Navigate / search

Смех победителя by Дмитрий Казаков

Kazakov_Smeh_pobeditelya

Otrā grāmata no Horstam Vihoram veltītās triloģijas. No kalpošanas magam Horsts ir atbrīvojies. Tagad ir tikai viens bet. Šī procesa laikā Vihors pats ir kļuvis par magu, un tagad pats ir spiests piedalīties magu spēlē. Skaidra lieta, ka mūsu varonis ar to nevar samierināties. Tiek sākta cīņa, kuras mērķis ir sagraut magus un viņu spēli ar cilvēkiem.

Lasot grāmatas triloģijas otro daļu arvien redzamākas kļūst fakts, ka šīs grāmatas ir tikai autora komercprojekts. Ja autors 800 lappušu laikā nespēj izveidot neko vairāk kā vienkāršu primitīvu tēlu, kas visu laiku virzās no punkta A uz punktu B. Galvenā varoņa iekšējo dzīvi varam raksturot elementāri – atriebšanās sistēmai, tai pat laikā neņemot vērā citus. Labi, lubu fantasy lielākā daļa no grāmatām ir tādas, bet nu pat tik primitīvas ir jāpameklē. Autors gan to visu mēģina noslēpt aiz vienas lielas mega klišejas – Kārtības cīņu ar Haosu. Šādas skatuves dekorācijas tiek izmantotas daudzos citos fantasy pastāstos, bet nu šī variācija par tēmu nav no tām labākajām.

Vai es jau pateicu, ka galvenais varonis ir ļoti stiprs mags, stiprāks par citiem? Ja nē, tad ziniet, maģijas teoriju viņš nesaprot nenieka (tādējādi atbrīvojot autoru no vajadzības izdomāt visādas viltīgas teorijas), taču kad lieta nonāk līdz rīcībai, viņš visu izdara intuitīvi.

Kāpēc es lasīju šo grāmatu, ja jau tik kritiski par viņu izsakos? Tādēļ, ka lidojot lidmašīnā neko vairāk jau arī nevajag, nav īpaši jāpiedomā, citādi sāks krist acīs pretrunas. Ir arī nedaudz nenoteiktības, jo varonim ejot un darot visu intuitīvi, tas atraisa rokas autoram no sižeta iepriekšējas plānošanas. Kopumā grāmata sliktāka par triloģijas pirmo daļu, jo jaunā pasaule jau iepazīta un vairs nespēj novirzīt uzmanību no autora paviršībām. Grāmatiņa nopelna 5 no 10 ballēm.

Мера хаоса by Дмитрий Казаков

Kazakov_Mera_haosa

Kārtējais slāvu fantasy gabals. Vienu otru Kazakova darbu bija nācies lasīt, tad nu prāta atslodzei nolēmu izlasīt arī šo gabalu.

Stāsta galvenais varonis Horsts Vihors ir parasts kurpnieks, kas devies pasaulē meklēt laimi un pelnīt naudiņu. Viņu aplaupa lielceļa laupītāji, nonāk svešā pilsētā bez graša kabatā un kāds mags viņu padara par savu izsūtāmo. Horsta pasaule arī ar oriģinalitāti neizceļas, visa cilvēce dzīvo uz pussalas, kuru no pārējās pasaules atdala siena, aiz kuras valda Haoss (dažādu monstru un dīvainu radījumu izskatā). Haosu rāmjos notur Ordenis un Vladika Porjadok (galvenais cilvēku dievs) kulta kalpi. Tad nu kurpniekam klājas kā standarta datorspēļu varonim, sākas ar aiziešanu uz lauku pēc gurķiem un beidzas ar visuma ļaunuma iznīcināšanu. Šeit gan nav tik traki, Horsta vienīgā vēlme ir tikt vaļā no maga pakalpiņa lomas, lai arī ko tas viņam nemaksātu. Viņa grūtajā ceļā ir palīgs vārdā Avti (profesionāls āksts).

Kā redzams sižets ir taisns kā slotas kāts, nekādu negaidītu pavērsienu. Arī pats Horsts ir cilvēks, kuru vada tikai viens mērķis, un ar īpaši dziļu pasaules uztveri neizceļas. Galvenais rīcības princips ir – darīs un tad jau redzēs, kā būs. Ja darot rodas iespēja kaut kam nesanākt, tad autors izstumj no krūmiem „klavieres”, kas visu nostāda savās vietās. Pie tam Horsts ir traki dusmīgs uz visiem magiem kā tādiem un kaļ plānus savas brīvības atgūšanai. Vietām autors pat mēģina filozofiski spriedelēt par tēmu – kas ir brīvība. Rezultātā tēma pacelta, bet nekas jēdzīgs pateikts nav, sak, visi jau esam nebrīvi.

