Navigate / search

Все оттенки черного by Вадим Панов

Panov_Vse_ottenki_chernogo

Sērijas „Тайный Город” ceturtā grāmata. Nu ko lai saka – parādījās arī vampīri un tas mani saskumdināja, jācer vien, ka šī tēma nekļūs sērijā par valdošo.

Tātad Maskavā parādījies nevienam nezināms vampīrs, kas, ignorējot jebkādus noteikumus, dienas laikā nogalina cilvēkus un nodarbojas ar nelicenzētu maģiju. Patiesībā galvenie personāži ir metamorfe (tāds, kas spēj pieņemt jebkuru formu) Anna, kas mīl pārvērsties vampīrā un drāzties ar visu, kas kustas un vīrelis biezās melnās brillēs vārdā Zoričs, kas vēlas kļūt bagāts. Tā nu šis pārītis ievāra diezgan pamatīgas ziepes.

Kā jau tas krievu fantasy ierasts, tēma vampīri nozīmē dekadenci, izvirtību, seksu un jaunavu nogalināšanu lielos apjomos. Šis darbs nav nekāds izņēmums, seksam un vardarbībai veltīta grāmatas lielākā daļa. Pats Тайный Город te ir, varētu teikt, pievilkts aiz matiem, dekorācijai. Ja kāds domā, ka šī grāmata ir par labā cīņu ar ļauno, tad arī no šīs tēmas te nekā jēdzīga nav. Parasta šausmenīte, pat teiktu viduvēja. Autora nostāja ētikas jautājumos visai apšaubāma, bet tas jau atkarīgs no katra lasītāja.

Izbrīna tikai tas, ka meitietis ar talantiem pārvērsties par jebko un iedvest jebko, lai tiktu pie naudas ir izvēlējies visai interesantu plānu, tādu, kuru parasti izmanto cilvēki bez maģiskām spējām. Nocopēt bagātu kungu, apprecēt, kungs pēc laika mirst, sieva saņem mantojumu. Pēc Annas spēju apraksta ir skaidrs, ka aplaupīt banku, inkasatorus vai aiznest uz muguras bankomātu viņai nebūtu nekāda problēma. Tas tad man arī nozaga realitātes momentu (cik nu tas ir iespējams pasaku grāmatā) un radīja aizdomas, ka patiesībā autoram ir sagribējies uzrakstīt šo to par sadomazohismu.

Neiztiek jau arī bez algotņiem Artjoma un Kortesa, te gan atkārtojas jau iepriekšējos apskatos minētās brīnumainās sakritības – Annas upura sieva ir viņa draudzenes attāla paziņa. Protams, uz jau iesāktās lietas bāzes tiek noslēgts kontrakts, kas savukārt tiek izpildīts uz urrā. Algotņiem cieņa un respekts, problēmas atrisinātas, visi laimīgi, daļa gan beigti. Klavieres no krūma tiek izstumtas nekautrējoties, kad vien vajadzīgs sižeta atrisinājumam.

Kopumā grāmatiņu uzskatu par patlaban sliktāko šajā sērijā lieku 6 no 10 ballēm, tēma banāla, klišejiska un galveno varoņu rīcība visai neloģiska.

Comments

Ceļinieks ツ
Reply

Pēc sērijas pirmo trīs grāmatu izlasīšanas minētais darbs mani dziļi iepauzēja… ;( Nodomāju, ja tā turpināsies, nav jēga lasīt tālāk… 2/3 no grāmatas galīgi nekas, vienīgi beigas kaut cik…, domāju, ka pat 6 ir pārvērtēts stipri ;).
Nomocīju tomēr līdz beigām. Uzsāku 5. grāmatu. Njāāā, Ktulhu… :D. Laikam lasīšu tomēr tālāk. Garlaicīgi nav…

asmo
Reply

Cik no pieredzes zinu, nav veselīgi mēģināt viņas visas lasīt pēc kārtas. Ir vērts iepauzēt, citādi viss sāks šķist jau lasīts un vienmuļš 😉

Ceļinieks ツ
Reply

Nu jau esmu ķēries pie 8tās :)) Lasās raiti, pat ļoti. Es īpaši neiespringstu uz sīkumiem, tāds fantasydetektīvziepoperseriāls jau vie` ir. Reizēm tiešām pamuļķīgi, vietumis pasmeju, bet, ja tādā garā sērija turpināsies, domāju, ka tikšu līdz beigām.
Neesmu citas šī autora grāmatas lasījis, būs jāpaskata vēlāk, kas vēl šamajm aizķēries ;))
Cenšos gan parasti lasīt sērijas, jo grūti uzsākt, grūti pabeigt… :))

asmo
Reply

Nu cik es te skatos man spēks ir pieticis līdz devītajai un būs grūti uzsākt no jauna:D

Leave a comment

name*

email* (not published)

website