būs turpinājums, tiešām ceru, ka viņš nekad neatnāks un autoru izdevniecība padzīs ar s*****u koku. Grāmatai lieku 2 no 10 ballēm, lasīt neieteiktu, autoram ir acīmredzamas problēmas ar sievietēm, Freids droši vien šim atrastu veselu kaudzi ar apspiestām vēlmēm un patoloģiskām novirzēm.