Kopumā grāmata vērtējama kā parastā fantasy lubu literatūra, lasāma, bet acīmredzams komercprojekts. Kādēļ es viņu lasīju, lai sabalansētu savu lasāmvielu. Pēdējo mēnesi biju lasījis tikai salīdzinoši kvalitatīvus darbus, kur sižetam jādomā līdzi, kuros pat ir šādas tādas vērtīgas atziņas. Vienkārši gribējās palasīt arī kaut ko tādu, kas satur pelavas un kurā ir tikai darbība. Grāmatai dodu 6 no 10 ballēm, lasāma, tikai nevajag brīnīties, ka pēc mēneša viss būs aizmirsts.

Das Krokodil XIV jeb no Gambijas uz Gambiju

6. janvāris

Kā jau plānots Das Krokodil šorīt ap 8:00 pēc mūsu laika dodas Mauritānijas virzienā uz Nouadhibou. Vakar viss vakars pavadīts runājot par tēmu, kur un kā brauks. Kā pareizi izvēlēties gidu? Kā atšķirt gidu no bandīta? Vakars pavadīts raženi, klausoties stāstus par ļaunajiem gidiem.

Latviešu grupas par gidu izvēlējušies Beniju, jo Benijs esot uzrādījis rekomendāciju latviešu valodā, cik sapratu arī ar pašiem rekomendētājiem mūsējie sazinājušies. Tur penijs apstiprināts un ir cerības, ka problēmas nebūs. Benija takse 250 eiro, par to gan mūžīga dzīvība netiek solīta, bet uz robežām šis palīdzēšot kā varēs.

Turpmāko dienu plāns ir 2 dienas pārbraucieni pa tuksnesi ~400 km un tad uz Mauritānijas galvaspilsētu Nouakchott. 10. janvārī vajadzētu būt jau Senegālā, nelielā oāzē ar nosaukumu Zebrabar, netālu no St.Luiss.

11:36 saņēmu no Edija sekojošu ziņu: „Tad nu tas ir pienācis. Sākas brauciena baisākā un tai pat laikā interesantākā daļa. Esam mīnu laukā pie robežas”.

Iespējams, ka līdz 10. janvārim nekādu jaunu ziņu sakaru trūkuma dēļ nebūs. Ja būs ziņas, tad šeit viņas parādīsies uzreiz.

16:00 Das Krokodil tagad atrodoties uz Rietumsahāras Mauritānijas robežas. Ceļu apkārtnē nav, patlaban tiek šķērsots mīnu lauks. Visapkārt auto vraki, nogrimušas automašīnas, pat fūres.

Benijs esot uzdevuma augstumos, vedot šos cauri mīnu laukiem (cerēsim, ka Benijam ar atmiņu viss ir ok).

16:26 Mīnu lauks daļēji šķērsots, atrašanās vieta joprojām pie Mauritānijas robežas. Kopā brauc visas trīs latviešu komandas un viens britu Golfiņš. Pārējie rallija dalībnieki vēl atrodas Rietumsahārā.

17:26 Mīnu lauks beidzies, robeža šķērsota bez problēmām, Benijs visu nokārtojis, tagad jau brauciens turpinās pa tuksnesi.

Intelektuāls jautājums LV jeb problēma Betlēmes kūtiņā

Tā kā ir pienācis Jaunais gads, tad nevēlos jau no paša sākuma likt Jums pārslogot savas smadzenes. Tādēļ uzdevums ļoti vienkāršs un varētu teikt nebijuša formāta.

Negribu lielīties, bet pateikšu – daļu no brīvdienām pavadīju apceļojot Šveici. Viņiem ir populāra Betlēmes kūtiņas tēma. Ja tas būs drēbju bodes skatlogs, tad tur stāvēs trīs Austrumu gudrie vai Marija ar visu Jēzu utt. Cīrihē vienā skatlogā ieraudzīju jauku kompozīciju, bet kaut kas man tajā uzreiz nešķita īsti pareizs. Tad nu apskatiet arī Jūs nobildēto skatlogu un pasakiet, kas te nav īsti lāgā.

