11/22/63 by Stephen King
Te nu man kārtējo reizi jāpalielās, ka esmu izlasījis gandrīz visas Stīvena Kinga grāmatas. Laiku tas paņēma diezgan nopietnu, un finanšu līdzekļi ar nebija mazi, bet ko lai dara, tāda dzīve. Esmu novērojis, ka Kings savus garadarbus mēdz izlaist tautās rudenī, tad kad jaunie kartupeļi jau ir novākti, un cilvēkiem ir laiks lasīšanai. Reizēm tie ir īsi stāsti, reizēm veseli romāni. Šī grāmata tiek pieskaitīta pie novelēm.
Grāmatas centrālais tēls ir kāds Jake Epping, viņa pamatnodarbošanās ir literatūras skolotājs. Stīvenam Kingam vispār ir vājība uz skolotājiem, jo pats reiz tāds bijis. Džeiks dzīvo šķirteņa dzīvi, lasa savu audzēkņu sacerējumus, uzzina pāris citu cilvēku personiskus pārdzīvojumus. Nekā interesanta, līdz brīdim, kad Als (Džeika iecienītās ēstuves saimnieks) atklāj viņam savādu noslēpumu. Viņa bāra saimniecības telpā atrodas portāls uz 1958. gada 9. septembri. Tas izskaidro, gan faktu, kur Als ņem tik lētus produktus biznesa uzturēšanai, gan kādēļ viņš brīžiem šķietami ātri noveco pa vienu nakti. Als ir saķēris tuberkulozi, tomēr viņam ir pirmsnāves vēlēšanās, viņš grib lai Džeiks noved līdz galam viņa lielo projektu. Tas ir ne vairāk ne mazāk novērst Kenedija slepkavību. Als ir veicis nopietnus priekšdarbus, diemžēl tuberkuloze neļauj viņam novilkt līdz Kenedija slepkavības brīdim.
Tāda nostalģiska grāmata par sešdesmito gadu Ameriku, kad viss bija lēts, bet bija kodolkara draudi, tomēr cilvēks no nākotnes varēja tur dzīvot bez bēdu. Sevišķi, ja šim ir līdz tabula ar ievērojamāko sporta notikumu rezultātiem. Džeiks apņemas palīdzēt un dodas uz pagātni, pie reizes novēršot pāris citas slepkavības, iemīloties un dzīvojot visnotaļ laimīgu dzīvi. Vienīgais, kas viņam neliek mieru, ir kāds Džimla pasaules iznīcinātājs.
Kopumā ļoti laba grāmata, pabieza, ar pirmo reizi līdz vākam neizlasīsi, bet ar pāris reizēm gan. Tēli kā vienmēr filigrāni izstrādāti, dažos gan jūtams, ka autors cenšas tos padarīt tādus, lai tie iepatiktos lasītājam un būtu patiešām žēl, ja ar viņiem notiktu kaut kas slikts. Arī galvenajam varonim nemaz nav tik viegli izlemt vai nogalināt Osvaldu vai ne. Un pats galvenais – pagātne nebūt negrib, lai to maina. Maz pamazām, lasot, sapratu, autors uzskata, ka pagātne, lai arī cik tajā nebūtu sliktu notikumu tomēr ir novedusi pie labākās iespējamās nākotnes. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, ja gribat zināt, pie kā noved Kenedija slepkavības novēršana, lasiet paši.
Comments
Ha, es tieši lasīju iekrājušās grāmatu ziņas un nodomāju, ka Tu tagad šito lasi, bet, kā izrādās, esi jau pabeidzis. Tā ir tīra fantastika vai tomēr atjaukta ar šausmām un spriedzi?
(Par novelēm gan latviski sauc tādus īsus spriedzes gabalus, kādus rakstīja Blaumanis.)
Fantastikas elements te ir visai minimāls, tik vien kā burbulis laiktelpā, un tās novērotāji. Vēl fantastiska ir pagātnes vēlme saglabāties nemainīgai, bet tas ir viss. Šausmas ir tādas sadzīviskas, kāds apslaktē savu ģimeni ar āmuru, vai nodedzina māju. Bet nekā no vampīriem un vilkačiem. Spriedze gan vietām ir tīri labi padevusies, tik grūti saprast priekš kam glābt to Kenediju.
Kaut kur lasīju, ka mūsdienās dižpārdokļi kļūst arvien biezāki, varbūt gadsimta gaitā kaut kas noticis arī ar novelēm. (piekrītu novelei ir jābūt maksimusm ap čedrdesmit lapaspusēm ne vairāk).
O, tad jau tevi var saukt par kingologu :)!
Kā sapratu, tad Kings attīsta versiju par Kenedija slepkavu – Osvaldu.
Es tā padomāju, kas gan būtu interesantāk – atrast laika portālu uz nākotni vai pagātni. Pagātnē viss jau zināms, kļūdas labot bīstami, savukārt nākotnē ieiet es varbūt tā arī nesadūšotos.
Jā, viņš tur spriedelē, vai Osvalds ir bijis tikai viens šāvējs, kas viņu atbalstījis utt.
Nu tādu portālu atrast diez vai izdotos, neskatoties uz visiem fantastikas stāstiem par šo tēmu. Latvijā gan ir viena vieta Nākotne.
[…] pazūd pēc Kubas krīzes. Te man radās iespaids, ka Kings ir ielicis pamatu savai grāmatai “11/22/63”. Galvenais lietošanas nosacījums ir nepārkāpt Paradoksa likumus. Iesākumā tas izdodas […]