Full Dark No Stars by Stephen King
Kings nenoliedzami ir mans favorīts. Galu galā man mājās ir gandrīz visi viņa darbi, un 90% no tiem es pat esmu izlasījis. Labi, nelasīta man ir tikai vien grāmata “Lizijas stāsts”, kāpēc nezinu. Šo grāmatu es nopirku jau pirms tās iznākšanas. Kā jau bookdepository tas gadās, es viņu saņēmu tikai mēnesi pēc iznākšanas, un, kad saņēmu, man lasīšanas kāre bija pārgājusi. Bet ar laiku visam pienāk savs laiks, un šī grāmata nelasīta nepalika.
Grāmatā ir atrodami četri garstāsti, kas ieturēti klasiskajā Kinga stilā un atklāj cilvēku tumšāko pusi. Protams, lasītājs tiek ierauts šajos stāstos pilnībā, galu galā viņam taču ir visas tās šausmas jāiztēlojas. Stāsti iesākumā liekas parasti sadzīviskie šausmu stāsti ar misticisma piesitienu, citi pat bez tā, bet tieši Kinga stils ir tas, kas tos padara interesantus.
“1922” – stāsts par fermeri Vilfrīdu un viņa ģimeni. Vismaz sākumā viņam vēl ir ģimene un par to, kā šis gads fermerim Vilfrīdam kļuva par sliktāko gadu dzīvē. Vilfrīda sieva ir mantojusi simts akru zemes gabalu, bet tā vietā, lai to pievienotu Vilfrīda fermai, viņa paziņo, ka zemes gabalu pārdos un pārcelsies uz dzīvi pilsētā. Skaidra lieta, ka tāda atkāpšanās no senču paražām Vilfrīdam ir nepanesama, un viņš nospriež tikt no sievas vaļā. Ir tikai jādabū savā pusē dēls. Un tad jau notikumu maiss ir vaļā.
“Big Rider” – stāsts par kādu slavenu rakstnieci, kuru mājupceļā no publiskas uzstāšanās ciema bibliotēkā, izvaro un gandrīz nogalina. Rakstniece lietas pašplūsmā neatstāj un nolemj atriebties pati. Drausmīgākais stāsta ir tas, ka šādas izvarošanas pasaulē notiek riņķī un apkārt, un kādam nabaga cilvēkam tā diemžēl ir realitāte.
“Fair Extension” – cik tālu cilvēks ir gatavs iet, lai viņam pašam klātos labi. Ko ir gatavs iemainīt ar vēzi slims cilvēks, lai nodzīvotu vēl teiksim 15 gadus. Kārtējais darījuma ar pašu nelabo nestandarta scenārijs. Jā, te nav jāatdod dēls, meita vai sieva. Šoreiz dzīves pagarinājumu var dabūt citā veidā.
“A Good Marriage” – cik labi cilvēks var pazīt otru cilvēku. Un ja ar viņu kopā esi nodzīvojis pārdesmit gadus? Autors uzskata, ka ne visai, un pastāsta mums par sievieti, kura nejauši atklāj, ka viņas vīrs ir maniaks slepkava.
Kopumā grāmatai lieku 8 no 10 ballēm, bet tas salīdzinājumā pret citiem Kinga darbiem. Jo man viņš tomēr ir atsevišķā kategorijā. Lai arī notikumi lielākoties notiek uz parastu amerikāņu dzīves fona, man tomēr nedaudz pietrūka tās mistikas.
Comments
Kad es priekš sevis atklāju Kingu, man likās ka neko krutāku neesmu lasījis. Un nodomāju, ka kāpēc es tik ilgi baidījos lasīt Zaļo jūdzi. Bet tad nāca tas fantāzijas gabals par Strēlnieku. Droši vien kāpšu uz varžacīm, bet tiku līdz pusei.
Nu Strēlnieks nebūt nav tas labākais Kinga darbs. Viņš viņu srakastījis savas karjeras sākumā, tad vēlāk piepucējis un publicējis aizsākot “Dark Tower” ciklu. Es zinu daudzus cilvēkus, kas Strēlniekam tikuši tikai līdz pusei, mani pašu izglāba tikai tas, ka braucu autobusā Ventspils – Talsi un nekā cita lasāma nebija līdzi.
Ar ko Tu ieteiktu sākt? “The Shining”, “The Stand”, “It”? Vai kaut ko citu?
Tas gan ir grūts jautājums. Es pirmo izlasīju The Regulators (to gan viņš sarakstīja zem pseidonīma) , un jāatzīst ne visai man tas darbs patika. The Shining – īsti nekad nevaru saprast, kas tur ir tik labs, ka visi par to jūsmo. Nav slikts, bet lai jūsmotu. The Stand – tiešām labs darbs, man patika, ļoti. Izlasījis esmu vairākas reizes. Saskaras ar Dark Tower ciklu, Rolanda ceļojumos pa paralēlajām pasaulēm.
The Hearts of Atlantis – man patikās, ja ir izlasīts viss Dark Tower cikls tad staru lauzēji un vecais vīrs parādās pavisam citā gaismā.
It – man ne visai pārāk bieza bija un daudz liekvārdības. Ļaunums gan beigās tika uzveikts.
Green Mile – manuprāt ir vislabākais no viņa darbiem. Un iespējams ar to ir vērts sākt.
Interests darbs ir arī The Tommyknockers.
[…] laikos vaicāju Asmo, lielam Kinga cienītājam, ar kuru grāmatu labāk sākt, un viņš man ieteica “Zaļo jūdzi”. (Patiesībā es jau biju lasījusi “On Writing”, bet tas neskaitās.) Tā kā manā […]