IMG_5369

Das Krokodil XIII jeb no Gambijas uz Gambiju

5. janvāris

Nakts pavadīta Dahlas kempingā, esot bijusi vējaina, bet silta. Šodiena veltīta mašīnas apskatei, jo rīt jau ap 6:00 jādodas 500 kilometru ceļā uz Nouadhibou (latvju jaunajā atlantā Nuadibu). Tas nozīmē ka būs jāšķērso robeža uz Mauritāniju.

Krokodils esot nočekots, it kā viss esot kārtībā. Citām grupām arī nekā „baigi traka” neesot noticis. Zinot Edija „baigi traks” klasifikāciju domājams, ka visām mašīnām vēl ir vismaz trīs riteņi. Laiciņš silts ap +25 grādiem.

Domājams, ka ar Das Krokodil ekipāžu tai iebraucot Mauritānijā pazudīs sakari. Jo LMT mājas lapā neuzrādās, ka LMT būtu iespējama viesabonēšana Mauritānijā. Ja sakari pazudīs, tad vismaz uz 5 dienām līdz Senegālai.

Duma Key by Stephen King

duma key

Šo grāmatiņu nopirku kādā Minhenes lidostas grāmatu veikalā. Ideja to nopirkt un izlasīt man jau bija kopš tās iznākšanas brīža, tomēr šķita, ka tā nebūs interesanta. Kaut kā nepatika nosaukums un vāka bilde. Tomēr, sācis lasīt, sapratu, ka esmu kļūdījies.

Būvuzņēmējs Edgar Freemantle cieš negadījumā, tiek traumētas samadzenes, zaudēta roka un pāris mēnešus viņa vienīgās sajūtas ir sāpes un naids. Sieva no viņa izšķiras un Edgar pēc sava psihoterapeita ieteikuma nolemj mainīt savu dzīvesvietu un turpināt rehabilitāciju jaunā vietā. Vieta ir sala Floridā, kas saucas Duma Key. Tur Edgar sāk nodarboties ar gleznošanu. Tur viņš iepazīstas ar izbijušu juristu Wireman un salas īpašnieci Elizabeth Eastlake. Protams, ka uz salas viss nav tāds, kā tas izskatās pirmajā mirklī.

Skatoties tikai pašu sižetu, tad tas nav nekas vairāk kā parasts gotiskais romāns. Nomaļā vietā mīt ļaunums, kura dabu neviens neizprot, un kurš atkal ir pamodies. Skaidra lieta, ļaunums ir jāuzveic parastam cilvēkam. Tomēr S.Kings nebūtu kļuvis par miljonāru, ja viņa darbi būtu tik primitīvi. Manuprāt, viņa darbā galvenais ir tā personāži. Personāži ir izstrādāti līdz pēdējam sīkumam, lasot grāmatu tu saproti viņu motivāciju, zini viņu pagātni un domas, tu viņus pazīsti. Tieši šī tēlu pazīšana ir tas, kas padara grāmatu interesantu. Arī personāži ir tādi parasti cilvēki, kuriem rūp kas notiek apkārt, jā dažiem no viņiem ir „superspējas”, telepātija, spēja ar zīmēšanu ietekmēt notikumus, bet ar šīm lietām netiek pārspīlēts.

Pirmajās divās grāmatas trešdaļās it kā nekā īpašs nenotiek, šis tas mistisks parādās, bet tieši tik daudz cik vajadzīgs, nav nekādu pārspīlējumu, ir vienkārši aizraujošs stāsts. Papildus realitāti piedod arī autora nekautrēšanās nogalināt pa kādam varonim.

Grāmata ir no tām, kuru sācis lasīt ir grūti atrauties, kas patiesībā sagādā problēmas, jo grāmatā ir pāri pa 700 lapaspusēm. Un beigās, kad viss sāk atklāties, tad lasīšanu pārtraukt ir pavisam grūti. Lai arī grāmatas beigas nevarētu saukt par ļoti negaidītām, jo autors visu grāmatiņu ir piebārstījis ar nelielām netiešām norādītēm, viņas nav arī pārāk klišejiskas. Grāmatai dodu 10 no 10 ballēm un iesaku izlasīt visiem, pat tiem kuriem šausmu žanrs nešķiet pievilcīgs.

