Navigate / search

ИГРЫ ВЫСОКИХ by Дмитрий Курмаев

Igri Visokix

Šī grāmata var droši pretendēt uz šī gada sliktākās titulu. Izvēlējos tīri nejauši, piegāju pie grāmatu skapja, izvilku pirmo pagadījušos un sāku lasīt. Sižets sākumā visai tradicionāls, krievu specnazs kāda čečenu ciematiņā uzraujas uz nezināmu pretinieku un gandrīz pilnībā tiek iznīcināts. Galvenais varonis, protams, izdzīvo un zina, ka pretinieks patiesībā ir augstākas attīstības pakāpes civilizācijas pārstāvis, kas aiz gara laika kūrē pasauļu likteņus.

Pirmās piecdesmit lappuses bija ļoti interesantas, bet tad pēkšņi autoram aizkrita širmis un sekojošo sižeta attīstību citādāk kā par sviestu nenosauksi. Izrādās, ka visumā augstākās civilizācijas pārstāvji ir sievietes, kuras pēkšņi ne no kā sāk iemīlēties galvenajā varonī Kukurznī (Комков), tomēr visas dara nabagam pāri, pat iekausta (ne ko sev specnazs!). Īsumā, galvenais varonis izskatās pēc tipiska mazohista, ja jau dara pāri – tātad mīl. Un tā visu grāmatu! Grāmatas adekvātais nosaukums būtu „Mazohista fantāzijas”.

Kopumā var teikt ka grāmatā paustā ideja man likās neadekvāta. Fināls lika saprast, ka grāmatai būs turpinājums, tiešām ceru, ka viņš nekad neatnāks un autoru izdevniecība padzīs ar s*****u koku. Grāmatai lieku 2 no 10 ballēm, lasīt neieteiktu, autoram ir acīmredzamas problēmas ar sievietēm, Freids droši vien šim atrastu veselu kaudzi ar apspiestām vēlmēm un patoloģiskām novirzēm.

Intelektuāls jautājums LI jeb kaut kas pavisam vienkāršs

IMG_7238

Šoreiz no spēļu teorijas uzdevuma mēģināšu izvairīties un piedāvāšu pavisam vienkāršu uzdevumu. Tādu, kuru var atrisināt dators, ieloopojot pāris ciklus, vai, ja slinkums kodēt, ar rokām uz papīra.

Tad nu pats UZDEVUMS. Atrodiet četrciparu skaitli, kuram piemīt sekojoša īpašība – ABCD=A^B*C^D, kur ^ nozīmē pakāpi.

ЗНАМЯ ХИМЕРЫ by Алексей Александров

Znamja Himeri

Kārtējais fantasy gabals, rakstniekam šis acīmredzot ir pirmais darbs, jo nekādas atsauces uz agrākiem veikumiem atrast neizdevās.

Sižets klasiskais – pasaule, kuru apdzīvo elfi, rūķi, goblini, orki, drakoni un ķirzakcilvēki. Šoreiz dominējošā lomā ir elfu rase, kas zem sevis ir pakļāvusi visus pārējos, izņemot drakonus. Galvenais varonis Leklis – nepatiesi elfu „uzmests” karaļdēls cīnās par savu taisnību. Ir jāatgūst respekts, karaļvalsts un jāiznīcina nezināms ienaidnieks, kuru sauc Voron. Galvenais varonis tradicionāli sakomplektē sev uzticamu komandu un sāk cīņu.

Tātad kārtējo reizi apbižots cilvēks cīnās par savu statusu ļaunajā pasaulē. Nekāda sociālā konteksta ar dziļu domu šeit, protams, neatrast, bet kā izklaidējoša lasāmviela ir pašā laikā. Notikumi risinās spraigi. Lasītājam lielais noslēpums par lietu patieso dabu tiek atklāts lēnām un pakāpeniski, un tas kā normālā detektīvā notur uzmanību.

Autoram ir arī izdevies izvairīties no iekšējām pretrunām grāmatā, galvenajam varonim gan šur tur palīdz dažādas nejaušības, tomēr tās nav uzkrītošas un saturu nemaitā. Arī labie un ļaunie tēli nav krasi polarizēti, kur labais ir labs un ļaunais ir ļauns kaut kādā abstraktā izpratnē. Te var būt visādi un katra ļaunums vai labums tiek grāmatas gaitā pamatots – citam tā ir vienkārši alkatība, citam varaskāre. Arī galveno varoni par labo tēlu nenosauksi un tieši tas grāmatu padara interesantu. Protams, varonim ir arī dažas varoņa slimības, pasaules glābšanas sindroms, „es gribu, lai labi ir arī citiem”, „laba mērķa vārdā var upurēt arī citus”. Interesanti, ka arī antagoniskais tēls slimo ar tieši šādām pašām kaitēm.

Kopumā grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Skaidra lieta, ka būs turpinājums, ceru, ka pietiekami drīz tuvākā pusgada laikā, citādi aizmirsīšu par ko tad īsti bija lieta.