Navigate / search

Intelektuāls jautājums LVI jeb kādēļ neviens negrib kļūt miljonārs un nenovēl to arī saviem pēcnācējiem

Zimbabwe

Visi, kas ir interesējušies par finanšu matemātiku, zina interesantu lietu. Ja tu, cilvēks, noguldi, teiksim, 1000 latus uz 6% gadā, tad pēc 120 gadiem bankā jau ir uzkrājies miljons. Tātad, ja tavs vecvecvecvecvecvecāks būtu bijis prātīgs cilvēks, tad Tu jau būtu miljonārs šodien. Pat viens lats jau pēc 239 gadiem būtu miljons, un kas tad šodien ir viens lats?

Tātad jautājums, kādēļ neviens tā nedara (vismaz ne ko par šādiem cilvēkiem neesmu dzirdējis)? Pieņemsim, ka banku komisijas ir nulle latu.

Comments

Bonkajs
Reply

tāpēc, ka neviena banka negarantē bukletiņos norādīto peļņu! paskaties piem. pagājušā gadsimta vēsturi… satricinājumi un pārmaiņas ir bijušas tik daudz, ka neviens nevar būt drošs par peļņu.

rototo
Reply

Tāpēc, ka par šiem divsimt gadiem ir paspējuši notikt 2 pasules kari, vairākas ekonomiskās krīzes, kad valūtas ir beigušas pastāvēt, mainījušās un zaudējušas savu vērtību.
Neesmu speciālists, bet varbūt ir jāuzkrāj piem. zeltā?

Onkuliņš
Reply

nu reku viens deduļa uzkrāja automobīļa veidā – kur mazbērni izkrāmējot garāžu gribēj uzmest veco buiku ārā bet tad sāka interesēties cik tad tas galu galā varētu maksāt – un izošu nami to novērtēja uz 3milj mārciņu – nesūdīg ne? 🙂

sencis
Reply

Jā, bagātas dzīves nodrošināšanai mazmazbērniem nauda nav vērtības ekvivalents. Bet vai zelts ir? Skatoties zelta cenu tendences, redzam, ka tā cena šobrīd bija “uzlēkusi” līdz 980$ par trojas unci, kas ir apmēram 2 reizes vairāk par to cenu, kas bija vidēji 1985.-2005.gadam. Nav garantijas, ka cena nenokrīt atpakaļ tik pat strauji, kā tas bija 1980.gadā.
Ietaupījumus mazmazbērniem vajadzētu atstāt pamatvērtībās, piemēram, maizē. Bet tā kā tas nav iespējams, jo maize sapelēs, tad jautājums ir, vai pēc 100 gadiem 1g zelta varēs apmainīt pret tik pat daudz maizes klaipiem, kā to var izdarīt šodien, proti 28 maizes klaipiem (1g zelta = 14Ls)…..???

asmo
Reply

Ko lai saka visiem te pavīd pareizeas idejas. Pieminiet manus vārdus, tie kas šodien savus Zaparus nodod lūžņoes pēc 40 gadiem to rūgti nožēlos 🙂

Mana ideja, kas iespējams pat nav absolūta patiesība ir sekojoša:

1) Inflācija, kopš ieviesa papīra naudu inflācija ir nepieciešama, lai ekonomika grieztos (paskatāmies arī cik ir banku procenti un cik ir inflācija, parasti procents ir mazāks par inflāciju). Tātad visa naudiņa, kas stāvētu paaudzēm savu vērtību zaudētu ātrāk nekā pieaudzētu un ja pa vidam aiziet vvēl kāda hiperinflācija, tad zaudējumi garantēti;

2) Ilgtermiņā mēs visi esam miruši un mums patiesībā 50 gadu nākotne pārāk nerūp;

3) Zelts kā uzkrāšanas līdzeklis tiešām ir 6000 gadu laikā pārbaudīta vērtība, ja vien uz zemes nenokritīs zelta meteorīts, tad domāju, ka uzkrājumi zeltā būs pirktspējīgi jebkuros apstākļos. Visi tak zin ka zeltu neēd ne rūsa ne kodes, citi gan uzskata, ka mākslas darbi ir labāks ieguldījums.

sn
Reply

heh, par vēlu iecēkoju savu rss. par to kāpēc ieguldīt bankā naudu ir neizdevīgi varēju rakstīt to pašu, ko tu jau pateici. tas ir ~ tas pats, kas paņemt auto līzingā. piemēram tu paņem auto 5000Ls vērtībā līzingā uz 5 gadiem un tev draugi saka “ak dies, tu pa virsu samaksāsi 1000Ls procentos”, tātad rezultātā tu pa 6000Ls nopērc 5000Ls vērtu auto (20% pārmaksa). bet ja tu 5 gadus krāsi tos 5000Ls, tad jau 10% inflācija nozīmē to, ka tavi 5000Ls ar katru gadu zaudē vērtību par 10%, tātad tavi 5000Ls būs 3100Ls vērti, tātad naudas vērtība zustu par 40%.

vienvārdsakot naudu uzkrāt ir labi tikai tad, ja tu nespēj to iztērēt, izdevīgāk ir iegādāties kustamo/nekustamo īpašumu vai pirkt zelta stieņus 🙂

desperado
Reply

bet vienalga, 1 lats tachu ir necik – prieks sodienas. tad jau nav ari liela breka to ielikt banka uz 239 gadiem, ne… 😉

Leave a comment

name*

email* (not published)

website