Navigate / search

Intelektuāls jautājums LXXXIV jeb algu jautājums

karalis

Tā kā algu lielums tagad ir populārs arī mūsu valstsvīru un birokrātu vidū, tad nolēmu uzdot jautājumu saistītu ar šo tematu.

Kādā karaļvalstī ir notikusi revolūcija. Tā rezultātā valstī palikuši 66 cilvēki. Visi šie cilvēki, ieskaitot karali, saņem valsts algu vienu latu mēnesī. Karalis ir zaudējis balsstiesības, bet viņa varā joprojām ir izmaiņu ierosināšana un to nodošana tautas balsojumam. Šajā gadījumā viņa ierosinājumi skars tikai algu izmaiņu jautājumus. Katra cilvēka alga vienmēr sastāda veselu skaitli un visu algu summa vienmēr sastāda 66 latus. Katrs ierosinājums stājas spēkā, ja par to nobalso vairākums no referenduma dalībniekiem. Katrs Referenduma dalībnieks vienmēr balsos „Jā”, ja viņa alga palielināsies. Referenduma dalībnieks vienmēr balsos „Nē”, ja viņa alga samazināsies. Ja cilvēkam nekas nemainīsies, viņš referendumā nemaz nepiedalīsies.

Karalis, kā jau tas pienākas, ir savtīgs un gudrs. Kāda ir maksimālā alga, kuru viņš sev var dabūt un cik balsojumus viņam vajadzēs, lai sasniegtu šo maksimālo algu?

Tagad atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem:

Racionāli sadalīta šokolāde – sn pirmais atbildēja pareizi 17 vai mxn-1;

Skaitļu vārdnīca – pareiza ir hmm versija Astoņdesmit, Astoņdesmit astoņi miljoni astoņdesmit astoņi tūkstoši astoņdesmit deviņi un pirmskaitli arī man vēl nav izdevies atrast;

Sēšanās lidmašīnā – pareizi vimba_zlobnaja tas ir 50%. Es pats šo jautājumu risināju sekojoši. Iedomājos, ka esmu 100. pasažieris un raušos iekšā lidmašīnā. Ieejot salonā man ir tikai divas iespējas vai nu mans krēsls ir tukšs vai arī jau aizņemts. Paldies arī bubu par teorijas pierādījumu praksē un dzintaram, kurš piedāvā šo problēmu kā izcilu iespēju celt savu pašlepnumu un iespaida atstāšanā uz draudzeni.

Рай и ад Земли by Юрий Иванович

rai i ad zemlji

Kārtējais krievu fantasy popkorns. Grāmatas saturs sekojošs. Kādam krievu puisim vārdā Dimitrijs Svetozarovs piemīt unikālas spējas atvērt vārtus uz paralēlajām pasaulēm. Viņš šīs spējas izmanto, lai kļūtu bagāts, sākumā organizē slepenas ekskursijas uz paralēlajām pasaulēm, tad nodarbojas ar starppasauļu tirdzniecību. Skaidra lieta, ka visi šī pasākumi tiek turēti lielā slepenībā, lai par to neuzzinātu specdienesti. Tomēr, kā jau tas reiz dzīvē gadās, specdienesti par viņu uzzina un sāk interesēties.

Grāmatā paralēli risinās divas galvenās sižeta līnijas. Pirmā mums stāsta par Dimitrija piedzīvojumiem paralēlajās pasaulēs. Otrā mums mēģina pastāstīt, kā specdienestu aģenti mēģina ievilināt viņu savos tīklos. Ja pirmo sižetu var lasīt kā viduvēju fantasy ar darbību paralēlajos viduslaikos (autors jau gan šo viduslaiku industrializācijas tēmu ir apzelējis gandrīz visos savos darbos), tad otrā vairāk izskatās pēc galvenā varoņa un viņa savaldzinātājas seksuālās dzīves apraksta (jau kārtējo reizi aizdomājos, ka autoram laikam šajā jomā kaut kas nav kārtībā), specdienestu darbība tiek aizbīdīta otrā plānā.

Varoņu motivācija vispār ir „melnā kaste”. Pēc kā viņi vadās, tā arī īsti nesapratu. Autors ir arī iekritis standarta psiholoģiskajās lamatās. Proti, ja cilvēkam secīgi tiek izstāstīta loģiska, bet tai pašā laikā mazvarbūtīga atgadījumu ķēde, viņš šim scenārijam ticēs vairāk nekā reālajai situācijai. Tad nu mēs tiekam aplaimoti ar Organizāciju, kuras analītiķi un vadītāji spēj izplānot operācijas n gājienus uz priekšu apsverot visas iespējas, ieskaitot absolūti nepazīstamu cilvēku uzvedības modelēšanu vairāku nedēļu periodā. Nezinu kā citiem, bet man šāds mega determinisms šķita smieklīgs.

Tā kā grāmatiņu izlasīju savā e-lasīklī, tad varu tikai priecāties, ka mans grāmatu plaukts netiks piesārņots ar makulatūru. Šī nu ir grāmata, kas sarakstīta pat zem Jurija Ivanoviča vidējā līmeņa. Ko lai saku – nelasiet, ir labākas grāmatas, kuru lasīšanai veltīt laiku. Dodu 4 no 10 ballēm.

%d bloggers like this: