Šoreiz pēc pāris gudru grāmatu izlasīšanas nolēmu smadzenes nedaudz atpūtināt un sāk lasīt standarta krievu lubu fantasy gabalu.

Tātad grāmatas sižets standarta. Nenovērtēts pasaules glābējs Стивр netālu no savas grāfistes robežām sakauj no paralēlā universa atnākušo kukaiņu karaspēku un izglābj vēl atlikušos troļļus. Ja viņš to nebūtu izdarījis, iespējams, visa karaliste aizietu bojā. Troļļi viņam piedāvā neatstāt darbus pusdarītus un ar nelielu PR kampaņu padarīt Стивр par pasaules glābēju un palīdzēt ieņemt karaļa torni. Puisis no iespējas atsakās. Viņa varoņdarbu neviens lāgā nenovērtē un džekiņš nodarbojas ar tirdzniecību. Pa to laiku karalistē attīstās inkvizīcija, kas vēlas uzzināt šaujampulvera noslēpumu (ticiet vai nē, to zina tikai Стивр) un sāk viņa medības.

Kā redzams nekas jauns, sižets visu laiku „action”. Diezgan nopietni ir spiests uz kauju aprakstiem, kas tad arī palīdz lasītājam nenomirt aiz garlaicības. Pats grāmatas galvenais varonis, skatoties globāli, veiksmīgs tirgonis tikai dēļ pazīšanās ar troļļiem, nekāds stratēģis, nedaudz izgudrotājs, tomēr nez kāpēc lielāko grāmatas daļu peld kaut kur pa straumi. Protams, par tādām lietām kā tēla attīstību, te būtu nevietā runāts, tādas lietas praktiski nav. Šādas tādas ainiņas no pagātnes, atbildības sajūta, nedaudz draudzības un viss. Viņa vietā domā citi, kuru motīvus autors mums ir nolēmis neatklāt.

Personīgi man grāmatiņa likās virs vidējā krievu fantasy standarta, lasījās ļoti labi, varētu pat teikt izcili. Smadzenes ar atpūtās. Vai uzzināju ko jaunu? Nē. Kopējais iespaids „Starship Troopers” viduslaikos vismaz pirmās 50 lapaspuses, tālāk jau standarta mikslis. Grāmatai dodu 6 no 10 ballēm, ja esi daudz šādu literatūru lasījis, vari nelasīt nekā jauna tur neuzzināsi.