Šis ir grāmatas ПЛАЦДАРМ tiešs turpinājums. Pirmā sērijas grāmata, šķita ja ne daudzsološa, tad vismaz lasīšanas vērta. Tā nu pamanījis, ka iznākusi otrā sērijas grāmata, iepirku elektronisko versiju un izlasīju.

Padomju karavīru piedzīvojumi magu pasaulē turpinās. Viņus ir pašu valdība steigā pametuši, palikušie mēģina nodibināt kontaktus ar vietējiem pamatiedzīvotājiem un izveidot bāzi tālākām operācijām. Cerības, ka pēc viņiem kāds atgriezīsies ir minimālas, starppasauļu vārti ir aizvērušies, materiāli tehniskā bāze daļēji evakuēta, palikušajiem jākuļas ar to, kas ir. Nav vairs ne miņas no pirmajā daļā novērojamā pārākuma. Resursi ir visai ierobežoti, un ar tiem ir visai grūti realizēt savus plānus. Galvenais plāns ir saglabāt no zemes atnestās zināšanas un izveidot pašiem savu valsti.

Skaidra lieta, ka viņiem ir ārējais ienaidnieks, tā ir kaut kāda sena mistiska magu sekta, kuras uzdevums ir pamodināt savu sen aizmigušo dievu, lai atkal atsāktos tumsas valstība visā pasaulē. Skaidrs, ka šādā pasaulē ir visai grūti ieviest komunismu un vēl grūtāk veikt vispārēju elektrifikāciju.

Kopumā grāmata standarta „bej vraga”. Nav šaubu, kuri lasītājam ir savējie, tie ir zemes iedzīvotāji. Viņu pretinieki simpātiski varētu šķist tikai cilvēkam, kam patīk ar nazi čikāt cilvēkus. Grāmata ir „action based” un pie lasīšanas notur tikai darbība, jā, arī pasaules apraksti nav slikti, bet nekā cita jau tur nav. Personāžu domas vairāk līdzinās stratēģiskās datorspēles spēlētāja domām. Izplānojam, savācam resursus un realizējam, mainās situācija mainām plānu. Kaut kur nomalē attīstām savu bāzi, cik varam apgreidojam un dodamies karā, nedaudz politikas un tirdzniecības.

Grāmatai lieku 7 no 10 ballēm. Lasīt jau var, bet tāda smadzeņu tukšgaitas nodrošināšanas grāmatiņa. Ja neesi lasījis sērijas pirmo grāmatiņu, tad var arī netērēt laiku šai.