Das Krokodil XII jeb no Gambijas uz Gambiju

4. janvāris

Vakar ap 24:00 pēc mūsu laika tika sasniegts kempings Laayoun pilsētā (latvju atlantos Ajūna). Nedaudz esot iedzerts un visi devušies gulēt.

Šodienas brauciens joprojām ved Das Krokodil pa Rietumsahāru. Vakara galamērķis Dakhla (latvju atlantos Dahla). Plānotais ceļa gabals 560 kilometri. Laayoun kempings esot atradies pie sālsezera, netālu neliels ūdenskritumiņš, skats pa pirmo. Naktīs esot skaistas zvaigznes un dzestrs vējiņš. No rīta un naktī temperatūra +15.

Veikti arī nelieli remonta darbiņi – nomainīta ģeneratora siksna un uzlieta eļļa.

17:00 pēc mūsu laika, braukt atlicis vēl ~300 kilometri. Visa diena pavadīta braucot gar okeāna krastu, Edijs to sauc par stāvkrastu. Visapkārt esot tikai akmeņains tuksnesis. Šodien esot redzētas visas komandas, pat britu ambulance. Vienam no britu Land Rover esot nobirusi ātrumkārba.

Tagad Rietumsahārā ik pa gabaliņam esot policistu posteņi, kuros tiekot pārbaudīti dokumenti. Policistiem jādod iepriekš sagatavotas lapas ar informāciju, par to kas esi, ko dari un kāpēc te atrodies un mašīnas dati. Vienā postenī kā suvenīrs esot paprasīta pildspalva un vienā smēķus. Fotografējot kamieļus, gans arī pieprasījis cigaretes, iedevuši veselu paku.

Rīt gaidāma brīvdiena, kad tiek sagaidīti visi un pārrunāst pa kurieni kurš brauks. Un tad tālākais ceļš uz Mauritāniju pa tuksnesi. Daudzas komandas Mauritānijā brauks pa šoseju, latviešu komandas nolēmušas braukt pa tuksnesi.

Papildināts 21:00

Krokodils iebrauc Dahlas kempingā, to no abām pusēm apskalo okeāns, nedaudz vējains, bet pa smuko. Rīt te tikšot pavadīta visa diena. Degviela Reitumsahārā maksā 6 MAD (Marokas Dirhami).

Das Krokodil XI jeb no Gambijas uz Gambiju


Skatīt lielāku karti

3. janvāris

Nakts pavadīta teltī. Šodienas plānā ir 700 kilometru garš pārbrauciens uz Laayoun pilsētu, kas jau atrodas Rietumsahārā. Ceļš visai vienmuļš nelieli akmeņaini kalni, tālumā redzams tuksnesis. Vietējos ciematos policisti pārbaudot tikai vietējo mašīnas, tūristiem pajautājot, ko dara, kur brauc un brīvi. Policisti salīdzinot ar citiem pamatiedzīvotājiem izskatoties kā zefīri uz kartupeļu lauka, tīrās formās, paši sakopti. Militāristi savukārt braukalējot ar tankiem un konvojos. Bet vietējie izskatoties visai dzīvespriecīgi.

Ap 17:00 bija jau gandrīz sasniegta Tan-Tan pilsēta, kas ir aptuveni puse no ceļa. Okeāna malā arī paēduši pie 30-metrīga stāvkrasta un turpinājuši ceļu tālāk uz Laayoun.

20:00 Brauciens gar okeāna malu aptuveni 200 kilometru, daba esot ļoti smuka. Komanda no ASV dabūjusi maksāt 400 vietējās naudiņas par ātruma pārsniegšanu. Noķerti gan esot uz ceļa tuksneša vidū. Paši braucot ar ātrumu ap 100 km/h, bet tuvu apdzīvotām vietām, kur daudz policijas posteņu nometot uz lēnāku. Das krokodil turoties, nekādi jauni niķi ārā nelien. Vāciešu un spāņu komandas vakar ar parastajiem vāģiem esot braukušas pa ceļiem, kas vairāk domāti džipiem. Britu ambulance gan šodien vēl neesot manīta.

Das Krokodil X jeb no Gambijas uz Gambiju


Skatīt lielāku karti

2. janvāris

No rīta Das Krokodil ekipāža pamodusies bez galvassāpēm. Šodienas galamērķis esot pilsēta Agadir. Izbraukšana gan nenotika visai agri, jo ap 11:30 pēc viņu laika vēl notikās iepirkšanās lielveikalā. Lielveikals gan nozīmējot vietu, kurā preces pārdod lielos iepakojumos, bet toties lēti. Pie šī lielveikala tad arī sarunāts satikties visām trīs latviešu komandām.

Marokas tirgotājiem esot ļoti dīvaina slimība, kaut ko sajaukt ar cenām un atdodamām naudām, bet aizrādot, atmiņa atgriežoties un papildus nāk klāt arī laipna atvainošanās. Cenas tirgū mierīgi varot nokaulēt uz pusi.

Braukšana notiek latviešu komandām turoties kopā, Krokodils sēžot astē, jo citas komandas esot bijušas čaklākas un ceļus smalkāk izplānojušas. Dukes of Kurland šodien ir pamanījušies pārkāpt arī satiksmes noteikumus. Edijs vakar man apgalvoja, ka Marakešā pie viena krustojuma pusstundu pavadījuši vērojot kā notiek satiksme. Visi pīpinot, visi braucot, izskatās totāls debilisms, bet uz priekšu kustas. Šodien viņi uz vienas štrāses, aptuvens analogs Jūrmalas šosejai, apgriezušies pāri divām nepārtrauktajām līnijām. Poliči (vai vietējie analogi) šos apturējuši, bet kā jau dumus tūristus palaiduši vaļā.

19:15 ap šo laiku jau šķērsoti Atlasa kalni, dabas skati esot superīgi, vienīgi ceļš pašaurs, knapi vienai mašīnai pietiek vietas. Kalnos bērniem ir dalītas konfektes, aiz žēluma, sak, lai jau viņiem ar tiek. Šodien ir pabūts pat ~2000 metrus virs jūras līmeņa, bet patlaban ceļš jau ved pa zaļu līdzenumu. Iekšzemē mersedesu paliekot mazāk, tos nomācot zaļi Opel Record un citi analogi braucamrīki. Temperatūra turas ap 20 grādiem pēc Celsija skalas, Agadirā tiks meklēta bāzes vieta, un ir ideja nopeldēties okeānā.

Informācijas saņemšanas brīdī, aiz mašīnas loga ceļa malā bērni spēlējot futbolu, divas komandas, vārti, visi skrien, tikai bumbas vietā PET pudele.

Das Krokodil IX jeb no Gambijas uz Gambiju

1. janvāris

Vakar viesnīca Marakešā esot atrasta, tā atrodoties blakus lielākajai pilsētas mošejai. Jaunais gads sagaidīts dzerot lēto spāņu vīnu un pavakariņojuši vietējā ēstūzī uz trijiem notriecot sešus eiro. Ēstūzis gan arī esot bijis totāls ūķis vietējo stilā.

Vakar uz ielām esot bijuši daudz tūristi, ko viņi tur meklē Edijs īsti nebija sapratis, jo pilsētā bez centra un galvenajām piecām ielām nekā neesot.

Iebraucot Marakešā visas trīs latviešu komandas piestājušas bendzīntankā, kur sastapuši bariņu ar latviešu tūristiem, kas esot bijuši makan izbrīnīti par latviešu karogiem uz mašīnām. Nedaudz parunājuši, kas un kā, un atā.

Šodienas plāns satikties ar citām komandām un doties apskatīt pilsētu, laiks esot uzlabojies un vairs nelīstot.

Papildinājums 18:00

Tūristiem paredzētā pilsētas daļa tomēr esot tīri tā neko, lai gan ar ēzelēnu smaku, satiksmes noteikumi gan īsti neesot saprotami. Arī kravas mašīnas pārvietojas tā piekrautas, ka pašus auto nemaz neredzot. Vietējā tirgū top prece esot mopēdi un tā remontēšanas pakalpojumi, tirgotāji tradicionāli uzbāzīgi.

Marakešā parādījusies arī britu Ambulances komanda, laikam sajūgs sataisīts. Šovakar visām komandām, kas dodas uz Bandžulu notiks kopsapulce.

Papildinājums 23:00

Vakars esot beidzies komandām satiekoties Marakešas galvenajā tirgū. Tur izrunāti brauciena plāni un ieturētas vakariņas antisanitāros apstākļos. Rītdien ceļš ved uz Agadiru. Patlaban viesnīcā tiek dzerts viskijs, laikam labākam miegam.

%d bloggers like this: